„Pedagogu atalgojuma samaksas modelis ir tikai viena kompleksās problēmas puse. Mums vienlaikus jārunā arī par mācību satura reformu un skolu tīkla sakārtošanu,” trešdien, 2.septembrī, deputātiem iepazīstoties ar skolotāju darba apmaksas reformas gaitu, uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.

Kā sēdē norādīja izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, pedagogu atalgojuma jaunais modelis ir kompromisa variants. Uz jauno atalgojuma sistēmu pedagogiem plānots pāriet ar 2016.gada septembri.

Lai gan uz sēdi uzaicinātie nozares pārstāvji konceptuāli atbalstīja pedagogu darba samaksas projektu, viņi kategoriski uzstāja uz pilnveidojumiem, kas nepieciešami, lai pedagogu atalgojuma modelis būtu dzīvotspējīgs. Sēdē deputāti uzklausīja Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas un Pieaugušo un profesionālās izglītības asociācijas pārstāvju komentārus par jaunā modeļa izstrādi.

Pedagogu atalgojuma modeļa pilnveidošanai izveidota arī darba grupa Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vadībā, kurā līdz ar valdību veidojošo partiju pārstāvjiem iecerēts iesaistīt arī pašvaldību pārstāvjus, sēdē noskaidroja komisijas locekļi.

Deputāti, apņemoties turpināt sekot pedagogu atalgojuma projekta virzībai, aicināja iesaistītās puses pielikt visas pūles, lai rastu optimālāko risinājumu skolotāju darba apmaksai.

Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātais modelis paredz noteikt pedagogiem 36 stundu darba stundu nedēļu, ietverot visus skolotāja veicamos darbus mācību procesā. Pedagogu atalgojums ir atkarīgs no skolēnu skaita klasē, un tas noteikts robežās no 760 līdz 1000 eiro mēnesī par vienu amata vienību.

Saeimas Preses dienests