Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas deputāti trešdien, 15.janvārī, diskutēja par virkni ar latviešu diasporu saistītu jautājumu, tostarp gaidāmo Eiropas Parlamenta (EP) un Saeimas vēlēšanu kontekstā. Komisija uz sēdi bija aicinājusi latviešu diasporas organizāciju pārstāvjus.
Gaidāmās EP un Saeimas vēlēšanas būs pirmās kopš Saeimas veiktajiem grozījumiem Pilsonības likumā, kas paredz dubultpilsonības iespēju. I.Latkovskis jau iepriekš paudis, ka tas ievērojami paaugstinās diasporas līdzdalību EP un īpaši Saeimas vēlēšanās.
Komisijas sēdē diskutējot par balsošanas procedūru ārvalstīs, Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Jānis Kukainis sacīja, ka Amerikā, Austrālijā un Kanādā ar to saistītu problēmu nav. Savukārt Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājs Aldis Austers iezīmēja virkni problēmu. Šobrīd diasporas latvieši vēlēšanās balso Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās vai pa pastu. A.Austers sēdē sacīja, ka ārzemēs dzīvojošie Latvijas valstspiederīgie, balsojot pa pastu, sūtījumu veic divas reizes, proti, vienu reizi sūtot pasi zīmogošanai, pretī saņemot arī vēlēšanu biļetenus, otru reizi sūtot izvēlēto biļetenu atpakaļ uz vēstniecību, taču tas ir laikietilpīgs process. Viņš arī norādīja, ka ir jābūt lielai apņēmībai, lai to darītu.
Kā pozitīvu piemēru A.Austers sēdē minēja Vācijas pilsētas Minsteres pieredzi, kur iepriekš notikusi centralizēta pasu zīmogošana – konsulārā amatpersona devās uz Minsteri, lai tiktos ar Latvijas pilsoņiem un zīmogotu pases un izsniegtu vēlēšanu biļetenus apkaimē dzīvojošajiem, tādējādi aiztaupot vienu pasta sūtījumu. Viņš arī rosināja, ka šādu praksi varētu īstenot turpmāk, taču ņemot vērā, ka konsulārās amatpersonas ir aizņemtas darba pienākumos un normatīvie akti noteic, ka šo pienākumu var veikt tikai konsulārās amatpersonas un pilnvaras nevar tikt nodotas citām personām, iespējams, ir jāveic grozījumi attiecīgajos likumos vai jāplāno konsulāro amatpersonu izbraukumi uz latviešu centriem. Tas veicinātu ārvalstīs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo līdzdalību vēlēšanās, sacīja A.Austers.
Tāpat viņš sacīja, ka aizvadītajās Saeimas vēlēšanās kopējais vēlētāju skaits samazinājās, tomēr ārvalstīs tas palielinājās; vienlaikus tika palielināts arī iecirkņu skaits, līdz ar to aktuāls ir jautājums, kā mobilizēt ārvalstīs dzīvojošos latviešus iecirkņu veidošanai. Šajā jautājumā liela loma ir mūsu valsts vēstniecībām ārvalstīs.
Kā sēdē norādīja Ārlietu ministrijas pārstāve, gatavojoties EP un Saeimas vēlēšanām, ministrija jau ir veikusi aptauju Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās, apzinot vietas iecirkņu veidošanai. Šobrīd notiek rezultātu apkopošanas darbs, lai pēc tam tos piedāvātu CVK kā potenciālos vēlēšanu iecirkņus, viņa sacīja.
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars sēdē apliecināja, ka CVK nav iebildumu, ka konsulārās amatpersonas brauc uz konkrētām vietām un veic pasu zīmogošanu, savukārt vēlēšanu iecirkņu veidošanas kontekstā viņš sacīja, ka latviešu diaspora pati par to rūpējas, veidojot iecirkņu izveides iniciatīvas grupas.
Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāja biedrs Valdis Liepiņš sēdē pauda bažas – šobrīd, ja personai ir derīga personas apliecība, bet nav derīgas pases, tā nevarēs piedalīties vēlēšanās, jo uz personas apliecības nevar uzspiest zīmogu. Līdz ar to aptuveni 30 līdz 35 tūkstošiem cilvēku nebūs iespējas piedalīties gaidāmajās vēlēšanās, sacīja V.Liepiņš.
Fotogrāfijas no sēdes pieejamas: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157639794305514/
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests