Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 26.novembrī, izskatīšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas noteiksizmaiņas termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas nosacījumos ārvalstu investoriem, kuri iegulda kapitālsabiedrībās.

Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis norāda, ka mainīti vairāki nosacījumi, lai likuma mērķis tiktu sasniegts un investori likuma prasības neizpildītu tikai formāli. Izmantojot pašreizējā regulējuma nepilnības, vairāki investori iegulda minimālo summu - katrs 25 tūkstošus latu – vienlaikus vienā uzņēmumā. Formāli viņi izpilda prasību par 20 tūkstošu nodokļu nomaksu, taču nodokļi nāk tikai no viena uzņēmuma, iepriekš komisijas deputātu uzmanību vērsa likumprojekta autori. 

Ar likuma grozījumiem papildinās nosacījumus par termiņuzturēšanās atļauju pieprasīšanu uz pieciem gadiem ārzemniekam, kurš būs ieguldījis kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to palielinot vai dibinot jaunu uzņēmumu. Kā papildu nosacījums ieguldījumiem virs 150 tūkstošiem eiro paredzēts noteikt, ka šajā kapitālsabiedrībā jāstrādā vairāk nekā 50 darbiniekiem un gada apgrozījumam vai bilancei jāpārsniedz 10 miljonus eiro.

Tiek saglabāta iespēja ieguldīt arī mazākos uzņēmumos, kuros strādā līdz 50 darbiniekiem un gada apgrozījums vai bilance nepārsniedz 10 miljonus eiro, un saimnieciskā gada laikā valsts un pašvaldības budžetā nodokļos samaksā ne mazāk kā 40 tūkstošus eiro. Minimālais ieguldījums šajos uzņēmumos uzturēšanās atļauju saņemšanai būs 35 tūkstoši eiro, bet ar noteikumu, ka, ieguldot vienas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, termiņuzturēšanās atļauju varēs pieprasīt ne vairāk kā trīs ārzemnieki.

Pašlaik likums noteic, ka termiņuzturēšanās atļauju ārzemnieks var pieprasīt uz pieciem gadiem, ja viņš ieguldījis kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to palielinot vai dibinot jaunu uzņēmumu, un šis ieguldījums ir vismaz 100 tūkstoši latu. Tāpat ir iespēja ieguldīt mazāku summu - 25 tūkstošus latu - uzņēmumos, kas nodarbina ne vairāk kā 50 darbinieku, apgrozījums nepārsniedz septiņus miljonus latu gadā un kas valsts budžetā nodokļos samaksā 20 tūkstošus latu gadā.

Par Imigrācijas likuma grozījumiem galīgajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.

Saeimas Preses dienests