Saeima ceturtdien, 9.maijā, uzdeva Ministru kabinetam (MK) izvērtēt iespēju 2014.gadā līdz 90 procentiem palielināt C vīrushepatīta ārstēšanai nepieciešamo medikamentu valsts kompensāciju.
Uzdevums MK dots, balstoties uz 13600 Latvijas pilsoņu iesniegto kolektīvo iesniegumu „Par dzīvi bez C hepatīta”. Iesniegumā uzsvērts, ka pacienta medikamentu kompensācijas līdzmaksājums patlaban ir no 117 līdz 218 latiem mēnesī, un liela daļa saslimušo līdzekļu trūkuma dēļ no ārstēšanās atsakās, jo nevar to atļauties. Šādā situācijā apdraudēti ir ne vien inficētie, bet arī pārējā sabiedrība, jo vīruss ir īpaši noturīgs un viegli pārnesams ar niecīgāko asins kontaktu pat ikdienišķu sīku traumu gadījumos.
Patlaban valsts kompensē zāļu izdevumus 100 procentu apmērā trūcīgām personām, bet 75 procentu apmērā pārējiem pacientiem.
Iepriekš par kolektīvā iesnieguma virzību atbildīgā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija viedokli par iespēju valstij pilnībā segt izdevumus par medikamentiem C hepatīta ārstēšanai bija lūgusi Veselības ministrijai (VM).
Viena C hepatīta pacienta ārstēšanai nepieciešamo zāļu izmaksas mēnesī vidēji ir 600 lati, un ārstēšanas izmaksu kompensācijas apmēra palielināšanai nepieciešams papildu finansējums, teikts VM atbildes vēstulē. Ministrija arī norāda, ka medikamentu izmaksu kompensācija pilnā apmērā īsā laika periodā nevar ievērojami ietekmēt sekundāri inficēto skaita samazināšanu sabiedrībā.
Ar hepatīta C vīrusu Latvijā patlaban inficējušies vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku, un ir vērojama satraucoša tendence palielināties gan hroniskā hepatīta, gan arī no jauna diagnosticēto pacientu skaitam, pausts kolektīvajā iesniegumā Saeimai.
Kolektīvais iesniegums par izmaiņām C vīrushepatīta ārstēšanai nepieciešamo medikamentu valsts kompensācijās Saeimā iesniegts šī gada 9.janvārī, pamatojoties uz 2012.gada 19.janvārī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Saeimas kārtības rullī, kas paredz iespēju pilsoņiem vērsties Saeimā ar iesniegumu, savācot 10 000 parakstus.
Kolektīvajā iesniegumā ietverams prasījums Saeimai, īss tā pamatojums, kā arī norādāms, kura fiziska persona ir pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus. Kolektīvais iesniegums nedrīkst saturēt tādu prasījumu, kurš ir acīmredzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā vai klaji aizskarošs. Tas nedrīkst pārkāpt vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības.
Saeimas Preses dienests