Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija darbu pie apjomīgām izmaiņām būvniecības regulējumā plāno pabeigt un virzīt to izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā mēneša laikā, norāda komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis. Deputāti trešdien, 9.janvārī, vienojās katru nedēļu veltīt vienu komisijas sēdi Būvniecības likuma izmaiņām. Jaunais regulējums paredz būtiskas izmaiņas, kuru mērķis ir krietni paātrināt būvniecības procesu un mazināt administratīvo slogu būvniekiem.
Komisijas priekšsēdētājs V.Dombrovskis informēja, ka Būvniecības likuma grozījumi sagatavoti darba grupā, kura strādāja ar vairāk nekā 200 priekšlikumiem un sanāca uz 20 sēdēm. „Izstrādātās izmaiņas pēc būtības ir pavisam jauns būvniecības regulējums, kas būtiski paātrinās būvniecības procesu. Diskutējot par šīs nozares jauno regulējumu, deputātiem būs jāpievērš uzmanība arī vairākiem strīdīgiem jautājumiem, ar ko strādāja darba grupa, − būvnieku sertificēšanai, būvniecības procesa uzraudzībai, sabiedriskajai apspriešanai, būvnieku un pasūtītāju atbildībai,” sacīja V.Dombrovskis, piebilstot, ka šis ir likums, par kura grozījumiem iepriekš nevarēja panākt vienošanos daudzus gadus.
Komisijas priekšsēdētājs arī uzsvēra, ka izmaiņas būvniecības regulējumā paaugstinātu mūsu valsts starptautisko konkurētspēju Pasaules Bankas prestižajā Doing Business reitingā, kā arī veicinātu nozares ekonomisko izaugsmi un investoru piesaisti.
Nevalstisko organizāciju, sociālo partneru un atbildīgo ministriju pārstāvji šodien komisijas sēdē atzinīgi vērtēja darba grupas izstrādātās izmaiņas, norādot arī uz vairākiem jautājumiem, par kuriem būtu jāturpina diskusija.
Svarīgi, lai būvniecības procesā ar administratīvā procesa līdzekļiem nevarētu ietekmēt investoru vai ieguldītāju, ko ar izstrādātajām izmaiņām varētu realizēt, informēja Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Andis Cinis. Viņš norādīja, ka pašvaldības ir ieinteresētas, lai būvniecību varētu veikt ātri, racionāli, efektīvi un uzsākt ražošanu, kas ir nepieciešams ekonomiskajai dzīvei.
Latvijas arhitektu savienības pārstāve Elīna Rožulapa šodien komisijas sēdē sacīja, ka savienību joprojām uztrauc arhitektoniskās kvalitātes jautājumi, kā arī būvspeciālistu prakses regulējums, kas ir svarīgs, lai būvniecībā tiktu nodrošināta profesionālā neatkarība. Savukārt Latvijas Būvnieku asociācija pauda viedokli, ka būvatļaujas apstrīdēšanas gadījumā būvniecības darbus nevajadzētu apturēt arī citiem objektiem, ne tikai nacionālo interešu būvēm, kā tas ir pašlaik.
Gandarījums, ka darba grupai izdevās samazināt būvniecības procedūru skaitu, kā arī sabiedrisko apspriešanu pārcelt vairāk uz būvniecības plānošanas procesu, sacīja Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis. Runājot par būvatļauju apstrīdēšanu, V.Ķirsis sacīja, ka atbildīgā ministrija sniegs komisijai priekšlikumus, lai mainītu pašreizējo situāciju, kad apstrīdēšana aptur būvniecības darbus.
Būvniecības grozījumu likumprojektā noteikti konkrēti termiņi, cik ilgā laikā pašvaldības būvvaldei jāpieņem lēmumi atkarībā no būvniecības ieceres. Pašreizējais regulējums konkrētus termiņus neparedzēja.
Jaunajā regulējumā noteikti būvniecības principi un kas šajā jomā jāievēro, piemēram, inženiertehniskā kvalitāte, ilgtspējīgas būvniecības princips un atklātība, lai būvniecības process būtu atklāts un sabiedrība tiek informēta par paredzamo būvniecību un saistībā ar to pieņemtajiem lēmumiem. Tāpat skaidri noteiktas būves, kurām regulējums būs jāpiemēro.
Jaunā likuma redakcija konkrēti definē arī likuma mērķi, tajā izmantotos terminus, kā arī nosaka un precizē būvniecības ieceres, būvatļauju, projektēšanas, būvniecības atbildības un informācijas sistēmas kārtību.
Pašreizējais būvniecības regulējums neatbilst mūsdienu situācijai, jo ir neprecīzs un nepārskatāms un tika izstrādāts 1995.gadā, kurā iekļauta sarežģīta lēmumu pieņemšanas procedūra būvniecības procesā.
Tautsaimniecības komisija izmaiņas būvniecības regulējumā turpinās skatīt nākamnedēļ.
Būvniecības likuma grozījumu darbu grupu vadīja komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis un tajā strādāja būvniecības nozares speciālisti, nevalstisko organizāciju, sociālo partneru, ministriju un citu valsts institūciju pārstāvji.
Saeimas Preses dienests