Ārlietu komisija aicina izgaismot vēstnieku cīņu par Latvijas neatkarību okupācijas gados

(05.12.2012.)

Lai novērtētu Latvijas Republikas Diplomātiskā un konsulārā dienesta diplomātu darbību Latvijas valsts pirmajā neatkarības periodā un okupācijas gados cīņā par valsts interešu aizstāvēšanu, Saeimas Ārlietu komisija piektdien, 5.decembrī, vienojās par nepieciešamību izstrādāt attiecīgu lēmumprojektu.

„Ikdienā bieži aizmirstam to mūsu valsts diplomātisko pārstāvju darbu, kuri 1940.gadā atteicās atgriezties okupētajā Latvijā un turpināja darbību akreditācijas valstīs, pārstāvot pēdējo neatkarīgās Latvijas valdību un tās ārlietu dienestu. Šo diplomātu ieguldījums cīņā par to, lai panāktu, ka Rietumvalstis neatzīst Latvijas okupāciju, ir neatsverams. Tāpēc mūsu valstij zīmīgā laikā - tuvojoties Latvijas starptautiskās atzīšanas de iure 92.gadadienai nākamā gada 26.janvārī - ir svarīgi godināt cilvēkus, kuri ieguldījuši neatlaidīgu darbu, lai ceļš uz šo mērķi vainagotos panākumiem,” uzsver Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs un pētnieks Ainārs Lerhis komisijas sēdē vērsa uzmanību uz nepieciešamību novērtēt un izteikt pateicību Latvijas diplomātiskajiem pārstāvjiem, jo īpaši tiem, kas mūsu valsts intereses aizstāvēja Latvijas valsts okupācijas gados. Kā piemēru A.Lerhis minēja Latvijas ārkārtējo sūtni Lielbritānijā Kārli Zariņu un Latvijas ārkārtējo sūtni Amerikas Savienotajās Valstīs Alfrēdu Bīlmani, kurus padomju okupācijas vara 1940.gada 30.jūlijā atcēla no ieņemamajiem amatiem un izsludināja ārpus likuma.

A.Lerhis uzsvēra, ka vairākās Rietumu valstīs akreditētie Latvijas Republikas diplomātiskie pārstāvji 1940.gada jūlijā uzsāka diplomātisko cīņu par Latvijas valsts tiesiskās de iure atzīšanas turpināšanu, aicinot Rietumu valstu valdības tiesiski neatzīt Padomju Savienības pārspēka priekšā Baltijā notikušās militāri politiskās pārmaiņas. Tāpat Baltijas diplomātisko pārstāvju ārzemēs protesti sekmēja vadošo Rietumu valstu 1940.gadā neatzīšanas doktrīnu attiecināšanu arī uz Baltijas valstīm un aizsāka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas okupācijas un aneksijas de iure neatzīšanu, skaidroja A.Lerhis.

Plānots, ka lēmumprojekta teksts tiks sagatavots līdz šī gada decembra beigām un Saeimas Ārlietu komisija apstiprināšanai Saeimā to virzīs 2013.gada janvārī.

 


Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 28.martā
10:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christian Heldt