Izglītības komisija iesniegs priekšlikumus Nacionālā attīstības plāna projektam

(06.11.2012.)

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti otrdien, 6.novembrī, vienojās iesniegt priekšlikumus Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam (NAP) projektam.

Pārresoru koordinācijas centra direktors Mārtiņš Krieviņš izteica pateicību deputātiem, kas jau iesaistījās NAP sabiedriskajā apspriešanā. Kopumā NAP projektam iesniegti vairāk nekā 3000 priekšlikumu. 23.oktobrī valdība atbalstīja NAP projektu un virzīja to izskatīšanai Saeimas komisijās. Priekšlikumus NAP projektam Saeimas komisijas var iesniegt līdz 12.novembrim Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kas ir atbildīga par NAP virzību Saeimā.

Atbildot uz komisijas priekšsēdētājas Inas Druvietes jautājumu par paredzēto valsts budžeta finansējumu NAP uzdevumu īstenošanai, M.Krieviņš sacīja, ka NAP ir uzskatāms par valsts investīciju plānu - tā mērķis ir palīdzēt novirzīt papildu valsts budžeta finansējumu Latvijas attīstībai prioritārajos virzienos. I.Druviete akcentēja, ka, strādājot pie NAP, jākoncentrējas uz būtiskākajām valsts attīstības prioritātēm un rūpīgi jāizsver, kādiem mērķiem un uzdevumiem tajā jābūt iekļautiem.

Lai sasniegtu NAP noteikto mērķi veicināt inovatīvu, starptautiski konkurētspējīgu produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanu un ieviešanu ražošanā, paaugstinot minēto produktu izlaides apjoma īpatsvaru tautsaimniecībā, komisija atbalstīja Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta iesniegto priekšlikumu. Tas paredz, ka līdztekus fundamentālu un lietišķu, un uz tirgu orientētu pētījumu īstenošanai, Letonika jeb humanitārās zinātnes - Latvijas valsts vēsture, valoda un kultūra – ir ilgtermiņa Latvijas valsts prioritāte. „Šeit ir jautājums par prioritātēm - bez ekonomikas nebūs kultūras, bet bez kultūras un izglītības, visticamāk, nebūs arī ekonomiskā izrāviena,” uzsvēra I.Druviete un akcentēja, ka pieredze rāda - ja kultūra nav iekļauta augsta līmeņa plānošanas dokumentos, ir ļoti grūti pierādīt nepieciešamību gan pēc kultūras un mākslas, gan to izpētes. Komisijas deputāte Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība), paužot atbalstu šim priekšlikumam, sacīja, ka humanitārā joma un zinātne piešķir vērtību mēru gan valsts, gan sabiedrības eksistencei un bez tās jebkuri valsts attīstības plāni ir nepilnīgi.

Komisijas priekšsēdētājas biedre Vineta Poriņa pauda viedokli, ka būtiska problēma ir vienotas nacionālās ideoloģijas un mērķu trūkums mūsu valstī, un NAP ietvaros jāparedz izstrādāt Latvijas kā suverēnas valsts ideoloģiju un tās realizāciju. Kultūras ministre akcentēja, ka katram projektam nepieciešams atbilstošs finansējums, un aicināja šo priekšlikumu īstenot kultūras kanona projektu ietvaros.

Diskutējot par to, ko kultūra var sniegt ekonomikas izrāvienam, kas ir NAP galvenā vīzija, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme Grende uzsvēra – radošās industrijas palielina darbavietu skaitu, daudzveido cilvēku talantus un rada drošību par nākotni, kā arī attīsta kultūras kapitālu un mantojumu, kas palielina reģionu vērtību un zemes cenu. Komisija vienojās atbalstīt Kultūras Alianses iesniegtos priekšlikumus definēt NAP, ka ekonomikas izrāviens pamatā balstās izglītībā, zinātnē un kultūrā, veicinot radošas un konkurētspējīgas sabiedrības ilgtspējīgu attīstību.



Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 28.martā
10:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christian Heldt