Latvijas zinātnes padomei (LZP) jāizvērtē iespējas pārskatīt pieņemto lēmumu par finansējuma sadali dažādu zinātņu nozarēm 2013.gadam. To trešdien, 22.augustā, aicināja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, tiekoties ar zinātnes pārstāvjiem un uzklausot LZP Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas (HSZN) iebildumus, ka LZP izstrādātā dažādu zinātņu nozaru produktivitātes izvērtēšanas metodika un aprēķini, pēc kuriem tiek noteikta finansējuma sadale, nav bijuši objektīvi.
Komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete uzsvēra, ka nav iespējams dažādu zinātņu nozaru produktivitāti vērtēt, izmantojot identiskus kritērijus. Arī komisijas deputāte Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība) vērsa klātesošo uzmanību, ka zinātnes atdeves izvērtējumā nevar vērtēt tikai starptautisko publikāciju skaitu, ņemot vērā, ka sociālo un humanitāro zinātņu pārstāvji galvenokārt raksta pētnieciskos rakstus nacionālajā vidē.
LZP HSZN priekšsēdētāja Raita Karnīte akcentēja, ka metodikas mērķis - veicināt zinātnes kvalitātes uzlabošanas - ir atbalstāms, tomēr vienlaikus norādīja uz aprēķinu neprecizitāti un manipulāciju ar to koeficientiem, kuru būtība arī nav pilnībā skaidra, tādējādi nav ticamības gala rezultātam. Tāpat metodika tiek balstīta uz zinātnes produktu, kas nevienā zinātņu nozarē nav definēts, tādējādi pats metodikas pamats nav skaidrs. J.Kursīte-Pakule savukārt vērsa uzmanību, ka metodikā netiek ņemts vērā disertāciju skaits katrā zinātņu nozarē, kas sociālajās un humanitārajās zinātnēs ir vislielākais, un pauda bažas, ka šis koeficients apzināti nav ticis ņemts vērā, tādējādi diskriminējot arī jaunos zinātniekus.
LZP priekšsēdētājs Andrejs Siliņš skaidroja, ka svarīgākais jautājums ir intelektuālās vērtības, ko zinātne radījusi, uzsverot, ka vēl citas zinātņu grupas saskaņā ar produktivitātes izvērtējumu nav saņēmušas cerēto finansējuma apjomu, taču tās apņēmušās savus darbības rezultātus līdz nākamajam gadam uzlabot. Savukārt Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Dagmāra Beitnere uzsvēra, ka sociālo un humanitāro zinātņu devums nav izvērtējams pēc koeficientiem. „Morāli ignorējot sociālo un humanitāro zinātņu pārstāvjus, samazinot finansējumu šīm zinātnes nozarēm, tiek noniecināta tā sabiedrības daļa, kas veido sabiedrības kultūras un dvēseles garīgo seju. Šīs zinātnes ne tikai pēta un konstatē, bet vienlaikus pārveido sabiedrību un dod nācijai identitāti – iesakņotības ideju, piederību savai valstij,” akcentēja D.Beitnere.
Atbildot uz I.Druvietes jautājumu, vai LZP lēmuma par finansējuma sadali pārskatīšana kavēs finansējuma piešķiršanu 2013.gadam, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Lauma Sīka informēja, ka laika ierobežojums pastāv, un aicināja LZP vispirms izvērtēt, vai atgriešanās pie aprēķinu izvērtējuma nekavēs grantu piešķiršanu. Viņa arī akcentēja, ka būtiski rast veidu, kā jēgpilni integrēt sociālās un humanitārās zinātnes starpdisciplināros pētījumos.
Saeimas Preses dienests