Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāti otrdien, 27.martā, iepazinās ar aktuālo situāciju vakcinācijas jomā.

Veselības ministrijas pārstāve Inga Šmate informēja, ka imunizācijas kalendārs pēdējā laikā nav mainīts, un arī tuvākajos gados tajā nav plānots iekļaut kādas jaunas vakcīnas vai atteikties no esošajām.

 Kā apakškomisijas sēdē uzsvēra Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) pārstāvis Jurijs Perevoščikovs, vakcinācija ir efektīvākais un ekonomiskākais veids infekcijas slimību izplatības novēršanai. Ar vakcinācijas palīdzību Latvijā ir gandrīz pilnībā izskaustas daudzas nopietnas infekcijas slimības, un tā ik gadu palīdz izvairīties no vidēji 160 cilvēku nāves, kā arī aiztaupīt slimošanu daudziem tūkstošiem iedzīvotāju.   

Apakškomisijas sekretārs Romualds Ražuks interesējās, vai nebūtu jāpaplašina imunizācija pret ērču encefalītu, jo patlaban valsts šo poti apmaksā tikai bērniem, kas dzīvo paaugstināta riska reģionos. LIC pārstāvis pauda, ka ideja ir atbalstāma, taču atduras pret finansiāliem apsvērumiem. Šīs potes ir salīdzinoši dārgas, turklāt nepieciešama vairākkārtēja vakcinācija. Lai par valsts līdzekļiem vakcinētu visus iedzīvotājus, gadā būtu nepieciešami pat 10 miljoni latu, kas pārsniedz visu valsts vakcinācijas programmu budžetu.

R.Ražuks pauda arī bažas par vakcīnu augstajām cenām, norādot, ka vidusmēra iedzīvotājiem vakcinācijas izmaksas, piemēram, pret ērču encefalītu un rota vīrusu nav pa kabatai.

Valsts imunizācijas programmas ietvaros bērni var saņemt tikai vienu poti, lai gan imunitātes nostiprināšanai pēc tam būtu jāsaņem vēl vakcīna. Deputāte Elīna Siliņa jautāja, vai tādējādi netiek nodarīts lielāks ļaunums, jo, saņemt vienu poti, bērnībā nesaslimst, bet var saslimt lielākā vecumā, kad vējbaku norise ir daudz nopietnāka. Ņemot vērā šos apsvērumus, Veselības ministrijas pārstāve solīja domāt par otrās potes iekļaušanu valsts imunizācijas programmā.

Deputāti noskaidroja, ka pēdējos gados nedaudz pieaudzis vakcinācijas pretinieku skaits – rakstiski noformēti atteikumi no vakcinācijas no bērnu vecākiem saņemti līdz četriem procentiem gadījumu atkarībā no slimības. Visbiežāk vecāki atsakās no vējbaku potes. 

Norādot uz zemo informētības līmeni par vakcinācijas nozīmi un internetā atrodamo neobjektīvās informācijas pārsvaru, Latvijas ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis aicināja nopietni strādāt pie sabiedrības informēšanas pasākumiem, kā vienu no būtiskākajiem soļiem minot veselības mācības ieviešanu skolās.

Savukārt J.Perevoščikovs uzsvēra ģimenes ārstu lomu vakcinācijas veicināšanā, uzsverot, ka lielās noslogotības dēļ daudzi ģimenes ārsti pacientiem detalizēti neskaidro imunizācijas priekšrocības un diemžēl ne vienmēr piedāvā veikt valsts apmaksātu vakcināciju. 

Saeimas Preses dienests