Saeimas Eiropas lietu komisija piektdien, 13.janvārī, atbalstīja nacionālo pozīciju „Par starptautisku līgumu par pastiprinātu ekonomisko savienību”, kurā skaidrota Latvijas nostāja sarunām par jaunā Eiropas Savienības (ES) līguma izstrādi.

„Eiropas Savienībā notiek aktīvs darbs, izstrādājot līgumu par stingrāku fiskālo disciplīnu un eirozonas pārvaldības mehānismu. Lai arī jaunais līgums uz mums tiešā veidā attieksies tikai pēc eiro ieviešanas, tomēr valdības uzdevums ir jau tagad, tā tapšanas stadijā, panākt Latvijai svarīgu nosacījumu iekļaušanu līguma tekstā,” norāda Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Līdz janvāra beigām plānota jaunā ES līguma izstrādāšana, kas paredzētu, ka ES dalībvalstis tikai izņēmuma gadījumos nacionālos budžetus veido ar deficītu. Tāpat līgumā paredzēta fiskālās disciplīnas normu iekļaušana nacionālajā likumdošanā, kā arī īpaša eirozonas pārvaldības mehānisma veidošana, Saeimas deputātiem skaidroja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Ministrs pauda nostāju, ka patlaban tiek veidots pietiekami elastīgs mehānisms un darba kārtībā nav ne Māstrihtas kritēriju pastiprināšana, ne prasība nacionālos budžetus to sastādīšanas laikā saskaņot ar Eiropas Komisiju. Tāpat, saņemot dalībvalstu iebildumus, svītrota prasība dalībvalstu konstitūcijas papildināt ar fiskālās disciplīnas normām. E.Rinkēvičs pieļāva, ka politiska vienošanās par līguma tekstu varētu tikt panākta 30.janvāra Eiropadomē.

Tieši šajās dienās notiek aktīvs darbs pie līguma teksta izstrādes, un Latvija atkārtoti uzsvērs, ka neatbalsta Māstrihtas kritēriju izmaiņas un iestrādātajam mehānismam jābūt pietiekami elastīgam jautājumu risināšanā – lai uzsāktās Eiropas Komisijas pārkāpumu procedūras būtu samērīgas un atbilstu izdarītā pārkāpuma smagumam. Tāpat Latvijai svarīgi, lai nenotiktu administratīvo un birokrātisko normu dublēšanās – ir jāveido vienota informācijas un pārskatu sniegšanas procedūra.

Izskatot Latvijas nacionālās pozīcijas projektu, tika apspriesta arī iespēja šī starptautiskā līguma projektu skatīt Saeimas sēdē un detalizētāk iepazīties ar Ministru kabineta komentāriem par katru topošā līguma pantu.

Saeimas Preses dienests