Saeimas Nacionālās drošības komisijas Demogrāfijas politikas apakškomisijā otrdien, 31.maijā, uzsākta diskusija par nepieciešamību piešķirt vēlēšanu tiesības arī nepilngadīgiem bērniem, līdz pilngadības sasniegšanai to realizāciju deleģējot bērnu vecākiem.

Vēlēšanu tiesību piešķiršana nepilngadīgiem bērniem, jeb faktiski papildus balsu piešķiršana šo bērnu vecākiem vai aizbildņiem, mudinātu politisko sistēmu atbilstoši reaģēt uz jaunās paaudzes interesēm, kā arī veicinātu dzimstību, sēdē norādīja iniciatīvas autors, apakškomisijas sekretārs Imants Parādnieks.

I.Parādnieks uzsvēra, ka bērns jau kopš dzimšanas brīža ir tāds pats sabiedrības loceklis, kā citi, un arī viņam līdz pilngadībai kaut vai pastarpināti – ar savu vecāku starpniecību - jāļauj piedalīties savas nākotnes veidošanā. Daudzi pasaulē atzīti konstitucionālo tiesību eksperti uzskata, ka ir leģitīms pamats piešķirt vēlēšanu tiesības arī nepilngadīgiem bērniem, un šāda diskusija jau uzsākta daudzviet pasaulē, norādīja I.Parādnieks, kā piemērus minot Vāciju, Ungāriju un Japānu. „Kamēr citi tikai runā, mēs to varam izdarīt. Latvija var kļūt par pirmo valsti pasaulē, kas atzīs balsstiesības bērniem,” pauda apakškomisijas deputāts.

Apakškomisijas deputātu un pieaicināto ekspertu diskusijā izskanēja arī šīs iniciatīvas kritisks vērtējums, norādot uz daudziem neskaidriem juridiskiem aspektiem. Deputāte Silva Bendrāte atzīmēja, ka bērnunamos dzīvojošo bērnu intereses pārstāvētas netiktu, jo nebūtu kam deleģēt to balsstiesības.

Savukārt apakškomisijas deputāte Solvita Āboltiņa vērsa uzmanību uz problemātisku bērna balsstiesību sadalīšanu starp bērna vecākiem, kuriem turklāt iespējami pretēji politiski uzskati. Sarežģīti būtu nodrošināt, lai tiek ievērotas, piemēram, pusaudža balsstiesības, kura politiskajām simpātijām vecāki nepiekrīt, un aizklātā balsošanā var atdot šo balsi citam politiskajam spēkam. Tāpat nebūtu skaidrs, kas pārstāvētu bērna balsstiesības, ja viņa māte būtu tikai 15 gadus veca, norādīja S.Āboltiņa.

Demogrāfijas apakškomisijas deputāti vienojās turpināt diskusiju par šo jautājumu, lai izlemtu, vai vispār nepieciešama šāda jauna pieeja. Savukārt jau vēlāk ar konstitucionālo tiesību ekspertiem detalizētāk diskutēt par iniciatīvas tiesiskajiem aspektiem.  

Saeimas Preses dienests