Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 12.janvārī, pauda konceptuālu atbalstu grozījumiem Bāriņtiesu likumā, kas paplašina bāriņtiesas tiesības gadījumā, ja ģimenē sāk dzīvot persona, kas iepriekš sodīta par noziegumiem pret dzimumneaizskaramību.

Likumprojektā bāriņtiesai paredzētas tiesības informēt bērna vecāku, aizbildni, audžuģimeni vai viesģimeni par tās personas sodāmības faktu, ar kuru tai ir nedalīta saimniecība, un iespējamo apdraudējumu bērnam. Šāda informācija vecākiem būtu jāsniedz, ja bāriņtiesa ieguvusi ziņas par bērna veselības, dzīvības vai pilnvērtīgas attīstības apdraudējuma iespējamību.

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne likumprojekta autoriem vaicāja, kādēļ bāriņtiesai vecāku informēšana noteikta kā tiesības, nevis pienākums, un izteica šaubas, vai bāriņtiesas vienmēr būs tik kompetentas, lai izvērtētu katru gadījumu un izsvērtu, vai bērns ir apdraudēts. Viņa aicināja nākamajos lasījumos pilnveidot likumprojektu, nosakot bāriņtiesai par pienākumu informēt bērna māti par partnera bijušo sodāmību, piebilstot, ka „patlaban Latvijas likumi vairāk sargā bijušos dzimumnoziedzniekus nekā viņu potenciālos upurus”.  

Savukārt komisijas deputāte Inese Šlesere vērsa kolēģu uzmanību, ka vecāki, kuri izpauž bāriņtiesas sniegto informāciju, var tikt saukti pie kriminālatbildības: „Vai tas nozīmē, ka, ja māte to pasaka vecmāmiņai, viņa būtu jāliek cietumā?” Deputāte aicināja arī apsvērt iespēju par sodāmību informēt citu bērnu vecākus, ar kuriem dzimumnoziegumus iepriekš pastrādājušais nodibina ciešus kontaktus. 

Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Valērijs Agešins aicināja ļoti rūpīgi vērtēt to personu loku, kurām ziņot par jaunā ģimenes locekļa kriminālo pagātni, lai „kādā pilsētas mikrorajonā nesagaidītu linča tiesu”. 

Komisija nolēma priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam atvēlēt mēnesi, aicinot rūpīgi strādāt pie izmaiņām iesniegtajā likuma redakcijā un piedāvāt tādus priekšlikumus, kas nodrošinātu līdzsvaru starp bijušo notiesāto tiesībām un sabiedrības interesēm. 

Par likumprojektu trīs lasījumos vēl jālemj Saeimai. 

Saeimas Preses dienests