Saeimas deputāti atbalsta mākslas un mūzikas skolu programmu modernizēšanu

(15.09.2010.)

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti trešdien, 15.septembrī, ar kultūras ministru Intu Dālderi diskutējot par kultūrizglītības kvalitāti, pauda atbalstu mākslas un mūzikas skolu programmu modernizēšanai.

Kultūras ministrija ir uzsākusi kultūrizglītības programmu satura uzlabošanu, un tās mērķis ir četru gadu laikā sistēmu padarīt mūsdienīgu, noskaidroja komisija. „Daudzviet tiek izmantota novecojusi metodika, un ir pienācis brīdis to mainīt,” teica I.Dālderis. „Pirmajos apmācības gados bērnam jāiemāca mīlēt māksla un mūzika un jāieliek pareizi pamati profesionālai izaugsmei.”

„Komisija atzinīgi vērtē ministra paveikto, finansiāli grūtajos apstākļos saglabājot visas kultūras iestādes un nepieļaujot ne muzeju, ne mākslas un mūzikas skolu, ne arī valsts teātru slēgšanu,” pauda komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš. Savukārt deputāte Janīna Kursīte-Pakule (PS) uzsvēra ministrijas veiksmīgo darbu, sakārtojot kultūras sistēmu - saglabājot tradīcijas un vienlaikus modernizējot prasības. Šādu vērtējumu var dzirdēt arī no kultūras organizācijām, atzīmēja deputāte.

Mūsu pieredze mākslas un mūzikas izglītībā ir unikāla, un Latvija to varētu piedāvāt pasaulei, uzsvēra komisijas deputāte Inguna Rībena (JL).

„Nākamā gada valsts budžetā kultūras finansējumu nedrīkst samazināt ne par vienu santīmu,” teica I.Dālderis. „Pretējā gadījumā būs jāslēdz kultūras iestādes un nevarēs kopā saturēt kolektīvus.”
Pārrunājot darāmos darbus kultūrizglītības jomā, ministrs skaidroja, ka Latvijā darbojas 145 mūzikas un mākslas skolas un jāstrādā pie tā, lai tās aptvertu plašāku bērnu loku. Tagad tajās mācās seši procenti no visiem bērniem, taču šo skaitu vajadzētu dubultot, pauda kultūras ministrs. Tāpat jārisina profesionālu pedagogu trūkums, pretējā gadījumā pēc pieciem gadiem problēma kļūs pavisam akūta, uzskata kultūras ministrs.

Savukārt profesionālajās vidusskolās jādomā par kvalitātes stiprināšanu un elastīgāku piedāvājumu. Piemēram, lai arī vispārizglītojošo skolu audzēkņi varētu apgūt mūzikas un mākslas priekšmetus un lai tiktu dažādots apgūstamo mūzikas instrumentu loks. I.Dālderis pauda pārliecību, ka, lai sagatavotu profesionāļus, bez Kultūras ministrijas speciālistu līdzdalības nedrīkstētu akreditēt nevienu augstākās izglītības programmu mākslā un mūzikā.

 


Saeimas Preses dienests

Piektdien, 29.martā