Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa un Eiropas lietu komisijas deputāti ceturtdien, 15.jūlijā, tikās ar Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas delegāciju.
Sveicot Eiropas Parlamenta pārstāvjus Saeimā, S.Āboltiņa uzsvēra, ka lauksaimniecība Latvijai tradicionāli ir ļoti svarīga nozare, un tādēļ laikā, kad notiek diskusijas par Eiropas lauksaimniecības politikas nākotni, ir ļoti svarīga šāda tieša, konkrēta saruna par Latvijas lauksaimniekiem būtiskiem jautājumiem.
Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedre Karina Pētersone norādīja, ka Latvija, pievienojoties Eiropas Savienībai (ES), rēķinājās arī ar priekšrocībām, ko dod dalība kopējā tirgū, taču patlaban mūsu zemnieki ir vīlušies, jo zemo tiešo maksājumu dēļ nav spējīgi konkurēt ar citu ES dalībvalstu lauksaimniekiem.
EP par lauksaimniecības politiku atbildīgās komitejas delegācijas vadītājs Alberts Dess (Albert Dess) uzsvēra, ka līdz ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos EP ir ieguvis tiesības lemt arī par būtiskiem agrārās politikas jautājumiem. A.Dess pauda nostāju, ka pašreizējā tiešo maksājumu aprēķināšanas sistēma nav taisnīga pret Baltijas valstu zemniekiem, kuri par hektāru vidēji saņem pat vairāk nekā piecas reizes mazākus platību maksājumus nekā zemnieki atsevišķās citās ES valstīs. „Tā nevar palikt, un mums šajā jautājumā ir jāatrod kompromiss,” sacīja EP deputāts.
Atbildot uz deputāta Alberta Krūmiņa (JL) jautājumu par konkrētām atbalsta summām, ar kurām jaunajā finanšu perspektīvā pēc 2013.gada varēs rēķināties Latvijas zemnieki, EP deputāti norādīja, ka konkurētus ciparus patlaban nosaukt nav iespējams, jo jaunā sistēma tiks veidota demokrātiskā diskusijā starp ES dalībvalstu valdībām. Taču, ņemot vērā jaunās EP pilnvaras, A.Dess uzsvēra, ka viņš aizstāvēs Baltijas valstu intereses un pēc 2013.gada lauksaimniecības politika būs taisnīgāka, un atšķirības starp valstīm nevar būt tik lielas.
Vienlaikus Saeimas viesi uzsvēra, ka arī Eiropas nodokļu maksātāji un arīdzan daudzi Eiroparlamenta deputāti uzskata, ka lauksaimniecībā nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta visai nelietderīgi, tādēļ reformas ir nepieciešamas. Ir būtiski panākt, lai lielāku atbalstu gūst lauksaimnieku darbs, nevis vienkārši īpašums vai zemes hektārs.
Noslēdzot tikšanos K.Pētersone pateicās EP deputātiem par interesi un izpratni par Latvijas situāciju un uzsvēra, ka Latvija ir gatava sarežģītajam kopdarbam, gatavojot jaunu un kvalitatīvu piedāvājumu kritērijiem, pēc kuriem nākotnē ES lauksaimnieki saņems kopienas atbalsta maksājumus.
Fotogrāfijas no tikšanās pieejamas: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157624498111854/
Video: https://www.youtube.com/user/SaeimaSAB
Izmantojot materiālus, atsauce uz Saeimu obligāta.
Saeimas Preses dienests