Saeima trešdien, 16.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja jauno Paziņošanas likumu, kas paredz nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu iestādes, tostarp administratīvās tiesas un Satversmes tiesas, dokumentu paziņošanu adresātam.
Likums paplašina iespējamos dokumentu paziņošanas veidus. To varēs izdarīt uz vietas iestādē vai tiesā, ar iestādes vai tiesas darbinieka starpniecību, pa pastu, elektroniski, vai arī publiski. Likums detalizēti skaidros katru no dokumentu paziņošanas veidiem, kā arī reglamentēs to paziņošanu uz ārvalstīm.
Jaunais likums risinās patlaban aktuālās problēmas dokumentu paziņošanas jomā. Piemēram, patlaban sarežģījumi rodas, ja dokuments tiek sūtīts ierakstītā sūtījumā, bet adresāts adresē nav sastopams. Nav noteikts, ar kuru brīdi šāds dokuments uzskatāms par saņemtu. Tas aizkavē administratīvo procesu, jo administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas ir paziņots adresātam.
Tāpat problēmas rodas, ja pasta darbinieks iestādes sūtāmo dokumentu kļūdaini nodod citai personai vai nenodod vispār, bet tiek uzskatīts, ka dokuments ir paziņots.
Likums nenosaka adresātam pienākumu saņemt viņam nosūtītos dokumentus, un nav reti gadījumi, kad cilvēks nedodas uz pastu saņemt viņam nelabvēlīgu administratīvo aktu. Šādi strīdi tiek skatīti visās tiesu instancēs, palielinot jau tā noslogoto tiesu darba apjomu.
Līdz šim vienots regulējums par dokumentu paziņošanu nepastāvēja. Paredzēts, ka nākotnē šis likums regulēs dokumentu paziņošanu arī kriminālprocesa un civilprocesa ietvaros.
Jaunais likums stāsies spēkā 2011.gada 1.janvārī.
Saeimas Preses dienests