Saeimas deputāti pārrunā Eiropas pieredzi augstākajā izglītībā un zinātnē

(10.11.2009.)

Otrdien, 10.novembrī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš un deputāte Baiba Rivža ar Eiropas Universitāšu asociācijas pārstāvjiem pārrunāja situāciju augstākajā izglītībā un zinātnē.

Runājot par aktuālo situāciju izglītības jomā, J.Strazdiņš informēja, ka Ministru kabineta sagatavotais nākamā gada valsts budžeta projekts paredz finansējuma samazinājumu augstākajai izglītībai un zinātnei. Šobrīd parlamentā tiek meklēti risinājumi, lai to nepieļautu. „Krīze ir devusi stimulu mobilizēties un strādāt, lai no tās izkļūtu,” teica komisijas priekšsēdētājs.

Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka nedrīkst pazaudēt jauno studentu un zinātnieku paaudzi, jo tas nodarītu būtisku kaitējumu valsts ekonomikai. Asociācijas pārstāvji pauda bažas, ka augstākās izglītības un zinātnes finansējuma īpatsvars Latvijas iekšzemes kopproduktā ir niecīgs, un 2010.gada valsts budžets situāciju vēl vairāk pasliktinātu.

Eiropas Universitāšu asociācijas prezidents Žans Marks Raps (Jean-Marc Rapp) uzsvēra, ka izdevumi augstākajai izglītībai un zinātnei nav izdevumi tradicionālā nozīmē, bet tie ir ieguldījumi nākotnē. „Šīs nozares jāaplūko ne tikai no finanšu viedokļa, bet ar izpratni, ka nākotni veidos izglītota jaunā paaudze,” pauda asociācijas prezidents.

Savukārt Eiropas Universitāšu asociācijas biroja loceklis, Polijas Rektoru padomes priekšsēdētājs Tadeušs Luti (Tadeusz Luty) pauda viedokli, ka, Latvijā samazinot jau tā nelielo budžeta vietu skaitu, talantīgiem jauniešiem būs mazākas iespējas iegūt augstāko izglītību. „Eiropā notiek smadzeņu zvejošana, un līdz ar to veidojas plaisa starp vecajām un jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Nedrīkst pieļaut, ka nonākam sava veida izolācijā,” teica T.Luti.

Pārrunājot Eiropas Savienības fondu izmantošanu zinātnē, deputāte Baiba Rivža (ZZS) informēja, ka 2010.gadā šīs nozares projektiem būs pieejami 44 miljoni latu, taču tam būs neieciešams arī septiņu miljonu latu liels līdzfinansējums no Latvijas puses. T.Luti informēja, ka Polijā kā netiešs atbalsta instruments augstskolām tiek izmantoti Eiropas Sociālā fonda līdzekļi, no kuriem bakalaura līmeņa studentiem maksā stipendijas. Savukārt Igaunija šī fonda līdzekļus izmanto, lai maksātu stipendijas profesoriem, piebilda Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš.

Eiropas Universitāšu asociācijas pārstāvji arī norādīja, ka jauno profesionāļu konkurētspēju būtiski paaugstina vairāku svešvalodu prasmes. Augstākās izglītības apgūšanas procesā izmantojot svešvalodas, students iegūst plašākas zināšanas, savukārt augstskola var piesaistīt studentus no ārvalstīm.




Saeimas Preses dienests

Piektdien, 29.martā