Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti trešdien, 28.oktobrī, pārrunājot strukturālās reformas augstākajā izglītībā un zinātnē, norādīja uz nepieciešamību paaugstināt izglītības kvalitāti gan valsts, gan privātajās augstskolās.

Komisijas deputāti bija vienisprātis, ka izmaiņas augstskolu sistēmā ir nepieciešamas un tām jābūt vērstām uz labākiem mācību un pētnieciskajiem rezultātiem. Deputāti pauda pārliecību, ka regulējošajā jomā visām augstskolām jānosaka vienādas prasības un uzsvars jāliek uz sasniedzamajiem mācību procesa rezultātiem.

„Izglītības kvalitāte pieklibo daudzās augstskolās, taču tieši privātās augstskolas lielā mērā ir kļuvušas par diplomu ražošanas konveijeriem,” uzsvēra deputāts Pēteris Tabūns (TB/LNNK).

Ekonomikas ministra ārštata padomnieks Juris Pūce skaidroja, ka darba grupā, kura gatavo informatīvo ziņojumu par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē, nav vienota viedokļa par to, cik lielā mērā risināt ar privātajām augstskolām saistītus jautājumus.

Deputāti noskaidroja, ka informatīvā ziņojuma pabeigšanas termiņš ir pagarināts un provizoriski gala ziņojums būs gatavs novembra beigās. Komisijas deputāti bija gandarīti, ka pēc paustajām bažām darba grupas sastāvs ir paplašināts, tajā iekļaujot arī darba devēju pārstāvjus un reģionālo augstskolu rektorus.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Rolands Broks informēja, ka no sākotnēji izstrādātajiem pieciem tālākās darbības scenārijiem, darba grupa ir palikusi pie trīs. Proti, vairs netiek izskatīta iespēja veidot tikai vienu universitāti un darba grupa ir noraidījusi arī scenāriju, kas neparedzēja būtiskas izmaiņas esošajā situācijā.




Saeimas Preses dienests