Saeimas Eiropas lietu komisija piektdien, 18.septembrī, apstiprinot Latvijas nacionālo pozīciju 21. un 22.septembra Tieslietu un iekšlietu ministru padomei, atbalstīja vienotās Eiropas Savienības (ES) Pārvietošanas programmas izveidi.

„Migrācijas politika ir viena no Zviedrijas Eiropas Savienības prezidentūras prioritātēm, un, ņemot vērā lielo patvēruma pieprasījumu skaitu Dienvideiropas valstīs, šī viennozīmīgi būs viena no galvenajām aktualitātēm arī Spānijas prezidentūras laikā,” atzina komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle.

Patlaban tikai desmit ES dalībvalstis - Zviedrija, Dānija, Somija, Nīderlande, Lielbritānija, Īrija, Portugāle, Francija, Rumānija un Čehija - regulāri iesaistās pārvietošanas programmās. Valstis, kas īsteno pārvietošanas pasākumus, var saņemt finansējumu no Eiropas Bēgļu fonda 4 000 eiro apmērā par vienu pārvietoto personu.

Pārvietošanas programmas izmantojamas situācijā, kad patvēruma meklētāji nevar atgriezties savās izcelsmes valstīs un kad vienlaikus to ilgtermiņa uzņemšana un integrēšana tajā valstī, kur tie lūdz patvērumu, dažādu iemeslu dēļ nav iespējama. Programmas izveides mērķis ir harmonizēt pārvietošanas programmu ietvaros veicamās aktivitātes un veicināt ES dalībvalstu iesaisti šādās programmās.

Kā deputātiem darīja zināmu iekšlietu ministre Linda Mūrniece, Latvija atbalsta vienotas ES Pārvietošanas programmas izveidi, vienlaicīgi uzstājot uz to, lai dalībvalstu līdzdalība programmā paliktu brīvprātīga. Ministre informēja, ka personu uzņemšana pārvietošanas programmu ietvaros Latvijai būtu apgrūtinoša, jo radītu papildus slodzi uz budžetu, tādēļ Latvija nav iesaistījusies un tuvākā laikā neplāno piedalīties šādos pasākumos.

No 1998.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.augustam patvērumu Latvijā ir prasījusi 271 persona. Kopš 1998.gada bēgļa statuss ir piešķirts 21 personai, bet alternatīvais statuss - 22 personām. Visvairāk patvērumu Latvijā prasījušas personas no bijušajām Padomju Savienības valstīm.

Saeimas Preses dienests