Latvija konceptuāli atbalsta Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts Zviedrijas sagatavoto 2010.gada budžeta kompromisa projektu, noskaidroja Saeimas Eiropas lietu komisija. Deputāti trešdien, 8.jūlijā, apstiprināja Latvijas pozīciju par 2010.gada budžeta projektu, kas tiks skatīts 10.jūlija ES Ekonomikas un finanšu ministru padomē.
Deputāti noskaidroja, ka Zviedrija uz ES Padomes 1.lasījumu 2010.gada budžetu rosina noteikt 137 944 miljonu eiro apmērā saistību apropriācijās un 120 520 miljonu eiro maksājumu apropriācijās. Ar šādu priekšlikumu ES Prezidentūra rosina Eiropas Komisijas sākotnēji izstrādāto ES 2010.gada budžetu samazināt par 1,8 miljardiem eiro, informēja Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis. Viņš norādīja, ka Latvija atbalsta šo Zviedrijas priekšlikumu, kā arī tam pievienotās četras deklarācijas.
Būtiski, lai 2010.gada ES budžetā netiktu samazināts finansējums Latvijai prioritārajām jomām, īpaši konkurētspējas veicināšanai, enerģētikai un ES Kaimiņu politikai, uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle. Viņa atgādināja, ka budžeta projektam vēl jāsaņem Eiropas Parlamenta atbalsts, kur, kā liecina pieredze, nereti tiek veiktas būtiskas izmaiņas.
M.Bičevskis arī norādīja, ka Latvija piesardzīgi vērtē faktu, ka šobrīd nav zināms, no kurienes tiks ņemts finansējums ES budžetā identificētajām prioritātēm ārējo attiecību jomā. Mūsu valsts uzskata, ka jaunās prioritātes jāfinansē, pārdalot esošos ES budžeta līdzekļus, nevis palielinot kopējos ES izdevumu griestus.
Deputāts Mārtiņš Roze (ZZS) vērsa uzmanību, ka ES budžeta lauku attīstības sadaļā vērojams vairāku tā dēvēto veco dalībvalstu lauksaimniekiem paredzētā finansējuma palielinājums, turpretim jaunajām dalībvalstīm šāda palielinājuma nav. „Tāda situācija nav normāla un nav pieņemama,” teica M.Roze.
Savukārt deputāts Andis Kāposts (ZZS) pauda neizpratni, kādēļ ES budžetā tiek plānots neliels administrācijas izdevumu palielinājums. Finanšu ministrijas pārstāvji norādīja, ka tas skaidrojams ar Eiropola izdevumu iekļaušanu ES budžetā. Tomēr kopumā ES Prezidentūra uzsvērusi efektīvākas administrācijas izveides nepieciešamību un no ES aģentūru pieprasītajām 820 papildu štata vietām noraidījusi 299. Tāpat noraidītas lielo institūciju prasības pēc papildu štata vietām.
Saeimas Preses dienests