No šī gada novembra valstī būs vienota sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas sistēma. To paredz Saeimas šodien, 11.jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā atbalstītie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavotie grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.
Saeimas sēdē, raksturojot izmaiņu būtību, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts Dzintars Zaķis (JL) norādīja, ka ar šo likumu pašvaldību regulatori tiek pievienoti lielajam regulatoram, un tas notiks no 1.novembra.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pārņems pašvaldību regulatoru funkcijas - tā turpmāk izskatīs un apstiprinās pakalpojumu tarifus.
Vienota sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas sistēma ļaus nodrošināt vienādu pieeju reģionālajiem pakalpojumu sniedzējiem un noteikt vienotu valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu.
Turpmāk visi uzņēmumi, kas darbojas valsts regulējamās nozarēs, maksās nodevu 0,2 procentu apmērā no uzņēmuma neto apgrozījuma iepriekšējā gadā. Līdz šīm uzņēmumi, kas darbojās pašvaldības regulējamās nozarēs, maksāja divreiz lielāku nodevu - 0,4 procentu apmērā.
Šobrīd Latvijā darbojas divu veidu regulēšanas sistēmas - valsts un pašvaldību līmenī. Valsts regulējamās nozarēs ir izveidots viens regulators - SPRK. Savukārt pašvaldībās regulatora funkcijas veic attiecīgās pašvaldības vai vairāku pašvaldību kopīgi izveidota iestāde.
Pašvaldību interešu pārstāvēšanai SPRK darbā tiks izveidota pašvaldību konsultatīvā institūcija, kurai kandidātus izvirzīs Latvijas Pašvaldību savienība.
Likuma izmaiņas SPRK dod tiesības pieprasīt uzņēmumu tarifu pārskatīšanu, ja ir mainījušies tarifus ietekmējošie faktori. Turpmā SPRK lēmumus varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, un SPRK būs tiesīga saņemt informāciju, kas uzskatāma par valsts noslēpumu. Pielaide valsts noslēpumiem nepieciešama, jo SPRK pieņemtie lēmumi elektroenerģijas, gāzes un sakaru jomā var ietekmēt valsts drošību.
Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” trešajā galīgajā lasījumā tika pieņemti 85 deputātiem balsojot „par”.
Saeimas Preses dienests