Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 9.jūnijā, noslēdza darbu pie Publiskās un privātās partnerības (PPP) likumprojekta sagatavošanas trešajam lasījumam.

Publiskā un privātā partnerība ir ilgtermiņa sadarbība starp publisko (valsts un pašvaldība) un privāto sektoru, galvenokārt būvniecības un pakalpojumu jomā. PPP var būt lietderīga, kad valstij trūkst finanšu resursu lielu projektu īstenošanai. Tādā gadījumā tiek piesaistīts privātais partneris, kurš salīdzinoši īsā laikā uzbūvē valstij nepieciešamo objektu un to apsaimnieko, savukārt publiskais sektors pakāpeniski atmaksā investora izmaksas.

„Ciešā sadarbībā ar visām iesaistītajām pusēm ir izveidots likums, kas reāli darbosies un noteikts skaidrus spēles noteikumus. Būtiski, ka ar šo likumu privātie investori būs pasargāti no politiskajiem riskiem. Savukārt valsts un pašvaldība būs pasargāta no situācijas, kad uzņēmējs nepilda savas saistības,” uzsvēra komisijas priekšsēdētāja biedrs Vents Armands Krauklis.

„Līdz oktobrim, kad likums stāsies spēkā, Ministru kabinetam ir jāpaveic liels mājasdarbs, sakārtojot normatīvo bāzi šādu projektu īstenošanai. Ne mazāk būtisks valdības uzdevums būs sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem panākt, lai arī pašvaldības varētu piedalīties publiskās un privātās partnerības projektos,” norādīja V.A.Krauklis.

Jaunais PPP likums ļaus valstij un pašvaldībām efektīvāk piesaistīt privātas investīcijas infrastruktūras objektu izveidei un citiem projektiem, jo projektu īstenošana kļūs pārskatāmāka un prognozējama. Lai arī spēkā esošie normatīvie akti jau tagad ļauj īstenot PPP projektus, šobrīd īstenots neliels skaits salīdzinoši maza apjoma koncesiju līgumu.

Stimulējot skolu, bērnudārzu celtniecību un renovāciju, ceļu būvniecību un citus projektus, tiks veicināta ekonomiskā izaugsme, uzskata likumprojekta autori.

Pirms pieņemt lēmumu par PPP projekta lietderību būs nepieciešami finanšu un ekonomiskie aprēķini. Par katra konkrēta projekta uzsākšanu lems Ministru kabinets vai attiecīgās pašvaldības dome.

Likumprojekts nosaka, ka PPP Latvijā būs iespējams īstenot gan līgumiskās (partnerības iepirkuma līgums un koncesiju līgums), gan institucionālās (veidojot kopsabiedrības) partnerības veidā.

Publiskās un privātās partnerības likums regulēs iespējamās koncesiju procedūras - konkursu bez pretendentu atlases, konkursu ar pretendentu atlasi un konkursa dialogu. Tāpat likumprojekts nosaka pretendentu iesniegumu izskatīšanas kārtību.

Likumprojekts regulē PPP līgumu noslēgšanas, grozīšanas, pirmstermiņa izbeigšanas un reģistrācijas kārtību, kā arī paredz iespēju dibināt mērķsabiedrību PPP līguma izpildei. Tāpat likumprojekts nosaka institucionālās partnerības īstenošanas kārtību par kopsabiedrību dibināšanu, darbību un darbības izbeigšanu.

Plānots, ka Saeima likumprojektu „Publiskās un privātās partnerības likums” trešajā galīgajā lasījumā skatīs nākamceturtdien, 18.jūnijā.



Saeimas Preses dienests