Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 9.jūnijā, pirms trešā lasījumā vienojās par jaunā Patvēruma likuma galīgo redakciju.

Jaunā likuma mērķis ir nodrošināt personu tiesības Latvijā saņemt patvērumu, iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu, vai arī saņemt pagaidu aizsardzību saskaņā ar vispāratzītiem starptautiskajiem cilvēktiesību principiem.

Komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene norāda, ka jaunā Patvēruma likuma izstrādes gaitā ir bijušas smagas diskusijas, tomēr Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām ir centusies rast vislabāko risinājumu, kas atbilstu starptautiskajai praksei. „Izpildot Eiropas Savienības direktīvas prasības, Patvēruma likums paredz izveidot sistēmu, kas nodrošinās personu tiesības uz patvērumu un patvēruma procedūras efektivitāti. Likumprojektā ietvertās normas esam saskaņojuši ar ANO Augstā komisāra bēgļu lietās biroju, kas ir uzteicis Latvijas centienus panākt likuma atbilstību starptautiskajiem standartiem,” uzsvēra I.Circene.

Likumprojekts nosaka, ka patvēruma meklētājiem, uzturoties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, tiek nodrošināti sadzīvei nepieciešami apstākļi. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, uzsākot dzīvi Latvijā, izmaksā pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas, kā arī pabalstu valsts valodas apguvei.

Lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pieņems triju mēnešu laikā. Atbildīgās institūcijas pamatota iemesla dēļ varēs pagarināt patvēruma meklētāja iesnieguma izskatīšanas termiņu vai arī izskatīt to saīsinātā kārtībā.

Patlaban Latvijā ir neliels patvēruma meklētāju skaits - no 1998.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 1.jūnijam ir iesniegti 207 patvēruma iesniegumi, bēgļa statuss piešķirts 15 personām, savukārt alternatīvais statuss - 20 personām.

Likumprojekts trešajā galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimā.

Saeimas Preses dienests