Saeimas pārstāvji piedalījās NATO Parlamentārās Asamblejas (NATO PA) pavasara sesijā, kas no 22. līdz 26.maijam norisinās Norvēģijas galvaspilsētā Oslo.
Kā norāda NATO PA Latvijas delegācijas vadītāja Vaira Paegle, šī parlamentārās asamblejas sesija bija nozīmīga, jo pirmo reizi pēc Gruzijas konflikta tika atjaunota NATO - Krievijas parlamentārās komitejas darbība. Tajā tika skatīti divi svarīgi jautājumi - situācija Galējos Ziemeļos un Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva ierosinājums jaunai Eiropas drošības arhitektūrai.
Šajās diskusijās Krievija pauda neizpratni, kādēļ Galējo Ziemeļu jautājums tiek iekļauts NATO darba kārtībā, jo šobrīd šajā teritorijā nav vērojama konflikta situācija, kā arī pastāv Arktiskā padome un ANO Jūras likums (UN Law of Sea), kas šo jautājumu regulē. Tomēr, kā norāda Latvijas delegācijas vadītāja, pieaugošā interese par ietekmi šajā reģionā, ko ilustrē, piemēram, Krievijas lidojošo uzraudzības objektu aktivitātes palielināšanās (2008.gadā tā bija līdzvērtīga, aktivitātei iepriekšējos desmit gados), liek NATO būt gataviem nepieciešamības gadījumā iesaistīties, lai mazinātu iespējamo spriedzi. V.Paegle atbalsta Norvēģijas ārlietu ministra viedokli, ka NATO klātbūtne palīdz jebkurai mazai valstij uzturēt attiecības ar Krieviju.
„Krievijas vēstnieka NATO Dmitrija Rogozina runā bija vērojamas pretrunas, jo, izvērtējot pašreizējo starptautisko situāciju, kas mainījusies pēc aukstā kara, viņš kā nepieciešamību minēja likvidēt dažādas starptautiskās organizācijas, piemēram, NATO un EDSO, tā arī vienlaikus informēja, ka, Krievijasprāt, pastāv jau 10-15 pamatprincipi, kurus varētu iekļaut jaunā politiskā dokumentā, kurš varētu būtu pamats jaunas organizācijas veidošanai. Krievijas puses pārstāvis jau piedāvāja potenciālo organizācijas nosaukumu PATO (Pacific Atlantic Treaty Organization),” norāda V.Paegle.
Šo jautājumu Latvijas delegācijas vadītāja vēlējās konkretizēt arī plenārsēdē, kurā tās dalībniekus uzrunāja NATO ģenerālsekretārs un Ziemeļatlantijas padomes prezidents Jāps de Hops Shēfers (Jaap de Hoop Scheffer), kā arī piedalījās visi padomes locekļi - dalībvalstu vēstnieki NATO. „Rodas jautājums, vai Krievijas puses virzītais priekšlikums nejauši atklāja, kas Krievijas „lācim vēderā”, vai tas bija tikai neapdomīgs Rogozina kunga personiskais viedoklis, iekļūstot daudzo delegātu jautājumu krustugunīs,” neizpratni pauž V.Paegle.
Delegācijas vadītāja uzskata, ka ir pamats satraukumam, ka Krievijas puse pēdējā laikā vēlas pārskatīt daudzus esošos līgumus, sadarbības principus un struktūras, lai to vietā piedāvātu un veidotu jaunus.
Tāpat pavasara sesijas laikā tika turpināts runāt par situāciju un operācijām Afganistānā, Pakistānā, Irānā, Gruzijā un citās valstīs. Tika sveikti arī divu jauno NATO dalībvalstu - Albānijas un Horvātijas - parlamentu vadītāji, kuri uzstājās ar savām runām plenārsēdē.
Plenārsēdes dalībniekus uzrunāja arī Norvēģijas parlamenta (Stortinga) spīkers Tūrbjērns Jāglands (Thorbjorn Jegland), NATO PA prezidents Džons Taners (John Tanner) un Norvēģijas premjerministrs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg).
Runājot par NATO PA sesiju organizēšanu nākotnē, vakar Vadošā komiteja vienojās, ka, ņemot vērā globālo ekonomisko situāciju, ir svarīgi rūpīgi izvērtēt izdevumu samazināšanu un lietderīgu izmantošanu NATO PA darbības nodrošināšanai.
V.Paegle norāda, ka šī diskusija Latvijai kā valstij, kura ir atbildīga par NATO PA 2010.gada pavasara sesijas rīkošanu Rīgā, ir ļoti svarīga.
NATO PA sesijas notiek divas reizes gadā - pavasarī un rudenī. Sesija ir nozīmīgs šīs starptautiskās organizācijas notikums, kas rotācijas kārtībā tiek organizēts visās NATO dalībvalstīs. Latvija šobrīd ir viena no pēdējām dalībvalstīm, kurā sesija vēl nav rīkota.
Saeimas Preses dienests