Latvija pretendē uz trešdaļu no 175 miljonu eiro lielā Eiropas Savienības (ES) finansējuma, ko Eiropas Komisija piešķirs Zviedrijas un Baltijas energotīklu starpsavienojuma izveidei, trešdien, 13.maijā notikušā kopsēdē noskaidroja Saeimas Eiropas lietu komisija un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.
Kā deputātiem apstiprināja Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons, trešdaļa no 175 miljoniem eiro tiks novirzīta Latvijas rietumdaļas elektrotīklu modernizācijai, jeb tā dēvētā Kurzemes loka izveidei. Šāda vienošanās panākta ar Zviedrijas-Baltijas energotīklu starpsavienojuma izveidē iesaistītajām valstīm - Zviedriju un Lietuvu. Vēl jānotiek sarunām ar Eiropas Komisiju par šo 175 miljonu eiro sadali.
Saeimas deputāti par nepieņemamu atzina to, ka valdība savlaicīgi neinformēja parlamentu par Latvijas pozīcijas maiņu jautājumā par to, no kuras valsts teritorijas tiks izbūvēts starpsavienojums ar Zviedriju. Deputāti norādīja, ka vēl neilgi pirms 27.aprīlī Baltijas valstu premjerministru noslēgtās vienošanās par starpsavienojuma izbūvi ar Lietuvu Ekonomikas ministrijas pārstāvji Saeimā klāstīja, ka šis jautājums joprojām esot atklāts un par to vēl notiekot sarunas. Saeimas komisiju rīcībā esošā informācija liecina, ka demisionējusī Ivara Godmaņa valdība jau februāra beigās pa diplomātiskiem kanāliem bija saņēmusi oficiālu informāciju, ka Zviedrija izlēmusi būvēt starpsavienojumu ar Lietuvu, nevis Latviju. Tomēr parlamentam šī informācija netika sniegta.
„Šāda situācija nav pieņemama, jo Latvija tomēr ir parlamentāra valsts,” uzsvēra Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs Vents Armands Krauklis. Savukārt komisijas priekšsēdētājs Guntis Blumbergs norādīja, ka šis jautājums bijis pietiekami būtisks, lai par to lemtu gan Saeimas deputāti, gan valdība, tomēr tas nav noticis.
Ekonomikas ministrs Artis Kampars pieņēma deputātu kritiku, atzīstot, ka lēmumu pieņemšanas process nebija pareizs. Savukārt Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle atzīmēja, ka Saeima turpinās uzmanīgi sekot līdzi šim jautājumam un pateicās A.Kamparam par pausto gatavību turpmāk regulāri informēt parlamentāriešus par notikumu virzību. V.Paegle arī uzsvēra, ka Latvijas pārstāvjiem sarunās ar Eiropas Komisiju, Zviedriju un Lietuvu jāpanāk, lai mūsu valsts tiktu uztverta kā līdzvērtīgs partneris un tiešām saņemtu trešdaļu no 175 miljonu eiro lielā ES enerģētikas finansējuma.
Runājot par starpsavienojuma izveidi, V.A.Krauklis pauda šaubas par šī apjomīgā projekta realizāciju. „Arī jautājumā par jaunās Visaginas atomelektrostacijas būvniecību Lietuvā bija premjerministru parakstītas vienošanās, tomēr projekts uz priekšu nevirzās. Kādas ir cerības, ka šoreiz būs savādāk,” retoriski vaicāja deputāts.
K.Miķelsons atbildot norādīja, ka pati būtiskākā atšķirība šoreiz ir Zviedrijas klātbūtne šajā projektā. Zviedrija vairākkārt strikti norādījusi, ka starpsavienojuma izveides priekšnoteikums ir atvērta energotirgus izveide Baltijā. Tas pilnībā saskan ar Latvijas interesēm, jo šobrīd atvērts enerģētikas tirgus Baltijā ir tikai mūsu valstī.
Latvenergo valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka Zviedriju interesē vienots Baltijas enerģētikas tirgus. „Turklāt Zviedrijai nav vajadzīgs šis starpsavienojums bez papildus ģenerējošām jaudām, līdz ar to šis jautājums ir cieši saistīts ar jaunās atomelektrostacijas projektu,” piebilda K.Miķelsons.
Saeimas Preses dienests