V PIELIKUMS

 

 

Pievienošanās akta 21 pantā minētais saraksts:

citi pastāvīgi noteikumi

 

 

1.       UZŅĒMĒJDARBĪBAS TIESĪBAS

 

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, III daļas I sadaļa, Brīva preču aprite

 

ĪPAŠIE PASĀKUMI

 

Attiecībā uz Bulgāriju vai Rumāniju tāda zāļu patenta vai papildu aizsardzības sertifikāta īpašnieks vai labuma guvējs, kura saņemšanai pieteikums ir iesniegts kādā dalībvalstī laikā, kad šādu aizsardzību šīm zālēm nebija iespējams saņemt kādā no iepriekš uzskaitītajām jaunajām dalībvalstīm, var atsaukties uz tiesībām, ko piešķir šāds patents vai papildu aizsardzības sertifikāts, lai tādējādi novērstu attiecīgo zāļu importu un tirdzniecību dalībvalstīs vai valstīs, kurās uz šīm zālēm attiecas patenta aizsardzība vai papildu aizsardzība; tas attiecas arī uz gadījumiem, kad attiecīgās zāles jaunajā dalībvalstī pirmo reizi laidusi tirgū pati iepriekšminētā persona, vai arī tas noticis ar viņas piekrišanu.

 


 

Ikviena persona, kas zāles, uz kurām attiecas iepriekšējā daļa, paredz importēt vai tirgot dalībvalstī, kurā zālēm ir patenta aizsardzība vai papildu aizsardzība, kompetentajām iestādēm iesniegtajā pieteikumā par šo importu pierāda, ka īpašnieks vai labuma guvējs, uz ko attiecas šāda aizsardzība, ir informēts vienu mēnesi iepriekš.

 

2.       KONKURENCES POLITIKA

 

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, III daļas IV sadaļas 1 nodaļa, Konkurences noteikumi

 

1.       Turpmāk norādītās atbalsta sistēmas un individuālo atbalstu, ko jaunajās dalībvalstīs ir sākts īstenot pirms pievienošanās dienas un ko joprojām īsteno pēc minētās dienas, pēc pievienošanās uzskata par esošo atbalstu EK līguma 88. panta 1. punkta nozīmē:

 

a)       atbalsta pasākumi, kuru īstenošana sākta pirms 1994. gada 10. decembra;

 


 

b)      atbalsta pasākumi, kas uzskaitīti šā pielikuma papildinājumā;

 

c)       atbalsta pasākumi, kurus attiecīgās jaunās dalībvalsts Valsts atbalsta uzraudzības iestāde līdz pievienošanās dienai ir izvērtējusi un atzinusi par saderīgu ar acquis un pret kuriem Komisija - atbilstīgi 2. punktā izklāstītajai procedūrai - nav iebildusi, pamatojoties uz nopietnām šaubām par šo pasākumu saderību ar kopējo tirgu.

 

Piemērojot EK līguma 88. panta 3. punktu, pēc pievienošanās par jaunu atbalstu uzskata visus pasākumus, ko turpina īstenot pēc pievienošanās dienas un kas ir valsts atbalsts, un neatbilst iepriekš izklāstītajiem nosacījumiem.

 

Iepriekš izklāstītie noteikumi neattiecas uz atbalstu transporta nozarei un darbībām, kas saistītas ar EK līguma I pielikumā uzskaitīto produktu - kas nav zivsaimniecības produkti vai to pārstrādes produkti - ražošanu, pārstrādi vai tirdzniecību.

 

Tāpat iepriekš izklāstītie noteikumi neskar aktā paredzētos pārejas posma pasākumus attiecībā uz konkurences politiku un akta VII pielikuma 4. sadaļas B iedaļā izklāstītos pasākumus.


 

2.       Ja jaunā dalībvalsts vēlas, lai Komisija atbilstīgi 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajai procedūrai pārbauda kādu atbalsta pasākumu, tā Komisijai regulāri iesniedz:

 

a)       sarakstu ar esošā atbalsta pasākumiem, kurus attiecīgās dalībvalsts Valsts atbalsta uzraudzības iestāde ir izvērtējusi un atzinusi par saderīgiem ar acquis; un

 

b)      jebkādu citu informāciju, kas ir nozīmīga, izvērtējot pārbaudāmā atbalsta pasākuma saderību;

 

iepriekš norādīto informāciju iesniedz pārskata formā, ko nosaka Komisija.

 

Ja Komisija - 3 mēnešos pēc pilnīgas informācijas saņemšanas par esošo atbalsta pasākumu vai pēc tāda jaunās dalībvalsts paziņojuma saņemšanas, kurā tā informē Komisiju, ka uzskata sniegto informāciju par pilnīgu, jo pieprasītā papildu informācija nav pieejama vai ir jau sniegta - neiebilst pret to, pamatojoties uz nopietnām šaubām par pasākuma saderību ar kopējo tirgu, tad uzskata, ka Komisijai nav iebildumu pret to.

 


 

Uz visiem pasākumiem, kas pirms pievienošanās dienas iesniegti Komisijai atbilstīgi 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajai procedūrai, attiecas iepriekš izklāstītā procedūra, neņemot vērā faktu, ka izskatīšanas laikā attiecīgā jaunā dalībvalsts jau kļuvusi par Savienības dalībvalsti.

 

3.       Komisijas lēmumu, ar kuru tā iebilst pret kādu pasākumu, kā noteikts 1. punkta c) apakšpunktā, uzskata par lēmumu sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, kā tā definēta Padomes Regulā (EK) Nr. 659/1999 (1999. gada 22. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai [1].

 

Ja šādu lēmumu pieņem pirms pievienošanās dienas, tad lēmums stājas spēkā tikai pievienošanās dienā.


 

4.       Neskarot procedūras, kas attiecībā uz esošo atbalstu paredzētas EK līguma 88. pantā, tādas atbalsta sistēmas un piešķirto individuālo atbalstu transporta nozarē, kura īstenošana jaunajā dalībvalstī sākta pirms pievienošanās dienas un kurš ir spēkā arī pēc minētās dienas, atbilstīgi turpmāk izklāstītajam nosacījumam uzskata par esošo atbalstu EK līguma 88. panta 1. punkta nozīmē:

 

        atbalsta pasākumus paziņo Komisijai četros mēnešos pēc pievienošanās dienas. Šādā paziņojumā ir informācija par katra pasākuma tiesisko pamatojumu. Attiecībā uz esošajiem atbalsta pasākumiem un plāniem, kas paredz piešķirt vai grozīt atbalstu un kas līdz pievienošanās dienai ir paziņoti Komisijai, uzskata, ka tie paziņoti pievienošanās dienā.

 

Šādus atbalsta pasākumus trīs gadus pēc pievienošanās dienas uzskata par "esošo" atbalstu EK līguma 88. panta 1. punkta nozīmē.

 

Šos atbalsta pasākumus jaunās dalībvalstis vajadzības gadījumā groza, lai vēlākais trīs gadus pēc pievienošanās dienas nodrošinātu to atbilstību Komisijas piemērotajām pamatnostādnēm. Pēc šā termiņa beigām jebkādu atbalstu, ko atzīst par neatbilstīgu minētajām pamatnostādnēm, uzskata par jaunu atbalstu.


 

5.       Attiecībā uz Rumāniju 1. punkta c) apakšpunkts attiecas tikai uz atbalsta pasākumiem, kurus Rumānijas Valsts atbalsta uzraudzības iestāde izvērtē pēc dienas, kad Komisija, pamatojoties uz Rumānijas pievienošanās sarunu kontekstā pieņemto saistību nepārtraukto uzraudzību, pieņem lēmumu, ka Rumānijas valsts atbalsta īstenošanas uzskaite laikposmā pirms pievienošanās ir sasniegusi apmierinošu līmeni. Šādu apmierinošu līmeni uzskata par sasniegtu tikai tad, ja Rumānija ir pierādījusi to, ka attiecībā uz visiem Rumānijā piešķirtiem atbalsta pasākumiem tiek konsekventi piemērota pilnīga un pareiza valsts atbalsta uzraudzība, tostarp to, ka Rumānijas Valsts atbalstu uzraudzības iestāde pieņem un īsteno pilnīgi un pareizi pamatotus lēmumus, kuros iekļauts katra pasākuma valsts atbalsta iezīmju precīzs novērtējums un kuri paredz saderības kritēriju pareizu piemērošanu.

 

Pamatojoties uz nopietnām šaubām par saderību ar kopējo tirgu, Komisija var iebilst pret jebkuru atbalsta pasākumu, kas pirmspievienošanās laikposmā piešķirts no 2004. gada 1. septembra līdz datumam, kas noteikts iepriekšminētajā Komisijas lēmumā, kurā konstatē, ka īstenošanas uzskaite ir sasniegusi apmierinošu līmeni. Šādu Komisijas lēmumu, ar kuru tā iebilst pret kādu pasākumu, uzskata par lēmumu sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, kā tā definēta Regulā (EK) Nr. 659/1999. Ja šādu lēmumu pieņem pirms pievienošanās dienas, tad lēmums stājas spēkā tikai pievienošanās dienā.

 

Ja Komisija pieņem negatīvu lēmumu pēc oficiālas izmeklēšanas procedūras sākšanas, Komisija pieņem lēmumu, ka Rumānija veic visus vajadzīgus pasākumus, lai efektīvi atgūtu atbalstu no saņēmēja. Atbalsts, kas ir jāatgūst, ietver atbilstīgas likmes procentus, ko nosaka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 794/2004 [2] un kas jāmaksā no tās pašas dienas.


 

3.       LAUKSAIMNIECĪBA

 

a)       Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, III daļas I sadaļa, Lauksaimniecība

 

1.       Valsts rezerves, kas uz pievienošanās dienu ir izveidotas jaunajās dalībvalstīs, pamatojoties uz šo valstu tirgus atbalsta politiku, pārņem Kopiena atbilstīgi vērtībai, kuru nosaka, piemērojot 8. pantu Padomes Regulā (EEK) Nr. 1883/78 (1978. gada 2. augusts), ar ko paredz vispārīgus noteikumus intervences finansēšanai, kuru veic Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļa [3]. Minētās rezerves pārņem vienīgi tad, ja valsts intervence attiecībā uz konkrētajiem produktiem tiek piemērota Kopienā un ja rezerves atbilst Kopienas intervences prasībām.

 

2.       Jebkādas produktu privātas vai valsts rezerves, kas pievienošanās dienā ir brīvā apgrozībā jaunajās dalībvalstīs un kas pārsniedz daudzumu, kuru varētu uzskatīt par normālu rezervju pārņemšanu, ir jālikvidē uz jauno dalībvalstu rēķina.

 


 

Normālu rezervju pārņemšanu katram produktam nosaka, pamatojoties uz katra tirgus kopīgās organizācijas kritērijiem un mērķiem.

 

3.       Iepriekš 1. punktā minētās rezerves atskaita no daudzuma, kas pārsniedz normālās pārņemšanas rezerves.

 

4.       Iepriekš izklāstītos pasākumus Komisija īsteno un piemēro saskaņā ar procedūru, kas noteikta 13. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1258/1999 (1999. gada 17. maijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu [4], vai arī - attiecīgos gadījumos - saskaņā ar procedūru, kas minēta 42. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1260/2001 (2001. gada 30. jūnijs) par cukura tirgu kopīgu organizāciju [5], attiecīgajos pantos citās regulās par lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju vai attiecīgajās komiteju procedūrās, kuras paredzētas spēkā esošajos tiesību aktos.


 

b)      Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, III daļas VI sadaļas 1. nodaļa, Konkurences noteikumi

 

Neskarot procedūras, kas attiecībā uz esošo atbalstu paredzētas EK līguma 88. pantā, tādas atbalsta sistēmas un piešķirto individuālo atbalstu darbībām saistībā ar EK līguma I pielikumā uzskaitīto produktu - kas nav zivsaimniecības produkti vai to pārstrādes produkti - ražošanu, pārstrādi vai tirdzniecību, kura īstenošana jaunajā dalībvalstī sākta pirms pievienošanās dienas un kurš ir spēkā arī pēc minētās dienas, atbilstīgi turpmāk izklāstītajam nosacījumam uzskata par esošo atbalstu EK līguma 88. panta 1. punkta nozīmē:

 

        atbalsta pasākumus paziņo Komisijai četros mēnešos pēc pievienošanās dienas. Šādā paziņojumā ir informācija par katra pasākuma tiesisko pamatojumu. Attiecībā uz esošajiem atbalsta pasākumiem un plāniem, kas paredz piešķirt vai grozīt atbalstu un kas līdz pievienošanās dienai ir paziņoti Komisijai, uzskata, ka tie paziņoti pievienošanās dienā. Komisija publicē šādu atbalsta pasākumu sarakstu.

 

Šādus atbalsta pasākumus trīs gadus pēc pievienošanās dienas uzskata par "esošo" atbalstu EK līguma 88. panta 1. punkta nozīmē.

 

Šos atbalsta pasākumus jaunās dalībvalstis vajadzības gadījumā groza, lai vēlākais trīs gadus pēc pievienošanās dienas nodrošinātu to atbilstību Komisijas piemērotajām pamatnostādnēm. Pēc šā termiņa beigām jebkādu atbalstu, ko atzīst par neatbilstīgu minētajām pamatnostādnēm, uzskata par jaunu atbalstu.


 

4.       MUITAS SAVIENĪBA

 

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, Trešās daļas I sadaļa - Brīva preču aprite, 1. nodaļa - Muitas savienība

 

31992 R 2913: Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa pieņemšanu (OV L 302, 19.10.1992, 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

 

        12003 T: Akts par pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos - Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.);

 

31993 R 2454: Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa pieņemšanu (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

 

        32003 R 2286: Komisijas 18.12.2003. Regula (EK) Nr. 2286/2003 (OV L 343, 31.12.2003., 1. lpp.).

 


Regula (EEK) Nr. 2913/92 un Regula (EEK) Nr. 2454/93 attiecas uz jaunajām dalībvalstīm, ievērojot šādus īpašos noteikumus:

 

KOPIENAS STATUSA APLIECINĀJUMS (TIRDZNIECĪBA PAPLAŠINĀTĀ KOPIENĀ)

 

1.       Neskarot Regulas (EEK) Nr. 2913/92 20. pantu, tādas preces, kuras pievienošanās dienā paplašinātājā Kopienā atrodas pagaidu uzglabāšanā vai attiecībā uz kurām tiek īstenots kāds no muitas režīmiem vai procedūrām, kas paredzētas minētās regulas 4. panta 15. punkta b) apakšpunktā vai 16. punkta b) līdz g) apakšpunktā, vai kuras paplašinātājā Kopienā tiek transportētas pēc tam, kad attiecībā uz tām jau veiktas eksporta formalitātes, ir atbrīvotas no muitas nodokļiem un citiem muitas pasākumiem, laižot tās brīvā apgrozībā, ja tiek uzrādīts kāds no turpmāk norādītajiem apliecinājumiem:

 

a)       preferenciālas izcelsmes apliecinājums, kas izdots pirms pievienošanās dienas atbilstīgi kādam no turpmāk uzskaitītajiem Eiropas Līgumiem, vai kādam līdzvērtīgam preferenciālam nolīgumam, kurš noslēgts starp pašām jaunajām dalībvalstīm un kurā - attiecībā uz nenoteiktas izcelsmes izejvielām, ko izmanto tādu ražojumu izgatavošanai, kuriem izdod vai sagatavo izcelsmes apliecinājumu - paredzēts aizliegums kompensēt muitas nodokļus vai atbrīvot no muitas nodokļiem ("nodokļu nekompensēšanas" klauzula);

 


 

Eiropas Līgumi:

 

        21994 A 1231 (24) Bulgārija: Eiropas Līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bulgārijas Republiku, no otras puses - 4. protokols par izcelsmes preču koncepcijas definīciju un administratīvās sadarbības metodēm [6];

 

        21994 A 1231 (20) Rumānija: Eiropas Līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Rumāniju, no otras puses - 4. protokols par izcelsmes preču koncepcijas definīciju un administratīvās sadarbības metodēm [7];

 

b)      kāds no Regulas Nr. 2454/93(EEK) 314. c pantā minētajiem Kopienas statusa apliecinājumiem;

 

c)       ATA karnete, kas pirms pievienošanās dienas izdota kādā pašreizējā dalībvalstī vai jaunajā dalībvalstī.

 


 

2.       Izsniedzot 1. punkta b) apakšpunktā minētos apliecinājumus, ja atsaucas uz stāvokli pievienošanās dienā, un papildus Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 7. punktam, "Kopienas preces" ir preces:

 

        kuras pilnībā iegūtas kādā no jaunajām dalībvalstīm apstākļos, kas atbilst Regulas (EEK) Nr. 2913/92 23. pantā norādītajiem apstākļiem, un kuras neietver preces, kas ievestas no citām valstīm vai teritorijām; vai

 

        kuras ievestas no valstīm vai teritorijām, kas nav attiecīgā valsts, un laistas brīvā apgrozībā attiecīgajā valstī; vai

 

        kuras attiecīgajā valstī iegūtas vai ražotas, vai nu tikai no šā punkta otrajā ievilkumā minētajām precēm, vai arī no šā punkta pirmajā un otrajā ievilkumā minētajām precēm.

 

3.       Pārbaudot 1. punkta a) apakšpunktā minētos apliecinājumus, piemēro noteikumus par "izcelsmes preču" koncepcijas definīciju un administratīvās sadarbības metodes, kā noteikts attiecīgajos Eiropas Līgumos vai līdzvērtīgos preferenciālos nolīgumos, kuri noslēgti starp pašām jaunajām dalībvalstīm. Pieprasījumus veikt šādu izcelsmes apliecinājumu turpmāku pārbaudi pieņem pašreizējo dalībvalstu un jauno dalībvalstu kompetentās muitas iestādes trīs gadus pēc attiecīgā izcelsmes apliecinājuma izdošanas, un minētās iestādes šādus pieprasījumus var iesniegt trīs gados pēc tam, kad saņemts izcelsmes apliecinājums saistībā ar deklarāciju preču laišanai brīvā apgrozībā.

 


 

PREFERENCIĀLAS IZCELSMES APLIECINĀJUMS (TIRDZNIECĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM, TOSTARP TURCIJU, ATBILSTĪGI PREFERENCIĀLIEM NOLĪGUMIEM PAR LAUKSAIMNIECĪBAS, OGĻU UN TĒRAUDA IZSTRĀDĀJUMIEM)

 

4.       Neskarot tādu pasākumu piemērošanu, kuri izriet no kopējās tirdzniecības politikas, attiecīgajās jaunajās dalībvalstīs akceptē izcelsmes apliecinājumus, kas trešās valstīs izdoti atbilstīgi preferenciāliem nolīgumiem, kurus jaunās dalībvalstis noslēgušas ar trešām valstīm, vai atbilstīgi jauno dalībvalstu tiesību aktos vienpusēji noteiktiem režīmiem, ar nosacījumu, ka:

 

a)       pamatojoties uz preferenciālo tarifu pasākumiem, kas ietverti nolīgumos, kurus Kopiena noslēgusi ar trešām valstīm vai šo valstu grupām, vai pasākumos, kurus Kopiena noteikusi attiecībā uz tām, šādas izcelsmes iegūšana paredz preferenciālu tarifu režīmu, kā paredzēts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 20. panta 3. punkta d) un e) apakšpunktā; un

 

b)      izcelsmes apliecinājums un pārvadājuma dokumenti ir izdoti, vēlākais, dienā pirms pievienošanās dienas; un

 

c)       izcelsmes apliecinājums ir iesniegts muitas iestādēm četros mēnešos no pievienošanās dienas.

 


 

Ja preces ir deklarētas laišanai brīvā apgrozībā kādā no jaunajām dalībvalstīm pirms pievienošanās dienas, attiecīgajā jaunajā dalībvalstī var akceptēt arī izcelsmes apliecinājumus, kas retrospektīvi izsniegti vai sagatavoti atbilstīgi preferenciāliem nolīgumiem vai režīmiem, kas attiecīgajā jaunajā dalībvalstī ir spēkā dienā, kad preces tiek laistas brīvā apgrozībā, ar nosacījumu, ka muitas iestādēm to iesniedz četros mēnešos pēc pievienošanās dienas.

 

5.       Bulgārija un Rumānija ir tiesīga saglabāt atļaujas, ar kurām ir piešķirts "apstiprināta eksportētāja" statuss atbilstīgi nolīgumiem, kas noslēgti ar trešām valstīm, ja:

 

a)       šāds noteikums ir paredzēts arī nolīgumos, ko šādas trešās valstis pirms pievienošanās dienas noslēgušas ar Kopienu; un

 

b)      apstiprinātie eksportētāji piemēro minētajos nolīgumos paredzētos izcelsmes noteikumus.

 

Vēlākais, gadu pēc pievienošanās dienas jaunās dalībvalstis šīs atļaujas aizstāj ar jaunām atļaujām, kas izdotas atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem.


 

6.       Pārbaudot 4. punktā minētos apliecinājumus, piemēro noteikumus par "izcelsmes preču" koncepcijas definīciju un administratīvās sadarbības metodes, kā noteikts attiecīgajos nolīgumos vai režīmos. Pieprasījumus veikt šādu izcelsmes apliecinājumu turpmāku pārbaudi pieņem pašreizējo dalībvalstu un jauno dalībvalstu kompetentās muitas iestādes trīs gadus pēc attiecīgā izcelsmes apliecinājuma izdošanas, un minētās iestādes šādus pieprasījumus var iesniegt trīs gados pēc tam, kad saņemts izcelsmes apliecinājums saistībā ar deklarāciju preču laišanai brīvā apgrozībā.

 

7.       Neskarot tādu pasākumu piemērošanu, kuri izriet no kopējās tirdzniecības politikas, tādus izcelsmes apliecinājumus, kas trešās valstīs retrospektīvi izdoti atbilstīgi preferenciāliem nolīgumiem, kurus Kopiena noslēgusi ar šīm valstīm, jaunajās dalībvalstīs akceptē tādu preču laišanai brīvā apgrozībā, kuras pievienošanās dienā tiek vai nu transportētas, vai atrodas pagaidu uzglabāšanā muitas noliktavā vai brīvajā zonā kādā no šīm trešām valstīm vai attiecīgajā jaunajā dalībvalstī, ar nosacījumu, ka laikā, kad tika izdoti pārvadājuma dokumenti, jaunajai dalībvalstij, kur notiek preču laišana brīvā apgrozībā, ar trešo valsti nav bijis spēkā esoša tirdzniecības nolīguma par attiecīgajām precēm, un ja:

 

a)       pamatojoties uz preferenciālo tarifu pasākumiem, kas ietverti nolīgumos, kurus Kopiena noslēgusi ar trešām valstīm vai šo valstu grupām, vai pasākumos, kurus Kopiena noteikusi attiecībā uz tām, šādas izcelsmes iegūšana paredz preferenciālu tarifu režīmu, kā paredzēts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 20. panta 3. punkta d) un e) apakšpunktā; un

 


b)      pārvadājuma dokumenti ir izdoti, vēlākais, dienā pirms pievienošanās dienas; un

 

c)       izcelsmes apliecinājums, kas izsniegts retrospektīvi, ir iesniegts muitas iestādēm četros mēnešos no pievienošanās dienas.

 

8.       Pārbaudot 7. punktā minētos apliecinājumus, piemēro noteikumus par "izcelsmes preču" koncepcijas definīciju un administratīvās sadarbības metodes, kā noteikts attiecīgajos nolīgumos.

 

STATUSA APLIECINĀJUMS SASKAŅĀ AR NOTEIKUMIEM PAR RŪPNIECĪBAS izstrādājumu BRĪVU APGROZĪBU EK UN TURCIJAS MUITAS SAVIENĪBĀ

 

9.       Izcelsmes apliecinājumus, ko atbilstīgi izsniegusi vai nu Turcija, vai kāda jaunā dalībvalsts atbilstīgi preferenciāliem tirdzniecības nolīgumiem, kas piemērojami starp tām un kas ļauj izcelsmes kumulāciju ar Kopienu, pamatojoties uz vienādiem izcelsmes noteikumiem, un kas saistībā ar attiecīgajām precēm aizliedz muitas nodokļu jebkādu atmaksāšanu vai atlikšanu, attiecīgajās valstīs akceptē kā statusa apliecinājumu saskaņā ar noteikumiem par rūpniecības izstrādājumu laišanu brīvā apgrozībā, kas paredzēti EK un Turcijas Asociācijas padomes Lēmumā Nr. 1/95 [8], ar nosacījumu, ka:

 

a)       izcelsmes apliecinājums un pārvadājuma dokumenti ir izdoti, vēlākais, dienā pirms pievienošanās dienas; un

 

b)      izcelsmes apliecinājums ir iesniegts muitas iestādēm četros mēnešos no pievienošanās dienas.

 


Ja preces ir deklarētas laišanai brīvā apgrozībā Turcijā vai kādā no jaunajām dalībvalstīm pirms pievienošanās dienas atbilstīgi iepriekšminētajiem preferenciālajiem nolīgumiem, var akceptēt arī izcelsmes apliecinājumus, kas retrospektīvi izsniegti saskaņā ar šiem nolīgumiem, ar nosacījumu, ka muitas iestādēm tos iesniedz četros mēnešos pēc pievienošanās dienas.

 

10.     Pārbaudot 9. punktā minētos apliecinājumus, piemēro noteikumus par "izcelsmes preču" koncepcijas definīciju un administratīvās sadarbības metodes, kā noteikts attiecīgajos preferenciālajos nolīgumos. Pieprasījumus veikt šādu izcelsmes apliecinājumu turpmāku pārbaudi pieņem pašreizējo dalībvalstu un jauno dalībvalstu kompetentās muitas iestādes trīs gadus pēc attiecīgā izcelsmes apliecinājuma izdošanas, un minētās iestādes šādus pieprasījumus var iesniegt trīs gados pēc tam, kad saņemts izcelsmes apliecinājums saistībā ar deklarāciju preču laišanai brīvā apgrozībā.

 

11.     Neskarot tādu pasākumu piemērošanu, kuri izriet no kopējās tirdzniecības politikas, tādas A.TR preču pārvadājumu atļaujas, kas izdotas atbilstīgi noteikumiem par rūpniecības izstrādājumu laišanu brīvā apgrozībā, kuri izklāstīti EK un Turcijas Asociācijas padomes Lēmumā Nr. 1/95, jaunajās dalībvalstīs akceptē tādu preču laišanai brīvā apgrozībā, kuras pievienošanās dienā tiek vai nu transportētas pēc tam, kad attiecībā uz tām jau veiktas eksporta formalitātes Kopienā vai Turcijā, vai arī Turcijā vai attiecīgajā jaunajā dalībvalstī atrodas pagaidu uzglabāšanā atbilstīgi kādai muitas procedūrai, kas minēta Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 16. punkta b) līdz h) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka:

 


a)       par attiecīgajām precēm neiesniedz 9. punktā minētos izcelsmes apliecinājumus; un

 

b)      preces atbilst nosacījumiem, lai īstenotu noteikumus par rūpniecības izstrādājumu brīvu apriti; un

 

c)       pārvadājuma dokumenti ir izsniegti, vēlākais, dienā pirms pievienošanās dienas; un

 

d)      A.TR preču pārvadājumu atļauja ir iesniegta muitas iestādēm četros mēnešos pēc pievienošanās dienas.

 

12.     Pārbaudot 11. punktā minētās A.TR preču pārvadājumu atļaujas, piemēro noteikumus par A.TR preču pārvadājumu atļauju izsniegšanu un administratīvās sadarbības metodes, kā noteikts EK un Turcijas Muitas sadarbības komitejas Lēmumā Nr. 1/2001 [9].

 

MUITAS PROCEDŪRAS

 

13.     Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 16. punkta b) līdz h) apakšpunktā minēto pagaidu uzglabāšanu un muitas procedūras, kas sāktas pirms pievienošanās, pabeidz vai izpilda saskaņā ar Kopienas tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem.

 


 

Ja, procedūru pabeidzot vai izpildot, rodas muitas parāds, maksājamā ievedmuitas summa ir tā, kas ir spēkā muitas parāda rašanās laikā saskaņā ar Kopējo muitas tarifu, un samaksāto summu uzskata par Kopienas pašu resursiem.

 

14.     Procedūras attiecībā uz ievešanu muitas noliktavā, kuras paredzētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 84. līdz 90. pantā un 98. līdz 113. pantā, kā arī Regulas (EEK) Nr. 2454/93 496. līdz 535. pantā, jaunajās dalībvalstīs piemēro, ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:

 

        ja muitas parāda summu nosaka, pamatojoties uz importējamo preču iezīmēm, to muitas vērtību un daudzumu laikā, kad tiek apstiprināta deklarācija par to, ka attiecīgajām precēm piemēro ievešanu muitas noliktavā, un ja šī deklarācija ir apstiprināta pirms pievienošanās dienas, tad minētos elementus nosaka atbilstīgi tiesību aktiem, ko attiecīgajā jaunajā dalībvalstī piemēro pirms pievienošanās dienas.

 


 

15.     Procedūras attiecībā uz ievešanu pārstrādei, kuras paredzētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 84. līdz 90. un 114. pantā līdz 129. pantā, kā arī Regulas (EEK) Nr. 2454/93 496. līdz 523. pantā un 536. līdz 550. pantā, jaunajās dalībvalstīs piemēro, ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:

 

        ja muitas parāda summu nosaka, pamatojoties uz importējamo preču iezīmēm, tarifu klasifikāciju, daudzumu, muitas vērtību un izcelsmi laikā, kad tām piemēroja procedūru, un ja deklarācija par procedūras piemērošanu precēm ir apstiprināta pirms pievienošanās dienas, tad minētos elementus nosaka atbilstīgi tiesību aktiem, ko attiecīgajā jaunajā dalībvalstī piemēro pirms pievienošanās dienas;

 

        ja procedūras pabeigšanas iznākumā rodas muitas parāds, tad - nolūkā nodrošināt vienlīdzību starp pašreizējās dalībvalstīs reģistrētajiem atļauju īpašniekiem un šādiem īpašniekiem jaunajās dalībvalstīs - par ievedmuitu, kas no pievienošanās dienas jāmaksā atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem, maksā kompensācijas procentus;

 

        ja deklarācija par ievešanu pārstrādei ir apstiprināta atbilstīgi nodokļu atmaksāšanas sistēmai, nodokļu atmaksāšanu veic attiecīgā jaunā dalībvalsts uz sava rēķina un atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem, ja muitas parāds, attiecībā uz kuru ir lūgta nodokļa atmaksāšana, ir radies pirms pievienošanās dienas.

 


 

16.     Procedūras attiecībā uz pagaidu ievešanu, kuras paredzētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 84. līdz 90. pantā un 137. līdz 144. pantā, kā arī Regulas (EEK) Nr. 2454/93 496. dz 523. pantā un 553. līdz 584. pantā, jaunajās dalībvalstīs piemēro, ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:

 

        ja muitas parāda summu nosaka, pamatojoties uz importējamo preču iezīmēm, tarifu klasifikāciju, daudzumu, muitas vērtību un izcelsmi laikā, kad tām piemēroja procedūru, un  ja deklarācija par procedūras piemērošanu precēm ir apstiprināta pirms pievienošanās dienas, tad minētos elementus nosaka atbilstīgi tiesību aktiem, ko attiecīgajā jaunajā dalībvalstī piemēro pirms pievienošanās dienas;

 

        ja procedūras pabeigšanas iznākumā rodas muitas parāds, tad - nolūkā nodrošināt vienlīdzību starp pašreizējās dalībvalstīs reģistrētajiem atļauju īpašniekiem un šādiem īpašniekiem jaunajās dalībvalstīs - par ievedmuitu, kas no pievienošanās dienas jāmaksā atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem, maksā kompensācijas procentus.

 


 

17.     Procedūras attiecībā uz izvešanu pārstrādei, kuras paredzētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 84. līdz 90. pantā un 145. līdz 160. pantā, kā arī Regulas (EEK) Nr. l2454/93 496. līdz 523. pantā un 585. līdz 592. pantā, jaunajās dalībvalstīs piemēro ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:

 

        Regulas (EEK) Nr. 2454/93 591. panta otrā daļa mutatis mutandis attiecas uz pagaidu eksporta precēm, kas pirms pievienošanās dienas uz laiku eksportētas no jaunajām dalībvalstīm.

 

CITI NOTEIKUMI

 

18.     Atļaujas, kas pirms pievienošanās dienas piešķirtas Regulas Nr. 2913/92 4. panta 16. punkta d), e) un g) apakšpunktā minēto muitas procedūru izmantošanai, ir spēkā līdz to derīguma termiņa beigām vai arī vienu gadu pēc pievienošanās dienas, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk.

 


 

19.     Procedūras, kas attiecas uz muitas parāda rašanos, tā iegrāmatošanu un atgūšanu pēc muitošanas un kas paredzētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 201. līdz 232. pantā un Regulas (EEK) 2454/93 859. līdz 876.a pantā, jaunajās dalībvalstīs piemēro, ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:

 

        atgūšanu īsteno atbilstīgi Kopienas tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem. Tomēr gadījumos, kad muitas parāds radies pirms pievienošanās dienas, atgūšanu īsteno attiecīgā jaunā dalībvalsts savā labā un atbilstīgi noteikumiem, kas ir spēkā attiecīgajā valstī.

 

20.     Procedūras attiecībā uz muitas nodokļa atmaksāšanu un atbrīvojumu, kuras paredzētas Regulas (EEK) Nr.2913/92 235. līdz 242. pantā, kā arī Regulas (EEK) Nr.2454/93 877. līdz 912. pantā, jaunajās dalībvalstīs piemēro ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:

 

-               atmaksāšanu un atbrīvojumu īsteno atbilstīgi Kopienas tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem. Tomēr gadījumos, kad nodokļi, attiecībā uz kuriem lūdz piemērot atmaksāšanu vai atbrīvojumu, ir saistīti ar muitas parādu, kas radies pirms pievienošanās dienas, nodokļu atmaksāšanu un atbrīvojumu īsteno attiecīgā jaunā dalībvalsts uz sava rēķina un atbilstīgi noteikumiem, kas ir spēkā attiecīgajā valstī.


V PIELIKUMA papildinājums

Esošo atbalsta pasākumu saraksts,

kas minēts V pielikuma 2. nodaļā paredzētās

esošā atbalsta sistēmas 1. punkta b) apakšpunktā

Piezīme: Piemērojot esošā atbalsta sistēmu, kas izklāstīta V pielikuma 2. nodaļā, šajā pielikuma papildinājumā uzskaitītos atbalsta pasākumus uzskata par esošo atbalstu vienīgi tiktāl, ciktāl uz tiem attiecas minētās sistēmas pirmā daļa.

Nr.

Nosaukums (oriģinālvalodā)

Valsts atbalsta uzraudzības iestādes apstiprinājuma datums

Ilgums

DV

Nr.

Gads

BG

1.

2004.

Предоговаряне на задълженията към държавата, възникнали по реда на Закона за уреждане на необслужваните кредити, договорени до 31.12.1990 г. със "Силома" АД, гр.Силистра, чрез удължаване на срока на изплащане на главницата за срок от 15 години.

 29.7.2004.

2004.-2018. 

BG

2.

2004. 

Средства за компенсиране от държавния бюджет на доказания от "Български пощи" ЕАД дефицит от изпълнението на универсалната пощенска услуга

18.11.2004.

31.12.2010.

BG

3.

2004. 

Целево финансиране на дейността на Българската телеграфна агенция- направление "Информационно обслужване"

16.12.2003. 

31.12.2010.

                                                 

Ārlietu ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgās amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

 

A.Pabriks

N.Penke

E.Dumpe

E.Vijupe

J.Zlamets

24.11.2005

14:04

3802

S.Rosicka-Tomsone santa.rosicka-tomsone@mfa.gov.lv 7016279



[1]        OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu (OV L 236, 23.9.2003., 345. lpp.).

 

[2]        Komisijas Regula (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.).

 

[3]        OV L 216, 5.8.1978., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1259/96 (OV L 163, 2.7.1996., 10. lpp.).

 

[4]        OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp.

[5]        OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

 

[6]        OV L 358, 31.12.1994., 3. lpp. Protokolā jaunākie grozījumi izdarīti ar ES un Bulgārijas Asociācijas padomes 4.6.2003. Lēmumu Nr. 1/2003 (OV L 191, 30.7.2003., 1. lpp.).

[7]        OV L 357, 31.12.1994. 2. lpp. Protokolā jaunākie grozījumi izdarīti ar ES un Rumānijas Asociācijas padomes 25.9.2003. Lēmumu Nr. 2/2003 ("Oficiālajā Vēstnesī" vēl nav publicēts).

 

[8]        EK un Turcijas Asociācijas padomes 22.12.1995. Lēmums Nr. 1/95 par Muitas savienības pēdējā posma ieviešanu (OV L 35, 13.2.1996., 1. lpp.). Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar EK un Turcijas Asociācijas padomes Lēmumu Nr. 2/99 (OV L 72, 18.3.1999., 36.lpp.).

[9]        EK un Turcijas Muitas sadarbības komitejas 28.3.2001. Lēmums Nr. 1/2001, ar ko groza Lēmumu Nr. 1/96, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus EK un Turcijas Asociācijas padomes Lēmuma Nr. 1/95 īstenošanai (OV L 98, 7.4.2001., 31.lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar EK un Turcijas Muitas sadarbības komitejas Lēmumu Nr. 1/2003 (OV L 28, 4.2.2003., 51.lpp.).