Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības

2009.gada domstarpību un vienošanās

 

PROTOKOLS

 

Rīgā

 

                       2008.gada  3.oktobrī

 

 

Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 86.pantu, likuma "Par pašvaldību budžetiem" 13.pantu un Ministru kabineta 2004.gada 6.jūlija noteikumiem Nr.585 "Kārtība, kādā Ministru kabinets saskaņo ar pašvaldībām jautājumus, kas skar pašvaldību intereses" Ministru kabinets un Latvijas Pašvaldību savienība vienojas:

 

 

I. Pašvaldību pamatbudžets

 

1. Ieņēmumi

1.1. Nodokļu un nenodokļu ieņēmumi

 

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Ņemot vērā, ka 2009.taksācijas gadam tiks

·          palielināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) neapliekamais minimums (no 80 līdz 90 latiem mēnesī), nodokļa atvieglojumu apmērs par apgādībā esošu personu (no 56 līdz 63 latiem mēnesī) un nodokļa papildu atvieglojumu apmērs invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem,

·          palielināts attaisnoto izdevumu apmērs par izglītību un ārstniecības pakalpojumiem (no 150 līdz 300 latiem gadā),

·          palielināts atbrīvojuma ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas apmērs (līdz 4000 latiem),

·          attiecināta pensijas neapliekamā minimuma daļa, ja tā pilnībā netiek izmantota, uz pensionāra cita veida ieņēmumiem, kas ir apliekami ar IIN, kā arī veikti vēl citi grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”,

·          atcelts sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta maksimālais apmērs,

lai nesamazinātu pašvaldību IIN ieņēmumu bāzi, izdarīt grozījumus (tos iekļaujot 2009.gada valsts budžeta likumprojektu paketē) likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 26.panta pirmās daļas 1.punktā, mainot maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā ieskaitāmo IIN ieņēmumu daļu no 80% uz 82%.

 

Ministru kabineta viedoklis:

Neapliekamā minimuma un atvieglojumu paaugstināšanas ietekmē iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieauguma tempi samazinās gan valsts, gan pašvaldību budžetā. Palielinot ieskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu pašvaldību budžetā līdz 82%, valsts pamatbudžetā ieņēmumi samazinātos gan neapliekamā minimuma un atvieglojumu paaugstināšanas rezultāta, gan nodokļa procentuālās pārdales rezultātā. Uzskatām, ka abām pusēm ir jāuzņemas solidāra atbildība minētā jautājuma risināšanā. Līdz ar to iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļa pašvaldību budžetos netiek mainīta un tā ir 80% apmērā.

 

Puses vienojās:

Likumprojektā „Par valsts budžetu 2009.gadam” iekļaut pantu, kas nosaka, ka ar valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem tiek garantēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes izpilde katrai pašvaldībai, tai nodokļa summai, kura pašvaldību budžetos tiek saņemta centralizēti ar Valsts kases starpniecību, un ar nosacījumu, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļa pašvaldību budžetos ir 80 %, neapliekamais ieņēmumu minimums  90 latu apmērā un atvieglojumu apmērs par apgādājamām personām 63 latu apmērā.

Puses vienojās:

Pašvaldību ieņēmumus no nodokļiem 2009.gadā prognozēt 963,14 milj. latu apmērā,   (pie 80 % iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļas pašvaldību budžetos), t.sk.:

iedzīvotāju ienākuma nodoklis ne mazāk kā:

885,28 milj. latu

 

nekustamā īpašuma nodoklis

71,37 milj. latu

t.sk.:

 

nekustamā īpašuma nodoklis par zemi

38,37 milj. latu

nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām

33,00 milj. latu

 

 

Iekšējie nodokļi par pakalpojumiem un precēm

 

 6,49 milj. latu

Kopā nodokļu ieņēmumi

963,14 milj. latu

 

Nenodokļu ieņēmumi pašvaldībās

30,00 milj. latu

Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem

114,50 milj. latu

Kopā nodokļu, nenodokļu ieņēmumi un ieņēmumi no  maksas pakalpojumiem

1107,64 milj. latu

 

Ministru kabineta viedoklis:

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadale ir šāda:

iedzīvotāju ienākuma nodoklis ne mazāk kā:

885,28 milj. latu

Valsts kases sadales kontā

854,31 milj. latu

tieši Liepājas pilsētas budžetā

19,11  milj. latu

tieši Ventspils pilsētas budžetā

11,86 milj. latu

 

 

 

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Ja Rīgas Dome paraksta vienošanos ar Finanšu ministriju par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozi 2009.gadam līdz likumprojekta „Par valsts budžetu 2009.gadam” 2.lasījumam Saeimā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadale ir šāda:

iedzīvotāju ienākuma nodoklis ne mazāk kā

885,28 milj. latu

t.sk.:

 

Valsts kases sadales kontā

527,31 milj. latu

tieši Rīgas domes budžetā

327,00 milj. latu

tieši Liepājas pilsētas budžetā

19,11  milj. latu

tieši Ventspils pilsētas budžetā

11,86 milj. latu

 

Puses vienojās:

Gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa  neapliekamo minimumu no 80 līdz 100 latiem mēnesī, noteikt  maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā ieskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļu 82% apmērā un pašvaldību iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus 2009.gadā prognozēt 877,9 milj. latu apmērā.  

 

 

1.2. Dotācijas no valsts budžeta

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Nepieciešamā valsts budžeta dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam ir 432 milj. lati.

 

Ministru kabineta viedoklis:

Lai nodrošinātu Ministru kabineta noteiktā valsts budžeta deficīta ievērošanu un nepieciešamo līdzfinansējumu ES fondu līdzfinansētiem pašvaldību projektiem, iespējams paredzēt dotāciju no valsts budžeta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 7,15 milj. latu.

 

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Paredzēt dotācijas no valsts budžeta:

 

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam

432 milj. latu

Kopā

432 milj. latu

 

Ministru kabineta viedoklis:

Paredzēt dotācijas no valsts budžeta:

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam

7,15 milj. latu

                                                                       Kopā

7,15  milj. latu

 

Puses vienojas:

Paredzēt dotācijas no valsts budžeta:

Dotācijas pašvaldībām caur BĢLM

 

Valsts programmas bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai, Jaunatnes politikas valsts programmas īstenošanai un Eiropas programmas „Jaunatne darbībā” projektu īstenošanai.

0,61 milj. latu

Dotācijas pašvaldībām caur RAPLM

 

Vienreizēja dotācija novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai

13,2 milj. latu

Kopā

13,81 milj. latu

 

1.3. Mērķdotācijas no valsts budžeta

 

Puses vienojās:

Izglītības un kultūras pasākumiem no valsts budžeta 319,56 milj. latu apmērā, ja darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir noteiktas 24,09 % apmērā, t.sk.:

 

Pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

246,83 milj. latu

 

Interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

11,73 milj. latu

 

Pašvaldību speciālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

3,50 milj. latu

 

Pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

0,54 milj. latu

 

Pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

38,16 milj. latu

 

Pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un
sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

17,82 milj. latu

 

 

Pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

 

0,98 milj. latu

                                                                                   Kopā

 

319,56 milj. latu

 

 

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Paredzēt no valsts budžeta sekojošas mērķdotācijas:

Paredzēt no valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

44,61 milj. latu

 

 

Pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām, sanatorijas tipa internātskolām un speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem uzturēšanas izdevumiem

33,77 milj. latu

Kopā

78,38 milj. latu

 

Ministru kabineta viedoklis:

Paredzēt no valsts budžeta sekojošas mērķdotācijas:

Pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

22,91 milj. latu

 

Pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām, sanatorijas tipa internātskolām un speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem uzturēšanas izdevumiem

26,77 milj. latu

26,77 milj. latu

Kopā

49,68 milj. latu

 

 

 

             Puses vienojās:

 

Pašvaldību investīcijām infrastruktūras sakārtošanai (RAPLM budžetā)

 20,87 milj. latu

Plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un to grozījumu izstrādei

0,60 milj. latu

Pašvaldību publiskajām bibliotēkām bezmaksas interneta un datoru izmantošanai

0,89 milj. latu

                                                                                    Kopā

22,36 milj. latu

 

Puses vienojas:

- Kultūras ministrijas 2008.gada budžeta programmai „Kultūrizglītība” pašvaldību izglītības iestāžu profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un kultūras izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām  paredzēt dotāciju 18 milj. latu.

 

-  Izglītības un zinātnes ministrijas 2009.gada budžetā apakšprogrammai "Mērķdotācija pašvaldību izglītības iestāžu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" paredzēt 9,4 milj. latu.

 

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Valsts piedalās mācību grāmatu finansēšanā, no valsts budžeta uz vienu skolēnu paredzot 1,86 latus. Lai ieviestu pamatizglītības satura reformu un bibliotēku nodrošinājuma normatīvu – ne mazāk kā 7 lati gadā uz vienu izglītojamo un pedagogu (Ministru kabineta 2001.gada 25.septembra noteikumi Nr.415 „Bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvi”), paredzēt no valsts budžeta finansējumu 2 milj. latu apmērā.

 

Ministru kabineta viedoklis:

Paredzēt Izglītības un zinātnes ministrijas 2009.gada budžetā finansējumu programmai “Mācību literatūras iegāde” 1,03 milj. latu apmērā.

 

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Paredzēt mērķdotāciju pašvaldību publiskajām bibliotēkām latviešu oriģinālliteratūras iegādei saskaņā ar Bibliotēku likuma 17.panta piekto un astoto daļu 0,32 milj. latu apmērā.

 

Ministru kabineta viedoklis:

Bibliotēku likuma 17.panta piektā un astotā daļa nenosaka obligāta finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta pašvaldību publiskajām bibliotēkām latviešu oriģinālliteratūras iegādei. Valsts atbalsts pašvaldību publiskajām bibliotēkām latviešu oriģinālliteratūras iegādei tiek sniegts Valsts Kultūrkapitāla fonda programmu kārtā. Valsts Kultūrkapitāla fonda programmai „Jaunu grāmatu un citu izdevumu iegāde publiskajām bibliotēkām” 2009.gadā paredzēti  0,09 milj.latu un „Lasīšanas veicināšanas programmai”  0,08 milj.latu.

 

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Paredzēt finansējumu 0,87 milj. latu apmērā pašvaldību publiskajām bibliotēkām Ministru kabineta 2001.gada 25.septembra noteikumu Nr.415 „Bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvi” izpildei.

 

Ministru kabineta viedoklis:

Ievērojot pašvaldību bibliotēku darbības finansēšanas pozitīvo dinamiku laikā kopš Ministru kabineta noteikumu Nr.415 „Bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvi” stāšanās spēkā 2006.gada 1.janvārī, un valsts līdz šim sniegto atbalstu pašvaldību bibliotēkām (Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas projekts) un ES struktūrfondu un citu finanšu līdzekļu piesaisti (Geitsu fonda un „Trešā tēva dēla” projekts), kopumā pašvaldību bibliotēkās tiek nodrošināta Ministru kabineta noteikumu Nr.415 „Bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvi” izpilde.

 

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

No valsts budžeta paredzēt izglītības programmu un izglītības iestāžu akreditācijas un atestācijas procesa organizācijai 0,11 milj. latu (MK 2005.gada 16.augusta noteikumi Nr.612 „Kārtība, kādā akreditē vispārējās izglītības programmas un izglītības iestādes, kā arī atestē valsts un pašvaldību dibināto vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu vadītājus”), kā arī pieņemt atbilstošus grozījumus akreditācijas un atestācijas procesu reglamentējošajos normatīvajos aktos, lai izlīdzinātu katrā gadā paredzēto akreditējamo iestāžu skaitu, kas atrisinātu finansējuma apjoma svārstības no gada uz gadu.

 

Ministru kabineta viedoklis:

Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt Ministru kabineta noteikumu grozījumu projektu, ietverot izglītības kvalitātes skolu darbības kvalitātes novērtēšanas aspektā prasību paaugstināšanu. Akreditācijas procesa rezultāts ir vienlīdz svarīgs, gan izglītības iestādes dibinātājam, gan izglītības politikas veidotājiem. No abu pušu pieņemtajiem lēmumiem veidojas gan izglītības iestāžu tīkls, gan atbilstīgi, piemēram, pedagogu atalgojuma apjoms.

 

Puses vienojas:

Vides ministrija

 

 

Kohēzijas fonda finansēto pašvaldību projektu realizācijai

80,12 milj. latu  

t.sk. līdzfinansējums Valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

19,00 milj. latu

ārvalstu finanšu palīdzība

61,12 milj. latu*

Izglītības un zinātnes ministrija

Pasaules Bankas aizdevuma Izglītības sistēmas attīstības projekta apakšprogrammai A “Izmaksu efektivitāte” atmaksa

 

0,12 milj. latu

Kopā

80,24 milj. latu

 *2009.gadā prognozētais pieejamais finansējuma  apmērs saskaņā ar Vides ministrijas pieprasījumu likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”

 

2. Izdevumi

 

II. Pašvaldību kopējā finanšu nepieciešama

 

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķina vajadzībām 2009.gadam kopējo minimālo finanšu nepieciešamību saskaņā ar likuma “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” 1.panta 13. punktu noteikt ne mazāku kā 1 518 milj. latu.

 

Ministru kabineta viedoklis:

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķina vajadzībām kopējo minimālo finanšu nepieciešamību 2009.gadam noteikt ne mazāku kā 787,9 milj. latu saskaņā ar likuma “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” 8.panta pirmo daļu.

III. Pašvaldību finanšu izlīdzināšana

 

Puses vienojas:

Saimnieciskajam gadam pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu veikt atsevišķi katrai no iepriekšējā saimnieciskajā gadā jaunizveidotās pašvaldības sastāvā esošajai pašvaldībai un kopējo dotāciju no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda (turpmāk – PFIF) vai iemaksu PFIF aprēķināt kā atsevišķu dotāciju un iemaksu summu. Jaunizveidoto pašvaldību dotācijas un iemaksas aprēķināšanas kārtību noteikt Ministru kabineta noteikumos "Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2009.gadā".

 

 

IV. Pašvaldību speciālais budžets

 

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Plānot pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumus no valsts budžeta valsts autoceļu fonda programmas apakšprogrammas „Mērķdotācija pašvaldību autoceļiem (ielām)” 81,80 milj. latu apmērā (summa var tikt precizēta). Pamatojums: likuma „ Par autoceļiem” Pārejas noteikumu 2.pants, kas nosaka, ka Valsts autoceļu fonda programmai piešķirtais finansējums kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas un mazāks par 75% no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem.

Lūdzam norādīt, kāda ir plānotā akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumu prognoze 2009.gadā, kā arī kādi ir plānotie ieņēmumi no transportlīdzekļu nodevas.

Lūdzam norādīt, kādēļ pilnībā netiek izpildīti Ministru kabineta 2008.gada 5.februāra sēdes protokola (Nr. 7, 61.§) uzdevumi: punktā 3.1. uzdots nodrošinot mērķdotācijas pieaugumu gan Rīgas pilsētas pašvaldībai, gan pārējām pašvaldībām.

 

            Ministru kabineta viedoklis:

Atbilstoši valsts budžeta Valsts autoceļu fonda programmai piešķiramo līdzekļu samazinājumam, plānot pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumus no valsts budžeta Valsts autoceļu fonda programmas apakšprogrammas „Mērķdotācija pašvaldību autoceļiem (ielām)” 2009.gadam 72 milj. latu apmērā.

 

Puses vienojas:

Prognozēt pašvaldību speciālo budžetu kopējos pārējos ieņēmumus 19,5 milj. latu apmērā*, t.sk.:

ieņēmumi no dabas resursu nodokļa

2,4 milj. latu

ieņēmumi no ziedojumiem un dāvinājumiem

3,5 milj. latu

pašu ieņēmumi

8,0 milj. latu

pārējie ieņēmumi *

5,6 milj. latu

Kopā

19,5  milj. latu**

 * summas var tikt precizētas

** neieskaitot saņemtos transferta pārskaitījumus no citām pašvaldībām

 

 

 

V. Pašvaldību aizņēmumi un galvojumi

Puses vienojās:

Lai realizētu investīciju projektus pašvaldībās, dotu pašvaldībām iespēju arī pašām investēt finanšu līdzekļus infrastruktūras objektu sakārtošanā, paredzēt pašvaldību aizņēmumu pieļaujamo palielinājumu 107,52 milj. latu  apmērā, t.sk. 2,5 milj. latu pašvaldību finanšu stabilizācijas aizdevumu nodrošināšanai un 30 milj. latu ES līdzfinansēto projektu īstenošanai. Noteikto pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu neietekmē pašvaldību ilgtermiņa saistības, kas uzņemtas atbilstoši likuma „Par pašvaldību budžetiem” 22.pantam.

Lai realizētu investīciju projektus pašvaldībās, paredzēt pašvaldību galvojumu pieļaujamo palielinājumu 40 milj. latu  apmērā.

 

 

VI. Normatīvo aktu prasību izpilde un normatīvo aktu grozījumi

Spēkā esošie normatīvie tiesību akti:

 

Puses vienojās:

Paredzēt Satiksmes ministrijas apakšprogrammas 31.06.00 „Dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem” finansējumu 2009.gadam:

Dotācija par pārvadājumiem tālsatiksmes maršrutos

15 910 375

Dotācija par pārvadājumiem dzelzceļa maršrutos

 31 258 844 

Kopā

47 169 219

 

 

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Dotācija par pārvadājumiem pilsētas maršrutos

23 308 991

Dotācija par pārvadājumiem rajonu maršrutos

20 910 387

Kopā

  44 219 378

 

Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumu Nr.672 „Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā radušos zaudējumu un izdevumu kompensēšanas un sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifa noteikšanas kārtību” 17.punkts nosaka: „Ja valsts budžeta programmā "Sabiedriskais transports" nepietiek līdzekļu, lai pilnībā nodrošinātu zaudējumu un izdevumu kompensāciju izmaksu, par nepieciešamā finansējuma apjomu un finansējuma avotu lemj Ministru kabinets.”

Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums nosaka kārtību, kādā tiek segti pārvadātāja zaudējumi. Ministru kabineta 02.10.2008. noteikumi Nr. 677 „Noteikumi par pasažieru kategorijām, kam ir tiesības  izmanto braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla pamata maršrutos” nosaka valsts piešķirtos atvieglojumus. Zaudējumi, kas radušies pašvaldībai pildot Ministru kabineta noteikumus un likumus, ir jāsedz no valsts budžeta vai arī minētās normas ir jāatceļ.

 

Ministru kabineta viedoklis:

Dotācija par pārvadājumiem pilsētas maršrutos

9 421 531

Dotācija par pārvadājumiem rajonu maršrutos

17 810 387

Kopā

27 231 918

 

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

            Paredzēt Satiksmes ministrijas 2009.gada budžetā finansējumu 35 milj. latu valsts 2.šķiras autoceļu sakārtošanai (Programma valsts 2.šķiras autoceļu sakārtošanai novadu atbalstam 2008.-2009.gadam).

Ministru kabineta viedoklis:

Atbilstoši valsts budžeta Valsts autoceļu fonda programmai piešķiramo līdzekļu samazinājumam, valsts 2.šķiras autoceļu sakārtošanai novadu atbalstam Satiksmes ministrijas budžetā 2009.gadam tiks paredzēti 20 milj. latu.

 

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Izpildot likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 26.1 pantu „ Dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsts”, 28. panta otro daļu nepieciešama mērķdotācija pašvaldībām dzīvokļu būvniecībai 5,0 milj. latu.

Saskaņā ar 30.06.2008. grozījumiem Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas programmā 2007. – 2010.gadam no valsts budžeta paredzēt finansējumu 2,64 milj. latu.

Saskaņā ar Programmas, kas apstiprināta ar Ministru kabineta 2005.gada 25.augusta rīkojumu Nr.576 „Par Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas (II posms) aktualizāciju” nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta 449 tūkst. latu apmērā 2009.gadā Mājokļu attīstības kreditēšanas programmā (II posms) paredzēto pasākumu finansēšanai.

 

Ministru kabineta viedoklis:

Ņemot vērā to, ka 2009.gada budžeta ietvars ir apstiprināts, jautājumu par nepieciešamo finansējumu dzīvokļu būvniecībai, dzīvojamo māju renovācijai un  Mājokļu attīstības kreditēšanas programmā paredzēto pasākumu finansēšanai iespējams risināt 2010.gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

 

Puses vienojās:

Paredzēt Ekonomikas ministrijas 2009.gada budžetā finansējumu dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem – 7,96 milj. latu apmērā.

 

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Saskaņā ar Latvijas Pašvaldību savienības un Iekšlietu ministrijas 2008.gada 21.maija sarunu protokolu, panākta vienošanās, ka Iekšlietu ministrija atbalstīs pašvaldību pieprasījumu par attiecīga finansējuma piešķiršanu pašvaldību ugunsdzēsības komandu uzturēšanai. Nepieciešamais finansējums - 0,55 milj. latu – balstās uz Iekšlietu ministrijā rīcībā esošajiem datiem par pašvaldību ugunsdzēsības formējumu izdevumiem 2007.gadā.

Paredzēt finansējumu brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību uzturēšanai.

 

Ministru kabineta viedoklis:

Ņemot vērā to, ka 2009.gada budžeta ietvars ir apstiprināts, jautājumu par finansējuma nodrošinājumu pašvaldību ugunsdzēsības komandu uzturēšanai iespējams risināt 2010.gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā. Lai pašvaldības varētu pieprasīt un saņemt mērķdotāciju, sākotnēji nepieciešams sagatavot un izdot attiecīgus normatīvos aktus.

 

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

            Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumi Nr.857 ”Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās” nosaka pabalstu apmēru pastāvīgas dzīves uzsākšanai (27.punkts), sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei (30.punkts) un ikmēneša izdevumiem, ja tiek turpinātas mācības vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē, augstskolā vai koledžā (30., 31.1punkts). Paredzēt 1,4 milj. latu finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem iepriekš minēto normu izpildei vai izdarīt grozījumus noteikumos, nosakot, ka pabalstu apmēru nosaka katra pašvaldība atbilstoši tās finansiālajām iespējām.

 

Ministru kabineta viedoklis:

Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 7. punktu pašvaldību autonomajās funkcijās ietilpst nodrošināt iedzīvotājiem (arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas) sociālo palīdzību. Katrai pašvaldībai jau šobrīd ir tiesības noteikt atšķirīgu palīdzības apjomu, jo noteikumu 27., 30., 31. un 31.1 punkts nosaka pašvaldībām palīdzības veidus un minimālo pabalsta apmēru, līdz ar to katrai pašvaldībai, ievērojot patēriņa cenu pieaugumu, ir tiesības noteikt preču un pakalpojumu faktiskajām izmaksām un pašvaldības finansiālajām iespējām atbilstošu pabalsta apmēru.

 

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

2008.gada 28.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.605 "Kārtība, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžeta līdzekļus pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai" 3.punkts nosaka, ka valsts piešķir dotāciju 0,80 lati dienā pamatizglītības iestādes viena skolēna ēdināšanai. Piešķirt papildus valsts budžeta līdzekļus, lai katram skolēnam varētu nodrošināt pusdienu apmaksu pilnā apmērā, tādējādi veicinot vienlīdzīgas bērnu iespējas uz attīstībai nepieciešamo, neatkarīgi no vecāku mantiskā stāvokļa.

 

Ministru kabineta viedoklis:

Esošā dotācija piešķirta, pamatojoties uz pašvaldības sniegtajiem aprēķiniem par skolēnu ēdināšanu, kas liecina, ka no 738 izglītības iestādēm 426 (57%) pusdienu cena 2008. gada 1. ceturksnī nepārsniedz 80 santīmus, bet kopumā vidējā skolēnu pusdienu cena ir 74 santīmi. Gadījumā, ja pusdienu cena pārsniedz valsts dotācijas apmēru, pašvaldība ir tiesīga izlemt vai starpību samaksai par pusdienām nodrošināt no pašvaldību budžeta visiem 1.klases skolēniem, vai arī segt no vecāku līdz maksājumiem.

 

Puses vienojās:

Bērnu un ģimenes lietu ministrijai līdz 2008.gada 1.decembrim iesniegt Ministru kabinetā grozījumus  2008.gada 28.jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr.605 "Kārtība, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžeta līdzekļus pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai", būtiski vienkāršojot valsts budžeta līdzekļu aprēķināšanas, piešķiršanas un izlietojuma kārtību.

 

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Paredzēt no valsts budžeta mērķdotāciju vietējām pašvaldībām un republikas pilsētu pašvaldībām:

patversmes ēku būvniecības, iekārtošanas un uzturēšanas izmaksu segšanai, pamatojoties uz Ministra kabineta 2006.gada 16.maija noteikumiem Nr.407 “Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”,

     dzīvnieku kapsētas izveidošanai un uzturēšanai, lai apglabātu bezsaimnieka mājas (istabas) dzīvniekus, pamatojoties Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlija noteikumiem Nr.632 “Dzīvnieku kapsētu iekārtošanas un uzturēšanas kārtība”.

     Vienošanās ar Zemkopības ministriju paredz izbūvēt 6 mājas (istabas) dzīvnieku patversmes un krematorijas (vai kapsētas) katrā plānošanas reģionā un Rīgā (pilotprojekti), veidojot tos kā PPP projektus.

 

Ministru kabineta viedoklis:

Zemkopības ministrijai sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju līdz 2009.gada 1.janvārim izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par esošo situāciju valstī un iespējamos risinājumus (tai skaitā finansiālos) dzīvnieku patversmju celtniecībai un dzīvnieku krematoriju vai kapsētu ierīkošanai.

 

 

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Saskaņā ar 2008.gada 26.marta Latvijas Pašvaldību savienības un Zemkopības ministrijas sarunu protokolu:

paredzēt papildus finansējumu 2009.gadā 350 000 latu apmērā Lauku konsultatīvās un informācijas apmaiņas sistēmas darbības nodrošināšanai. Pašvaldību lauku attīstības speciālistus iekļaut Valsts lauku tīkla darbībā. Vienoties par iespējamo pienākumu loka paplašinājumu minētajiem speciālistiem Valsts lauku tīkla Rīcības programmas aktivitātēs, panākot tiem finanšu līdzekļu palielināšanu atalgojumam,

atbalstīt avansa maksājumu pašvaldību infrastruktūras projektos.

 

Ministru kabineta viedoklis:

Zemkopības ministrijai izskatīt iespēju nepiemērot budžeta samazinājumu 2009.gadam budžeta apakšprogrammai 22.05.00 „Dotācija SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” lauku konsultatīvai un informācijas apmaiņas sistēmai un tālākizglītībai’”. Pašvaldību lauku attīstības speciālistus iekļaut Valsts lauku tīkla darbībā un vienoties par veicamajām aktivitātēm Valsts lauku tīkla Rīcības programmas ietvaros. Pašvaldībām atbalsta (t.sk. arī avansa maksājuma) piešķiršanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2007.gada 17.aprīļa noteikumos Nr.267 „Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda administrēšanas kārtība”.

 

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Paredzēt finansējumu Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 14.1 panta izpildei, kas nosaka, ka ar dzīvesvietas reģistrēšanu saistītos izdevumus sedz no valsts budžeta. Ikgadējo izdevumu apjomu pašvaldībai nosaka saskaņā ar pašvaldības iepriekšējā gadā izlietotā apjoma prognozi dzīvesvietas reģistrēšanai. Ar dzīvesvietas reģistrēšanu saistītie izdevumi tiek segti no valsts budžeta.

 

Ministru kabineta viedoklis:

Iekšlietu ministrija izstrādāja likumprojektu „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, paredzot, ka par dzīvesvietas reģistrēšanu no 2009.gada 1.janvāra maksājama valsts nodeva.

Ņemot vērā to, ka 2009.gada budžeta ietvars ir apstiprināts, jautājumu par finansējuma nodrošinājumu iepriekšējiem gadiem ar dzīvesvietas reģistrēšanu saistīto izdevumu segšanai viena lata apmērā par katru dzīvesvietas reģistrēšanas gadījumu iespējams risināt 2010.gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

 

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Saskaņā ar Ministru kabineta 29.04.2008 rīkojuma Nr.241 „Par Koncepciju par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda” 5.punktu paredzēt papildus valsts budžeta līdzekļus „Koncepcijas par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda” īstenošanai.

Koncepcija paredz Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda Vides ministrijas personā (piekrastes teritorijas, kas atrodas nacionālo parku teritorijā) un Zemkopības ministrijas personā (piekrastes josla, kas robežojas ar Zemkopības ministrijas mežu zemēm), kā arī uz pašvaldību vārda, piemērojot kamerālo metodi.

 

Ministru kabineta viedoklis:

Ministru kabineta 2008.gada 29.aprīļa rīkojums Nr. 241 nosaka, ka  Tieslietu ministrija, Vides ministrija un Zemkopības ministrija  ir atbildīga par koncepcijas par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda īstenošanu. Rīkojums uzdod Tieslietu ministrijai izstrādāt normatīvos aktus, kas nosaka īpašu kārtību Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanai zemesgrāmatā, izmantojot kamerālo metodi, – nosakot kritērijus, kas jāievēro, izstrādājot robežprojektu, paredzot atsevišķu kārtību attiecībā uz piekrastes joslas uzmērīšanas prasībām, kā arī nosacījumus, ar kādiem iespējams šo nekustamo īpašumu ierakstīt zemesgrāmatā. Tāpat izstrādāt likumprojektu par grozījumiem likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās", nosakot, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes josla ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vārda dažādu ministriju personā, kā arī uz pašvaldību vārda.

Līdzekļi pašvaldībām koncepcijas īstenošanai (piekrastes joslas uzmērīšanai un ierakstīšanai zemesgrāmatā) būs nepieciešami pēc rīkojuma minēto normatīvo aktu pieņemšanas, sagatavojot budžeta projektu kārtējam gadam. Minētās koncepcijas ietvaros netiek risināti jautājumi par piekrastes joslas apsaimniekošanu.

 

Puses vienojās:

Uzdot Vides ministrijai izvērtēt Latvijas Pašvaldības savienības priekšlikumu par nepieciešamajiem grozījumiem likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”.

 

Puses vienojās:

Uzdot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai līdz katra gada 20.februārim izvērtēt pašvaldību iesniegtos valsts budžeta līdzekļu pieprasījumus par iepriekšējo gadu, kas saistīti ar Ministru kabineta 2007.gada 27.marta noteikumu Nr.215 „Kārtība, kādā veicama smadzeņu un bioloģiskās nāves fakta konstatēšana un miruša cilvēka nodošana apbedīšanai” 19.2.apakšpunktā uzlikto pienākumu izpildi un noteikt finansēšanas avotu Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammu 41.02.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

 

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Saeimas atbalstītie grozījumi „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” kā otru obligāto sociālās palīdzības pabalstu (līdzās GMI pabalstam) pašvaldībām paredz noteikt dzīvokļa pabalstu (35.panta pirmā daļa), kā arī nosaka, ka valsts nodrošina atbalstu pašvaldībām dzīvokļa pabalsta piešķiršanai personai (ģimenei) mantiskā veidā (13.panta pirmās daļas 10.punkts).

Izstrādāt mehānismu, kā rīkoties, ja kādā no pašvaldībām budžeta līdzekļu nepietiekamības dēļ nav iespējams apmierināt pašvaldības iedzīvotāju pieprasījumu pēc dzīvokļa pabalsta pilnībā, un attiecīgi paredzēt valsts budžetā līdzekļus pašvaldību atbalstam krīzes novēršanai attiecīgās (-o) pašvaldības (-u) teritorijā.

Izstrādāt kārtību no valsts budžeta apmaksātu dzīvokļa pabalstu mantiskā veidā saņemšanai, t.sk. malkas piegādēm apaļkoksnes veidā no valsts meža.

 

Ministru kabineta viedoklis:

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātais likumprojekts „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” paredz dzīvokļa pabalstu kā otru obligāto no pašvaldību budžeta izmaksājamo sociālās palīdzības pabalstu, tādejādi paplašinot iespējas zemu ienākumu ģimenēm (personām) saņemt sociālās palīdzības pabalstus galveno pamatvajadzību nodrošināšanai. Lai nodrošinātu finansējumu, pašvaldībām tiek ierosināts pārgrupēt sociālās palīdzības pabalstu struktūru, finansējumu, kas šobrīd tiek plānots un izlietots citu pabalstu izmaksām, novirzot dzīvokļa pabalsta izmaksai.

Labklājības ministrijai sadarbībā ar Zemkopības ministriju izstrādāt kārtību no valsts budžeta apmaksātu dzīvokļa pabalstu mantiskā veidā saņemšanai.

Puses vienojās:

Uzdot Izglītības un zinātnes ministrijai steidzami sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 1999.gada 13.jūlija noteikumos Nr.250 "Kārtība, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem", precizējot pašvaldības savstarpējos norēķinu apmērus atbilstoši reālajai situācijai.

 

Puses vienojās:

Latvijas Pašvaldību Savienība sadarbībā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju izvērtēs, kuras no likumu un Ministru kabineta noteikumu imperatīvām normām būtu iespējams pārveidot par rekomendējošām un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija iesniegs attiecīgus priekšlikumus Ministru kabinetā.

 

 

 

 

 

 

Ministru prezidents

 

 

Latvijas Pašvaldību savienības

 

priekšsēdis

 

 

 

 

 

 

I.Godmanis

 

 

A.Jaunsleinis