5. Valsts budžeta likuma struktūra un izdevumi

5.1. Valsts budžeta izdevumu plānošanas būtiskākie elementi

5.1.1. Budžeta plānošanas un politikas saistība

Sākot ar 2008. gadu Latvijā ir ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošanas sistēma, kas tiek realizēta atbilstīgi Ministru kabineta 2006. gada 14. septembrī ar rīkojumu Nr. 703 apstiprinātai Koncepcijai par stratēģiskās plānošanas un vidēja termiņa budžeta plānošanas ieviešanu valsts pārvaldē. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.

Ministru kabineta 2008. gada 10.marta rīkojumā Nr.116 „Par vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem 2009.–2011. gadā” ir noteikts, ka vidējā termiņā budžeta mērķis 2009.–2011. gadā ir sekmēt Latvijas Nacionālajā attīstības plānā un Deklarācijā par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību paredzēto uzdevumu īstenošanu. Rīkojumā ir noteikti šādi valsts budžeta vidēja termiņa mērķa īstenošanas prioritārie attīstības virzieni:

·        visu līmeņu izglītības programmu un satura modernizācija (tai skaitā visu veidu interešu izglītības un mūžizglītības nodrošināšana), sekmējot izglītības sasaisti ar darba tirgus prasībām, kā arī īpaši veicinot dabaszinātņu un inženierzinātņu apguvi;

·        fundamentālās, lietišķās zinātnes un pētniecības attīstība, sekmējot integrāciju vienotā Eiropas un pasaules pētniecības telpā, veicinot zinātniskās darbības rezultātu praktisku izmantošanu. Atbalsts jauno tehnoloģiju ieviešanai, inovācijai un investīciju piesaistei tehnoloģiju intensīvajās nozarēs un radošo industriju attīstībai. Atbalsts energotaupīgas politikas ieviešanas pasākumiem;

·        finanšu pieejamības atbalsta sistēmas īstenošana uzņēmējdarbības uzsākšanai un uzņēmumu eksportspējas un konkurētspējas palielināšana;

·        informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras un pakalpojumu attīstība, nodrošinot vispārēju publisko tīklu pieejamību;

·        atbalsts mājokļu politikas īstenošanai;

·        darba ņēmēju tiesību aizsardzības un darba aizsardzības sistēmu pilnveidošanas pasākumi, kas vērsti uz nedeklarētās nodarbinātības samazinā­šanas īstenošanu;

·        veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes, pieejamības un izmaksu efektivitātes paaugstināšana, attīstot cilvēkresursus veselības aprūpē, modernu ārstniecības iestāžu infrastruktūru un primārās veselības aprūpes sistēmu. Valsts un indivīda līdzsvarotas atbildības veidošana par veselības saglabāšanu;

·        sociālās aizsardzības sistēmas attīstība un sociālo pakalpojumu pieejamības paaugstināšana, tai skaitā pensionāru dzīves apstākļu uzlabošana;

·        valsts atbalsta palielināšana ģimenēm ar bērniem un dzimstības veicināšana;

·        drošas un nekaitīgas pārtikas pieejamības nodrošināšana;

·        iekšējās drošības sistēmas pilnveide, uzlabojot darba apstākļus iekšlietu un tieslietu sistēmā nodarbinātajiem, atjaunojot tiesu ēku un ieslodzījuma vietu infrastruktūru, pilnveidojot kriminālsodu izpildes, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu sistēmas;

·        valsts aizsardzības spēju attīstība, pilnveidojot profesionālo bruņoto spēku kaujas spējas un materiāli tehnisko bāzi, aktīvi iesaistoties drošības politikas izstrādē un īstenošanā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) un Eiropas Savienības līmenī, veicinot jauno tehnoloģiju un zinātnes attīstību, kā arī veicinot sabiedrības līdzdalību valsts aizsardzības jautājumos;

·        sekmēt aktīvu ārpolitiku, nodrošinot Latvijas ekonomisko attīstību un nacionālo interešu aizstāvību, kā arī dalību starptautiskajās misijās un operācijās;

·        vides kvalitātes, dabas un kultūras resursu ilgtspējības saglabāšana un attīstība;

·        finansiālā atbalsta nodrošināšana administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai un finansiālā atbalsta palielināšana pašvaldībām, kā arī valsts 2.šķiras autoceļu sakārtošanas programmai;

·        pilsoniskās sabiedrības stiprināšana, veicinot sabiedrības līdzdalību, stiprinot nevalstisko organizāciju (NVO) darbspēju un sabiedriskā labuma darbību;

·        atbalsta sniegšana vienotas un koordinētas valsts attīstības plānošanas sistēmas ieviešanai.

Lai nodrošinātu politikas un budžeta plānošanas procesa pilnveidošanu, tiek nodrošināta institucionālās darbības stratēģijas sistēmas (IDS) īstenošana valsts pārvaldē.

Institūciju darbības stratēģija, atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm, definē vidēja termiņa nozares attīstības mērķus un virzienus un tiem atbilstošas visas konkrētās ministrijas programmas un apakšprogrammas, kā arī to finansējumu. Īstenojot darbības stratēģiju, pakāpeniski tiek integrētas budžeta programmas un politikas programmas, jo viens no IDS uzdevumiem vidējā termiņā ir panākt, ka budžeta programmas atbilst to politikas programmām. Stratēģijas, kas ietver arī 2009. gadu, ir apstiprinātas visām ministrijām.

Nākamā plānošanas cikla stratēģiju (2010.–2012. gada plānošanas ciklam) ministrijas izstrādās jau atbilstoši Ministru kabineta 2008. gada 30. jūnijā apstiprinātajai instrukcijai Nr. 7 „Kārtība, kādā izstrādā, aktualizē un novērtē institūcijas darbības stratēģijas” noteiktajām prasībām. Jaunajās stratēģijās būs atsevišķa sadaļa „Stratēģijas valsts budžeta programmu daļa”, kas atspoguļos saskaņā ar likumu par valsts budžetu n+1 gadam institūcijai apstiprinātās valsts budžeta programmas un apakšprogrammas, katrai valsts budžeta programmai un apakšprogrammai izvirzītos mērķus, sasniegtos un paredzamos rezultātus un rezultatīvos rādītājus, pieteiktās jaunās politikas iniciatīvas, kā arī piešķirtos finanšu līdzekļus.

Lai turpinātu institucionālo darbības stratēģiju sistēmas un budžeta sistēmas savstarpējo pilnveidošanu ir izstrādāts un Ministru kabinetā 2008. gada 18. jūnijā apstiprināts rīkojums Nr. 344 „Par rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatnostādnēm 2008.–2013. gadam.” Rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatnostādnēs ir noteikts, ka tiešās pārvaldes iestādēm, sākot ar 2009. gadu, līdz kārtējā gada 28. februārim ir jāsagatavo un jāiesniedz Finanšu ministrijā (vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara sagatavošanai) un Valsts kancelejā (valsts budžeta plānošanai un politikas plānošanas sistēmas pilnveidošanai) pārskatu par sasniegtajiem rezultātiem iestādes darbības stratēģijā iekļauto un iepriekšējā gadā finansēto pasākumu īstenošanā un to rezultatīvajiem rādītājiem, pamatojot rezultatīvo rādītāju neizpildi vai pārsniegšanu.

Ja attiecīgajiem nākamajiem saimnieciskajiem gadiem atbilstoši vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaram ir prognozēti līdzekļi jauno politikas iniciatīvu finansēšanai, ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iesniedz jaunās politikas iniciatīvas saskaņā ar valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādes un iesniegšanas grafiku. Atbilstoši Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumu Nr. 111 „Ministru kabineta kārtības rullis” 41. punktam, ministrijām ir jāapkopo atbalstītās jaunās politikas iniciatīvas, jāsakārto tās prioritārā secībā un jāiesniedz Valsts kancelejā un Finanšu ministrijā. Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju apkopo un izvērtē institūciju iesniegtās jaunās politikas iniciatīvas atbilstoši Latvijas Nacionālajā attīstības plānā noteiktajām prioritātēm, Ministru kabineta apstiprinātajiem vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem, kā arī minis­triju stratēģijās un politikas plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaram.

Finanšu ministrija ir izstrādājusi Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likumu. Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves mērķis ir nodrošināt makroekonomisko procesu izraisīto paaugstināto fiskālo, ekonomisko un sociālo risku mazināšanas un novēršanas pasākumu finansējumu situācijās, kad to nav iespējams nodrošināt no citiem valsts budžeta finansējuma avotiem vai tā nodrošināšana ir saistīta ar lieliem valsts budžeta izdevumiem. Ilgtermiņa stabilizācijas rezervē paredzēts ieskaitīt līdzekļus no valsts īpašuma privatizācijas fonda, valsts pamatbudžeta kopējo nodokļu un nenodokļu ieņēmumus, kuri pārsniedz saimnieciskā gada valsts budžeta likumā noteikto apjomu, ja atbilstoši valsts budžeta izpildes rezultātiem valsts pamatbudžetā ir izveidojies finanšu pārpalikums, gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētās iemaksas un procentu ieņēmumus no ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļu ieguldījumiem.

            Ministru kabinets 2008. gada 26. maijā pieņēma Ministru kabineta noteikumus Nr. 359 „Noteikumi par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamat­principiem” Iepriekšminētie noteikumi nosaka pamatprincipus tam, kā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijai budžeta pieprasījumus vidējam termiņam atbilstoši vidējā termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā norādītajam maksimāli pieļaujamajam valsts budžeta izdevumu apjomam.

Ar vidēja termiņa budžeta izstrādāšanu un īstenošanu saistīti ir arī šādi Ministru kabineta noteikumi:

·        2007. gada 20. marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 198 „Noteikumi par mak­simāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopējā apjoma katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm noteikšanas metodiku vidējam termiņam”, kurā noteikta valsts budžeta bāzes izdevumu un attīstības daļas aprēķināšanas un saskaņošanas kārtība, kā arī definēti jauni termini (maksimāli pieļaujamais izdevumu kopapjoms, maksimāli pieļaujamais izdevumu apjoms ministrijām; samazinātā bāze; budžeta un attīstības daļa);

·        2007. gada 28. augusta Ministru kabineta noteikumi Nr. 594 „Noteikumi par valsts budžeta apropriācijas rezerves izmantošanu”, kas paredz jaunizveidotās program­mas „Apropriācijas rezerve” pārdales kārtību pēc ministriju un citu centrālo valsts iestāžu pieprasījumu izskatīšanas;

·        2007. gada 28. augustā Ministru kabineta noteikumi Nr. 584 „Kārtība, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes izstrādā un Finanšu ministrija izvērtē pieprasī­jumus par apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem”. Noteikumi paredz, ka Ministru kabinetam ir tiesības pārdalīt ministrijām un centrālajām iestādēm apstiprināto apropriāciju Saiemas noteiktajos gadījumos un apjomos.

Likuma par budžetu un finanšu vadību Pārejas noteikumu 33.punkts sākotnēji paredzēja, ka valsts dibinātas augstākās izglītības institūcijas, kurām ir atvasinātas publiskas personas statuss, sākot no 2009. gada 1.janvāra vairs nav budžeta iestādes, bet tiek definētas kā budžeta finansētas institūcijas.

Ievērojot atsevišķu augstskolu izteikto vēlmi 2009. gadā saglabāt budžeta iestādes statusu, ir veikti grozījumi Likuma par budžetu un finanšu vadības Pārejas noteikumu 33.punktā, paredzot, ka augstākās izglītības institūcijas, kuras ir atvasinātas publikas per­sonas, par statusa maiņu šī likuma izpratnē, pēc saskaņošanas ar nozares ministriju, kuras padotībā tā atrodas var noteikt cita saimnieciskā gada sākumu. Budžeta iestādes statusu 2009. gadā izvēlējās saglabāt 10 augstskolas (Rīgas Tehniskā universitāte, Daugavpils universitāte, Liepājas Pedagoģijas akadēmija, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, Rēzeknes augstskola, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola, Ventspils augstskola, Vidzemes augstskola, Latvijas Policijas akadēmija, Nacionālā Aizsardzības akadēmija), bet budžeta finansētas institūcijas statusā (no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas) ar 2009. gadu ir 7 augstskolas (Banku augstskola, Latvijas Jūras akadēmija, Latvijas Universitāte, Rīgas Ekonomikas augstskola, Rīgas Juridiskā augstskola, Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte).

 

5.1.2. Eiropas Savienības politiku instrumentu un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu plānošana valsts budžetā

Viena no Ministru kabineta valsts budžetā 2009. gadam noteiktajām prioritātēm ir nodrošināt Latvijas pilntiesīgu līdzdalību Eiropas savienībā (ES), izmantojot tās dotās iespējas aizstāvēt nacionālās intereses lēmumu pieņemšanā un nodrošināt valsts ekonomisko izaugsmi. Lai sekmīgi īstenotu šo Latvijas ekonomikai un sabiedrībai tik nozīmīgo uzdevumu, nepieciešams pilnā apjomā un efektīvi apgūt Latvijai piešķirtos (pieejamos) ES politiku instrumentu līdzekļus, tādējādi nodrošinot valsts attīstību un izaugsmi.

ES politiku instrumenti ietver ES struktūrfondus, Kohēzijas fondu (turpmāk – KF) un citus ES finanšu līdzekļus, ko Eiropas Komisija novirza savu politiku īstenošanai dalībvalstī Līgumā par ES noteikto mērķu sasniegšanai.

ES fondi ir vieni no galvenajiem ES Reģionālās politikas īstenošanas instrumentiem. ES Reģionālā politika ir viena no ES kopējām politikām starpnacionālā līmenī, kuras mērķis ir panākt dažādu Eiropas reģionu sociāli ekonomiskās attīstības līmeņu izlīdzināšanu un veicināt reģionu konkurētspēju Eiropas un globālā mērogā.

Sākoties jaunajam ES finanšu ietvaram 2007.–2013. gadam, tika noteikti jauni ES struktūrfondu un KF finansējuma apjomi, un izstrādāts jauns to izmantošanas tiesiskais regulējums, kā arī sagatavoti plānošanas dokumenti atbalstāmajās teritorijās. Ievērojot to, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju 2004. gadā bija tikai aptuveni 40% no ES vidējā rādītāja, arī 2007.–2013. gada programmēšanas periodā Latvijai ir piešķirti gan ES struktūrfondu, gan KF finanšu līdzekļi.

2007.–2013. gada plānošanas periodā svarīgākais uzdevums, kas realizējams ar ES struktūrfondu un KF līdzekļu palīdzību, ir radīt nepieciešamos priekšnoteikumus, kā arī tiešā veidā panākt izmaiņas, kas nodrošinātu zināšanu ietilpīgas ekonomikas veidošanos valstī. Līdz ar to, lielākais uzsvars ES struktūrfondu un KF investīcijām 2007.–2013. gada periodā Latvijā tiek novirzīts tiem pasākumiem, kas attīsta zināšanas kā galveno izaugsmes resursu un veido labvēlīgus dzīves apstākļus cilvēkam kā šī resursa turētājam.

Lai sasniegtu šo mērķi ES struktūrfondu un KF investīcijas tika plānotas atbilstoši trim tematiskām asīm:

1. cilvēku resursu attīstība un efektīva izmantošana;

2. konkurētspējas palielināšana un virzība uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku;

3. sabiedrisko pakalpojumu un infrastruktūras uzlabojumi kā priekšnoteikums valsts un tās teritorijas līdzsvarotai attīstībai.

Valsts stratēģiskais ietvardokuments ir politikas plānošanas dokuments, kas nosaka kopējo ES struktūrfondu un KF apguves stratēģiju, savukārt mērķu sasniegšanai ES struktūrfondu un KF investīcijas vada ar trīs darbības programmu palīdzību:

1. „Cilvēkresursi un nodarbinātība” – Eiropas Sociālā fonda darbības programmas ietvaros sniegtā atbalsta pamatvirzieni ir izglītības un zinātnes attīstība, nodarbinātības, sociālās iekļaušanas un darbaspēka veselības veicināšana un administratīvās kapacitātes stiprināšana;

2. „Uzņēmējdarbība un inovācijas” – Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) darbības programma sniedz atbalstu trijos pamatvirzienos: veicina zinātnes un pētniecības sektora spējas piedāvāt jaunas idejas, stimulē sadarbību starp pētniecību un uzņēmējdarbību, kā arī rosina jaunu komersantu veidošanos un uzlabojot esošo uzņēmumu konkurētspēju;

3. „Infrastruktūra un pakalpojumi” – ERAF un KF darbības programma, kas sniedzot atbalstu astoņās prioritātēs ir vērsta uz transporta, vides, informācijas, kultūrvides, veselības, sociālās un izglītības infrastruktūras attīstību un uzlabošanu.

Papildus iepriekš minētajam visu triju darbības programmu ietvaros ir paredzēts atbalsts programmu vadībai ar mērķi nodrošināt programmu efektīvu un drošu vadību, uzraudzību, kontroli un izvērtēšanu.

2008. gadā ir uzsākta pirmo 2007.–2013. gada plānošanas perioda ES struktūrfondu un KF projektu īstenošana, kas turpināsies 2009.-tajā un nākamajos gados.

2007.–2013. gada plānošanas periodā resursi un izdevumi ES struktūrfondu un KF līdzfinansētajiem projektiem plānoti saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 26. jūnija noteikumiem Nr. 418 „Kārtība, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi Eiropas Savienības fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī maksājumu veikšanas un izdevumu deklarācijas sagatavošanas kārtība”.

Papildus 2009. gada valsts budžetā ir plānots ES finanšu instruments – Pārejas programma (Transition Facility). Šīs programmas mērķis ir pagaidu finansiālā palīdzība jaunajām dalībvalstīm, lai attīstītu un stiprinātu to administratīvās spējas attiecībā uz Eiropas Kopienas tiesību aktu ieviešanu un īstenošanu, kā arī attiecībā uz speciālistu pieredzes apmaiņu. Pārejas programmas līdzekļus 2009. gadam plāno no 2005. un 2006. gada program­mām pieejamā finansējuma, kuru ietvaros ir noslēgti līgumi un apstiprināti projekti, taču līdzekļu apguve (reālā naudas plūsma) notiek trīs gadu laikā pēc līgumu slēgšanas/projektu apstiprināšanas atbilstoši to īstenošanas gaitai.

ES politiku instrumentu līdzfinansētos projektus īsteno, finansējot tos no ministriju budžeta programmās plānotajiem valsts budžeta līdzekļiem. Saskaņā ar Eiropas Komisijas nosacījumiem ES politiku instrumentu finansētajiem projektiem ir nepieciešams arī Latvijas nacionālais līdzfinansējums.

Resursus ES struktūrfondu un KF finansēto projektu īstenošanai plāno valsts budžetā kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem. Projektiem, kuri 2009. gada valsts budžeta izstrādes laikā vēl nav apstiprināti, finansējumu rezervē Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.08.00 „Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”. Valsts budžeta izpildes gaitā minētie valsts budžeta finanšu resursi saskaņā ar ministriju līdzekļu pieprasījumiem un atbilstoši Ministru kabineta lēmumam tiks novirzīti projektu finansēšanai, avansu un veikto izdevumu atmaksām.

Ārvalstu finanšu palīdzība ietver arī Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas valdības divpusējo finanšu instrumenta un Latvijas – Šveices sadarbības programmas finansējumu, ko Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalstis novirza Eiropas Savienības jaunajām dalībvalstīm ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā”.

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments un Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments Latvijai ir pieejams saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas paplašināšanās līgumu. Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumentu veido Norvēģijas, Īslandes un Lihtenšteinas iemaksas. Norvēģijas valdības divpusējo finanšu instrumentu pilnībā finansē Norvēģija. Finanšu instrumentu līdzekļus paredzēts izmantot šādām prioritārajām jomām:

·        Vides aizsardzība,

·        Ilgtspējīga attīstība,

·        Eiropas kultūras mantojuma saglabāšanu,

·        Veselība,

·        Bērni ar īpašām vajadzībām,

·        Cilvēkresursu attīstība un izglītība,

·        Tieslietas,

·        Reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība,

·        Šengena.

Minēto finanšu instrumentu projektu finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2008. gada 26. februāra noteikumi Nr. 114 „Kārtība, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansēto programmu, grantu shēmu un individuālo projektu (arī apakšprojektu) īstenošanai un veic maksājumus” (grozījumi: MK 09.09.2008.). Abu finanšu instrumentu ietvaros Latvijai laikā līdz 2011. gadam (projektu apstiprināšana līdz 2009. gada 30. aprīlim) būs pieejami gandrīz 50 miljoni eiro.

2007. gada 20. decembrī tika noslēgts Latvijas Republikas valdības un Šveices Konfe­derācijas padomes ietvarlīgums par Latvijas – Šveices sadarbības programmas īstenošanu, kas paredz Latvijai finanšu palīdzību 59,88 miljoni Šveices franku apjomā. Minētās sadarbības programmas ietvaros finansējums būs pieejams laika posmā līdz 2012. gadam, paredzot iespēju projektu īstenošanu pabeigt līdz 2017. gadam. Latvijas – Šveices sadarbības program­ma ir finansiālās palīdzības instruments, kas izmantojams papildu ES struktūrfondu un Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumentu palīdzībai. Tas koncentrējas, galvenokārt, uz to projektu īstenošanu, kuri netiek finansēti vai tiek daļēji finansēti no iepriekš minētajiem finanšu avotiem. Sadarbības programma sniedz atbalstu projektiem šādās jomās:

·        droša stabilitāte un atbalsts reformām;

·        vide un infrastruktūra;

·        atbalsts privātajam sektoram;

·        cilvēkresursu un sociālā attīstība;

·        atbalsts nevalstiskajām organizācijām.

Program­mas izmantošanas tiesiskais regulējums ir izstrādes beigu posmā un sagatavoti projektu izklāsti, kas tiek saskaņoti ar Šveices kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu projektu uzsākšanu 2009. gadā. Minēto ārvalstu finanšu palīdzības projektu finansēšanas kārtība paredz:

1. līdzfinansētie projekti tiek īstenoti, finansējot tos no ministriju budžeta programmā plānotajiem līdzekļiem;

2. atbilstoši donorvalstu nosacījumiem ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem ir nepieciešams Latvijas nacionālais līdzfinansējums;

3. resursus ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu īstenošanai plāno valsts budžetā kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, ja projekta saņēmējs ir valsts budžeta iestāde vai plānošanas reģions. Ja projekta saņēmēji ir veselības aprūpes nozares kapitāl­sabiedrība, kuras kapitāla daļu turētāja ir ministrija, valsts dibināta augstskola vai zinātniskais institūts, kuram ir atvasinātas publiskas personas statuss un tā uzskatāma par budžeta finansētu institūciju, nacionālais līdzfinansējums pilnā vai daļējā apmērā tiek plānots kā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem. Pārējie finanšu līdzekļi plānoti kā ārvalstu finanšu palīdzība.

 

5.1.3. Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu 2009. gada maksimāli pieļaujamo izdevumu aprēķināšanas kārtība

Valdības īstenotā fiskālā politika ir vērsta uz makroekonomiskās izaugsmes veici­nāšanu. Fiskālās politikas ietvaros valdības uzdevums ir veidot maksimāli sabalansētu un tautsaimniecības attīstībai labvēlīgu valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu līmeni un to struktūru. 2009. gadā valsts budžetā plānots deficīts 1,85% apmērā no IKP.

Sākot ar 2008. gadu Latvijā ir ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošanas sistēma. 2007. gada 2. maijā Ministru kabinetā (protokols Nr. 26, 30§) pirmo reizi izskatīts „Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars 2008.– 2010. gadam” un apstiprināti maksimāli pieļaujamie budžeta izdevumu apjomi 2008.– 2010. gadam. 2007. gada 8.oktobrī (protokols Nr.56, 1§) akceptēti precizētie maksimāli pieļaujamie izdevumu apjomi un vienlaicīgi ar likumprojektu „Par valsts budžetu 2008. gadam” iesniegti Saeimā.

Likumprojekta „Par valsts budžetu 2008. gadam” izskatīšanas laikā Saeimā 2. lasījumā papildus tika paredzēti izdevumi darba samaksas paaugstināšanai atsevišķu kategoriju nodarbinātajiem, kā rezultātā 2009. gada maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjoms salīdzinājumā ar precizēto ietvaru kopumā pieauga par 63,0 milj. latu, no tiem:

·        amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm par 9,6 milj. latu, tajā skaitā:

– Tieslietu ministrijai – 1,4 milj. latu;

– Iekšlietu ministrijai – 8,2 milj. latu;

·        ārstniecības personālam par 10,87 milj. latu, tajā skaitā:

– Veselības ministrijai – 10,3 milj. latu;

– Labklājības ministrijai – 0,3 milj. latu;

– Tieslietu ministrijai – 0,2 milj. latu;

– Iekšlietu ministrijai – 0,06 milj. latu;

– Izglītības un zinātnes ministrijai (mērķdotācijas pašvaldībām) – 0,01 milj. latu;

·        pedagogu darba samaksas nodrošināšanai par 39,5 milj. latu;

·        kultūras darbinieku darba samaksas nodrošināšanai par 3,0 milj. latu.

2008. gada laikā, līdz valsts budžeta projekta sagatavošanas uzsākšanai, bija veikta ministriju un citu centrālo valsts iestāžu 2009. gada bāzes izdevumu aktualizācija atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 20.marta noteikumu Nr. 198 „Noteikumi par maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopējā apjoma katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm noteikšanas metodiku vidējam termiņam” prasībām. Vienlaicīgi valdība pieņēma vairākus lēmumus, kas ietekmēja maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu 2009. gadam, tai skaitā precizēja finansējumu ilgtermiņa saistībām Latvijas Nacionālās Bibliotēkas celtniecībai (Ministru kabineta 2008. gada 21. aprīļa rīkojums Nr. 217/1) – 21,5 milj. latu, nepieciešamos līdzekļus valsts parāda vadības nodrošināšanai, iemaksām EK budžetā, Eiropas Savienības fondu apguves nodrošināšanai un citiem maksājumiem.

Sagatavojot 2009. gada valsts speciālā budžeta maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu papildus bāzes izdevumi palielināti par 273,0 milj. latu saistībā ar:

·        Grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”:

–   piemaksas pie vecuma pensijas apmēra palielināšanai par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, visiem vecuma pensijas saņēmējiem neatkarīgi no vecuma pensijas apmēra ierobežojuma, no 0,40 latiem līdz 0,70 latiem ar 2009. gada 1. janvāri – 71,6 milj. latu;

–   piemaksas pie invaliditātes pensijas nodrošināšanai 0,70 latu apmērā par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, ar 2009. gada 1. janvāri – 9,7 milj. latu;

–   priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas represētajām personām, kuru apdroši­nāšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, nodrošināšanai un priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas termiņa pagarināšanai – 2,8 milj. latu;

·        Likumprojektos „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” un „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, kas paredz darba devēja apmaksājamo darba ņēmēja pārejošās darbnespējas periodu saīsināt no 14 līdz 10 kalendārajām dienām, paredzēto normu ieviešanai – 5,5 milj. latu;

·        Likumprojektā „Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā” paredzēto normu nodrošināšanai – 9,6 milj. latu;

·        Pārējie izdevumi (tajā skaitā izdevumi pensiju indeksācijai) – 173,8 milj. latu.

2008. gada sākumā tika uzsākts darbs pie 2009. gada valsts budžeta projekta sagatavošanas. Ievērojot pasaules ekonomiskās attīstības tendences un valsts budžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognozes 2009. gadam, kopējais maksimāli pieļaujamais izdevumu kopapjoms uz 2008. gada 4. septembri bija 4 500,1 milj. latu valsts pamatbudžetā un 1 561,3 milj. latu valsts speciālajā budžetā. Atbilstoši Ministru kabineta 2008. gada 4. septembra sēdē (protokols Nr. 62,1§) pieņemtajam lēmumam par valsts budžeta sagata­vošanu, ministrijām un citām centrālajām iestādēm uzdots samazināt tām plānotos valsts budžeta līdzekļus par 294,7 milj. latu attiecībā pret precizēto maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu.

Lai aprēķinātu samazināmo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citai centrālajai valsts budžeta iestādei, no budžeta izdevumiem izdalīja divas grupas.

1. grupa. Izdevumi, kurus nosaka valsts uzņemtās saistības u.c. obligātie maksājumi

Minētajā grupā iekļauti valsts pamatbudžeta izdevumi 1 900,1 milj. latu apmērā un valsts speciālā budžeta izdevumi 1 542,6 milj. latu apmērā, kas veidojās no izdevumiem ES struktūrfondu un citu politiku instrumentu projektu, pasākumu un programmu nodrošināšanai, iemaksām ES budžetā, valsts parāda vadības un procentu maksājumiem, sociāliem pabal­stiem, no ieņēmumiem par maksas pakalpojumiem un to atlikumiem finansētiem izdevumiem, valsts pensiju speciālā budžeta, nodarbinātības speciālā budžeta, darba negadījumu speciālā budžeta, invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta izdevumiem, kā arī programmas 41.08.00 „Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” un citiem izdevumiem.

2. grupa. Izdevumi, kas paredzēti būtisku nozaru politiku īstenošanai un kuri samazi­nāmi ar atsevišķu Ministru kabineta lēmumu (tajā skaitā, grozījumiem normatīvajos aktos)

Minētajā grupā iekļauti valsts pamatbudžeta izdevumi 1 427,5 milj. latu apmērā, kas veidojās no atlīdzības amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm (tai skaitā darba samaksas un uzturdevas kompensācijas), izdevumiem pedagogu spēkā esošās darba samaksas nodrošināšanai, izdevumiem pedagogu darba samaksas paaugstināšanai no 2009. gada 1. septembra, izdevumiem zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzē­jiem, darba samaksas nodrošināšanas ārstniecības personām, rezidentiem, NMP autovadītā­jiem un izdevumiem veselības aprūpes pakalpojumu finansējuma nodrošināšanai, atlīdzības tiesnešiem, prokuroriem, apakšprogrammas 25.02.00 „Atbalsts pašvaldību investīciju projek­tiem” un citiem izdevumiem. Par daļu no minētajiem izdevumiem Ministru kabinets pieņēma lēmumu par atsevišķu pasākumu izdevumu samazināšanu, tajā skaitā:

·        Naftas rezerves – par 3,2 milj. latu;

·        Mērķdotācijas pašvaldībām sociālo namu būvniecībai un renovācijai un dzīvokļu atbrīvošanas pabalstiem – par 4,0 milj. latu;

·        Apropriācijas rezervei – par 5,0 milj. latu.

Valdības sēdē tika pieņemti lēmumi par papildus līdzekļu piešķiršanu:

·        minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai no 160 latiem uz 180 latiem no 2009. gada 1.janvāra – 2,7 milj. latu;

·        dotācijai Liepājas un Ventspils lidostai iekšzemes lidojumu nodrošināšanai (Ministru kabineta 2008. gada 1.jūlija sēdes protokols Nr.45 31.§) – 2,6 milj. latu;

·        papildu dotācijai zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, lai 2009. gadā nodrošinātu 2008. gada līmeni – 7,4 milj. latu;

·        valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta invalīdam kopš bērnības apmēra palielinā­šanai no 50 latiem uz 75 latiem mēnesī ar 2009. gada 1.janvāri – 3,1 milj. latu;

·        piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēra palielināšanai no 50 latiem līdz 75 latiem mēnesī ar 2009. gada 1. janvāri – 2,9 milj. latu.

Vienlaicīgi Ministru kabinets pieņēma lēmumu neveikt iepriekš nolemto darba samaksas palielināšanu (izdevumus saglabājot 2008. gada līmenī) šādām no valsts budžeta finansētajām nodarbināto kategorijām:

·        pedagogiem;

·        ārstniecības personām;

·        kultūras sektorā strādājošajiem;

·        tiesnešiem un tiesu darbiniekiem;

·        prokuroriem.

Sagatavojot valsts budžeta pieprasījumu, Augstākā tiesa neievēroja iepriekš minēto Ministru kabineta lēmumu, un savā budžeta pieprasījumā iekļāva atalgojuma palielinājumu tiesnešiem.

Pārējiem valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas budžeta programmas 04.05.00 „Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets” izdevumiem noteikts vienots samazinājumu 10,67 procentu apmērā. Izvērtējot atsevišķu institūciju informāciju par to iespējām samazināt 2009. gada izdevumus, Ministru kabinets nolēma, ka izdevumu samazinājumu neveic:

·        Valsts Prezidenta kanceleja;

·        Centrālā vēlēšanu komisija;

·        Centrālā zemes komisija;

·        Satversmes Tiesa;

·        Valsts kontrole (pēc Valsts kontroles priekšlikuma veikta kapitālo izdevumu samazināšana par 30,0 tūkst. latu).

Daļēju izdevumu procentuālo samazinājumu veic Tiesībsarga birojs un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.