4. Nodokļu atvieglojumu (atlaižu) un nodokļu parādu summas

4.1. Nodokļu atvieglojumi un atlaides

Lai sekmētu uzņēmējdarbības attīstību Latvijas nodokļu un citos likumos ir paredzētas dažādas nodokļu atlaides un atvieglojumi.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Saskaņā ar likumu „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 2006. un 2007. gadā tika piemērotas šādas uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides:

· nodokļa atlaide par ārvalstīs samaksāto nodokli – 2006. gadā atlaide bija 1 943,4 tūkst. latu, 2007. gadā atlaide bija 3 000,4 tūkst. latu;

· nodokļa atlaide ziedotājiem – 85% apmērā no ziedotajām summām, bet ne vairāk kā 20% no kopējās nodokļu summas – 2006. gadā piemērotās atlaides summa bija 17 955,3 tūkst. latu, 2007. gadā piemērotās atlaides summa bija 25 571,5 tūkst. latu;

· nodokļa atlaide par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem ieguldījumiem (atlaidi piemēro tikai tajā taksācijas periodā, kurā ir pabeigts atbalstāmo investīciju projekts, un tās piemērošanai nepieciešams Ministru kabineta lēmums par investīciju projekta atbalstu) – 2006. gadā atlaide bija 645,9 tūkst. latu, 2007. gadā atlaide bija 878,7 tūkst. latu. Šī veida atlaidi saņēma A/S “Latvijas finieris”;

· nodokļa atlaide maksātājiem, kas veic lauksaimniecisko darbību – 2006. gadā atlaide bija 492,1 tūkst. latu, 2007. gadā atlaide bija 1 336,8 tūkst. latu;

· nodokļa atlaide 100% invalīdu biedrību un medicīniska rakstura kapitālsabiedrībām – 2006. gadā atlaide netika piemērota, 2007. gadā piemērotās atlaides summa bija 24,2 tūkst. latu.

Citos likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides:

· likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” 7. panta pirmajā daļā zonas kapitālsabiedrībai vai licencētai kapitālsabiedrībai noteiktā uzņēmuma nodokļa atlaide 80% apmērā no aprēķinātās nodokļa summas – 2006. gadā atlaides summa bija 3 061,4 tūkst. latu, 2007. gadā atlaides summa bija 2 774,2 tūkst. latu.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Piemērotie iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi no paziņojumiem par algas nodokli par darba ņēmējiem un no gada ienākumu deklarācijām par saimnieciskās darbības veicējiem:

2006. gadā:

· neapliekamais minimums – 399 146,7 tūkst. latu;

· atvieglojumi par apgādājamiem – 98 912,1 tūkst. latu;

· atvieglojumi par invaliditāti – 7 714,4 tūkst. latu;

· atvieglojumi politiski represētajām personām – 4 131,5 tūkst. latu;

· atvieglojumi nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem – 3,5 tūkst. latu.

2007. gadā:

· neapliekamais minimums – 548 099,3 tūkst. latu;

· atvieglojumi par apgādājamiem – 149 933,5 tūkst. latu;

· atvieglojumi par invaliditāti – 12 739,8 tūkst. latu;

· atvieglojumi politiski represētajām personām – 5 568,6 tūkst. latu;

· atvieglojumi nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem – 8,1 tūkst. latu.

Fizisko personu – saimnieciskā darba veicēju deklarētie ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamie ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas 2006. gadā bija 16 297,8 tūkst. latu, bet 2007. gadā bija 18 751,4 tūkst. latu.

Fizisko personu deklarētie attaisnotie izdevumi 2006. gadā bija 39 647,3 tūkst. latu, no tiem:

· izdevumi izglītības un specialitātes iegūšanai – 20 205,3 tūkst. latu;

· izdevumi medicīnas pakalpojumiem – 19 442,0 tūkst. latu, tai skaitā izdevumi ārstnieciskajiem pakalpojumiem, kurus ir tiesības ietvert attaisnotajos izdevumos pilnā apmērā – 12 538,4 tūkst. latu.

Uz nākamajiem taksācijas periodiem attiecināmie attaisnotie izdevumi ir 37 670,3  tūkst. latu.

Fizisko personu deklarētie attaisnotie izdevumi 2007. gadā bija
36 891,3 tūkst. latu, no tiem:

· izdevumi izglītības un specialitātes iegūšanai – 15 809,0 tūkst. latu;

· izdevumi medicīnas pakalpojumiem – 21 082,3 tūkst. latu, tai skaitā izdevumi ārstnieciskajiem pakalpojumiem, kurus ir tiesības ietvert attaisnotajos izdevumos pilnā apmērā – 14 375,6 tūkst. latu.

Uz nākamajiem taksācijas periodiem attiecināmie attaisnotie izdevumi ir 32 988,7 tūkst. latu.

Akcīzes nodoklis

Akcīzes nodoklis atmaksāts:

· par lauksaimniecībā izmantoto dīzeļdegvielu (atmaksas neiespaido valsts budžeta nodokļu ieņēmumus): 2006. gadā 10 686,9 tūkst. latu un 2007. gadā 12 518,1 tūkst. latu apmērā;

· par degvieleļļu, kas izmantota kā kurināmais: 2006. gadā 332,9 tūkst. latu un 2007. gadā 191,9 tūkst. latu apmērā;

· diplomātiem un starptautiskajām organizācijām, kas atrodas Latvijas Republikā: 2006. gadā 58,8 tūkst. latu un 2007. gadā 61,3 tūkst. latu apmērā.

4.2. Nodokļu parādi

Valsts budžeta ieņēmumus negatīvi ietekmē nodokļu parādi.

4.1. tabula. Nodokļu parādi (milj. latu)

	2007. gada 1. janvārī	2008. gada 1. janvārī	2008. gada 1. septembrī	Izmaiņas (sept. 2008 / janv. 2008)
				milj. latu	%
Pievienotās vērtības nodoklis	261,5	244,2	284,4	40,1	16,4
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	50,7	59,5	86,3	26,8	45,1
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	34,6	34,7	55,6	21,0	60,5
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	33,1	39,9	57,1	17,2	43,2
Sociālais nodoklis	24,7	18,6	18,0	-0,6	-3,3
Akcīzes nodoklis	8,6	7,2	17,5	10,3	143,0
Īpašuma nodoklis	1,6	1,5	1,4	-0,2	-10,9
Pārējie nodokļi	-	-	5,1	5,1
Kopā:	414,8	405,6	525,4	119,8	29,5

2008. gada 1. septembrī kopējie nodokļu parādi (neieskaitot maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu parādus) bija 525,4 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2008. gada 1. janvāri ir par 119,8 milj. latu jeb 29,5% vairāk, ko galvenokārt noteica pievienotās vērtības nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmuma nodokļa parādu palielināšanās.

2008. gada 1. septembrī salīdzinājumā ar 2008. gada 1. janvāri ir palielinājies pievienotās vērtības nodokļa parāds par 40,1 milj. latu jeb 16,4% un bija 284,4 milj. latu. Pievienotās vērtības nodokļa parādu pieaugumu noteica parādsaistību nekārtošana un kontroles darba rezultātā papildus aprēķinātās, bet termiņā nesamaksātās summas un esošo parādsaistību nepildīšana.

Tai pat laikā iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds bija 86,3 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2008. gada 1. janvāri ir par 26,8 milj. latu jeb 45,1% vairāk. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāda pieaugumu noteica kontroles darba rezultātā papildus aprēķinātās, bet noteiktā termiņā nesamaksātās summas un esošo parādsaistību nekārtošana.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa parāds ir palielinājies par 21,0 milj. latu jeb 60,5% un bija 55,6 milj. latu. Uzņēmumu ienākuma nodokļa parāda palielinājumu ietekmēja kontroles darba rezultātā papildus aprēķinātās, bet termiņā nesamaksātās summas un esošo parādsaistību nepildīšana.

2008. gada 1. septembrī, salīdzinot ar 2008. gada 1. janvāri, par 17,2 milj. latu jeb 43,2% ir palielinājies valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāds, ko noteica kontroles darba rezultātā papildus aprēķinātās, bet noteiktā termiņā nesamaksātās summas un pārskatos aprēķinātās, bet noteiktā termiņā nesamaksātās summas. 2008. gada 1. septembrī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāds bija 57,1 milj. latu apmērā. Savukārt sociālā nodokļa parāds samazinājās par 0,6 milj. latu jeb 3,3 procentiem un bija 18,0 milj. latu.

Akcīzes nodokļa parāds 2008. gada 1. septembrī bija 17,5 milj. latu, kas ir par 10,3 milj. latu vairāk nekā 2008. gada 1. janvārī. Akcīzes nodokļa parādu pieaugumu ietekmēja kontroles darba rezultātā papildus aprēķinātās, bet termiņā nesamaksātās summas un esošo parādsaistību nesakārtošana.

Savukārt īpašuma nodokļa parāds salīdzinājumā ar 2008. gada sākumu ir samazinājies par 0,2 milj. latu jeb 10,9% un bija 1,4 milj. latu.

Analizējot nodokļu parādus pēc to struktūras, redzams, ka lielāko īpatsvaru kopējā nodokļu parādu struktūrā š.g. 1. janvārī, kā arī 1. septembrī veidoja apturētie parādi. 2008. gada 1. septembrī apturētie parādi bija 263,3 milj. latu jeb 50,1% no kopējās nodokļu parādu summas un salīdzinājumā ar 2008. gada 1. janvārī palielinājās par 41,3 milj. latu jeb 18,6 procentiem. Lielākā daļa šo parādu uzkrājās uzņēmumiem, kas atzīti par maksātnespējīgiem.

Savukārt aktuālie parādi 2008. gada 1. septembrī salīdzinājumā ar 2008. gada 1. janvāri ir palielinājušies par 72,6 milj. latu jeb 41,1% un bija 249,2 milj. latu jeb 47,4% no kopējās nodokļu parādu summas. Termiņa pagarinājumu parādu apjoms 2008. gada 1. septembrī veidoja 12,8 milj. latu jeb 2,4% no kopējās nodokļu parādu summas. Salīdzinājumā ar 2008. gada sākumu termiņa pagarinājumu parādu summa ir palielinājusies par 5,9 milj. latu jeb 86,2 procentiem.

4.2. tabula. Nodokļu parādi (milj. latu)*

	2007. gada 1. janvārī	2008. gada 1. janvārī	2008. gada 1. septembrī	Izmaiņas (sept. 2008 / janv. 2008)
				milj. latu	%
Aktuālie parādi	169,9	176,7	249,2	72,6	41,1
Termiņa pagarinājumi	3,4	6,9	12,8	5,9	86,2
Apturētie parādi	241,4	222,1	263,3	41,3	18,6
KOPĀ:	414,8	405,6	525,4	119,8	29,5
t.sk. kopējie reāli piedzenamie parādi	46,6	69,8	125,9	56,0	80,2

* ieskaitot maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu parādus.