3. Ieņēmumu analīze

3.1. Nodokļu ieņēmumi

Kopējie nodokļu ieņēmumi 2008. gada astoņos mēnešos bija 3 363,2 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2007. gada atbilstošo periodu ir par 480,3 milj. latu jeb 16,7% vairāk. Lai gan nodokļu ieņēmumi ir pieauguši, tomēr to pieauguma temps ir bijis būtiski lēnāks nekā 2007. gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar 2006. gada atbilstošo periodu. Kopš 2008. gada sākuma bija vērojama arī atsevišķu nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde, kā rezultātā 2008. gada jūlijā, sagatavojot 2008. gada budžeta grozījumus, tika samazināts atsevišķu nodokļu ieņēmumu plāns 2008. gadam.

2008. gadā kopējie nodokļu ieņēmumi plānoti 5 253,2 milj. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2007. gadu ir par 777,7 milj. latu jeb 17,4% vairāk. Tiek prognozēts, ka kopējie nodokļu ieņēmumi 2008. gadā veidos 32,6% no IKP.

Savukārt 2009. gadā kopējie nodokļu ieņēmumi prognozēti 5 713,9 milj. latu apjomā, kas salīdzinājumā ar 2008. gada plānu ir par 460,7 milj. latu jeb 8,8% vairāk.

3.1. tabula. Nodokļu ieņēmumi, milj. latu

 

2005

2006

2007

2008

2009

 

fakts

plāns

prognoze

Nodokļu ieņēmumi, t. sk.

2575,3

3340,8

4475,5

5253,2

5713,9

Tiešie nodokļi

1532,0

1977,7

2739,4

3362,7

3737,0

Netiešie nodokļi

1019,9

1331,1

1696,1

1849,9

1939,6

Pārējie nodokļi

23,5

32,0

40,1

40,6

37,3

 

3.2. tabula. Nodokļu ieņēmumi, % no IKP

 

2005

2006

2007

2008

2009

 

fakts

plāns

prognoze

Nodokļu ieņēmumi, t. sk.

28,4

29,9

32,1

32,6

32,1

Tiešie nodokļi

16,9

17,7

19,6

20,9

21,0

Netiešie nodokļi

11,3

11,9

12,3

11,5

10,9

Pārējie nodokļi

0,3

0,3

0,3

0,3

0,2

 

3.1.1. Tiešie nodokļi

Lielāko daļu no tiešo nodokļu ieņēmumiem veido uzņēmumu ienākuma nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi.

3.1. att. Tiešo nodokļu ieņēmumi, % no iekšzemes kopprodukta.

2007. gadā  tiešo nodokļu ieņēmumu īpatsvars iekšzemes kopproduktā bija 19,6 pro­centi. 2008. gadā īpatsvars tiek plānots 20,9% apmērā, savukārt 2009. gadā – 21,0% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

2008. gada astoņos mēnešos uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi bija 349,9 milj. latu. Salīdzinājumā ar 2007. gada atbilstošo periodu uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi ir palielinājušies par 72,8 milj. latu jeb 26,3 procentiem.

2008. gadā uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi tiek plānoti 529,0 milj. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2007. gadu ir par 129,2 milj. latu jeb 32,3% vairāk.

3.2. att. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi
sadalījumā pa mēnešiem, milj. latu.

Tiek plānots, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu 2008. gadā sekmēs uzņēmumu peļņas pieaugums 2007. gadā. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju 2008. gada 15. septembrī taksācijas gada uzņēmumu peļņa pirms nodokļu aprēķināšanas 2007. gadā bija 3 337,3 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2006. gadu bija par 784,6 milj. latu jeb 30,7% vairāk.

Par veiksmīgu ekonomikas attīstību pēdējos gados un uzņēmumu peļņas pieaugumu liecināja arī uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijās atspoguļotie dati. Saskaņā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijām pēdējos gados uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksājamās summas pārsniedza atmaksājamās summas, tādējādi veidojot pozitīvu saldo.

3.3. att. Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksājamās un
atmaksājamās summas no valsts budžeta, milj. latu

Paredzams, ka 2009. gadā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme saglabāsies nemainīga, tas ir, 15 procenti. Tiek prognozēts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi 2009. gadā salīdzinājumā ar 2008. gada plānu pieaugs lēnāk (+14,4%) nekā 2008. gadā salīdzinājumā ar 2007. gadu (+32,3%). Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi 2009. gadā galvenokārt būs atkarīgi no uzņēmējdarbības rezultātiem 2008. gadā, kas šobrīd tiek prognozēti zemāki nekā 2007. gadā.

Prognozē arī ņemtas vērā plānotās izmaiņas likumdošanā 2009. gadā. 2008. gada 14. augustā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. Minētais likumprojekts radīs budžeta ieņēmumu samazinājumu 2009. gadā 5,8 milj. latu apmērā. Likumprojekts tiks skatīts Ministru kabinetā likumprojekta „Par valsts budžetu 2009. gadam” paketē. Likumprojekts paredz:

·        Nodokļa neieturēšana no maksājumiem nerezidentiem par starptautiskā gaisa satiksmē izmantotu gaisa kuģu izmantošanu. Grozījumi likuma 3. pantā paredz, ka atlīdzība nerezidentam par starptautiskā gaisa satiksmē izmantotu gaisa kuģu izmantošanu nav uzskatāma par samaksu par intelektuālo īpašumu (likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1. panta astotās daļas izpratnē) vai nomu, un no tās nav jāietur nodoklis 5% apmērā. Mainot nodokļu režīmu maksājumiem nerezidentiem par starptautiskā gaisa satiksmē izmantotu gaisa kuģu izmantošanu, ietekmes uz budžetu aprēķinā tiek pieņemts, ka nodokļa izmaiņas ir proporcionālas nodokļu maksātāja plānotajam nomas maksu pieaugumam. Ietekme uz budžetu 2009. gadā ir 1,2 milj. latu;

·        Zaudējumu pārnešanas perioda pagarināšana. Grozījumi likuma 14. pantā paredz pagarināt zaudējumu pārnešanas laiku no 5 uz 8 gadiem. Zaudējumu pārnešanas kārtības maiņa 2009. gadā budžeta ieņēmumus samazinās 4,6 milj. latu apmērā.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu prognoze 2009. gadam ir 605,0 milj. latu.

3.3. tabula. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi

 

2005

2006

2007

2008

2009

 

fakts

plāns

prognoze

Uzņēmumu ienākuma nodoklis, milj. latu

180,7

253,8

399,8

529,0

605,0

   pieauguma tempi faktiskās cenās, %

41,3

40,5

57,5

32,3

14,4

   % no IKP

2,0

2,3

2,9

3,3

3,4

 

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus galvenokārt ietekmē taut­saimniecībā nodar­bināto skaits, darba samaksa, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmērs, minimālā darba alga, kā arī nodokļa atvieglojumi.

Pēdējos gados iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņē­mumu pieauguma temps ir bijis augsts. 2006. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pieauga par 29,1%, savukārt 2007. gadā – par 35,1 procentu. 2008. gada astoņos mēnešos iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi bija 674,5 milj. latu, kas ir par 111,7 milj. latu jeb 19,8% vairāk nekā 2007. gada atbilstošajā periodā.

 

3.4. att. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi
sadalījumā pa mēnešiem, milj. latu.

Nodokļa ieņēmumu pieaugumu galvenokārt sekmēja strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugums, kas saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju 2008. gada II ceturksnī salīdzinājumā ar 2007. gada atbilstošo periodu pieauga par 25,6 pro­centiem. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu veicina arī minimālās darba algas paaugstināšana no 2008. gada 1. janvāra no 120 Ls līdz 160 Ls mēnesī.

Lielākais īpatsvars kopējos iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumos ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, kuri tiek ieskaitīti Valsts kases sadales kontā (2008. gada astoņos mēnešos 56,8% no kopējiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem), kā arī tiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, kuri tiek ieskaitīti tieši Rīgas pilsētas budžetā, t.i., Rīgas administratīvajā teritorijā nodokļu maksātāji vai darba devēji par Rīgā dzīvojošiem nodokļa maksātājiem iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā tieši Rīgas pilsētas budžetā (2008. gada astoņos mēnešos 39,5% no kopējiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmu­miem).

2008. gadā kopējie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi tiek plānoti 1 058,0 milj. latu apmērā, kas ir par 170,0 milj. latu jeb 19,2% vairāk nekā 2007. gadā.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu 2009. gada prognozes pamatā ir darba samaksas fonda prognoze, ko veido vidējās darba samaksas tautsaimniecībā un nodarbināto skaita prognoze. Kopumā 2009. gadā tiek prognozēta būtiska darba samaksas fonda pieauguma tempu palēnināšanās.

Prognozē ņemtas vērā arī plānotās izmaiņas likumdošanā 2009. gadā. Šobrīd Ministru kabinetā ir iesniegts 2008. gada 14. augustā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kā arī vairāki Ministru kabineta noteikumu projekti, kas paredz:

·        Ar IIN neapliekamā minimuma paaugstināšana no 80 Ls līdz 90 Ls mēnesī un atvieglojuma par apgādībā esošām personām apjoma paaugstināšana no 56 Ls līdz 63 Ls mēnesī (ietekme uz IIN ieņēmumiem ir mīnus 36,0 milj. latu);

·        Attaisnoto izdevumu paaugstināšana par izglītību un ārstniecības pakalpojumiem no 150 Ls līdz 300 Ls gadā (ietekme uz IIN ieņēmumiem ir mīnus 4,1 milj. latu);

·        Tiek plānots paaugstināt papildu atvieglojumu invalīdiem, politiski represētām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem (ietekme uz IIN ieņēmumiem ir mīnus 0,7 milj. latu);

·        Tiek plānots paaugstināt atbrīvojumu ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas no 3 000 Ls līdz 4 000 Ls gadā (ietekme uz IIN ieņēmumiem ir mīnus 1,2 milj. latu);

·        Tiek plānots paplašināt speciālo algas nodokļu režīmu jūrniekiem. Likumprojekts paredz attiecināt speciālo algas nodokļa režīmu (pašlaik piemēro, ja kuģis reģistrēts Latvijas kuģu reģistrā, tad uz tā nodarbinātie jūrnieki iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā no 2 minimālajām mēnešalgām) uz visiem jūrniekiem neatkarīgi no tā, zem kādas valsts karoga reģistrēts kuģis. Vienlaikus, ņemot vērā faktiskā algas līmeņa atšķirību, tiek ieviesta kuģu virsnieku un pārējā personālsastāva algas nodokļa bāzes diferenciācija. Grozījums radīs budžeta ieņēmumu pieaugumu 2009. gadā 2,4 milj. latu apmērā.

Saskaņā ar 2008. gada 23. septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 791 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” 2009. gadā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 160 Ls līdz 180 Ls. Minimālās mēneša darba algas paaugstināšanas ietekme uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem ir plus 10,8 milj. latu.

Ņemot vērā arī iepriekš minētās likumdošanas izmaiņas, kopējie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2009. gadā tiek prognozēti 1 106,6 milj. latu, kas ir par 48,6 milj. latu jeb 4,6% vairāk nekā plānots 2008. gadā. Ņemot vērā spēkā esošo nodokļa sadalījumu pa budžetiem (80% un 20%), iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi attiecīgi valsts pamatbudžetā 2009. gadā tiek prognozēti 221,3 milj. latu apmērā.

3.4. tabula. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi

 

2005

2006

2007

2008

2009

 

fakts

plāns

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, milj. latu

509,1

657,2

888,0

1058,0

1106,6

t.sk. valsts budžetā*

137,4

164,0

186,5

211,6

221,3

        pašvaldību pamatbudžetā*

371,7

493,2

701,5

846,6

885,3

pieauguma tempi faktiskās cenās, %

16,9

29,1

35,1

19,2

4,6

% no IKP

5,6

5,9

6,4

6,6

6,2

                   *2005. gadā – attiecīgi 73% un 27%;

                   2006. gadā – 75% un 25%;

                   2007. gadā – 79% un 21%;

                   no 2008. gada – 80% un 20%.

 

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas

Sociālās apdrošināšanas iemaksas ir ieņēmumu ziņā lielākais nodoklis, kas, ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, 2008. gada astoņos mēnešos veidoja 32,7% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem.

2008. gada astoņos mēnešos valsts sociā­lās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi (ieskaitot valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus un brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas) bija 1 099,6 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2007. gada atbilstošo periodu ir par 225,6 milj. latu jeb 25,8% vairāk. Sociālās apdrošināšanas iemaksu pieaugumu noteica strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas un nodarbināto skaita pieaugums. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju 2008. gada II ceturksnī salīdzinājumā ar 2007. gada atbilstošo periodu strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 25,6 procentiem. Nodokļa ieņēmumu pieaugumu veicināja arī minimālās darba algas paaugstināšana no 2008. gada 1. janvāra no 120 Ls līdz 160 Ls mēnesī.

Vienlaicīgi valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu pieauguma tempu samazināja iemaksas, kas tiek veiktas saskaņā ar li­kum­došanā noteiktajiem likmju atvieglojumiem. 2008. gada septiņos mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas tika maksātas par pazeminātām likmēm, bija 63,9 milj. latu, kas ir par 15,9 milj. latu jeb 33,1% vairāk nekā 2007. gada attiecīgajā periodā. Par pazeminātām likmēm sociālās apdrošināšanas iemaksas veic, piemēram, strādājošie pensionāri, invalīdi un pašnodarbinātās personas.

3.5. att. Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi
sadalījumā pa mēnešiem, milj. latu.

Kopumā 2008. gadā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi tiek plānoti 1 701,7 milj. latu apmērā, kas ir par 324,3 milj. latu jeb 23,5% vairāk nekā 2007. gadā. Tajā skaitā iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā saskaņā ar Labklājības ministrijas aprēķiniem tiek plānotas 265,8 milj. latu apmērā.

Šobrīd Saeimā tiek izskatīti grozījumi „Valsts fondēto pensiju likumā”, kas paredz iemaksu likmi valsts fondēto pensiju shēmā 2009. gadā saglabāt 8% apmērā iepriekš plānoto 9% vietā. Šīs prognozējamās izmaiņas varētu sekmēt ieņēmumu pieaugumu valsts sociālās apdrošināšanas budžetā par 35,0 milj. latu. Savukārt saskaņā ar Labklājības ministrijas aprēķiniem iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā pieaugtu lēnāk un 2009. gadā būtu 285,0 milj. latu.

Sagatavojot valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu prognozi 2009. gadam, galvenokārt tika ņemtas vērā darba samaksas fonda prognozes, kā arī Ministru kabinetā atbalstītā minimālās mēneša darba algas paaugstināšana līdz 180 Ls no 2009. gada 1. janvāra (ietekme uz sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumiem ir plus 15,7 milj. latu).

Kopumā 2009. gadā sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi tiek prognozēti 1 954,0 milj. latu apmērā, kas ir par 252,3 milj. latu jeb 14,8% vairāk nekā plānots 2008. gadā.

3.5. tabula. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi

 

2005

2006

2007

2008

2009

 

fakts

plāns

prognoze

Sociālās apdrošināšanas iemaksas, milj. latu

780,6

1000,2

1377,4

1701,7

1954,0

t.sk. iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā

29,6

41,8

112,8

265,8

285,0

pieauguma tempi, faktiskās cenās, %

17,8

28,1

37,7

23,5

14,8

% no IKP

8,6

9,0

9,9

10,6

11,0

 

3.1.2. Netiešie nodokļi

Lielāko daļu no netiešo nodokļu ieņēmumiem veido pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa ieņēmumi.

Plānots, ka 2008. gadā netiešo nodokļu ieņēmumu īpatsvars iekšzemes kopproduktā būs 11,5% apmērā. Savukārt 2009. gadā netiešo nodokļu īpatsvars iekšzemes kopproduktā tiek prognozēts 10,9% apmērā.

3.6. att. Netiešo nodokļu ieņēmumi, % no iekšzemes kopprodukta.

 

Pievienotās vērtības nodoklis

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi ir nozīmīgs valsts pamatbudžeta ieņēmumu avots, kas 2008. gada astoņos mēnešos veidoja 46,4% no valsts pamatbudžeta nodokļu ieņēmumiem.

2008. gada astoņos mēnešos pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi bija 771,8 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2007. gada atbilstošo periodu ir par 2,1 milj. latu jeb 0,3% vairāk. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu minimālo pieaugumu izraisīja mazumtirdz­niecības apgrozījuma un importa samazinājums.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem mazumtirdznie­cības uzņē­mumu kopējais apgro­zījums 2008. gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar 2007. gada pirmo pusi samazinājās par 2,9 procentiem. Preču importa apjoms 2008. gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar 2007. gada pirmo pusi samazinājās par 0,1 procentu.

3.7. att. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi
sadalījumā pa mēnešiem, milj. latu.

Pamatojoties uz nesekmīgo pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu izpildi kopš 2008. gada sākuma, pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu plāns 2008. gadam tika samazi­nāts un atbilstoši 2008. gada budžeta grozījumiem tas ir 1 263,1 milj. latu. 2008. gadā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi tiek plānoti par 60,2 milj. latu jeb 5,0% vairāk nekā 2007. gadā.

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu plāns 2009. gadam tiek sagatavots, galvenokārt ņemot vērā prognozējamās tautsaimniecības attīstības tendences, pievienotās vērtības nodokļa izpildi 2008. gadā, kā arī pievienotās vērtības nodokļa atmaksas, kas pēdējā gada laikā ir ievērojami pieaugušas. 2008. gada jūnijā tās sasniedza pat 58,1 milj. latu.

3.8. att. Pievienotās vērtības nodokļa atmaksu dinamika, milj. latu
(Datu avots: Valsts ieņēmumu dienests).

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju 2008. gada astoņos mēnešos pievienotās vērtības nodokļa atmaksas faktiski tika veiktas 400,0 milj. latu apmērā, t.i., par 103,6 milj. latu jeb 35,0% vairāk nekā 2007. gada atbilstošajā periodā.

2009. gadā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 1 288,0 milj. latu, kas ir par 2,0% vairāk nekā apstiprināts likumā „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008. gadam””. Tomēr pastāv risks, ka 2008. gadā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu plāns varētu netikt izpildīts, ņemot vērā, ka 2008. gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar 2007. gada astoņiem mēnešiem pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi ir pieauguši tikai par 0,3 procentiem.

3.6. tabula. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi

 

2005

2006

2007

2008

2009

 

fakts

plāns

prognoze

Pievienotās vērtības nodoklis, milj. latu

677,1

930,5

1202,9

1263,1

1288,0

   pieauguma tempi faktiskās cenās, %

39,1

37,4

29,3

5,0

2,0

   % no IKP

7,5

8,3

8,6

7,8

7,2

 

Akcīzes nodoklis

2008. gada astoņos mēnešos akcīzes nodokļa ieņēmumi bija 360,2 milj. latu un salīdzinājumā ar atbilstošu periodu 2007. gadā tie pieauga par 74,8 milj. latu jeb 26,2 procentiem.

Kopumā 2008. gadā akcīzes nodokļa ieņēmumi tiek plānoti 541,2 milj. latu apmērā, kas ir par 93,1 milj. latu jeb 20,8% vairāk nekā 2007. gadā.

 

 

3.9. att. Akcīzes nodokļa ieņēmumi
sadalījumā pa mēnešiem, milj. latu.

Kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi 2009. gadā tiek prognozēti 602,8 milj. latu, kas ir par 11,4% vairāk nekā plānots 2008. gadā, nodrošinot 3,4% īpatsvaru iekšzemes kopproduktā. Tiek prognozēts, ka 2009. gadā nodokļu bāze (patēriņš) galvenajiem akcīzes preču veidiem pieaugs lēnāk nekā 2008. gadā.

Akcīzes nodoklis naftas produktiem

2008. gada astoņos mēnešos akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumi bija 190,9 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2007. gada atbilstošo periodu ir par 12,4% vairāk.

Akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumu pieaugumu galvenokārt sekmēja akcīzes nodokļa likmju pieaugums no 2008. gada 1. janvāra. Saskaņā ar likumu „Par akcīzes nodokli“ no 2008. gada 1. janvāra tika palielināta akcīzes nodokļa likme naftas produktiem. Akcīzes nodokļa likme svinu nesaturošam benzīnam tika palielināta no Ls 209 līdz Ls 228 par 1000 litriem, savukārt dīzeļdegvielai no Ls 178 līdz Ls 193 par 1000 litriem.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju naftas pro­duktu kopējā patēriņa apjoms 2008. gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar 2007. ga­da atbilstošo periodu pieauga par 0,9 procentiem.

3.10. att. Naftas produktu kopējais patēriņš attiecīgā gada 7 mēnešos,  tonnās
 (Datu avots: Valsts ieņēmumu dienests).

Lielākais ieņēmumu īpatsvars akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumos 2008. gada astoņos mēnešos bija dīzeļdegvielai – 59,5%, savukārt ben­zīnam – 39,6 procenti. Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas informāciju 2008. gada 1. jūlijā salī­dzinājumā ar 2007. gada 1. jūliju reģistrēto transportlīdzekļu, kas patērē dīzeļdegvielu, īpatsvars kopējā transportlīdzekļu skaitā ir pieaudzis no 27,3% līdz 28,9%, savukārt benzīnu patērējošo transportlīdzekļu īpatsvars ir samazinājies – no 69,6% līdz 68,1 procentam.

2008. gadā kopumā akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumi tiek plānoti 294,2 milj. latu apmērā, kas ir par 26,7 milj. latu jeb 10,0% vairāk nekā 2007. gadā.

Ņemot vērā, ka izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs naftas produktiem 2009. gadā netiek plānotas, akcīzes nodokļa ieņēmumi naftas produktiem 2009. gadā tiek prognozēti 319,2 milj. latu apmērā, kas ir par 25,0 milj. latu jeb par 8,5% vairāk nekā plānots 2008. gadā.

Akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem un alum

2008. gada astoņos mēnešos akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzē­rieniem ieņēmumi bija 61,0 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2007. gada atbilstošo periodu ir par 1,6 milj. latu jeb 2,7% vairāk. Jāatzīmē, ka akcīzes nodokļa likme pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem 2008. gadā netika paaugstināta un saglabājās Ls 630 par 100 litriem absolūtā spirta.

2008. gada astoņos mēnešos akcīzes nodokļa alum ieņēmumi salīdzinājumā ar 2007. gada atbilstošo periodu palielinājās par 43,8 tūkst. latu jeb 0,6% un bija 7,3 milj. la­tu. Akcīzes nodokļa likme alum 2008. gadā saglabājās Ls 1,30 par katru absolūtā spirta tilpum­procentu.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju alkoholisko dzērienu kopējās realizācijas apjoms 2008. gada septiņos mēnešos salīdzinājumā ar 2007. gada atbilstošo periodu samazinājās par 2,1 procentu.

3.11. att. Alkoholisko dzērienu realizācija attiecīgā gada 7 mēnešos,  tūkst. dekalitru
 (Datu avots: Valsts ieņēmumu dienests).

Kopumā 2008. gadā akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem ieņēmumi tiek plānoti 96,6 milj. latu apmērā, kas ir par 6,7 milj. latu jeb 7,5% vairāk nekā 2007. gadā.

Savukārt akcīzes nodokļa alum ieņēmumi 2008. gadā tiek plānoti 11,0 milj. latu, kas ir par 0,4 milj. latu jeb 3,8% vairāk nekā 2007. gadā.

2009. gadā akcīzes nodokļa ieņēmumi alkoholiskajiem dzērieniem tiek prognozēti 106,7 milj. latu apmērā, kas ir par 10,1 milj. latu jeb 10,5% vairāk nekā plānots 2008. gadā.

Prognozē ir ietvertas plānotās izmaiņas likumdošanā. 2008. gada 14. augustā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””, kas paredz likuma 12. panta pirmās daļas 5. punktā minētajiem pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem palielināt likmi no Ls 630 uz Ls 705 par 100 litriem absolūtā spirta. Likum­projekts tiks iesniegts Ministru kabinetā likumprojekta „Par valsts budžetu 2009. gadam” paketē. Paredzams, ka minētā norma stāsies spēkā 2009. gada 1. februārī un tā varētu palielināt akcīzes nodokļa ieņēmumus par 9,9 milj. latu.

Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumu alum prognoze 2009. gadam tiek plānota 11,4 milj. latu apmērā, kas ir par 0,4 milj. latu jeb 3,5% vairāk nekā plānots 2008. gadā.

Akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem

Akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem ieņēmumi 2008. gada astoņos mēnešos bija 97,0 milj. latu un veidoja 26,9% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Salīdzi­nājumā ar 2007. gada astoņiem mēnešiem akcīzes nodokļa tabakas izstrādāju­miem ieņēmumi ir palie­linājušies par 51,9 milj. latu jeb 115,1 pro­centu.

Akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem ieņēmumu pieaugumu galvenokārt noteica akcīzes nodokļa likmju palielinājums no 2008. gada 1. janvāra. Saskaņā ar likumu „Par akcīzes nodokli“ akcīzes nodokļa likme cigaretēm sākot ar 2008. gada 1. janvāri tika paaugstināta līdz Ls 17,8 par 1000 cigaretēm plus 32,2% no maksimālās mazum­tirdzniecības cenas.

Kopumā tiek plānots, ka 2008. gadā salīdzinājumā ar 2007. gadu akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem ieņēmumi pieaugs par 79,1% un būs 133,0 milj. latu. Ieņēmumu pieaugumu galvenokārt nodrošinās akcīzes nodokļa likmju pieaugums.

2009. gadā tiek plānota pēdējā akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana tabakas izstrādājumiem saskaņā ar Latvijai piešķirto pārejas periodu.

Sagatavojot akcīzes nodokļa ieņēmumu tabakas izstrādājumiem prognozi 2009. ga­dam, ir ņemts vērā, ka 2009. gada 1. janvārī tiks veikta iepriekš plānotā akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana cigaretēm līdz 22,5 Ls par 1000 cigaretēm plus 34,5% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas, kas varētu palielināt akcīzes nodokļa ieņēmumus par 32,0 milj. latu. Tāpat prognozē ir ņemts vērā, ka saskaņā ar Ministru kabinetā iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” 2009. gada 1. februārī tiks paaugstināta likme citai smēķējamai tabakai no Ls 14 līdz Ls 23 par 1000 gramiem tabakas. Šīs normas ietekmē akcīzes nodokļa ieņēmumi 2009. gadā varētu pieaugt par 82,5 tūkst. latu. 

Kopumā 2009. gadā akcīzes nodokļa ieņēmumi tabakas izstrādājumiem tiek prognozēti 158,7 milj. latu, kas ir par 25,7 milj. latu jeb 19,3% vairāk nekā plānots 2008. gadā.

Akcīzes nodoklis kafijai un bezalkoholiskajiem dzērieniem

2008. gada astoņos mēnešos akcīzes nodokļa kafijai ieņēmumi bija 2,2 milj. latu, kas salīdzi­nājumā ar 2007. gada atbilstošo periodu palielinājās par 0,2 milj. latu jeb 10,4 procentiem. Savukārt akcīzes nodokļa bezalkoholiskajiem dzērieniem ieņēmumi bija 1,9 milj. latu, salīdzinā­jumā ar 2007. gada atbilstošo periodu tie samazinājās par 9,2 tūkst. latu jeb 0,5 procentiem.

Pamatojoties uz iepriekšējo gadu izpildes tendencēm, kā arī ņemot vērā to, ka turpmākajos gados nav paredzamas akcīzes nodokļa likmju izmaiņas, akcīzes nodokļa kafijai un bezalkoho­liskajiem dzērieniem ieņēmumi 2009. gadā tiek prognozēti 6,9 milj. latu apmērā, kas ir par 0,4 milj. latu jeb 7,0% vairāk nekā plānots 2008. gadā.

3.7. tabula. Akcīzes nodokļa ieņēmumi pa veidiem

 

2005

2006

2007

2008

2009

 

fakts

plāns

prognoze

Akcīzes nodoklis, milj. latu

314,0

366,2

448,1

541,2

602,8

       pieauguma tempi faktiskās cenās, %

33,9

16,6

22,4

20,8

11,4

      % no IKP

3,5

3,3

3,2

3,4

3,4

Alkoholiskie dzērieni

57,6

72,6

89,9

96,6

106,7

Alus

9,1

9,8

10,6

11,0

11,4

Naftas produkti

198,9

220,7

267,4

294,2

319,2

Tabakas izstrādājumi

43,4

57,5

74,2

133,0

158,7

Pārējās akcīzes preces

5,1

5,6

6,0

6,4

6,9

 

Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis

Vieglo automobiļu un motociklu nodokļa ieņē­mumi 2008. gada astoņos mēnešos bija 7,5 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2007. gada atbilstošo periodu ir par 4,3 milj. latu jeb 36,7% mazāk.

Saskaņā ar likumu „Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli” aprēķināto nodokli valsts budžetā iemaksā pirms attiecīgā vieglā automobiļa vai motocikla reģistrācijas Ceļu satiksmes drošības direkcijā (turpmāk – CSDD). Saskaņā ar CSDD informāciju pirmo reizi reģistrēto vieglo automobiļu skaits Latvijā 2008. gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar 2007. gada atbilstošo periodu ir samazinājies par 44,8 procentiem.

3.12. att. Vieglo automobiļu un motociklu nodokļa ieņēmumi, milj. latu

Pamatojoties uz šī nodokļa ieņēmumu veida izpildes tendencēm 2008. gadā, tika samazināts sākotnējais vieglo automobiļu un motociklu nodokļa ieņēmumu plāns un saskaņā ar 2008. gada budžeta grozījumiem tas ir 14,2 milj. latu, kas ir par 2,5 milj. latu jeb 15,0% mazāk nekā 2007. gadā.

2009. gadā vieglo automobiļu un motociklu nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 14,6 milj. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2008. gada plānu ir par 0,4 milj. latu jeb 2,5% vairāk.

3.8. tabula. Vieglo automobiļu un motociklu nodokļa ieņēmumi

 

2005

2006

2007

2008

2009

 

fakts

plāns

prognoze

Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis,
milj. latu

9,5

13,7

16,7

14,2

14,6

 pieauguma tempi faktiskās cenās, %

30,7

43,9

22,1

-15,0

2,5

 % no IKP

0,1

0,1

0,1

0,1

0,1

 

3.1.3. Pārējie nodokļi

Dabas resursu nodoklis

Dabas resursu nodokļa maksājumi ir tieši saistīti ar Latvijas uzņēmumu ekono­miskajām aktivitātēm un to izraisītajām vides noslodzēm. Līdz ar to nodokļa ieņēmumi gan palielinās, palielinoties kopējai ekonomiskai aktivitātei, gan arī samazinās, uzņēmumiem un pašvaldībām veicot vides aizsardzības pasākumus. Dabas resursu nodokļa ieņēmumi tiek ieskaitīti valsts pamatbudžetā un pašvaldību speciālajā budžetā.

Dabas resursu nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā un pašvaldību speciā­lajā budžetā 2008. gada astoņos mēnešos bija 6,9 milj. latu, kas ir par 0,8 milj. latu jeb 10,9% mazāk nekā 2007. gada astoņos mēnešos.

3.13. att. Dabas resursu nodokļa ieņēmumi, milj. latu

Kopējie dabas resursu nodokļa ieņēmumi 2008. gadā tiek plānoti 10,4 milj. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2007. gadu ir par 14,0 tūkst. latu jeb 0,1% mazāk. Dabas resursu nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā 2008. gadā tiek plānoti 8,0 milj. latu apmērā.

Savukārt 2009.gadā kopējie dabas resursu nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 10,8 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2008. gada plānu ir par 0,4 milj. latu jeb 4,0% vairāk.

3.9. tabula. Dabas resursu nodokļa ieņēmumi

 

2005

2006

2007

2008

2009

 

fakts

plāns

prognoze

Dabas resursu nodoklis, milj. latu

10,3

11,0

10,4

10,4

10,8

  t.sk. valsts budžetā

8,1

8,4

7,6

8,0

8,4

          pašvaldību pamatbudžetā

2,2

2,6

2,8

2,4

2,4

pieauguma tempi faktiskās cenās, %

25,2

6,2

-5,6

-0,1

4,0

% no IKP

0,1

0,1

0,1

0,1

0,1

 

Izložu un azartspēļu nodoklis

Izložu un azartspēļu nodokli maksā uzņēmumi, kas likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” noteiktajā kārtībā saņēmuši speciālu atļauju izložu un azartspēļu organizēšanai un uzturēšanai. Ienākumi no azartspēļu nodokļa 75% apmērā tiek ieskaitīti valsts pamatbudžetā, bet 25% apmērā ieskaitāmi tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta azartspēle. Savukārt ienākumi no valsts mēroga izložu nodokļa tiek ieskaitīti valsts pamatbudžetā, bet no vietējā mēroga izložu nodokļa – tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta izloze.

2008. gada astoņos mēnešos izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi bija 19,9 milj. latu, kas ir par 0,5 milj. latu jeb 2,6% vairāk salīdzinājumā ar 2007. gada atbilstošo periodu.

2008. gadā izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi tiek plānoti 30,2 milj. latu apmērā, kas salīdzi­nā­jumā ar 2007. gadu ir par 0,5 milj. latu jeb 1,7% vairāk. Izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi tiek plānoti atbilstoši Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas aprēķiniem.

3.14. att. Izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi, milj. latu

Saskaņā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas aprēķiniem 2009. gadā izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 26,6 milj. latu, kas ir par 3,6 milj. latu jeb 12,0% mazāk nekā plānots 2008. gadā.

Prognozētais izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumu samazinājums galvenokārt tiek pamatots ar vispārējās ekonomiskās situācijas ietekmi uz azartspēļu nozari, kā arī ar azartspēļu automātu sertifikācijas prasību stāšanos spēkā. Šobrīd ir novērojama tirgus reorganizācija, kā rezultātā tiek pārpirkti mazākie azartspēļu nozares uzņēmumi, kas drīzumā varētu tikt apvienoti. Tas kopumā ietekmēs mazrentablo spēļu zāļu slēgšanu un iekārtu skaita samazināšanos.

3.10. tabula. Izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi

 

2005

2006

2007

2008

2009

 

fakts

plāns

prognoze

Izložu un azartspēļu nodoklis, milj. latu

13,1

21,0

29,7

30,2

26,6

  t.sk. valsts budžetā

9,9

15,9

22,4

22,8

20,1

          pašvaldību pamatbudžetā

3,2

5,1

7,3

7,4

6,5

pieauguma tempi, faktiskās cenās, %

28,7

60,0

41,4

1,7

-12,0

% no IKP

0,1

0,2

0,2

0,2

0,1

 

3.2. Nenodokļu ieņēmumi

Valsts budžetā atbilstoši likumdošanā noteiktajam tiek ieskaitīti dažādi nenodokļu ieņēmumi – valsts nodevas un maksājumi.

Lielāko daļu no nenodokļu ieņēmumiem valsts pamatbudžetā veido ieņēmumi no dividendēm (no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas), no valsts nodevas par valsts sniegto nodrošinājumu un juridiskajiem un citiem pakalpojumiem, no speciāliem mērķiem paredzētajām valsts nodevām, kā arī procentu ieņēmumiem.

2008. gada astoņos mēnešos nenodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā tika iekasēti 185,8 milj. latu apmērā, kas ir par 11,8 milj. latu jeb 6,8% vairāk nekā 2007. gada atbil­stošajā periodā.

Nenodokļu ieņēmumi 2008. gada astoņos mēnešos veidoja 8,3% no kopējiem pamat­budžeta ieņēmumiem. Lie­lākais īpatsvars valsts pa­matbudžeta neno­dokļu ieņēmumos bija:

·        ieņēmumiem no dividendēm (maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu) – 72,4 milj. latu, t.i., par 12,9 milj. latu vairāk nekā 2007. gada attiecīgajā periodā. 2008. gadā astoņos mēnešos lielākos maksājumus veica VAS „Latvijas valsts meži” – 28,7 milj. latu, SIA „Lattelecom” – 21,0 milj. latu un Latvijas Banka – 7,7 milj. latu;

·        ieņēmumiem no valsts nodevām un maksājumiem par sniegto nodrošinājumu un juridiskajiem un citiem pakalpoju­miem – 44,9 milj. latu, kas ir par 13,1 milj. latu mazāk nekā 2007. gadā. To galvenokārt ietekmēja ieņēmumu no nodevas par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā samazinājums par 13,6 milj. latu, samazinoties reģistrēto ķīlas līgumu skaitam. Saskaņā ar Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informāciju 2008. gada astoņos mēnešos tika reģistrēti 33 790 ķīlas līgumi, kas ir par 41,4% mazāk nekā 2007. gada astoņos mēnešos;

·        ieņēmumiem no transport­līdzekļu ikgadējās no­devas – 20,5 milj. latu;

·        procentu ieņēmumiem par aizdevumiem – 9,9 milj. latu;

·        ieņēmumiem no naudas sodiem un sankcijām – 9,1 milj. latu.

2008. gadā valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi tiek plānoti 295,6 milj. latu apmērā.

Savukārt 2009. gadā valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi tiek prognozēti 257,6 milj. latu, tai skaitā:

·        Ieņēmumi no dividendēm tiek prognozēti 84,9 milj. latu apmērā, t.i, par 13,2 milj. latu mazāk nekā 2008. gadā. Prognoze ir sagatavota pie pieņēmuma, ka 2009. gadā netikts saņemti vienreizējie papildu maksājumi, kas atbilstoši Ministru kabineta lēmumam 2008. gadā ir jāiemaksā valsts budžetā VAS „Latvijas dzelzceļš” (13,0 milj. latu) un VAS „Latvijas valsts meži” (3,6 milj. latu);

·        Ieņēmumi no valsts nodevām par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem 2009. gadā tiek prognozētas 84,8 milj. latu apmērā, kas ir par 0,9 milj. latu mazāk nekā plānots 2008. gadā. Prognoze sagatavota, ņemot vērā šīs ieņēmumu pozīcijas samazināšanās tendenci 2008. gadā;

·        Transportlīdzekļu ikgadējā nodeva. Balstoties uz iepriekšējo gadu tendencēm, 2009. gadā nodeva tiek prognozēta 30,0 milj. latu apmērā, t.i., par 1,2 milj. latu jeb 4,2% vairāk nekā 2008. gadā;

·        Procentu ieņēmumu par aizdevumiem un no depozītiem un kontu atlikumiem prognozes sagatavo Valsts kase. Procentu ieņēmumi par aizdevumiem 2009. ga­dam ir novērtēti, ņemot vērā līdz 2008. gada 17. jūlijam noslēgtos līgumus par valsts budžeta aizdevumu izsniegšanu. 2009. gadā procentu ieņēmumi par aizde­vumiem nacionālajā valūtā tiek prognozēti 14,0 milj. latu (par 2,2 milj. latu vairāk nekā plānots 2008. gadā) un procentu ieņēmumi par aizdevumiem ārvalstu valūtā – 1,4 milj. latu (par 1,0 milj. latu mazāk nekā plānots 2008. gadā). Procentu ieņēmumi no depozītiem ir ieņēmumi, kas uzskaitīti un iemaksāti valsts budžetā par nogul­dījumu depozītiem Latvijas Bankā vai kredītiestādēs. Novērtējot procentu ieņē­mumus no depozītiem un kontu atlikumiem 2009. gadā, tika ņemti vērā šādi faktori:

– uz laiku brīvo naudas līdzekļu apjoms, kuru var izvietot termiņnoguldījumos;

– līdzekļu izvietošanas procentu likmes.

2009. gadā procentu ieņēmumi no depozītiem tiek prognozēti 4,5 milj. latu, t.i., par 7,5 milj. latu mazāk nekā 2008. gadā;

·        Izložu un azartspēļu nodeva. Nodevu prognozē Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija. 2009. gadā nodeva tiek prognozēta 2,2 milj. latu apmērā, t.i., par 0,2 milj. latu mazāk nekā 2008. gadā.

 

3.3. Pašu ieņēmumi un ārvalstu finanšu palīdzība

2008. gada astoņos mēnešos valsts pamatbudžetā budžeta iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem bija 80,2 milj. latu, tas ir par 3,6 milj. latu jeb 4,7% vairāk nekā 2007. gada atbilstošajā periodā. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem 2008. gada astoņos mēnešos bija 53,7 tūkst. latu.

Kopumā 2008. gadā budžeta iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem valsts pamatbudžetā plānoti 144,1 milj. latu, bet valsts speciālajā budžetā – 0,1 milj. latu. Savukārt 2009. gadā budžeta iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem valsts pamatbudžetā prognozēti 113,5 milj. latu, bet valsts speciālajā budžetā – 0,1 milj. latu.

2008. gada astoņos mēnešos ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības valsts pamatbudžetā bija 320,1 milj. latu, tas ir par 113,5 milj. latu vairāk nekā 2007. gada atbilstošajā periodā. 2008. gadā ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības valsts pamatbudžetā plānoti 752,8 milj. latu apmērā, savukārt 2009. gadā – 532,0 milj. latu.