Pašvaldību budžeta ieņēmumi veidojas no nodokļu un nenodokļu ieņēmumiem, valsts dotācijām un mērķdotācijām un pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumiem.
2009. gadā pašvaldību budžeta ieņēmumi tiek prognozēti 1706,8 milj. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2008. gada novērtējumu ir par 1,4% vairāk.
2.10. tabula. Pašvaldību budžeta struktūra* (milj. latu)
|
|
2005 |
2006 |
2007 |
2008 |
2009 |
|
|
fakts |
prognoze |
prognoze |
||
|
Ieņēmumi |
805,7 |
1032,6 |
1432,0 |
1683,4 |
1706,8 |
|
1. Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi |
752,8 |
963,7 |
1327,5 |
1566,4 |
1588,0 |
|
1.1. Nodokļu ieņēmumi |
435,3 |
563,4 |
782,7 |
927,8 |
963,1 |
|
1.1.1.Iedzīvotāju ienākuma nodoklis |
370,6 |
491,9 |
701,1 |
846,4 |
885,3 |
|
1.1.2.Nodokļi no īpašuma |
61,6 |
66,4 |
74,3 |
74,0 |
71,4 |
|
t.sk. saimnieciskā gada ieņēmumi |
57,2 |
63,1 |
70,9 |
74,0 |
71,4 |
|
parādu maksājumi |
4,4 |
3,3 |
3,3 |
0,0 |
0,0 |
|
1.1.3.Iekšējie nodokļi par pakalp. un precēm |
3,2 |
5,1 |
7,3 |
7,4 |
6,5 |
|
1.2. Nenodokļu ieņēmumi 1.3.Ārvalstu finanšu palīdzība |
28,6 3,1 |
34,4 8,2 |
39,5 2,4 |
28,0 4,4 |
30,0 5,0 |
|
1.4. Pašu ieņēmumi |
61,6 |
73,7 |
94,8 |
104,0 |
114,0 |
|
1.5. Pārskaitījumi no citiem budžetiem |
224,2 |
284,0 |
408,1 |
502,2 |
475,9 |
|
2. Pašvaldību speciālā budžeta ieņēmumi |
52,8 |
68,8 |
104,5 |
117,0 |
118,8 |
|
2.1. Dabas resursu nodoklis |
2,2 |
2,6 |
2,8 |
2,4 |
2,4 |
|
2.2. Pārējie ieņēmumi |
59,5 |
92,9 |
124,2 |
121,6 |
121,4 |
|
t.sk. ziedojumi un dāvinājumi |
3,3 |
3,5 |
4,0 |
3,5 |
3,5 |
|
pārskaitījumi no citiem budžetiem |
26,4 |
39,1 |
73,6 |
98,5 |
99,3 |
|
Izdevumi |
823,4 |
1038,5 |
1457,1 |
1683,4 |
1706,8 |
|
1. Pašvaldību pamatbudžeta izdevumi |
764,5 |
965,5 |
1345,5 |
1566,4 |
1588,0 |
|
1.1. Uzturēšanas izdevumi |
640,9 |
781,1 |
1030,2 |
1216,4 |
1233,0 |
|
1.2. Kapitālie izdevumi |
123,6 |
184,4 |
315,3 |
350,0 |
355,0 |
|
1.3. Zaudējumi no valūtas kursa svārstībām |
|
|
0,1 |
|
|
|
2. Pašvaldību speciālā budžetu izdevumi |
58,9 |
73,0 |
111,6 |
117,0 |
118,8 |
|
2.1. Uzturēšanas izdevumi |
37,1 |
40,1 |
59,4 |
64,0 |
64,8 |
|
2.2. Kapitālie izdevumi |
21,7 |
33,0 |
52,2 |
53,0 |
54,0 |
|
2.3. Zaudējumi no valūtas kursa svārstībām |
|
|
0,0 |
|
|
|
Finansiālā bilance |
-17,7 |
-6,0 |
-25,1 |
0,0 |
0,0 |
* Bez savstarpējiem norēķiniem un saņemtajiem transfertu pārskaitījumiem.
2.11. tabula. Pašvaldību budžeta struktūra (% no iekšzemes kopprodukta)
|
|
2005 |
2006 |
2007 |
2008 |
2009 |
|
|
fakts |
prognoze |
prognoze |
||
|
Ieņēmumi |
8,9 |
9,2 |
10,3 |
10,5 |
9,6 |
|
1. Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi |
8,3 |
8,6 |
9,5 |
9,7 |
8,9 |
|
1.1. Nodokļu ieņēmumi |
4,8 |
5,0 |
5,6 |
5,8 |
5,4 |
|
1.1.1.Iedzīvotāju ienākuma nodoklis |
4,1 |
4,4 |
5,0 |
5,3 |
5,0 |
|
1.1.2.Nodokļi no īpašuma |
0,7 |
0,6 |
0,5 |
0,5 |
0,4 |
|
t.sk. saimnieciskā gada ieņēmumi |
0,6 |
0,6 |
0,5 |
0,5 |
0,4 |
|
parādu maksājumi |
0,0 |
0,0 |
0,0 |
0,0 |
0,0 |
|
1.1.3.Iekšējie nodokļi par pakalp. un precēm |
0,0 |
0,0 |
0,1 |
0,0 |
0,0 |
|
1.2. Nenodokļu ieņēmumi |
0,3 |
0,3 |
0,3 |
0,2 |
0,2 |
|
1.3. Ārvalstu finanšu palīdzība |
0,0 |
0,1 |
0,0 |
0,0 |
0,0 |
|
1.4. Pašu ieņēmumi |
0,7 |
0,7 |
0,7 |
0,6 |
0,6 |
|
1.5. Pārskaitījumi no citiem budžetiem |
2,5 |
2,5 |
2,9 |
3,1 |
2,7 |
|
2. Pašvaldību speciālā budžeta ieņēmumi |
0,6 |
0,6 |
0,7 |
0,7 |
0,7 |
|
2.1. Dabas resursu nodoklis |
0,0 |
0,0 |
0,0 |
0,0 |
0,0 |
|
2.2. Pārējie ieņēmumi |
0,7 |
0,8 |
0,9 |
0,8 |
0,7 |
|
t.sk. ziedojumi un dāvinājumi |
0,0 |
0,0 |
0,0 |
0,0 |
0,0 |
|
pārskaitījumi no citiem budžetiem |
0,3 |
0,4 |
0,5 |
0,6 |
0,6 |
|
Izdevumi |
9,1 |
9,3 |
10,4 |
10,5 |
9,6 |
|
1. Pašvaldību pamatbudžeta izdevumi |
8,4 |
8,6 |
9,6 |
9,7 |
8,9 |
|
1.1. Uzturēšanas izdevumi |
7,1 |
7,0 |
7,4 |
7,6 |
6,9 |
|
1.2. Kapitālie izdevumi |
1,4 |
1,7 |
2,3 |
2,2 |
2,0 |
|
1.3. Zaudējumi no valūtas kursa svārstībām |
|
|
0,0 |
|
|
|
2. Pašvaldību speciālā budžetu izdevumi |
0,6 |
0,7 |
0,8 |
0,7 |
0,7 |
|
2.1. Uzturēšanas izdevumi |
0,4 |
0,4 |
0,4 |
0,4 |
0,4 |
|
2.2. Kapitālie izdevumi |
0,2 |
0,3 |
0,4 |
0,3 |
0,3 |
|
2.3. Zaudējumi no valūtas kursa svārstībām |
|
|
0,0 |
|
|
|
Finansiālā bilance |
-0,2 |
-0,1 |
-0,2 |
0,0 |
0,0 |
Prognozēts, ka pašvaldību pamatbudžetu ieņēmumi 2009. gadā būs 1588,0 milj. latu, kas ir par 1,4% vairāk nekā sagaidāms 2008. gadā. Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumu palielinājumu 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gada prognozi galvenokārt ietekmēs iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu palielinājums par 38,9 milj. latu jeb 4,6%.
Prognozēts, ka 2009. gadā pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumi būs 118,8 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2008. gada novērtējumu ir par 1,5% vairāk.
2.3.2. Pašvaldību finanšu izlīdzināšana
2008. gadā pašvaldību kopējā finanšu nepieciešamība tika noteikta 717 609 tūkst. latu. Atbilstoši 2009. gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinam pašvaldību kopējā finanšu nepieciešamība ir paredzēta 812 241 tūkst. latu, kas ir par 13,19% vairāk nekā 2008. gadā, bet ne mazāk kā 787 935 tūkst. latu, kas ir par 9,8% vairāk nekā 2008. gadā.
Pēc 2009. gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķiniem pašvaldību iemaksas fondā saskaņā ar likumu Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu ir plānotas 106 795 tūkst. latu. Savukārt pašvaldībām nepieciešamā dotācija no fonda ir plānota 113 947,9 tūkst. latu. Līdz ar to valsts budžeta dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 2009. gadā ir plānota 7 152,9 tūkst. latu apmērā.
Atbilstoši 2009. gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinam ir paredzēts, ka iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā veiks 52 pašvaldības, to skaitā Rīgas, Jelgavas, Jūrmalas un Ventspils pašvaldības. Dotāciju no fonda saņems 441 pašvaldības, to skaitā Daugavpils un Rēzeknes pašvaldība, bet 57 pašvaldība ne veiks iemaksas fondā, ne saņems dotāciju no tā.
Lielākie maksātāji fondā, rēķinot procentuāli no vērtētiem ieņēmumiem (iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa), 2009. gadā būs Rīgas rajona Garkalnes novads 23,47%, Rīgas rajona Babītes pagasts 21,17%, un Rīgas rajona Mārupes pagasts 20,71%. Rīgas pilsētas iemaksas fondā būs lielākās pēc kopējo iemaksu apjoma, kas 2009. gadā ir plānots 79 334,7 tūkst. latu, bet ne procentuāli no vērtētiem ieņēmumiem 18,61 procents.
Izdevumi uz vienu iedzīvotāju republikas pilsētu pašvaldību funkciju izpildei tiek plānoti vidēji Ls 129, rajonu pašvaldību funkciju izpildei vidēji Ls 20, bet pagastu un pilsētu pašvaldību funkciju izpildei vidēji Ls 124.
Bērniem līdz 6 gadu vecumam vai izdevumiem, kas saistīti ar pirmsskolas izglītības iestāžu uzturēšanu, uz vienu bērnu vecuma grupā tiek plānoti republikas pilsētās vidēji Ls 902 un pagastos un rajonu pilsētās vidēji Ls 757.
Jauniešiem vecumā no 7 līdz 18 gadiem vai vispārizglītojošo iestāžu uzturēšanai, izdevumi uz vienu audzēkni plānoti vidēji Ls 867 republikas pilsētās, Ls 710 pagastos un rajonu pilsētās un Ls 94 rajonu pašvaldībām ārpusskolas izglītības iestāžu uzturēšanai.
Kopējie izdevumi uz vienu iedzīvotāju 2009. gadā plānoti republikas pilsētu pašvaldību grupā vidēji Ls 329, pagastu un rajona pilsētu grupā vidēji Ls 330, bet rajona pašvaldību grupā Ls 54.
Šie izdevumi republikas pilsētu pašvaldībām, pagastu un rajona pilsētu pašvaldībām un rajona pašvaldībām tiek aprēķināti saskaņā ar likumu Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu un tie ir atkarīgi no pašvaldību izdevumu raksturojošajiem kritērijiem un to skaitliskajām vērtībām katrā pašvaldībā, šo kritēriju īpatsvara (relatīvās vērtības) attiecīgajai pašvaldību grupai, kurš ir noteikts likuma Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu pielikumā, un aprēķinātās finanšu nepieciešamības attiecīgajai pašvaldību grupai. Ņemot vērā šos rādītājus, izdevumi pašvaldībām uz vienu iedzīvotāju, uz vienu jaunieti vecumā no 7 līdz 18 gadiem un uz vienu bērnu līdz 6 gadu vecumam ir atšķirīgi.