1. Makroekonomiskās stratēģijas apraksts
Pasaules ekonomika šobrīd piedzīvo ekonomiskās aktivitātes atslābumu, kas aizsākās 2007. gadā, kaut gan pesimistiskākie attīstības scenāriji 2008. gadam nav piepildījušies, situācija pasaules ekonomikā vērtējama piesardzīgi ar ievērojamu neskaidrību par nākotnes notikumu attīstību. Pasaules izaugsme atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda prognozēm samazināsies no 5,0% 2007. gadā līdz 4,1% 2008. gadā, savukārt 2009. gada beigās tiek prognozēts, ka ekonomiskā izaugsme atkal pamazām pieaugs un gada kopējais pieaugums būs 3,9 procenti.
Nozīmīgākais satraukuma iemesls gandrīz visās pasaules valstīs ir pieaugošā inflācija. Enerģijas un pārtikas cenu pieaugums ir palielinājis inflācijas spiedienu, jo īpaši jaunattīstības valstīs.
Naftas cenas 2008. gada sākumā pirmo reizi pārsniedza 100 dolāru atzīmi, jūlijā sasniedzot 147 dolāru atzīmi par barelu. Pēdējos mēnešos vērojama naftas cenu krišanās un septembrī naftas cenas samazinājās līdz 100 dolāriem par barelu, bet, pastāvot naftas pieprasījuma un piedāvājuma nesabalansētībai, ir iespējama atkārtota naftas cenu celšanās.
1.1. att. Naftas cenas par barelu 2008. gadā pa mēnešiem, ASV dolāri.
Finanšu riski pasaulē joprojām saglabājas augsti. Mājokļu tirgus pasliktinās, kredītu kvalitāte dažādās aizņēmuma grupās sāk samazināties, finanšu līdzekļi kļūst dārgāki. Pasaules lielākās bankas turpina norakstīt zaudējumus miljardu vērtībā.
Riski, kas attiecas uz starptautisko nelīdzsvarotību joprojām rada bažas un tiek prognozēts, ka ASV ekonomiskā izaugsme arī 2009. gadā turpinās kristies, kas ietekmē un ietekmēs arī citas pasaules valstis. Tomēr sagaidāms, ka ASV ekonomikas izaugsme pakāpeniski atjaunosies 2009. gadā beigās.
2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, ekonomikas izaugsmes tempu palēninājums pasaulē ir vērojams kā attīstītajās, tā straujas attīstības valstīs. Lai gan attīstības valstu ekonomiskā izaugsme joprojām ir ļoti augsta un šo valstu priekšgalā joprojām ir Ķīna un Indija, arī šo valstu ekonomiskā izaugsme 2008. gadā būs mērenāka. Arī Krievija piedzīvo ekonomiskās aktivitātes palēnināšanos, kuru iespaido arī Krievijas un Gruzijas militārais konflikts.
Arī eiro zonas ekonomika sāk saskarties ar ekonomikas lejupslīdi un pieaugošu inflāciju, un 2008. gadā ekonomiskā izaugsme būs lēnāka, salīdzinot ar pēdējiem diviem gadiem, kad ekonomiskā izaugsme bija virs potenciālās. Eiropas centrālā banka prognozē, ka IKP pieaugums eiro zonā 2008. gadā būs robežās no 1,1% līdz 1,7% un 2009. gadā no 0,6% līdz 1,8 procentiem. Ekonomikas izaugsmi 2008. gadā negatīvi ir ietekmējusi situācija ASV, vājāks eksports un vietējais pieprasījums, inerts nodarbinātības līmenis, augstākas cenas patēriņa precēm un nelabvēlīgā situācija akciju un mājokļu tirgū, kas atsaucās uz privāto patēriņu. Tiek prognozēts, ka augstākas finanšu izmaksas, mazāka peļņas norma, vājš pieprasījums un mājokļu tirgus situācija vairākās valstīs būtiski samazinās investīciju izaugsmi. 2009. gadā prognozētais IKP pieaugums eiro zonā galvenokārt ir balstīts uz zemāku patēriņa cenu pieaugumu, ja uzlabosies situācija pasaules tirgū.
1.2. att. Ekonomiskā izaugsme pasaulē un atsevišķās valstīs (SVF dati), % pret iepriekšējo periodu.
Kopš 2008. gada sākuma visu trīs Baltijas valstu ekonomiku attīstības tempi ir ievērojami samazinājušies. Igaunijas IKP pieaugums ir samazinājies jau sešus ceturkšņus pēc kārtas, otrajā ceturksnī sasniedzot negatīvu izaugsmi, salīdzinot ar gadu iepriekš. Lietuvā šobrīd ir vislabākie izaugsmes rādītāji, bet Lietuvas ekonomikas cikls nedaudz atpaliek no Igaunijas un Latvijas, līdz ar to var sagaidīt, ka arī Lietuvas ekonomikas izaugsmes tempi mazināsies.
1.2. Tautsaimniecības attīstība[2]
1.2.1. Iekšzemes
kopprodukts, ekonomiskā aktivitāte
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2008. gada piemajā pusē, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, salīdzināmās cenās pieauga par 1,6 procentiem.
IKP pieaugumu 2008. gada pirmajā pusē veicināja apjomu kāpums (salīdzināmās cenās) šādās nozarēs: finanšu starpniecībā par 7,2% (īpatsvars pievienotās vērtības struktūrā 5,8%), transportā, glabāšanā un sakaros par 5,3% (12,8%), būvniecībā par 7,2% (7%), komercpakalpojumos par 6,0% (17,34%), ieguves rūpniecībā par 1,3% (0,3%), veselībā un sociālajā aprūpē par 3,7% (2,6%).
Savukārt lielāko devumu IKP pieaugumu tempu kritumā deva šādu nozaru apjomu samazinājums: apstrādes rūpniecībā par 4,7% (10,9%), lauksaimniecībā par 1,4% (2,1%), tirdzniecībā par 3,2% (23,13%).
IKP palielinājumu salīdzināmās cenās no izlietojuma puses 2008. gada pirmajā pusē noteica valsts pārvaldes galapatēriņa izdevumu kāpums par 3,8%, eksporta pieaugums par 4,4%, kā arī importa samazinājums par 5,0 procentiem. Savukārt bruto pamatkapitāla veidošana samazinājās par 1,6%, bet mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi par 1,5%, kam bija negatīva ietekme uz IKP.
1.3. att. MSI un IKP, % pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas novērtējumu, Makroekonomisko rādītāju saliktais indekss (MSI)[3] 2008. gada 8 mēnešos, salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, salīdzināmās cenās samazinājās par 0,9 procentiem. Š.g. 8 mēnešos MSI pozitīvi ietekmēja iedzīvotāju ienākumu pieaugums. Savukārt indeksa samazinājumu noteica zemā rūpnieciskās produkcijas izlaide, negatīvais mazumtirdzniecības pieauguma apgrozījums un mazāks skaidrās naudas daudzums apgrozībā salīdzinājumā ar atbilstošo periodu 2007. gadā.
1.2.2. Tautsaimniecības
nozaru attīstība
2008. gada 7 mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, sezonāli izlīdzinātā rūpniecības produkcijas izlaide samazinājās par 3,1%, Tai skaitā ieguves rūpniecības nozarē apjomi palielinājās par 4,2%, bet samazinājums bija novērojams apstrādes rūpniecībā par 5,2% un elektroenerģijas un gāzes apgādē par 1,1 procentu.
Ražošanas apjomi salīdzinoši ar pagājušā gada attiecīgo periodu visstraujāk palielinājušies citu transportlīdzekļu ražošanā par 41,4%, finiera lokšņu un citu saplākšņu ražošanā par 21,2%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā par 12,2%, sakaru iekārtu un aparatūras ražošanā par 11,5%, zivju un zivju produktu pārstrādē par 8,9%, augļu un dārzeņu pārstrādē par 7,5%, dzīvnieku barības ražošanā par 7,3 procentiem. Rūpniecības apjomu pieaugumi bija novērojami arī otrreizējā pārstrādē un celulozes un papīra ražošanā.
Savukārt rūpniecības apjomi visstraujāk samazinājās mēbeļu ražošanā par 30,8%, apģērbu ražošanā par 17,7%, gumijas un plastmasas materiālu ražošanā par 12,7 un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā par 11,1%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā par 11,1%,metālu ražošanā par 7,4%, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā par 6,3%, pārtikas produktu ražošanā par 5,0 procentiem.
1.4. att. Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss, % pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi.
Lauksaimniecība
2008. gada pirmajos sešos mēnešos visu
veidu saimniecībās saražotās gaļas apjoms bija 60,8 tūkst. t, kas ir par
1,5% mazāk nekā 2007. gada attiecīgajā periodā. Saražotu olu daudzums
š.g. pirmajā pusē, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2007. gadā, ir samazinājies
par 3,6% un bija 304,1 milj. gabalu, bet saražotā piena apjoms ir samazinājies
par 2,6% un bija 390,2 tūkst
2008. gada pirmajos sešos mēnešos bija novērojams lopkopības produkcijas iepirkuma cenu pieaugums. Š.g. janvārī jūnijā liellopu vidējā iepirkuma cena bija par 22,6% augstāka nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Cūku iepirkuma cenas pieauga par 17,6 procentiem. Savukārt, piena iepirkuma cenas š.g. janvārī jūnijā bija par 26,2% augstākas nekā atbilstošajā periodā pērn.
Š.g.
jūnijā liellopu vidējā iepirkuma cena bija
Transports
2007. gada pirmajos sešos mēnešos tika nosūtītas 29,2 milj. t kravu, kas ir par 5,9% vairāk nekā atbilstošajā periodā 2007. gadā. Savukārt saņemto kravu apjoms Latvijas ostās 2008. gada pirmajā pusē bija 3,0 milj. t, kas ir par 21,3% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2007. gadā.
1.5. att. Nosūtītās un saņemtās kravas ostās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni.
2008. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, Rīgas ostā kravu kopējais apgrozījums pieauga par 14,1%, Liepājas ostā par 10,9 procentiem. Ventspils ostā savukārt bija vērojams kravu apgrozījuma samazinājums par 7,1%, mazajās ostās par 4,0 procentiem.
2008. gada pirmajā pusē turpināja pieaugt pasažieru apgrozība lidostā Rīga. 2008. gada pirmajā pusē iebrauca un izbrauca 1659,6 tūkst. pasažieru, kas ir par 17,5% vairāk nekā 2007. gada pirmajā pusē. Tāpat pieauga arī to pasažieru skaits, kuri ar Latvijas aviokompāniju lidmašīnām iebrauca un izbrauca no lidostas Rīga 872,9 tūkst. pasažieru, kas ir par 27,9% vairāk nekā 2007. gada pirmajā pusē. Savukārt ar ārvalstu aviokompāniju lidmašīnām lidostā Rīga 2008. gada pirmajā pusē iebrauca un izbrauca 786,7 tūkst. pasažieru, kas ir par 7,7% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.
2008. gada janvārī jūnijā Rīgas pasažieru ostā iebrauca un izbrauca 182,4 tūkst. pasažieru, kas ir par 14,0% vairāk nekā 2007. gada pirmajā pusē.
2008. gada pirmajā pusē pa maģistrālo naftas cauruļvadu netika transportēta nafta. Savukārt 2008. gada pirmajā pusē tika transportēti 2,9 milj. t naftas produktu, kas ir par 15,8% mazāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.
2008. gada pirmajā pusē kravu pārvadājumi ar autotransportu ir samazinājušies tika pārvadātas 26,2 milj. t kravu, kas ir par 3,0 milj. t jeb 10,3% mazāk nekā iepriekšējā gada pirmajā pusē. Lielāko daļu (84,3%) no kopējā pārvadāto kravu apjoma transportēja iekšzemē, kur pārvadāja 22,1 milj. t kravu, kas ir par 12,1% mazāk nekā 2007. gada pirmajā pusē. Starptautiskie kravu pārvadājumi ar autotransportu 2008. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, palielinājušies par 0,9% tika pārvadātas 4,1 milj. t kravu.
2008. gada pirmajā pusē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 27,8 milj. t kravu, kas ir par 9,3% vairāk nekā 2007. gada attiecīgajā periodā. 2008. gada pirmajos 3 mēnešos ar dzelzceļa transportu iekšzemē transportēja 0,4 milj. t kravu, kas ir par 14,7% vairāk nekā 2007. gada I ceturksnī. Starptautiskajos pārvadājumos ar dzelzceļa transportu 2008. gada 3 mēnešos transportēja 14,0 milj. t kravu par 18,7% vairāk nekā 2007. gada I ceturksnī.
Pa dzelzceļu pārvadāto pasažieru skaits 2008. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusi, ir samazinājies par 3,5 procentiem. Šo transportu izmantoja 12,7 milj. pasažieru. Salīdzinot ar 2007. gada pirmo pusi, par 3,4% sarucis iekšzemē pārvadāto pasažieru skaits, kas 2008. gada pirmajā pusē bija 12,5 milj. pasažieru. Starptautiskajā satiksmē pa dzelzceļu tika pārvadāti 0,2 milj. pasažieru, kas ir par 12,9% mazāk nekā iepriekšējā gada pirmajā pusē.
Pasažieru pārvadājumi ar autotransportu 2008. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu, ir samazinājušies. Ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāja 94 milj. pasažieru, kas ir par 6% mazāk nekā iepriekšējā gada pirmajā pusē. Lielākā daļa (99,7%) ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāto pasažieru tika pārvadāti iekšzemē. Ar pilsētu elektrotransportu 2008. gada pirmajā pusē pārvadāja 86,9 milj. pasažieru, kas ir par 8,2% mazāk nekā iepriekšējā gada pirmajā pusē.
1.2.3. Inflācija
2008. gada pirmajos 8 mēnešos patēriņa preču un pakalpojumu cenas vidēji ir kāpušas par 9,0%, kas ir pēdējo gadu augstākais rādītājs attiecīgajā laika periodā. Sevišķi augsta bija janvāra inflācija, sasniedzot 2,8 procentus. Tomēr nesenās inflācijas izmaiņas norāda uz tendenču maiņu, ko arī iezīmēja gada inflācijas maksimuma punkts, maijā sasniedzot 17,9%, turpretī turpmākos mēnešos ir novērots inflācijas samazinājums līdz 15,7% š.g. augustā.
Augsto inflācijas līmeni 2008. gada pirmajos 8 mēnešos pamatā noteica administratīvi regulējamo cenu kāpums. Par 20,4% kļuva dārgāka siltumenerģija. Gāzes cenas pieauga par 14,0%, ko augustā pamatā ietekmēja sašķidrinātās gāzes sadārdzinājums. Īpaši strauji cenas pieauga tabakas izstrādājumiem par 54,3%, ko pamatā ietekmēja akcīzes nodokļa pieaugums 2008. gada janvārī. Par 39,3% šī gada aprīlī pieauga arī elektroenerģijas tarifi. Par 23,2% dārgākā kļuva ūdens piegāde un citi ar mājokli saistītie pakalpojumi.
Nozīmīgi pieauga arī pārtikas cenas, kas 2008. gada pirmajos 8 mēnešos palielinājās par 8,5 procentiem. Cenas pieauga arī tādiem nozīmīgiem pārtikas produktiem kā kartupeļiem par 26,4% eļļām un taukiem par 23,0%, labības produktiem par 19,6%, augļiem par 10,1%, gaļai par 12,8%, pienam un piena produktiem par 8,6%, olām par 8,7 procentiem. Vislielākais cenu kritums bija vērojams tādiem sezonāliem produktiem kā dārzeņi, kas kļuva lētāki par 14,7 procentiem. Degvielas cenas 2008. gada pirmajos 8 mēnešos pieauga par 14,2 procentiem. gada sākumā degvielai atbilstoši ES prasībām tika palielināta arī akcīzes likme, kas degvielu sadārdzināja vidēji par 0,02 Ls/litrā. Dažām precēm tika novērots arī cenu kritums, piemēram, apģērbam un apaviem par 8,4%, telefonu iekārtām par 8,6%, audio, video, foto un datu apstrādes iekārtām par 11,0 procentiem.
Pakalpojumi 2008. gada pirmajos 8 mēnešos kopumā sadārdzinājies par 10,7%, turpretī preces attiecīgajā laika periodā sadārdzinājās par 8,3 procentiem. Vislielākais sadārdzinājums vērojams tādiem pakalpojumiem kā pacientu ambulatorā aprūpe par 23,4%, dzīvokļu īres maksa par 22,8%, transporta pakalpojumi par 21,2%, viesnīcas, kafejnīcas, restorāni, kā arī ēdināšanas pakalpojumi par 12,8%, finanšu pakalpojumi par 14,1 procentu.
Inflācijas rādītājus Latvijā ir ietekmējis arī izejvielu un dažādu resursu cenu pieaugums pasaules tirgos. Pamatā to noteikušas pārtikas pieprasījuma izmaiņas pasaulē, degvielas cenu pieaugums, biodegvielas ražošanas apjomu pieaugums, piedāvājuma puses problēmas un citi faktori. Resursu cenas ietekmē arī spekulantu aktivitāte izejvielu tirgū, kuru ir diezgan grūti izvērtēt, kā arī ASV dolāra vērtības kritums pret pasaules valstu valūtām. Kopumā joprojām ir novērojama nestabilitāte pasaules pārtikas tirgos.
1.6. att. Patēriņa cenu indekss.
Ražotāju cenas 2008. gada pirmajos 8 mēnešos kopumā palielinājās par 11,4%, turpretī, salīdzinot 2008. gada augustu ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bija novērojams ražotāju cenu palielinājums par 13,1 procentu.
2008. gada pirmajos 8 mēnešos strauji cenas cēlās gandrīz visās nozarēs. Otrreizējā pārstrādē cenas pieauga par 42,0% un metālu ražošanā par 75,7 procentiem. Ievērojami pieauga arī tarifi elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē par 23,7 procentiem. Vienlaikus vienīgā pozīcija, kur ražotāju cenas samazinājās, bija koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeļu) ražošanā par 7,0 procentiem.
2008. gada II ceturksnī salīdzinājumā ar 2007. gada II ceturksni būvniecības izmaksas Latvijā palielinājās vidēji par 16,0 procentiem. Visstraujāk par 27,0% pieauga strādnieku darba samaksa. Izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai cēlās par 17,6%, būvmateriālu cenas par 3,6 procentiem.
Šā gada II ceturksnī, salīdzinot ar I ceturksni, būvniecības izmaksas pieauga vidēji par 3,5 procentiem. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 6,0%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas par 3,2%, būvmateriālu cenas par 1,1 procentu.
Vislielākais izmaksu pieaugums 2008. gada II ceturksnī bija vērojams biroju ēku renovācijā, sakarā ar darba samaksas lielo īpatsvaru, (salīdzinot ar pagājušā gada II ceturksni tās cēlās par 22,2%, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, par 5,2%). Zemākais izmaksu pieaugums bija ģimenes māju būvniecībā, kas šā gada II ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo laika periodu palielinājās par 9,3%, bet, salīdzinot ar I ceturksni par 2,4% un viesnīcu celtniecībā atbilstoši par 9,8% un 2,1 procentu.
1.2.4. Nodarbinātība un bezdarbs
Valstī
kopumā 2008. gada II ceturksnī bija nodarbināti 1142,1 tūkst. cilvēku
(63,6% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Salīdzinot ar
iepriekšējā gada atbilstošo periodu, 2008. gada II ceturksnī nodarbināto
iedzīvotāju skaits palielinājās par 34,1 tūkst. cilvēku (2007. gada
II ceturksnī tas bija 1108,0 tūkst. cilvēku).
2008. gada II ceturksnī nodarbināto
kopskaitā vīriešu bija nedaudz vairāk nekā sieviešu, attiecīgi 50,9% un 49,1
procents.
Nodarbināto
skaits visstraujāk 2008. gadā II ceturksnī, salīdzinot ar 2007. gada
II ceturksni, ir pieaudzis būvniecībā par 17,3 tūkst.
cilvēku, transporta glabāšanas un sakaru nozarē par 13,2 tūkst.
cilvēku, veselības un sociālās aprūpes nozarē 11,2 tūkst.
cilvēku un izglītības nozarē 8,5 tūkst.
cilvēku.
Savukārt nodarbināto skaits visstraujāk 2008. gadā II ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir samazinājies lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā 26,5 tūkst. cilvēku, finanšu starpniecības nozarē 3,8 tūkst. cilvēku, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē 2,4 tūkst. cilvēku.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem no visiem nodarbinātajiem lielākais cilvēku skaits 2008. gada II ceturksnī strādāja vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā un remonta nozarē 16,6%, otrajā vietā sekoja apstrādes rūpniecība 15,2%, un trešajā vietā būvniecība 12,0 procenti. Savukārt pārējās nozarēs strādājošo skaits bija mazāks, transporta un sakaru nozarē 9,1%, lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā 8,1% un izglītības nozarē 7,9 procenti.
1.7. att. Bezdarbnieku skaits un bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem) perioda beigās.
2008. gada II ceturkšņa beigās reģistrētā bezdarba līmenis, salīdzinot ar 2007. gada II ceturkšņa bezdarba līmeni ir samazinājies par 0,9 procentpunktiem, un bija 4,9 procenti. Kopējais valstī reģistrēto bezdarbnieku skaits 2008. gada II ceturksnī bija 54,0 tūkst. cilvēku, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, reģistrēto bezdarbnieku skaits samazinājies par 8,3 tūkst. cilvēku. Vasaras periodā, sekojot lēnākai ekonomikas izaugsmei, bezdarba rādītāji nedaudz pieauga, un augustā bezdarba līmenis bija 5,2 procenti.
Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī 2008. gada II ceturksnī bija augstāks nekā sievietēm (attiecīgi ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā), veidojot 6,2% un 6,3 procentus. Kopumā 2008. gada II ceturksnī bija 76,5 tūkst. darba meklētāju jeb 6,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem). Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, 2008. gada II ceturksnī palielinājies gan darba meklētāju skaits (2007. gada II ceturksnī tas bija 70,5 tūkst. cilvēku), gan darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā (2007. gada II ceturksnī šis rādītājs bija 6,0%).
2008. gada II ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 577,8 tūkst. cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (2007. gada II ceturksnī rādītājs bija 625,2 tūkst. cilvēku), to skaits ir samazinājies par 7,5 procentiem.
Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2008. gada II ceturksnī valstī tādu cilvēku, kas ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 16,8 tūkst. cilvēku, tas ir 2,9% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita. To skaits, salīdzinot ar 2007. gada II ceturksni, ir palielinājies par 0,2 tūkst.
Neliela situācijas uzlabošanās vērojama bezdarba līmenī pa reģioniem. Latvijā ir izteikts reģionālais bezdarbs, it īpaši austrumu rajonos. Augstākais reģistrētā bezdarba līmenis 2008. gada jūnijā beigās joprojām bija Latgalē: Rēzeknes rajonā tas bija 17,0% (19,3% 2007. gada jūnijā), Ludzas rajonā 15,0% (20,4%) un Preiļu rajonā 11,6% (12,4 procenti). Zemākais bezdarba līmenis š.g. jūnijā beigās tika reģistrēts Tukuma rajonā 3,0% (4,2%) un Valmieras rajonā 3,1% (4,8 procenti). No pilsētām viszemākais bezdarba līmenis jūnijā beigās tika reģistrēts Rīgā 3,3% (3,5% iepriekšējā gada jūnijā beigās), Jelgavā 3,7% (4,8%), Jūrmalā 4,0 (4,7 procenti).
1.2.5. Iedzīvotāju ienākumi
2008. gada pirmajā pusē vidējā
bruto darba samaksa tautsaimniecībā bija
Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī 2008. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, pieauga no 453 līdz 477 latiem jeb par 5,3 procentiem.
Neto darba samaksa šajā periodā palielinājās par 25,6% un sasniedza vidēji 348 latus. Darba samaksas reālais pieaugums 2008. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu par 17,7%, veidoja 6,7 procentus.
Neto ienākumu palielinājumu 2008. gadā stimulē neapliekamā minimuma palielināšana. No 2008. gada 1. janvāra tika palielināta minimālā mēneša darba alga no 120 latiem uz 160 latiem, neapliekamais minimums tika palielināts no 50 latiem 2007. gadā uz 80 latiem 2008. gadā, bet nodokļa atvieglojums par apgādībā esošām personām tika palielināts no 35 latiem 2007. gadā uz 56 latiem 2008. gadā.
Š.g. II ceturksnī,
salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, bruto darba samaksa
privātajā sektorā pieauga par 23,6%, bet sabiedriskajā sektorā par
22,7 procentiem. Sabiedriskajā sektorā bruto darba samaksa gada laikā
pieauga par 105 latiem un bija
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes apkopotās informācijas bruto darba samaksu valstī pa ekonomiskās darbības veidiem, šā gada II ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada II ceturksni, visstraujāk pieauga tādās nozarēs kā izglītība par 28,8% (no 361 līdz 465 latiem), viesnīcas un restorāni par 27,0% (no 233 līdz 296 latiem), sabiedriskie, sociālie un individuālie pakalpojumi par 24,8% (no 346 līdz 432 latiem), operācijas ar nekustamo īpašumu, noma, datorpakalpojumi, zinātne un citi komercpakalpojumi par 24,6% (no 401 līdz 500 latiem) un tirdzniecība par 24,4% (no 319 līdz 397 latiem).
Baltijas valstīs visaugstākā bruto darba samaksa šā gada II ceturksnī bija Igaunijā 850 eiro, Latvijā 679 eiro, bet viszemākā Lietuvā 648 eiro. Salīdzinot ar 2007. gada II ceturksni, Latvijā bija vislielākais pieaugums par 23,6%, Lietuvā par 22,5% un Igaunijā par 15,2 procentiem. Savukārt visaugstākais pieaugums šā gada II ceturksnī salīdzinājumā ar I ceturksni bija Igaunijā par 7,9%, Latvijā par 5,3% un Lietuvā par 4,0 procentiem.
Ikmēneša izmaksāto
vecuma pensiju vidējais lielums 2008. gada I ceturksnī bija
1.2.6. Ārējā tirdzniecība un maksājumu bilance
2008. gada 7 mēnešos ārējās tirdzniecības pieauguma tempi samazinājās un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 3,4 procentiem. Šogad eksporta pieaugums pārsniedza importa pieaugumu 2008. gada janvārī-jūlijā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2007. gadā preču eksports pieauga par 14,1%, kamēr importa apjomi samazinājās par 2,1 procentu.
1.8. att. Latvijas eksporta un importa pieauguma tempi, faktiskajās cenās.
2008. gada
pirmajā pusē, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, vislielākais eksporta
pieaugums bija graudaugu kultūrām 342% (pieaugums no 7262 tūkst
Eksporta struktūrā 2008. gada pirmajā pusē būtiskāko daļu no Latvijas eksporta veidoja metāli un to izstrādājumi (23,1% no eksporta kopapjoma), koksne un tās izstrādājumi (18,6%), lauksaimniecības un pārtikas preces (13,8%).
2008. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, vislielākais importa samazinājums bija koksnei un tās izstrādājumiem (42,1%), akmens, ģipša un cementa izstrādājumiem (32,2%), mehānismiem un mehāniskajām ierīcēm (21,0%), kā arī sauszemes transporta līdzekļiem (17,3). Importa pieaugums bija vērojams graudaugu kultūrām (272,1%), mēslojumam (83,6%), minerālproduktiem (37,8%), jūras pārtikas produktiem (45,5%), pienam un piena produktiem (36,0%), gaļai un tās subproduktiem (31,9%).
Importa struktūrā 2008. gada pirmajā pusē būtiskāko daļu no Latvijas importa veidoja minerālprodukti (īpatsvars 13,6%), sauszemes satiksmes līdzekļi, to daļas (11,7%), mehānismi un ierīces (10,4%), metāli (9,8%), lauksaimniecības un pārtikas preces (11,9%).
2008. gada pirmajā pusē preču eksports uz ES valstīm veidoja 74,8 procentus. Savukārt preču importa īpatsvars no ES valstīm veidoja 76,3% no kopējā preču importa. Savukārt uz NVS valstīm 2008. gada jūnijā preču eksports bija 14,5%, bet imports 15,4 procenti.
Nozīmīgākie Latvijas partneri eksportā 2008. gada pirmajā pusē bija Lietuva, Igaunija, Krievija, Vācija un Zviedrija, bet importā Lietuva, Vācija, Krievija, Polija, Norvēģija un Igaunija.
Saskaņā
ar Latvijas Bankas provizoriskajiem datiem, 2008. gada pirmajos sešos
mēnešos maksājumu bilances tekošā konta deficīts bija 1217,3 milj
Kapitāla
konta pozitīvais saldo šī gada pirmajā pusē bija 153,2 milj
1.2.7. Monetārais sektors
2008. gada pirmās puses beigās Latvijā darbojās 20 bankas un piecas ārvalstu banku filiāles.
2008. gada pirmās puses beigās plašā
nauda M2X pieauga līdz 6256,9 milj
1.9. att. M2X struktūra un dinamika.
Kreditēšanas pieauguma tempiem 2008. gada pirmajā pusē turpinājās lejupejoša tendence, kas bija novērojama jau no 2007. gada marta, sakarā ar stingrāku kreditēšanas politikas ieviešanu, kas bija viens no pasākumiem 6. martā apstiprinātajā patēriņa cenu samazināšanas plānā. Ietekmi uz kreditēšanas pieauguma tempu samazināšanos ir atstājusi arī finanšu krīze ASV, kas palielinājusi nestabilitāti finanšu tirgos visā pasaulē. Pieaugot riskam ir novērojama kredītu sadārdzināšanās.
2008. gada pirmās puses beigās, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, privātpersonām izsniegto kredītu apjoms palielinājās par 16,9 procentiem. Privātuzņēmējiem izsniegto kredītu apjoma pieaugums gada laikā palielinājās par 21,1 procentu.
2008. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar 2007. gada atbilstošo periodu, patēriņa kreditēšanas pieauguma temps sasniedza 27,2%, bet 2008. gada 2 ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, patēriņa kreditēšanas temps pieauga par 5,6 procentiem. Kas attiecas uz kredītiem mājokļa iegādei, tad arī šajā jomā 2008. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar 2007. gada pirmo pusi, bija vērojams pieaugums par 16,7%, bet salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni hipotekāro kredītu pieauguma temps bija tikai 1,9 procenti. Salīdzinoši ļoti strauji 2008. gada pirmajā pusē ir pieaudzis nerezidentu mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms, kas, salīdzinot ar 2007. gada pirmo pusi, palielinājies par 17%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni par 19,3 procentiem. Apskatot izsniegto kredītu pieauguma tempus valūtu dalījumā, interesants ir fakts, ka 2008. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar 2007. gada attiecīgo periodu, par 18,3% ir samazinājies rezidentiem izsniegto kredītu apjoms latos, turpretī nerezidentiem izsniegtie kredīti latos ir pieauguši par 78,3 procentiem. 2008. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar 2007. gada attiecīgo periodu, strauji ir pieaudzis to kredītu apjoms kuri ir uzskatāmi par uzraugāmiem (0,3% no visiem kredītiem) un šaubīgiem (0,1%), attiecīgi par 228,2% un 122,6 procentiem.
1.10. att. Komercbanku aktīvu dinamika.
Skaidras
naudas-noguldījumu attiecība 2008. gada pirmās puses beigās, salīdzinot ar
pagājušā gada attiecīgo periodu, samazinājās par 3,0 procentpunktiem un bija
17,0 procenti.
Latvijas
bankas aktīvi 2008. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar 2007. gada
attiecīgo periodu, pieauga par 359,1 milj
Uzņēmumiem
un privātpersonām izsniegto īstermiņa un mainīgā latu kredītu vidējā procentu
likme 2008. gada II ceturkšņa beigās sasniedza 9,7%, bet 2007. gada
attiecīgajā periodā tā bija tikai 11,3 procenti. Salīdzinājumā ar iepriekšējo
ceturksni uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto īstermiņa latu kredītu vidējā
procentu likme ir samazinājusies par 1,8 procentpunktiem bija 11,5 procenti.
No
uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto latu termiņdepozītu vidējā likme 2008. gada
pirmajā pusē bija 5,4%, bet 2007. gada pirmajā pusē šis rādītājs attiecīgi
bija 6,3 procenti.
Trīs
mēnešu starpbanku tirgus likme latu kredītiem RIGIBOR 2008. gada pirmās
puses beigās bija 6,28%, bet 2007. gada I ceturkšņa beigas attiecīgi bija
7,63 procenti.
Straujš ASV dolāra vērtības kritums pret eiro bija novērojams no 2008. gada februāra līdz aprīļa beigām, bet turpmākajā periodā līdz pusgada beigām valūtu apmaiņas kurss ir bijis stabils, bija vērojami gan nelieli kāpumi, gan kritumi. 2008. gada pirmās puses beigās par vienu eiro varēja iegādāties 1,57 dolārus, turpretī 2007. gada pirmās puses beigās apmaiņas kurss bija 1,35 dolāri par eiro. Tomēr turpmākajos mēnešos dolāra kurss pret eiro sāka samazināties un septembra beigās bija aptuveni 1,42 dolāri par eiro.
Latvijas bankas fiksētais
1.3. Makroekonomiskās attīstības scenārijs[4]
2008. gada pirmajā pusē ekonomiskā aktivitāte strauji samazinājās, kā rezultātā IKP pieauga par 3,3% I ceturksnī un 0,1% II ceturksnī. Šādi pieauguma tempi ir zemākie kopš 1995. gada. Par zemu ekonomisko izaugsmi liecina vairums no pieejamiem statistiskajiem datiem mazumtirdzniecības apgrozījuma, rūpniecības izlaides, transporta, būvniecības un citu nozaru pieauguma rādītāji.
1.1. tabula. IKP sadalījumā pa nozarēm (pieauguma tempi 2000. gada cenās, % pret iepriekšējo periodu)
|
|
2006 |
2007 |
2008 |
2009 |
|
|
fakts |
prognoze |
||
|
IKP |
12,2 |
10,3 |
1,3 |
2,0 |
|
Lauksaimn., medn., mežs. un zvejn. |
-5,2 |
8,1 |
-2,6 |
2,4 |
|
Rūpniecība |
5,7 |
0,9 |
-2,8 |
0,3 |
|
Būvniecība |
21,5 |
14,4 |
5,5 |
1,5 |
|
Tirdzniecība, transports, viesnīcas |
13,0 |
11,4 |
0,5 |
2,2 |
|
Finanšu un komercpakalpojumi |
18,9 |
13,2 |
6,2 |
2,6 |
|
Sabiedriskie pakalpojumi |
4,7 |
4,6 |
4,4 |
2,4 |
|
Citi pakalpojumi |
14,4 |
15,3 |
4,9 |
2,5 |
1.2. tabula. IKP izlietojums (pieauguma tempi 2000. gada
cenās,
% pret iepriekšējo periodu)
|
|
2006 |
2007 |
2008 |
2009 |
|
|
fakts |
prognoze |
||
|
IKP |
12,2 |
10,3 |
1,3 |
2,0 |
|
Sabiedriskais patēriņš |
4,9 |
4,8 |
3,5 |
2,5 |
|
Privātais patēriņš |
21,2 |
13,9 |
-1,0 |
0,2 |
|
Kopējā pamatkapitāla veidošana |
16,4 |
8,4 |
-2,0 |
2,1 |
|
Preču un pakalpojumu eksports |
6,5 |
11,1 |
1,8 |
1,7 |
|
Preču un pakalpojumu imports |
19,3 |
15,0 |
-5,0 |
0,2 |
1.11. att. IKP pieaugums salīdzināmās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu.
2008. gadā būs vērojama zema izaugsme 1,3% apmērā, turpinoties iekšzemes pieprasījuma samazinājumam. Kreditēšanas pieauguma tempu samazināšanās un mājsaimniecību uzvedības izmaiņas, pasliktinoties to nākotnes ienākumu gaidām, vairāk līdzekļu uzkrāt un mazāk novirzīt privātajam patēriņam novedīs pie mazumtirdzniecības nozares pieaugumu tempa samazinājuma, kas savukārt samazinās pieaugumu tempus saistītajās nozarēs komercpakalpojumos, apstrādes rūpniecībā, finanšu nozarē un būvniecībā.
Finanšu ministrija prognozē, ka arī 2009. gadā izaugsme saglabāsies zemā līmenī ar dažām atkopšanās pazīmēm gada otrajā pusē. Tam par pamatu būs mājsaimniecību konfidences palielinājums, ko veicinās inflācijas tempu mazināšanās jau 2009. gada pirmajā pusē. Tā ietekmē gada otrajā pusē sagaidāmi pozitīvi pieauguma tempi privātajā patēriņā un arī pamatkapitāla veidošanā.
Pēc Finanšu ministrijas novērtējuma izlaižu starpības[5] 2006. un 2007. gadā bija nedaudz pozitīvas, jo tautsaimniecības potenciālās izaugsmes līmenis bija zemāks nekā reālā izaugsme. 2007. gada beigās tika sasniegta lielākā pozitīvā izlaižu starpība 3,5% no IKP, kas liecināja par ekonomikas nesabalansētības problēmām. Taču, sākot no 2008. gada, izlaižu starpība kļūst negatīva, ko ietekmē straujš reālās izlaides kritums, kamēr tautsaimniecības potenciālā izlaide ir daudz neelastīgāka attiecībā uz ekonomiskās vides procesiem. 2008. gadā potenciālā izlaide pieaugs par aptuveni 7,5%, galvenokārt, uz joprojām salīdzinoši labās situācijas darba tirgū rēķina.
Iekšzemes pieprasījuma pieauguma tempu mazinājumam ir arī pozitīvi aspekti. Pirmkārt, tam vidējā termiņā būs pozitīva ietekme uz maksājumu bilances tekošā konta deficīta lielumu. Otrkārt, tas paātrinās strukturālās izmaiņas ekonomikā, jo, iekšzemes pieprasījumam mazinoties, ražotāji ir spiesti meklēt jaunus noieta tirgus kā arī pilnveidot savu produkciju, lai sekmīgāk konkurētu tirgū.
1.3. tabula. Maksājumu bilances pamatrādītāji (% no IKP)
|
|
2006 |
2007 |
2008 |
2009 |
|
|
fakts |
prognoze |
||
|
Tekošais konts |
-22,5 |
-22,9 |
-15,6 |
-13,3 |
|
Tiešās investīcijas |
7,5 |
7,2 |
6,2 |
5,9 |
|
Rezerves aktīvi |
-9,9 |
-3,5 |
0,9 |
-0,1 |
|
Citi aktīvi: |
|
|
|
|
|
Neto portfeļa un citas investīcijas (ieskaitot statistisko novirzi) |
23,4 |
16,3 |
5,7 |
4,8 |
Privātais patēriņš, galvenokārt, ir atkarīgs no mājsaimniecību rīcībā esoša ienākuma un to redzējuma par nākotnes ienākumu līmeni. Rīcībā esošais ienākums veidojas no iedzīvotāju ieņēmumiem (alga, transferti, ieņēmumi no kapitāla u.c.) starpības ar procentu maksājumiem (hipotekārie un patēriņa kredītu procentu maksājumi), kuri, pēdējo gadu laikā kreditēšanas apstākļu pieejamības uzlabojumu dēļ, ir strauji pieauguši, kā rezultātā mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums palielinās mazāk strauji nekā neto alga. Savukārt mājsaimniecību nākotnes redzējums ir komplicētāks rādītājs, kurš gan lielā mērā ir atkarīgs no pašreizējā inflācijas līmeņa jo tas augstāks, jo negatīvāks mājsaimniecību redzējums par nākotni un mazāks patēriņa līmenis tekošajā periodā.
2007. gadā privātais patēriņš pieauga par 13,9% salīdzināmās cenās, bet 2008. gada I ceturksnī par 2,3%, nepārsniedzot kopējos IKP pieaugama tempus. 2008. gada otrajā ceturksnī privātais patēriņš samazinājās par 5,0% salīdzinājumā ar 2007. gada atbilstošo ceturksni, kas ir skaidrojams, galvenokārt, ar reālās darba samaksas pieaugumu tempu mazināšanos un zemāku mājsaimniecības kreditēšanas apjomu kāpumu.
Paredzams, ka 2008. gadā kopumā privātā patēriņa pieaugums būs negatīvs, ko ietekmēs banku sektora ieturēta politika stingrāk vērtēt potenciālos kredītu ņēmējus. Tāpat privāta patēriņa pieaugumu ierobežos mājsaimniecību negatīvais skatījums par nākotni, kas veidosies galvenokārt no augstā inflācijas līmeņa 2008. gada nogalē un 2009. gada pirmajā pusē. Tajā pat laikā 2008. gadā reālais darba samaksas pieaugums būs ievērojami augstāks par vidējo produktivitātes pieaugumu. Sagaidāms, ka privātā patēriņa pieaugums salīdzināmajās cenās 2009. gadā būs 0,2% apmērā, bet 2010. un 2011. pieaugs līdz aptuveni 2,0% robežai.
Sabiedriskais patēriņš 2007. gadā pieauga par 4,8% salīdzināmās cenās, 2008. gada I ceturksnī par 4,7%, bet II ceturksnī par 3,0 procentiem. Finanšu ministrija prognozē, ka 2008. gadā sabiedriskā patēriņa pieaugums samazināsies zem 4% salīdzināmajās cenās, bet 2009. gadā būs tikai 2,5% līmenī, vidējā termiņā atgriežoties virs 3% robežas.
Kopējā pamatkapitāla veidošanas reālais pieaugums 2007. gadā bija 8,4% un 2008. gada I ceturksnī 5,1 procents. Bet 2008. gada II ceturksnī kopējā pamatkapitāla pieaugums salīdzināmajās cenās samazinājās par 6,8% salīdzinājumā pret 2007. gada atbilstošo periodu. Vidējā termiņā kopējā pamatkapitāla veidošanas pieaugums atkal kļūs pozitīvs, jo, pieaugot iekšzemes pieprasījumam, radīsies nepieciešamība pēc iekšzemē ražotajām precēm un pakalpojumiem, kas nozīmē, ka nepieciešams palielināt produktīvo ražošanas kapitālu, kā arī ir nepieciešami lieli ieguldījumi infrastruktūrā. ES fondu finansējums ir papildus stimuls veikt investīcijas, un valdības mērķis ir maksimāli izmantot šī finansējuma sniegtās iespējas. Investīcijas ir lielā mērā atkarīgas arī no iekšzemes uzkrājumu līmeņa, kurš vēsturiski Latvijā ir bijis zems. Pēdējās tendences liecina, ka iedzīvotāji ir tendēti vairāk uzkrāt līdzekļus, kas varētu dot papildus impulsu tautsaimniecības atkopšanās periodā. Sagaidāms, ka kopējā pamatkapitāla veidošana salīdzināmajās cenās 2008. gadā būs negatīva tas samazināsies par 2%, bet jau, sākot no 2009. gada, tā pieauguma tempi pakāpeniski pieaugs.
1.4. tabula. Iekšzemes kopprodukta izlietojuma struktūra (faktiskajās cenās %)
|
|
2006 |
2007 |
2008 |
2009 |
|
Preču un pakalpojumu eksports |
44,9 |
44,4 |
42,6 |
42,1 |
|
Preču un pakalpojumu imports |
66,3 |
64,7 |
56,7 |
54,4 |
|
Ārējās tirdzniecības bilance |
-21,5 |
-20,3 |
-14,1 |
-12,3 |
|
Kopējais patēriņš |
81,8 |
83,0 |
82,8 |
82,3 |
|
- privātais patēriņš |
65,2 |
64,8 |
63,2 |
62,3 |
|
- sabiedriskais patēriņš |
16,6 |
18,2 |
19,6 |
20,0 |
|
Kopējā pamatkapitāla veidošana |
32,6 |
32,5 |
30,1 |
30,1 |
Ņemot vērā privāta patēriņa samazinājumu un pieprasījuma kritumu arī galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs, ārējās tirdzniecības tempi, sākot ar 2008. gada otro pusi, sāks samazināties, un pieauguma tempi 2008. gadam kopumā eksportam sasniegs 10,6% faktiskajās cenās, bet importam 1,1 procentu. Arī turpmākajos gados sagaidāms, ka eksporta pieauguma tempi būs straujāki nekā importam, tie būs aptuveni 5-6% robežās salīdzināmajās cenās. To nodrošinās Latvijas ražotāju pārorientēšanās uz ārvalstu tirgiem iekšējā pieprasījuma stagnācijas laikā. 2009. gadā joprojām stagnējoša iekšējā pieprasījuma dēļ importa pieauguma tempi salīdzināmās cenās būs 0,2 procenti. Arī eksporta pieauguma tempi salīdzināmās cenās nebūs augsti 1,7%, ko noteiks notiekošā rūpniecības pārstrukturizācija un mazāk labvēlīga ārējā vide.
Saglabājoties iekšzemes pieprasījumam ar negatīviem pieauguma tempiem, 2008. gadā Latvijas tirdzniecības bilance turpinās uzlaboties. Arī vidējā termiņā, paredzot iekšzemes pieprasījuma pieauguma tempu mērenu pieaugumu, ir sagaidāms pakāpenisks tirdzniecības deficīta samazinājums.
1.3.2. IKP no ražošanas aspekta
Kopējie rūpniecības attīstības tempi beidzamajos gados atpaliek no citu nozaru attīstības tempiem, vēl vairāk tie ir kļuvuši negatīvi. Tam, galvenokārt, par pamatu ir vienības ražošanas izmaksu straujš pieaugums, ko ir veicinājis gan straujais darba samaksas pieaugums nodarbinātajiem, gan izejvielu cenu pieaugums. Tāpat rūpniecības izaugsmes tempus ierobežo iekšējā pieprasījuma mazināšanās tautsaimniecībā, kā arī nelabvēlīgie apstākļi galveno tirdzniecības partneru valstīs.
Būvniecības sektors jau vairākus gadus uzrāda dinamiskus attīstības tempus, bet, sākot no 2007. gada pēdējā ceturkšņa, ir novērojams pakāpenisks būvniecības nozares pieaugumu tempu samazinājums. 2007. gadā būvniecības nozare pieauga par 14,4% salīdzināmās cenās, neraugoties uz augsto cenu pieaugumu par 26,2 procentiem. Straujākie būvniecības apjoma pieaugumi bija dzīvojamo ēku būvniecībā. Tāpat augsti pieauguma rādītāji bija arī nedzīvojamo ēku būvniecībā. 2008. gada I ceturksnī būvniecības pievienotā vērtība pieauga par 9,1% salīdzināmās cenās pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu. To var izskaidrot ar silto ziemu, kas ļāva turpināt darbu daudzos būvniecības objektos ar zemākām izmaksām, un tas atspoguļojas augstā dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības apjomu pieaugumā šajā periodā. Savukārt gada II ceturksnī būvniecības nozares pieauguma temps samazinājās līdz 5,7% salīdzināmajās cenās. Vidējā termiņā saglabāsies būvniecības apjomu pieaugums, taču sagaidāms, ka tuvākajos 2-3 ceturkšņos reālais pieaugums būs tuvu 1-2 procentiem. Būvniecības nozarei ir arī liels produktivitātes pieauguma potenciāls, kas varētu tikt izmantots, uzlabojot tehnoloģijas un pilnveidojot loģistiku. Sagaidāms, ka būvniecības nozare 2009. gadā sasniegs savus zemākos pieauguma tempus, kā rezultātā salīdzināmajās cenās nozare augs par aptuveni 1,5 procentiem.
Lauksaimniecības attīstību būtiski ietekmē laika apstākļi. 2007. gadā laika apstākļi bija salīdzinoši labi, kā rezultātā, ņemot vērā palielinātās sējumu platības, palielinājās lauksaimniecības kultūru raža. Kopumā lauksaimniecības, mežsaimniecības un zvejniecības nozares apjoms 2007. gadā palielinājās par 8,2%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 2008. gada I ceturksnī graudu un piena iepirkuma cenas bija sasniegušas savus vēsturiski augstākos punktus, taču līdz jūnija mēnesim iepirkumu cenas attiecībā pret februāri pienam kritās par 24%, graudiem par 10 procentiem. Savukārt 2008. gada pirmajā pusē, lauksaimniecības pievienotā vērtība samazinājās par 0,9% salīdzināmajās cenās. 2009. gadā lauksaimniecības nozarei būs pozitīvs ražošanas apjoma pieaugums.
Privāto pakalpojumu nozares veido apmēram 55% no kopējās pievienotās vērtības un dod lielu ieguldījumu kopējā ekonomikas izaugsmē. Tirdzniecības nozare vairāku gadu garumā piedzīvoja strauju attīstību, kas notika uz privātā patēriņa kāpuma rēķina. Taču 2008. gada pirmajā pusē tirdzniecības nozare samazinājās par 3,2% salīdzināmajās cenās. Transporta un sakaru nozarē ir vērojams pakāpenisks kravu pārvadājumu pieauguma tempu samazinājums gan ostu, gan dzelzceļa un autopārvadājumu segmentos. Arī pasažieru pārvadājumu dinamika 2008. gada II ceturksnī ir negatīva. 2009. gada pirmajā pusē tirdzniecības nozare joprojām sagaidāma vāja attīstība, kas uzlabosies gada otrajā pusē. Savukārt transporta nozares attīstība lielā mērā būs atkarīga no politiski ekonomiskās situācijas galvenajās tranzīta partnervalstīs Krievijā un ES valstīs.
Finanšu pakalpojumu nozare ilgstoši ir uzrādījusi ļoti augstus pieauguma tempus salīdzināmajās cenās 2007. gadā finanšu pakalpojumu nozare pieauga par 22,5%, bet 2008. gada II ceturksnī pieauguma tempi ir samazinājušies līdz 2,9 procentiem. Galvenokārt, samazinājumu ietekmē izsniegto kredītu skaita samazinājums mājsaimniecībām, kā arī kopējais tautsaimniecības aktivitātes samazinājums, kā rezultātā mazinās pieprasījums pēc banku pakalpojumiem. 2009. gadā nozares pieaugums būs neliels.
Sabiedrisko pakalpojumu nozares parasti uzrāda zemus pieauguma tempus salīdzināmās cenās, bet lielākus pieauguma tempus faktiskajās cenās. Tas ir saistīts ar lielo darba spēka intensitāti šajās nozarēs un ierobežotajām iespējām palielināt produktivitāti ar kapitāla investīcijām. Vidējā termiņā saglabāsies līdzīgas attīstības tendences, bet nozaru pieaugums būs zemāks uz valsts izdevumu mazāka pieauguma rēķina.
1.5. tabula. Kopējā pievienotā vērtība sadalījumā pa nozarēm (struktūra %, faktiskajās cenās)
|
|
2006 |
2007 |
2008 |
2009 |
|
|
fakts |
prognoze |
||
|
Lauksaimn., mežsaimn., zvejniecība |
3,5 |
3,3 |
3,0 |
3,0 |
|
Rūpniecība |
14,5 |
13,6 |
12,8 |
12,7 |
|
Būvniecība |
7,4 |
8,4 |
8,7 |
8,7 |
|
Tirdzniecība, transports, viesnīcas |
34,2 |
33,0 |
32,1 |
31,8 |
|
Finanšu un komercpakalpojumi |
21,7 |
23,5 |
24,3 |
24,5 |
|
Sabiedriskie pakalpojumi |
14,7 |
13,8 |
14,5 |
14,6 |
|
Citi pakalpojumi |
4,0 |
4,4 |
4,6 |
4,7 |
1.3.3. Nodarbinātība un bezdarbs
Ekonomiskās aktivitātes līmenis pēdējā desmitgadē ir palielinājies, īpaši nozīmīgi pieaugot pēdējos gados, ko noteica labā izaugsme un straujais darba algas kāpums. 2008. gadā, neskatoties uz būtisku ekonomiskās izaugsmes samazināšanos, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars darbspējīgā vecuma iedzīvotāju grupā joprojām palielinās, tomēr, turpinoties vājas attīstības posmam, darba tirgus radītāji 2009. gadā pasliktināsies.
Iepriekšējos gados, palielinoties ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitam un samazinoties bezdarbam, nodarbinātība palielinājās. Tomēr, sākot ar 2008. gada otro pusi, sakarā ar nelabvēlīgo ekonomisko attīstību ir paredzams, ka nodarbināto skaits sāks samazināties. 2009. gadā scenārijs paredz nodarbināto iedzīvotāju skaita samazināšanos par 1,2 procentiem.
Samazinoties nodarbinātībai, ir sagaidāms bezdarba pieaugums. Darba meklētāju īpatsvars 2009. gadā varētu pieaugt līdz 8,1 procentam. Reģistrētā bezdarba līmenis būs nedaudz zemāks par darba meklētāju īpatsvaru.
1.12. att. Nodarbinātība un bezdarbs.
Vidējā bruto darba alga tautsaimniecībā 2006. gadā pieauga par 23%, bet 2007. gadā par 31,5 procentiem. 2008. gada pirmajā pusē darba samaksas kāpums turpinājās vidēji par 25,6 procentiem. Šāds pieaugums pārsniedz reālās algas un produktivitātes pieauguma sakarību, nosakot Latvijas tautsaimniecības ārējās konkurētspējas samazināšanos. Sākot ar 2009. gadu, ir sagaidāms, ka darba ražīguma palielinājums pārsniegs darba samaksas pieaugumu, ko noteiks būtiski saspringtāka darba tirgus situācija. Tā kā nākošajos gados ir gaidāma inflācijas līmeņa samazināšanās, un arī produktivitātes palielinājums būs zemāks nekā iepriekšējos gados, darba samaksas pieauguma tempi faktiskajās cenās samazināsies līdz 11,9% 2009. gadā.
1.13. att. Darba ražīguma un reālās
darba samaksas izmaiņas, % pret iepriekšējo periodu.
1.3.4. Inflācija
Makroekonomiskās attīstības scenārijā inflācijas vidēja termiņa prognoze ir veidota, balstoties uz pašlaik zināmo informāciju par gaidāmajiem administratīvi regulējamo cenu pieaugumiem, pasaules tirgus tendencēm, kā arī valdības deklarēto politiku. Inflācijas scenārijs balstās arī uz Latvijas Bankas īstenoto monetāro politiku stingru lata kursu un atbilstošiem pasākumiem monetārās politikas jomā (rezervju normas, refinansēšanas likmes u.c.).
Nesenās tendences norāda, ka inflācijas kāpums Latvijā 2008. gada jūnijā sasniedzis maksimumu un nākotnē samazināsies gan algu cenu spirāles efekta mazināšanās dēļ, gan arī ekonomikas strukturālo izmaiņu ietekmē. Tādējādi Finanšu ministrijas izstrādātais scenārijs paredz, ka 2008. gadā vidēja inflācija vēl sasniegs 16,2%, bet 2009. gadā samazināsies līdz 9,8 procentiem.
Tuvākajos gados vēl ir sagaidāmi administratīvi regulējamo cenu kāpumi, kas pamatā ir saistīti ar enerģijas importa cenām, kā arī akcīzes nodokļa likmju harmonizāciju ar ES prasībām. Šogad tiek mainīta arī komunālo pakalpojumu regulēšanas kārtība, uz ko norāda A/S Rīgas siltums un citu komunālo pakalpojumu sniedzēju iesniegtie tarifu projekti, nosakot siltumenerģijas un elektroenerģijas tarifu piesaisti tekošajai dabasgāzes cenai. Tas nozīmē, ka tarifu izmaiņas tiks izlīdzinātas gada griezumā un ir sagadāmi krietni mazāki vienreizējie tarifu pieaugumi kādā konkrētā mēnesī.
2009. gada inflācijas prognozes ir izstrādātas, ņemot vērā sezonalitāti un īstermiņa faktorus. Tiek prognozēts mazāks sadārdzinājums pārtikai, kas būtiski ir ietekmējis inflācijas rādītājus 2007. gada otrajā pusē un 2008. gada pirmajā pusē. Tā kā gada sākumā un pavasara mēnešos parasti vērojams lielāks inflācijas pieaugums uz administratīvi regulējamo cenu, kā arī citu sezonālu preču un pakalpojumu sadārdzināšanās rēķina tad šīs princips saglabāts izstrādājot arī 2009. gada prognozes. 2009. gada pirmajā pusē scenārijs paredz siltumenerģijas un elektroenerģijas tarifu pieaugumu, tomēr precīzi pieauguma apjomi ir gūti prognozējami, jo tarifu pieauguma apjoms būs atkarīgs no elektroenerģijas un dabasgāzes importa cenas. Elektroenerģijas tarifu pieauguma ietekme uz inflāciju makroekonomiskajā scenārijā tiek prognozēta 0,3-0,4 procentpunktu apmērā. Sakarā ar tabakas akcīzes nodokļa likmju harmonizācijas ar ES prasībām, 2009. gada sākumā akcīze tiks paaugstināta tabakai, kas inflācijas līmeni varētu paaugstināt par 0,6-0,7 procentpunktiem. Akcīzes nodokli tiek plānots palielināt arī daļai alkoholisko dzērienu, kas inflācijas līmeni var ietekmēt aptuveni par 0,1 procentpunktu. Vasaras mēnešos parasti ir vērojams inflācijas atslābums. Neliels cenu pieaugums vērojams tūrisma un viesnīcu pakalpojumu jomā. Vasarā raksturīga sezonas pārtikas preču ienākšana tirgū, cenu pieaugums bieži vien ir atkarīgs no lauksaimniecības produktu ražības attiecīgajā laika periodā. Rudens mēneši raksturīgi ar izglītības pakalpojumu, komunālo pakalpojumu, kā arī sezonas preču sadārdzināšanos, tomēr 2009. gada rudenī tiek prognozēta mazāk strauja komunālo pakalpojumu cenu pieauguma tendence. Augstās energoresursu un pārtikas cenas pasaulē joprojām ir nozīmīgs riska faktors, kas var ietekmēt dažādu pakalpojumu un preču cenu pieaugumu. Risks attiecībā uz elektroenerģijas cenām ir saistīts ar plānoto Ignalinas AES slēgšanu Lietuvā 2009. gada beigās.
1.14. att.
Patēriņa cenu līmeņa faktiskās un prognozētās izmaiņas, %.
Salīdzinot Latvijas cenu līmeni ar Eiropas Savienības 27 valstu vidējo cenu līmeni, Eurostat dati liecina, ka Latvija 2007. gadā bija sasniegusi 60,9% no Eiropas Savienības vidējā cenu līmeņa. Tādējādi paredzams ka vidējā termiņā inflācijas līmenis joprojām saglabāsies augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā, kam pamatā ir cenu līmeņu konverģence.
1.3.5. Monetārais sektors
Latvijas Bankas monetārās politikas galvenais mērķis ir nodrošināt cenu stabilitāti valstī. Uzturot cenu stabilitāti, centrālā banka rada stabilu un plānojamu uzņēmējdarbības vidi.
Monetārā politika Latvijā tiek īstenota, izmantojot šādus monetārās politikas instrumentus: rezervju prasības; tirgus operācijas; pastāvīgās finanšu resursu aizņemšanās un noguldīšanas iespējas.
Pašreiz ir mazinājusies banku sektora loma iekšzemes pieprasījuma uzturēšanā, tādējādi ir iespējams mīkstināt stingras monetārās politikas noteiktos ietvarus finanšu tirgum. Lai nodrošinātu vienmērīgāku ietekmi uz dažādu termiņu latu resursu pieejamību bankās, Latvijas Bankas padome 2008. gada septembrī nolēma samazināt rezervju normu banku saistībām virs 2 gadiem no 6% līdz 5% un samazināt rezervju normu visām pārējām rezervju bāzē iekļautajām saistībām no 8% līdz 7 procentiem.
1.15. att. Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme, % (Latvijas Bankas dati).
Centrālās bankas procentu likmes refinansēšanas likme, likme aizdevumu iespējai uz nakti un likme noguldījumu iespējai uz nakti netika mainītas. Tās pašlaik ir sekojošas:
· refinansēšanas likme 6,0% gadā;
· likme noguldījumu iespējai uz nakti 3,0% gadā;
· likme aizdevumu iespējai uz nakti 7,5% gadā.
Analizējot monetāros rādītājus, ir novērojama to lejupvērsta korekcija. Skaidra nauda apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) ir samazinājusies, sākot no 2007. gada II ceturkšņa, ko veicinājusi pakāpeniska iekšējā pieprasījuma samazinājums, kā arī bezskaidras naudas norēķinu pieaugums.
1.16. att. Kreditēšanas pieauguma tempi pret iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi, % (Latvijas bankas dati).
2007. gadā saglabājās augsti kreditēšanas pieauguma tempi, tomēr sakarā ar stingrāku kreditēšanas politikas ieviešanu, tika novērots kreditēšanas pieauguma tempu straujš samazinājums, sākot ar 2007. gada martu. Kreditēšanas pieauguma tempiem 2008. gada pirmajā pusē turpinājās lejupejoša tendence, samazinoties iedzīvotāju ekonomiskajai aktivitātei, kā arī bankām saglabājot nogaidošu pozīciju attiecībā uz jaunu kredītu izsniegšanu. Ietekmi uz kreditēšanas pieauguma tempu samazināšanos ir atstājusi arī finanšu krīze ASV, kas palielinājusi nestabilitāti finanšu tirgos visā pasaulē. Pieaugot riskam, ir novērojama arī kredītu sadārdzināšanās.
1.17. att. Eiro bāzes likmes vēsturiskās izmaiņas, % (Eiropas Centrālās bankas dati).
Latvijā pieprasītākā kredītu valūta ir eiro, tāpēc kreditēšanu Latvijā ietekmē Eiropas Centrālās Bankas politika, kas eiro bāzes procentu likmi 2008. gada jūlijā paaugstināja līdz 4,25 procentiem.
Kopš 2005. gada 2. maija Latvija ir pievienojusies Valūtas kursa mehānismam II (VKMII) ar nemainīgu valūtas kursa politiku fiksēts lata kurss pret eiro. Dalība VKM II ir nepieciešams solis, lai Latvija kļūtu par pilntiesīgu EMS dalībnieci un ieviestu eiro.
Finanšu ministrijas makroekonomiskās attīstības scenārijs balstās uz Latvijas Bankas īstenotās monetāro politikas pēctecību.
1.3.6. Maksājumu bilance un ārējā tirdzniecība
Maksājumu bilances tekošā konta deficīts atspoguļo pamatā negatīvo ārējo tirdzniecības bilanci, vienlaikus tas arī sniedz informāciju par investīciju un uzkrājumu attiecību valstī jeb par finanšu kapitāla ieplūdes apjomu, kas sedz to.
Tekošā konta bilance būtiski pasliktinājās
2006. gadā, kad deficīts pieauga par 10 procentpunktiem un sasniedza 22,5%
no IKP. 2007. gadā situācija nemainījās un maksājumu bilances tekošā konta
deficīts palielinājās līdz 22,9% no IKP. 2008. gada pirmajā pusē savukārt
tekošā konta deficīts samazinājās līdz 16,9% no IKP, ko noteica preču un
pakalpojumu eksporta pieaugums par 14,2%, salīdzinot ar preču un pakalpojumu
importa apjomu kāpumu par 3 procentiem. Šādu attīstību pamatā noteica privātā
patēriņa un investīciju samazināšanās, kas ierobežo importa pieprasījumu.
Būtisku lomu spēlē arī mājsaimniecību finanšu iespēju pārvērtēšana un
aizņemšanās iespēju samazināšanās, ko raksturo, piemēram, vieglo automobiļu
importa apjomu samazināšanās par 32,4% jeb 94 milj
Maksājumu bilanci ietekmēja arī pasaules cenu svārstības būtiskiem Latvijas eksporta un importa produktiem. Tā 2008. gada pirmajā pusē ievērojami ir palielinājušās importēto minerālproduktu cenas par 30,4% (13,1% no kopējā preču importa), eksportā savukārt 2008. gada II ceturksnī sāka samazināties koka un koka izstrādājumu cenas (22,4% no kopējā preču eksporta). Kopumā 2008. gada pirmajā pusē tirdzniecības nosacījumi tomēr nedaudz uzlabojās par 0,4 procentiem.
2008. gadā tiek prognozēta tālāka maksājumu bilances tekošā konta deficīta samazināšanās līdz 15,6% no IKP. Šādu samazinājumu galvenokārt noteiks preču un pakalpojumu importa tempu samazinājums, ko nosaka iekšējā pieprasījuma kritums.
Vidējā termiņā tiek prognozēts, ka, stabilizējoties globālajiem tirgiem, importa cenu pieaugums kļūs zemāks. Savukārt eksporta spēja pieaugs, turpinoties strukturālajām izmaiņām tautsaimniecības un pārorientējoties uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu, kas ļaus saglabāt pozitīvu tirdzniecības nosacījumu attīstību. Tādējādi tirdzniecības bilances deficīts turpinās samazināties, lai arī lēnāk nekā 2008. gadā, ko noteiks gan pakāpenisks iekšējā patēriņa kāpums, gan importa nepieciešamība eksporta produktu ražošanai.
Pēdējos gados pieauga pakalpojumu imports, un arī 2008. gadā ir sagaidāms pakalpojumu bilances pozitīvā saldo samazinājums, jo pieaug personiskie braucieni uz ārzemēm, kravu pārvadājumu imports, kā arī citu pakalpojumu imports. Vidējā termiņā ir sagaidāms, ka pakalpojumi bilance būs pozitīva, palielinoties pārvadājumiem, tūrisma braucieniem, finanšu un citiem pakalpojumiem.
Ienākumu negatīvo saldo nosaka arvien pieaugošā ārējā parāda apkalpošanas izmaksu kāpums. Ienākumu kontu uzlabo ārvalstīs strādājošo Latvijas iedzīvotāju ienākumi, bet šos ienākumus pārsniedz ārvalstu investīciju ienākumi, ņemot vērā augsto uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjomu un banku sistēmas aizņēmumus citu investīciju veidā. Vidējā termiņā var sagaidīt ienākumu negatīvā konta stabilizāciju un nelielu samazinājumu, ko ietekmēs lēnāka iekšzemes izaugsme un attiecīgi zemāka kapitāla atdeve.
Kārtējo pārvedumu konts ir pozitīvs. Kontā tiek atspoguļota arī daļa no ES saņemtā finansējuma un valdības maksājumi ES budžetā. Taču daudz lielāki pēc apjoma ir privātā sektora kārtējie pārvedumi, kas uzrāda pozitīvu bilanci.
Kapitāla un finanšu konts uzrāda pozitīvu līdzekļu ieplūdi Latvijā un Latvijas Bankas rezerves palielinās. Kapitāla konts lielā mērā atspoguļo ES fondu ieplūdes, kas tiek izmantotas kapitālieguldījumiem Latvijā. Sagaidāmās ES fondu līdzekļu plūsmas uzlabos kapitāla konta un kārtējo pārvedumu konta bilanci vidējā termiņā.
1.18. att. Investīciju un uzkrājumu bilance.
Ārvalstu tiešās investīcijas ir ļoti svārstīgas un situāciju var ietekmēt dažu nozīmīgu investoru darbība Latvijā. 2007. gadā ārvalstu tiešo investīciju bilance veidoja 7,2% no IKP. Vidējā termiņā ārvalstu tiešo investīciju ieplūdes apjoms palielināsies, tomēr to īpatsvars pret IKP samazināsies, ko noteiks zemāki nerezidentu ieguldījumi Latvijas nekustāmo īpašumu tirgū.
Portfeļieguldījumu bilancei ir tendence būt negatīvai, jo Latvijas uzņēmēji veic vairāk investīciju ārvalstīs, nekā tās tiek veiktas Latvijā, lai gan situāciju var izmainīt atsevišķas liela apjoma operācijas, piemēram valsts eiroobligāciju izlaišana, kā tas ir redzams 2008. gadā. Citu investīciju konta bilance ir strauji pieaugusi beidzamo gadu laikā, un tā pamatā atspoguļo Latvijas banku aizņēmumus ārvalstīs, gan no mātes bankām, gan sindicēto kredītu veidā.
1.3.7. Makroekonomiskā scenārija riski
Latvijas tautsaimniecība, sākot no 2005. gada, ir attīstījusies virs tās potenciālā līmeņa, kas no teorijas viedokļa nozīmē to, ka ilgstoši atrodoties šādā stāvoklī, tautsaimniecībā pieaug nesabalansētība. Rezultātā pēdējos gados ir novērots spiediens gan uz inflāciju, gan uz maksājumu bilances tekošā konta deficīta lielumu. Šobrīd šo risku ilgstoša pastāvēšana ir veicinājusi tautsaimniecības pieauguma tempu lejupslīdi, kas samazina Latvijas iespējas turpmākajos gados turpināt straujo konverģences procesu ar vidējo Eiropas Savienības līmeni.
Pēdējos gados strauji ir augusi tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju samaksa, kas ir veicinājis darba izmaksu vienības strauju pieaugumu, kas savukārt tiešā veidā ietekmē Latvijas rūpnieku konkurētspēju Eiropas Savienības kopējā tirgū. Iepriekš viens no galvenajiem konkurētspējas faktoriem kopējā tirgū bija tieši zemās izmaksas, taču tuvākajā nākotnē Latvijas ražotāji būs spiesti pārorientēties uz kvalitatīvākas un ar augstāku pievienoto vērtību produkcijas ražošanu. Esošajā situācijā pastāv risks Latvijas ārējās tirdzniecības bilances deficīta pieaugumam, kam par pamatu ir galveno tirdzniecības partneru Baltijas un ES valstu tautsaimniecību ekonomiskās attīstības tempu samazinājums.
1.19. att.
IKP pieauguma prognoze salīdzināmajās cenās, %.
2008. gadā joprojām reālais darba samaksas pieaugums pārsniedz vidējo produktivitātes pieaugumu, ko nosaka saspringtā darba tirgus situācija. Vidējā termiņā šāda situācija var izraisīt vēl lielākas tautsaimniecības attīstības nesabalansētības problēmas, ko izraisīs nepamatoti augstās vienības darba spēka izmaksas attiecībā pret pievienotās vērtības īpatsvaru.
2008. gada beigās un 2009. gada pirmajā pusē nekustamā īpašuma tirgū aktivitātes kritums būs sasniedzis savu maksimumu, kā rezultātā samazināsies noslēgto darījumu skaits un to cena. To, galvenokārt, ietekmēs Latvijas kredītiestāžu ieņemtā nogaidošā pozīcija attiecībā uz jaunu hipotekāro kredītu izsniegšanu. Tā rezultātā iespējams daudzi šobrīd iesāktie un arī pabeigtie objekti netiks realizēti, kas novedīs pie būvniecības nozarē strādājošo uzņēmumu maksātnespējas un darbinieku atlaišanas.
1.20. att. gada
vidējās inflācijas prognoze, %.
2008. gada II un III ceturksnī ir novērojams atslābums pasaules patēriņa preču sektorā samazinās cenu līmenis gan energoresursu tirgū, gan pārtikas preču tirgū. Tomēr pastāv risks, ka, sākot ar 2008. gada IV ceturksni, var atsākties cenu kāpums, kas tiešā veidā ietekmēs Latvijas tautsaimniecību, kā arī kopējo ES ekonomiku. Pēdējo gadu laikā arī Latvijas galvenie tirdzniecības partneri ES valstis, īpaši jaunās dalībvalstis, saskaras ar inflācijas radītajām problēmām, kas sadārdzina importu, tādējādi radot papildus spiedienu cenu līmenim.
Šogad iezīmējās ekonomiskās aktivitātes kritums vairumā pasaules tautsaimniecību, tajā skaitā Eiropas Savienībā un Krievijas Federācijā, kas ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri. Vairumā ES valstu šogad ir novērojams inflācijas līmeņa pieaugums un IKP pieauguma tempu samazinājums, ko ir veicinājis būvniecības nozaru samazinājums un krīze pasaules finanšu tirgos. Rezultātā ir krities valstu iekšējais pieprasījumu un tādējādi arī pieprasījums pēc importa, kas var negatīvi atspoguļoties uz Latvijas ārējās tirdzniecības bilanci. Īpaši to var ietekmēt ekonomikas pasliktināšanās Igaunijā un Lietuvā, kas kopumā veido aptuveni 25% no Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījuma.