7. Grozījumi tiesību aktos

Likumprojekts „Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””

2008. gada 6. maijā Ministru kabineta sēdē (protokols Nr. 29, 20.§) (TA-1283) tika skatīts Ekonomikas ministrijas Informatīvais ziņojums „Par iespējamiem grozījumiem slimības lapu apmaksas sistēmā”. Minētajā Ministru kabineta sēdē tika nolemts, ka Labklājības ministrijai jāsagatavo un Valsts kancelejā jāiesniedz tiesību akta projekts, kas paredz saīsināt darba devēja slimības naudas izmaksu periodu līdz 10 kalendāra dienām.

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu vienotu slimības lapu apmaksas kārtību, gan saskaņā ar likumu „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, gan saskaņā ar likumu „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” un paredz saīsināt darba devēja apmaksājamo darba ņēmēja pārejošas darbnespējas periodu no 14 kalendāra dienām līdz 10 kalendāra dienām. Tādējādi tiek mazināts finansiālais slogs darba devējiem. Savukārt attiecīgi palielināsies slimības pabalsta izmaksas periods no valsts sociālā apdrošināšanas speciālā budžeta.

Likumprojekts nosaka, ka:

1) darba devējam ir pienākums izmaksāt no saviem līdzekļiem apdrošinātajai personai, kura cietusi nelaimes gadījumā darbā, slimības naudu par pirmajām 10 kalendārajām dienām ne mazāk kā 80 procentu apmērā no mēneša vidējās izpeļņas;

2) VSAA ir pienākums piešķirt un izmaksāt apdrošinātajai personai, kura cietusi nelaimes gadījumā darbā, slimības pabalstu 80 procentu apmērā, ņemot par pamatu mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, sākot ar darba nespējas 11.dienu;

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2009. gada 1. janvārī.

Likumprojekts „Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā”

Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2008. gada 4. septembra sēdes protokola Nr. 62 1.§. „Par likumprojektu „Par valsts budžetu 2009. gadam” un 2009.–2011. gada vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru” 9. punktu, kas paredz ministrijām izvērtēt atbalstīto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu 2009.–2011. gadam un, ja nepieciešams, sagatavot grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos un iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabineta 2008. gada 9. septembra sēdē.

Saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likuma 10. punktu ir noteikta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) kompetence fondēto pensiju shēmas administrēšanā. Saskaņā ar 10. panta pirmās daļas 2. punktu VSAA periodiski informē fondēto pensiju shēmas dalībniekus par viņu konta stāvokli, kā arī citām būtiskām izmaiņām fondēto pensiju shēmas darbībā.

Atbilstoši Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumiem Nr. 272 „Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību” VSAA nodrošina, lai katram shēmas dalībniekam tiktu nosūtīta informācija attiecībā uz viņa dalību fondēto pensiju shēmā: konta izraksts par iepriekšējo kalendāra gadu (kā arī konta izraksts pēc shēmas dalībnieka pieprasījuma par dalībnieka izvēlētu laikposmu), un cita būtiska informācija par izmaiņām fondēto pensiju shēmas darbībā – paziņojums par personas reģistrēšanu fondēto pensiju shēmā un paziņojums par veikto līdzekļu pārvaldītāja vai ieguldījumu plāna maiņu.

Konta izraksti par fondēto pensiju shēmas darbību par 2007. gadu dalībniekiem tika nosūtīti līdz 2008. gada aprīļa beigām – pavisam VSAA izsūtīja 830 tūkst. kontu izrakstus, kuru sagatavošana (ar SIA „Itela information” starpniecību) un izsūtīšana (ar Latvijas Pasta starpniecību) izmaksāja 261 tūkst. latu. Par līdzekļu pārvaldītāja vai ieguldījumu plānu maiņu VSAA 2008. gadā plāno nosūtīt 144,2 tūkst. paziņojumu, kas izmaksās 41,9 tūkst. latu. Par fondēto pensiju shēmas dalībnieka reģistrēšanu plānots 2008. gadā izsūtīt paziņojumus 60,6 tūkst. personu, iztērējot šim nolūkam 17,6 tūkst. latu.

Lai samazinātu budžeta izdevumus, ņemot vērā Ministru kabineta 2008. gada 4. septembra sēdē atbalstīto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu, kā arī to, ka Latvijas Pasts no 2009. gada plāno palielināt pasta tarifus, būtu jāpārtrauc turpmāk izsūtīt kontu izrakstus un paziņojumus par ieguldījumu plānu maiņu.

Likumprojekts paredz, ka no 2009. gada VSAA:

1) izsniedz vai nosūta konta izrakstus par fondēto pensiju shēmas darbību, personai ierodoties VSAA vai iesniedzot rakstisku pieprasījumu;

2) izsūta paziņojumus par reģistrāciju fondēto pensiju shēmā un citām būtiskām izmaiņām fondēto pensiju shēmas darbībā.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2009. gada 1. janvārī.

Likumprojekts „Grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””

Likuma „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” (Saeimā pieņemts 2005. gada 30. jūnijā) (turpmāk – likums) daļēja ieviešana ir uzsākta jau ar 2006. gada 1. janvāri.

Likums paredz vairākus kompensācijas veidus- atlīdzību par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem, zemes atpirkšanu un atbalsta maksājumus par zaudējumiem, kas lauksaimnieciskās vai mežsaimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ radušies aizsargājamās teritorijās, kuras nevar pretendēt atbalsta maksājumiem no attiecīgo Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

Likuma „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” ieviešana ir saistīta ar papildus finanšu līdzekļu nepieciešamību no valsts budžeta.

Likumprojektā tiek grozītas normas par zemes atpirkšanu paredzot, ka zemi, kura pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas iekļauta dabas liegumos vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas lieguma zonā, valsts atpērk sākot ar 2012. gadu.

Atbalsta maksājumu izmaksu par zaudējumiem, kas lauksaimnieciskās vai mežsaimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ radušies aizsargājamās teritorijās plānots uzsāk ar 2012. gadu. Atbalsta maksājumu izmaksas atlikšana ir saistīta ar papildus nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta. Atbalsta maksājumu noteiktais apmērs ir pielīdzināts Lauka atbalsta dienesta maksājumiem par Eiropas nozīmes dabas teritorijām – Natura 2000. Lai ieviestu atbalsta maksājumus papildus nepieciešami 140 000 latu. Šāds finansējums valsts budžetā 2008. gadā netika piešķirts un ņemot vērā ekonomisko situāciju nepieciešamais finansējums nebūs pieejams arī turpmākajos gados.

Atbilstoši īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kadastrā apkopotās informācijas izvērtējumam, būtu jākompensē aptuveni 4300 hektāri zemju. Šī informācija ir iegūta no Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kadastra, atlasot meža zemju platības, kuru īpašnieki ir privātpersonas un kuru īpašumā esošās zemes ir iekļautas ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļos, dabas liegumos nemeža zemēs un purvos, kuri atrodas meža zemēs, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju stingrā režīma, regulējamā režīma un dabas lieguma zonās nemeža zemēs un purvos, kuri atrodas meža zemēs un mikroliegumos nemeža zemēs.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”

Ar Ministru kabineta 2008. gada 2. septembra sēdes protokollēmumu (prot. Nr. 61 73.§ 2. un 3. punkts) „Par likumprojektu „Par valsts budžetu 2009. gadam” un 2009.–2011. gada vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru” atbalstīta nepieciešamība reorganizēt Valsts civildienesta pārvaldi, pievienojot to Valsts kancelejai, un Valsts kancelejai (Politikas koordinācijas departamentam) uzdots sagatavot attiecīgus grozījumus Civildienesta likumā un, ja nepieciešams, citos normatīvajos aktos un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta 2008. gada 9. septembra sēdē.

Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 4. pantu ir izveidota Valsts civildienesta pārvalde, kas veic likumā noteiktās funkcijas – kontrolē šā likuma un citu ar valsts civildienesta jomu saistīto normatīvo aktu piemērošanu iestāžu darbībā, atceļ iestāžu nelikumīgos lēmumus valsts civildienesta jomā un uzdod tām novērst konstatētos pārkāpumus; Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveido, pilnveido un aktualizē personāla un civildienesta attiecības izbeigušu personu, kurām ir ierēdņa statuss, vienotās uzskaites sistēmu, kā arī nosaka šīs uzskaites sistēmas pieejamību un nodrošina ierēdņu karjeras vienotu plānošanu; izskata sūdzības par pretendentu konkursu; piešķir ierēdņa statusu; likumā noteiktajos gadījumos pārbauda ierēdņu atbilstību šā likuma prasībām; izskata fizisko un juridisko personu sūdzības par ierēdņu rīcību; likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā ierosina un izmeklē disciplinārlietas; likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā uzliek disciplinārsodus; izskata ierēdņu sūdzības par piemērotajiem disciplinārsodiem.

Pamatojoties uz ar Ministru prezidenta 2008. gada 30. maija rīkojumu Nr. 248 „Par dienesta pārbaudi” izveidotās Dienesta pārbaudes komisijas 2008. gada 23. jūlija dienesta pārbaudes ziņojumā Nr.131-/38 sniegto informāciju par dienesta pārbaudes rezultātiem Valsts civildienesta pārvaldes darbībā Ministru prezidenta 2008. gada 14. augusta rīkojumā Nr. 379 „Par disciplinārlietas ierosināšanu pret Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieku M.Skudru un disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas izveidi” norādīts, ka nav gūts apstiprinājums tam, ka Valsts civildienesta pārvaldei ilgstoši nepietiek administratīvās kapacitātes, lai tā veiktu normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, sniedzot atbildes uz vēstulēm un norādot minētos argumentus gada pārskatos vai citos dokumentos, apzināti maldinot Ministru prezidentu, valsts pārvaldes iestādes, tiesu, sabiedrību un citus tiesību subjektus. Ilgstoši netiek ievērotas likumā noteiktās prasības un netiek sniegtas atbildes uz iedzīvotāju un ierēdņu sūdzībām, līdz ar to tiek pārkāpts Administratīvā procesa likums un Iesniegumu likums.

Likumprojekts paredz reorganizēt Valsts civildienesta pārvaldi, nododot tās funkcijas Valsts kancelejai, kā arī decentralizējot citām tiešajām valsts pārvaldes iestādēm. Likuma grozījumi ir vērsti uz valsts budžeta līdzekļu ekonomiju, izslēdzot starpposmus lēmumu pieņemšanā, saskaņošanā un pieņemto lēmumu īstenošanā, nostiprinot tiešo valsts pārvaldes iestāžu vadītāju atbildību un iestāžu savstarpējo sadarbību atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā ietvertajam regulējumam.

Pēc Valsts civildienesta pārvaldes reorganizācijas Valsts kanceleja izstrādās un koordinēs valsts civildienesta attīstības politiku, koordinēs ierēdņu karjeras attīstību un saskaņos ierēdņu amatus. Ministru kabineta noteikta institūcija pārņems personāla un civildienesta attiecības izbeigušu personu, kurām ir ierēdņa statuss, vienotās uzskaites sistēmas uzturēšanu, kā arī noteiks šīs uzskaites sistēmas pieejamību.

Šā likuma un citu ar valsts civildienesta jomu saistīto normatīvo aktu piemērošanu sev padotībā esošo ierēdņu darbībā kontrolēs tiešās valsts pārvaldes iestādes, tai skaitā: atceļot padotībā esošo ierēdņu lēmums valsts civildienesta jomā un uzdodot tām novērst konstatētos pārkāpumus; likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā ierosinot, izmeklējot disciplinārlietas un uzliekot disciplinārsodus, kā arī izskatot ierēdņu sūdzības par piemērotajiem disciplinārsodiem; izskatot sūdzības par pretendentu konkursu.

Ievērojot, ka likumprojekts ir vērsts uz funkciju samazināšanu valsts pārvaldē ir pastiprināta atbildība personām, kuras pretendē uz ierēdņa amatu, paredzot, ka tās likumos noteiktajā kārtībā atbild par iesniegto dokumentu un tajos ietverto ziņu pareizību.

Ievērojot, ka beidz pastāvēt Valsts civildienesta pārvalde, pretendentam ir tiesības apstrīdēt attiecīgās amatpersonas lēmumu mēneša laikā kopš brīža, kad viņam tas kļuvis zināms, augstākajā iestādē vai, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets vai Ministru prezidents, tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā; iestāde, kurā ierēdnis strādājis, nodrošina ierēdnim iespēju ieņemt līdzvērtīgu amatu, ja ierēdnis vēlas atgriezties sakarā ar pilnvaru termiņa izbeigšanos vēlētā amatā. Tāpat iestāde nodrošina dokumentu pārbaudi konkursa kārtībā ieceltam ierēdnim.

Likumprojekts vairs neparedz saskaņošanas kārtību ierēdņa pārcelšanas gadījumā, ņemot vērā, ka tas ir vienošanās jautājums atbilstoši Valsts civildienesta likuma 37.panta trešās daļas regulējumam. Tāpat likums vairs neparedz starpposmu ierēdnim apstrīdēt saņemto rīkojumu kādā speciālā iestādē, paredzot tiesības apstrīdēt saņemto rīkojumu, iesniedzot sūdzību, apstrīdēt saņemto rīkojumu vai uzdevumu nākamajai augstākajai amatpersonai, kura rīkojumu vai uzdevums atceļ, izdod jaunu vai atstāj spēkā.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2008. gada 1. decembrī.

Likumprojekts „Grozījumi likumā Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums”

Ar Ministru kabineta 2008. gada 2. septembra sēdes protokollēmumu „Par likumprojektu „Par valsts budžetu 2009. gadam” un 2009.–2011. gada vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru” (prot. Nr. 61, 73.§, 2., 3.punkts), atbalstīta nepieciešamība reorganizēt Valsts civildienesta pārvaldi, pievienojot to Valsts kancelejai un Valsts kancelejai (Politikas koordinācijas departamentam) uzdots sagatavot attiecīgus grozījumus Civildienesta likumā un, ja nepieciešams, citos normatīvajos aktos un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta 2008. gada 9. septembra sēdē.

Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums paredz, ka Valsts civildienesta pārvalde ir viena no institūcijām, kam ir tiesības ierosināt un izskatīt disciplinārlietas, kā arī izskatīt sūdzības par citu iestāžu pieņemtajiem lēmumiem par disciplinārsodu piemērošanu.

Tādējādi šobrīd pastāv situācija, kurā lēmumiem par disciplinārsoda piemērošanu ir noteikta īpaša, no vispārējā administratīvā procesa atšķirīga izskatīšanas kārtība.

Vienlaikus, pašreiz Valsts civildienesta pārvalde nevar nodrošināt sūdzību izskatīšanu likumā noteiktajā termiņā, tādējādi radot situāciju, kurā iestādes uzliktais disciplinārsods tiesā var tikt atcelts vienīgi šī procesuālā pārkāpuma – termiņa nokavējuma – dēļ.

Nereti arī pastāv situācijas, kurās Valsts civildienesta pārvaldes un iestādes, kas pieņēmusi lēmumu disciplinārlietā, viedoklis atšķiras, un, tā kā abas šīs institūcijas tiek uzaicinātas uz tiesu kā lietas dalībnieki, tiek pārkāpts valsts pārvaldes vienotības princips.

Ievērojot Ministru kabineta 2008. gada 2. septembra sēdē pieņemto lēmumu, likumprojekts paredz izslēgt Valsts civildienesta pārvaldi no Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma.

Atbilstoši izstrādātajam likumprojektam, ierēdņu disciplinārlietas turpmāk tiks izskatītas vai nu tajā iestādē, kurā ierēdnis ieņem amatu, vai arī augstākā iestādē. Sūdzības par disciplinārlietās pieņemtajiem lēmumiem tiks izskatītas vispārējā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā augstākā iestādē vai ja tādas nav vai tā ir Ministru prezidents vai Ministru kabineta pilnvarota amatpersona – uzreiz Administratīvajā rajona tiesā.

Tā kā zemāka iestāde atrodas augstākas iestādes tiešā padotībā, uz tiesu lietas izskatīšanai tiks aicināts vienīgi augstākās iestādes pārstāvis, tādējādi nodrošinot to, ka tiesā netiek pausti dažādi viedokļi no viena atbildētāja – Latvijas Republikas – puses.

Tā kā visi valsts pārvaldē apstrīdētie lēmumi par disciplinārsodu piemērošanu vairs netiks izskatīti vienā iestādē, bet tiks sadalīti atbilstoši valsts pārvaldes hierarhiskajai sistēmai, to īpatsvars vienā iestādē būs neliels, tāpēc šo lietu izskatīšanu likumā noteiktajā termiņā būs iespējams nodrošināt esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2008. gada 1. decembrī.

Likumprojekts „Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā”

Ar Ministru kabineta 2008. gada 2. septembra sēdes protokollēmumu „Par likumprojektu „Par valsts budžetu 2009. gadam” un 2009.–2011. gada vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru” (prot. Nr. 61 73.§, 2., 3.punkts), atbalstīta nepieciešamība reorganizēt Valsts civildienesta pārvaldi, pievienojot to Valsts kancelejai, un Valsts kancelejai (Politikas koordinācijas departamentam) uzdots sagatavot attiecīgus grozījumus Civildienesta likumā un, ja nepieciešams, citos normatīvajos aktos un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta 2008. gada 9. septembra sēdē.

Esošā kārtība nosaka, ka Valsts probācijas dienesta ierēdņu amatus nosaka Valsts probācijas dienesta vadītājs pēc saskaņošanas ar Valsts civildienesta pārvaldi. Valsts civildienesta likumā tiek veikti grozījumi, reorganizējot Valsts civildienesta pārvaldi un tās funkcijas nododot Valsts kancelejai un Finanšu ministrijai. Ņemot vērā, ka turpmāk valsts civildienesta ierēdņu amatu saskaņošanu veiks Valsts kanceleja, ir nepieciešami grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā, nosakot, ka Valsts probācijas dienesta vadītājs nosaka ierēdņu amatus pēc saskaņošanas ar Valsts kanceleju.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2008. gada 1. decembrī.

Likumprojekts „Grozījumi likumā “Par valsts ieņēmumu dienestu””

Ar Ministru kabineta 2008. gada 2. septembra sēdes protokollēmumu „Par likumprojektu „Par valsts budžetu 2009. gadam” un 2009.–2011. gada vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru” (prot. Nr. 61, 73.§, 2., 3.punkts), atbalstīta nepieciešamība reorganizēt Valsts civildienesta pārvaldi, pievienojot to Valsts kancelejai, un Valsts kancelejai (Politikas koordinācijas departamentam) uzdots sagatavot attiecīgus grozījumus Civildienesta likumā un, ja nepieciešams, citos normatīvajos aktos un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta 2008. gada 9. septembra sēdē.

Esošā kārtība nosaka, ka atklātu konkursu uz valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” izsludina Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks, kurš arī izveido pretendentu vērtēšanas komisiju. Ja pretendentu neapmierina pieņemtais lēmums attiecībā uz viņa iecelšanu amatā, viņam ir tiesības apstrīdēt lēmumu Valsts civildienesta pārvaldē.

Ņemot vērā, ka Valsts civildienesta likumā tiek veikti grozījumi, reorganizējot Valsts civildienesta pārvaldi un tās funkcijas nododot Valsts kancelejai un Finanšu ministrijai, kā arī atsevišķas funkcijas decentralizējot, ir nepieciešams veikt grozījumus likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”, nosakot, ka turpmāk atklātu konkursu uz valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” izsludinās finanšu ministrs, kurš arī izveidos pretendentu vērtēšanas komisiju. Ja pretendentu neapmierinās pieņemtais lēmums attiecībā uz viņa iecelšanu amatā, viņam būs tiesības apstrīdēt lēmumu septiņu dienu laikā kopš dienas, kad viņam tas kļuvis zināms Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ievērojot to, ka likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu” ir iekļautas Valsts civildienesta pārvaldes funkcijas, likumprojekts ir izskatāms vienotā paketē ar likumprojektu „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2008. gada 1. decembrī.

Likumprojekts „Grozījumi Publisko aģentūru likumā”

Ar Ministru kabineta 2008. gada 2. septembra sēdes protokollēmumu „Par likumprojektu „Par valsts budžetu 2009. gadam” un 2009.–2011. gada vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru” (prot. Nr. 61 73.§, 2., 3.punkts), atbalstīta nepieciešamība reorganizēt Valsts civildienesta pārvaldi, pievienojot to Valsts kancelejai, un Valsts kancelejai (Politikas koordinācijas departamentam) uzdots sagatavot attiecīgus grozījumus Civildienesta likumā un, ja nepieciešams, citos normatīvajos aktos un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta 2008. gada 9. septembra sēdē.

Esošā kārtība nosaka, ka, izveidojot valsts aģentūru, kā arī mainot tās uzdevumus un funkcijas, ministrs saskaņo ar Valsts civildienesta pārvaldi, vai attiecīgais valsts aģentūras direktora amats ir valsts civildienesta ierēdņa amats, kā arī – valsts aģentūras direktors saskaņo Valsts civildienesta pārvaldei iesniedzamos valsts civildienesta ierēdņu amatu aprakstus.

Valsts civildienesta likumā tiek veikti grozījumi, reorganizējot Valsts civildienesta pārvaldi un tās funkcijas nododot Valsts kancelejai un Finanšu ministrijai. Ņemot vērā, ka turpmāk valsts civildienesta ierēdņu amatu saskaņošanu veiks Valsts kanceleja, ir nepieciešami grozījumi Publisko aģentūru likumā, nosakot, ka ministrs saskaņo ar Valsts kanceleju, vai attiecīgais valsts aģentūras direktora amats ir valsts civildienesta ierēdņa amats, kā arī – valsts aģentūras direktors saskaņo Valsts kancelejai iesniedzamos valsts civildienesta ierēdņu amatu aprakstus.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2008. gada 1. decembrī.

Likumprojekts „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”

Ar Ministru kabineta 2008. gada 2. septembra sēdes protokollēmumu „Par likumpro jektu „Par valsts budžetu 2009. gadam” un 2009.–2011. gada vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru” (prot. Nr. 61 73.§, 2., 3.punkts), atbalstīta nepieciešamība reorganizēt Valsts civildienesta pārvaldi, pievienojot to Valsts kancelejai, un Valsts kancelejai (Politikas koordinācijas departamentam) uzdots sagatavot attiecīgus grozījumus Civildienesta likumā un, ja nepieciešams, citos normatīvajos aktos un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta 2008. gada 9. septembra sēdē.

Esošā kārtība nosaka, ka ārlietu ministrs pēc saskaņošanas ar Valsts civildienesta pārvaldi izdod instrukciju par kārtību, kādā veicama diplomāta ieskaitīšana Ārlietu ministrijas rīcībā vai Ārlietu ministrijas pārziņā.

Valsts civildienesta likumā tiek veikti grozījumi, reorganizējot Valsts civildienesta pārvaldi un atsevišķas funkcijas nododot Valsts kancelejai un Finanšu ministrijai. Ņemot vērā, ka Valsts civildienesta pārvalde tiek reorganizēta un atsevišķas funkcijas decentralizētas, turpmāk instrukciju par kārtību, kādā veicama diplomāta ieskaitīšana Ārlietu ministrijas rīcībā vai Ārlietu ministrijas pārziņā, izdos ārlietu ministrs, neparedzot turpmāku saskaņošanu ar Valsts civildienesta pārvaldi.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2008. gada 1. decembrī.

Likumprojekts „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”

Ar Ministru kabineta 2008. gada 2. septembra sēdes protokollēmumu „Par likumprojektu „Par valsts budžetu 2009. gadam” un 2009.–2011. gada vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru” (prot. Nr. 61, 73.§, 2., 3.punkts), atbalstīta nepieciešamība reorganizēt Valsts civildienesta pārvaldi, pievienojot to Valsts kancelejai, un Valsts kancelejai (Politikas koordinācijas departamentam) uzdots sagatavot attiecīgus grozījumus Civildienesta likumā un, ja nepieciešams, citos normatīvajos aktos un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta 2008. gada 9. septembra sēdē.

Esošā kārtība nosaka, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs analizē valsts iestāžu praksi korupcijas novēršanā un atklātos korupcijas gadījumos, kā arī iesniedz attiecīgajai ministrijai un Valsts civildienesta pārvaldei priekšlikumus konstatēto trūkumu novēršanai.

Ņemot vērā, ka Valsts civildienesta likumā tiek veikti grozījumi, reorganizējot Valsts civildienesta pārvaldi un tās funkcijas nododot Valsts kancelejai un Finanšu ministrijai, kā arī atsevišķas funkcijas decentralizējot, ir nepieciešams veikt grozījumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, paredzot, ka turpmāk Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs analizē valsts iestāžu praksi korupcijas novēršanā un atklātos korupcijas gadījumos, kā arī iesniedz attiecīgajai ministrijai un Valsts kancelejai priekšlikumus konstatēto trūkumu novēršanai.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2008. gada 1. decembrī.

Likumprojekts „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”

2007. gada 20. decembra Deklarācijas par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 5.77. apakšpunkts paredz izvērtēt dabas resursu nodokļa likmju efektivitāti par dabas resursiem un to pārdomātu izmantošanu, kā arī optimizēt dabas resursu nodokļa likmes.

2008. gada 19. februāra Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerētās darbības īstenošanai 5.77.1. apakšpunkts nosaka, ka Vides ministrija sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (turpmāk – likumprojekts). Šajā apakšpunktā paredzēts, ka likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā budžeta paketes ietvaros.

Šobrīd dabas resursu nodokļa piemērošanu nosaka Dabas resursu nodokļa likums.

Praksē konstatēta nepieciešamība precizēt likuma normas attiecībā uz darbībām, kādas veicamas Vides ministrijas padotībā esošai iestādei un Vides ministrijai, ja nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs attiecīgo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā un neizpilda apsaimniekošanas līgumā ar Vides ministrijas padotībā esošu iestādi ietvertās saistības, kā arī uz darbībām, kādas veicamas Vides ministrijas padotībā esošai iestādei un Vides ministrijai, ja nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs mēneša laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis Vides ministrijas padotībā esošā iestādē Dabas resursu nodokļa likumā noteikto pārskatu. Minētos likuma precizējumus ierosinājusi veikt arī Valsts kontrole pēc revīzijas veikšanas par dabas resursu nodokļa administrēšanas atbilstību normatīvo aktu prasībām. Praksē bijuši divi gadījumi, kad nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs nespēja nodrošināt līgumā paredzēto uzdevumu izpildi. Vienā gadījumā līgums netika atjaunots (2007. gada I ceturksnī), otrs gadījums šobrīd tiek izvērtēts. Ja apsaimniekotājs nenodrošina normatīvajos aktos un līgumā ar Vides ministrijas padotībā esošu iestādi noteiktās saistības, tiek apdraudēta arī valsts kopējo atkritumu apsaimniekošanas mērķu izpilde, kas var radīt finansiālas sekas, ja Eiropas Komisija ierosina sniegt valsti tiesā par noteiktu prasību neizpildi. Vienlaikus palielinās atkritumu daudzums, kas tiek apglabāts poligonos un samazinās otrreizējo izejvielu patēriņš, kā rezultātā videi tiek nodarīts lielāks kaitējums. Attiecībā uz savlaicīgu pārskatu iesniegšanu, jāatzīmē, ka šādi gadījumi ir bijuši vairākkārt, kas ievērojami apgrūtina situācijas savlaicīgas analīzes veikšanu.

Šobrīd, kā aprēķināms un maksājams nodoklis, ja nodokļa maksātājs, kas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai ieved videi kaitīgas preces, kas tiek izmantotas jaunu preču ražošanai, ja šīs jaunās preces tiek realizētas ārpus Latvijas Republikas teritorijas, nosaka Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumi Nr. 404 „Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļaujas”. Tomēr šī norma ir iekļaujama likumā. Pēc likumprojekta pieņemšanas Vides ministrija iesniegs Ministru kabinetā atbilstošu grozījumu Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 404 „Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju”, paredzot no noteikumiem svītrot attiecīgo punktu.

Lai turpinātu veicināt videi draudzīgāku iepakojumu izmantošanu, nepieciešams samazināt un grozīt nodokļa likmes par preču un izstrādājumu iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem no kartona, papīra, dabiskām šķiedrām, bioplastmasas un oksi–sadalāmās plastmasas, vienlaikus sniedzot oksi–sadālāmās plastmasas definīciju. Dabas resursu nodokļa likmes par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem no plastmasas (polimēru) izejmateriāliem, izņemot no bioplastmasas vai oksi-sadalāmās plastmasas izejmateriāliem no 2009. gada – Ls 0,65 par 1 kg materiāla (šobrīd izņēmums attiecas tikai uz bioplastmasas izejmateriāliem). Nodokļa likmes par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem no oksi–sadalāmās plastmasas izejmateriāliem no 2009. gada – Ls 0,45 par 1 kg materiāla.

Nodokļa likmes par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem no koksnes, papīra un kartona vai citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem atbilstoši spēkā esošajām Dabas resursu nodokļa likumam 2008. gadā – Ls 0,15 par 1 kg materiāla, bet 2009. gadā bija paredzēta – Ls 0,30 par 1 kg materiāla. Likumprojekts paredz nodokļa likmes par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem no koksnes, papīra un kartona vai citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem arī 2009. gadā atstāt šā gada līmenī – Ls 0,15 par 1 kg materiāla.

Lai veicinātu atkritumu šķirošanu, atsevišķu videi kaitīgu preču atkritumu pārstādi un reģenerāciju un atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu, nepieciešams paaugstināt nodokļa likmes par sadzīves atkritumu apglabāšanu un par dažām videi kaitīgo preču grupām. Nodokļa likmju paaugstināšana par sadzīves atkritumu apglabāšanu veicinās Latvijas Republikas saistību izpildi attiecībā uz atkritumu otrreizējo pārstrādi, kādas tā uzņēmās iestājoties Eiropas Savienībā.

Nodokļa likmes par sadzīves atkritumu apglabāšanu paredzēts pakāpeniski paaugstināt no Ls 0,75 par tonnu šobrīd uz Ls 1,25 par tonnu no 01.07.2009.;

Ls 2,50 par tonnu no 01.01.2010.;

Ls 5,00 par tonnu no 01.07.2011.

Nodokļa likmes par atsevišķām videi kaitīgu preču grupām paredzēts paaugstināt vidēji par 50%, jo šobrīd nodokļa likmes nav pietiekami stimulējošas šo preču atkritumu savākšanu un reģenerāciju.

Likumprojekts izstrādāts, lai novērstu praksē konstatētās problēmas attiecībā uz darbībām, kādas veicamas Vides ministrijas padotībā esošai iestādei un Vides ministrijai, ja nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs attiecīgo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā un neizpilda apsaimniekošanas līgumā ar Vides ministrijas padotībā esošu iestādi ietvertās saistības, kā arī uz darbībām, kādas veicamas Vides ministrijas padotībā esošai iestādei un Vides ministrijai, ja nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs mēneša laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis Vides ministrijas padotībā esošā iestādē Dabas resursu nodokļa likumā noteikto pārskatu.

Likumprojektu izstrādājot, ņemti vērā Valsts kontroles ierosinājumi, kas tika norādīti, veicot revīziju Vides ministrijā un tās pilnvarotajās iestādēs par dabas resursu nodokļa administrēšanas atbilstību normatīvo aktu prasībām 2008. gadā.

Nodokļa likmju samazinājums par preču un izstrādājumu iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem no kartona, papīra, dabiskām šķiedrām, bioplastmasas un oksi–sadalāmās plastmasas, izstrādāts, lai turpinātu veicināt videi draudzīgāku iepakojumu izmantošanu. Kā parādīja 2008. gada sākumā ieviestās samazinātās nodokļa likmes par bioplastmasu, šāda pieeja ir būtiski veicinājusi plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu, tomēr, lai sasniegtu maksimālu efektu, nodokļa likmes šiem izstrādājumiem nepieciešams vēlreiz grozīt.

Nodokļa likmju paaugstināšana par sadzīves atkritumu apglabāšanu un par dažām videi kaitīgo preču grupām izstrādāta, lai veicinātu atkritumu šķirošanu, atsevišķu videi kaitīgu preču atkritumu pārstādi un reģenerāciju un atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu. Kā rāda pieredze, ekonomisko instrumentu pielietošana vides aizsardzībā ir efektīva, un sasniedz mērķi, ja šie instrumenti ir adekvāti, tas ir, pietiekami iedarbīgi un stimulējoši vienlaicīgi.

Likumprojekts salīdzinājumā ar spēkā esošo likumu paredz:

1) papildināt likumu ar oksi–sadālāmās plastmasas definīciju;

2) precizē darbības, kādas veicamas Vides ministrijas padotībā esošai iestādei un Vides ministrijai, ja nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs attiecīgo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā un neizpilda apsaimniekošanas līgumā ar Vides ministrijas padotībā esošu iestādi ietvertās saistības;

3) precizē darbības, kādas veicamas Vides ministrijas padotībā esošai iestādei un Vides ministrijai, ja nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs mēneša laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis Vides ministrijas padotībā esošā iestādē Dabas resursu nodokļa likumā noteikto pārskatu;

4) precizē, kā aprēķināms un maksājams nodoklis, ja nodokļa maksātājs, kas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai ieved videi kaitīgas preces, kas tiek izmantotas jaunu preču ražošanai, ja šīs jaunās preces tiek realizētas ārpus Latvijas Republikas teritorijas;

5) paredz paaugstināt un grozīt nodokļa likmes par sadzīves atkritumu apglabāšanu no 2009. gada;

6) paredz paaugstināt un grozīt nodokļa likmes par dažām videi kaitīgo preču grupām 2009. gadā;

7) paredz samazināt un grozīt nodokļa likmes par preču un izstrādājumu iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem no bioplastmasas un oksi–sadalāmās plastmasas 2009. gadā.

Likumprojekta pieņemšana un tā prasību īstenošana pilnībā atrisinās šīs sadaļas 2.punktā aprakstītās problēmas.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2009. gada 1. janvārī.

Likumprojekts „Grozījums Meža likumā”

Ministru kabineta 2005. gada 9. augusta sēdes protokola Nr. 45 35.§ „Informatīvais ziņojums par valsts pārvaldes iestāžu ieņēmumiem no sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem” tika dots uzdevums, pamatojoties uz informatīvajā ziņojumā izvirzītajiem kritērijiem un likumā „Par nodokļiem un nodevām” sniegto valsts nodevas definīciju, izvērtēt valsts pārvaldes iestāžu sniegtos maksas pakalpojumus, sagatavot priekšlikumus par maksas pakalpojumu pārveidošanu par valsts nodevas objektiem un iesniegt Ministru kabinetā atbilstošus tiesību aktu projektus. Daļa no Valsts meža dienesta sniegtajiem maksas pakalpojumiem ir pārveidoti par valsts nodevas objektiem ar 2007. gada 1. janvāri.

Ministru kabineta 2007. gada 24. aprīļa noteikumu Nr. 276 „Grozījums Ministru kabineta 2006. gada 17. janvāra noteikumos Nr. 55 „Noteikumi par Valsts meža dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”” saskaņošanas procesā tika konstatēts, ka vēl trīs Valsts meža dienesta sniegtie maksas pakalpojumi atbilst valsts nodevas definīcijai.

Ministru kabineta 2007. gada 24. aprīļa sēdē (protokols Nr. 25 21.§) tika uzdots Zemkopības ministrijai sagatavot grozījumus Meža likumā, pārveidojot Valsts meža dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrāža 1., 2. un 3.punktā minētos maksas pakalpojumus par valsts nodevas objektiem un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā kā 2008. gada valsts budžeta paketes likumprojektu.

Likumprojekts paredz, ka par izmaiņu izdarīšanu Meža valsts reģistrā, meža un meža zemes novērtēšanu zemes kadastrālās vērtības un mežaudzes vērtības noteikšanai, izmantojot Meža valsts reģistra aktualizētos datus, rakstiskas izziņas izsniegšanu, ja tās sagatavošanai nepieciešams izmantot īpašas datu sagatavošanas metodes un/vai atlases kritērijus maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2009. gada 1. janvārī.

Likumprojekts „Grozījums likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem””

2008. gada 4. septembra ārkārtas Ministru kabineta sēdes protokola 9. punktā ir noteikts, ka ministrijām, ņemot vērā minētā protokola 3. punktā atbalstīto izdevumu apjomu, izvērtēt un, ja nepieciešams, sagatavot grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos un iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabineta šī gada 9. septembra sēdē.

2006. gada 18. maijā Saeimā pieņēma likumu „Par valsts kompensāciju cietušajiem” (turpmāk – likums), kura 7. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka vienam vardarbīgā noziedzīgā nodarījumā cietušajam izmaksājamās valsts kompensācijas maksimālais apmērs ir Latvijas Republikā noteiktās 10 minimālās mēneša darba algas. Saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 3. punktu līdz 2009. gada 1. janvārim vienam vardarbīgā noziedzīgā nodarījumā cietušajam izmaksājamās valsts kompensācijas maksimālais apmērs tiek noteikts piecu minimālo mēneša darba algu apmērā un likuma 7. panta otrajā daļā noteiktās izmaksājamās kompensācijas apmērs tiek aprēķināts, par pamatu ņemot piecas minimālās mēneša darba algas.

Ņemot vērā, ka likuma 7. panta pirmā daļa stājas spēkā 2009. gada 1. janvārī, kā arī prognozējot minimālās mēneša darba algas palielināšanos 2009. gadā, pastāv risks, ka Juridiskās palīdzības administrācijai nebūs iespējams nodrošināt valsts kompensācijas cietušajām personām, kurām saskaņā ar likumu ir tiesības saņemt valsts kompensāciju, ja noziedzīga nodarījuma rezultātā ir iestājusies personas nāve, cietušajam nodarīti smagi, vidēja smaguma miesas bojājumi vai noziedzīgais nodarījums bijis vērsts pret personas dzimumneaizskaramību, izmaksāšanu 2009. gadā.

Vienlaicīgi ar valsts kompensācijas apmēra palielināšanos, kā tas noteikts likuma pārejas noteikumu 3. punktā, kā arī prognozējot valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas palielināšanos, Juridiskās palīdzības administrācijai valsts kompensāciju izmaksas nodrošināšanai 2009. gadā nepieciešams papildus finansējums.

Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu valsts kompensāciju izmaksāšanu, nepieciešams izdarīt grozījumu likuma pārejas noteikumu 3. punktā, paredzot, ka likuma 7. panta pirmā daļa stājas spēkā 2010. gada 1. janvārī.

Likumprojekts paredz pagarināt likuma pārejas noteikumu 3. punktā noteikto termiņu un noteikt, ka likuma 7. panta pirmā daļa stājas spēkā 2010. gada 1. janvārī. Līdz 2010. gada 1. janvārim vienam vardarbīgā noziedzīgā nodarījumā cietušajam izmaksājamās valsts kompensācijas maksimālais apmērs tiek noteikts piecu minimālo mēneša darba algu apmērā, un šā likuma 7. panta otrajā daļā noteiktās izmaksājamās kompensācijas apmērs tiek aprēķināts, par pamatu ņemot piecas minimālās mēneša darba algas.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2009. gada 1. janvārī.

Likumprojekts „Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums”

Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību pārejas noteikumu 28.punktu un atbilstoši Ministru kabineta 2008. gada 4. marta sēdē nolemtajam (protokols Nr. 14., 2§ 4. punkts) Finanšu ministrijai ir jāizstrādā likumprojekts „Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums”.

Lai nodrošinātu stabilu Latvijas ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā, ir nolemts izveidot ilgtermiņa stabilizācijas rezervi. Šajā rezervē paredzēts ieskaitīt līdzekļus no valsts īpašuma privatizācijas fonda, valsts pamatbudžeta kopējo nodokļu un nenodokļu ieņēmumus, kuri pārsniedz saimnieciskā gada valsts budžeta likumā noteikto apjomu, ja atbilstoši valsts budžeta izpildes rezultātiem valsts pamatbudžetā ir izveidojies finanšu pārpalikums, gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētās iemaksas un procentu ieņēmumus no ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļu ieguldījumiem. Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves izveidošana sekmēs valdības uzsākto cīņu ar inflāciju, motivēs valdību vēl stingrāk izvērtēt budžeta līdzekļu izlietošanas efektivitāti. Šādai rezervei var izrādīties būtiska loma dažādu ārkārtas situāciju novēršanā.

Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves fonds ir speciāli izveidots finanšu resursu fonds no valsts budžeta aktīviem, lai nodrošinātu makroekonomisko procesu fiskālo risku ietekmes mazināšanu un sekmētu nacionālās ekonomikas attīstību.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2009. gada 1. janvārī.

Likumprojekts „Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””

Izpildot Ministru kabineta š.g. 27. maija sēdes protokola Nr. 34 8.§ 3. punktu, likumprojekts paredz likuma 4.panta astotajā daļā aizstāt vārdus „vārdus „Veselības ministrija” ar vārdiem „Zāļu valsts aģentūra”. 2008. gada 27.maijā Ministru kabinetā tika izskatīts un apstiprināts Veselības ministrijas sagatavotais Informatīvais ziņojums par augu cigarešu realizāciju, reklāmu un lietošanu un nepieciešamo normatīvo aktu izstrādi šajā jomā (Ministru kabineta 2008.g. 27.maija sēdes protokola Nr.34 8.§) (turpmāk – informatīvais ziņojums). Informatīvajā ziņojumā ir minēts, ka saskaņā ar Farmācijas likuma 10. pantu Zāļu valsts aģentūra novērtē un reģistrē zāles, līdz ar to Zāļu valsts aģentūra būtu kompetenta sniegt likuma „Par akcīzes nodokli” 4.panta astotajā daļā minēto apliecinājumu par izstrādājumu, kuru sastāvā nav tabakas (augu cigarešu), lietošanu vienīgi medicīniskiem mērķiem. Atbilstoši Ministru kabineta 2008.g. 27.maija sēdes protokola Nr.34 8.§ 3.punktam Finanšu ministrijai tika uzdots izstrādāt attiecīgus grozījumus likumā un iesniegt tos noteiktā kārtībā Ministru kabinetā 2009. gada budžeta likumprojektu paketē.

Likumprojektā ir atrunātas normas par akcīzes nodokļa piemērošanu naftas produktiem, kas tiek izmantoti divējādi, ņemot vērā Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvas 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, (turpmāk – Direktīva 2003/96/EK) 2.panta ceturtās daļas „b” apakšpunkta otro ievilkumu. Saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 2.panta ceturtās daļas „b” apakšpunkta otro ievilkumu, šī direktīva neattiecas uz energoproduktu divējādu izmantošanu – energoprodukts tiek divējādi izmantots, ja to izmanto gan par kurināmo, gan citiem nolūkiem, kas nav izmantošana par motordegvielu vai kurināmo. Energoproduktu izmantošanu ķīmiskai reducēšanai un elektrolītiskos un metalurģiskajos procesos uzskata par divējādu lietošanu. Tādējādi akcīzes nodokli nepiemēro vai arī no akcīzes nodokļa atbrīvo naftas produktus, kurus izmanto divējādi.

Likumprojekts paredz 2009. gada 1.februārī palielināt akcīzes nodokli pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem (turpmāk – stiprais alkohols) no Ls 630 uz Ls 705 jeb par 11,9% (par 100 litriem absolūtā spirta). Stiprie alkoholiskie dzērieni ir kaitīgi veselībai. Akcīzes nodoklis ir arī instruments, ar kura palīdzību ietekmē veselībai kaitīgu produktu, šajā gadījumā alkoholisko dzērienu, patēriņu, to samazinot. Tādējādi akcīzes nodokļa likmes palielināšana šādiem dzērieniem ir pozitīvi vērtējama no sabiedrības, veselības un sociālajiem aspektiem. Eiropas Savienības minimālais nodoklis pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem un spirtam ir EUR 550 jeb Ls 387,2 par 100 litriem absolūtā spirta. Salīdzinot ar Baltijas valstīm – Lietuvu un Igauniju, Latvijā šis nodoklis ir viszemākais. Lietuvā akcīzes nodoklis pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem ir EUR 1112 jeb Ls 783 par 100 litriem absolūtā spirta, tātad par Ls 153 par 100 litriem absolūtā spirta jeb 24,3% lielāks nekā Latvijā. Savukārt Igaunijā – EUR 1291 jeb Ls 909 par 100 litriem absolūtā spirta, tātad par Ls 279 par 100 litriem absolūtā spirta jeb 44,3% lielāks nekā Latvijā. Lai situācija akcīzes nodokļa piemērošanā pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem būtu daudz maz līdzīga šajās trijās Baltijas valstīs, ir nepieciešams Latvijas akcīzes nodokļa likmi palielināt, lai mazinātu starpību starp akcīzes nodokļa likmēm Lietuvā un Igaunijā. Palielināta akcīzes nodokļa likme vienādi attieksies kā uz vietējā ražojuma stipro alkoholu, tā uz importēto stipro alkoholu. Turklāt arī pēc akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanas stiprajam alkoholam Latvijā par aptuveni 11,9% tā tik un tā būs viszemākā Baltijas valstīs. Latvijā akcīzes nodokļa likme pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem būs aptuveni par 10% zemāka nekā Lietuvā un par 29% zemāka nekā Igaunijā. Akcīzes nodokļa likmes stiprajam alkoholam paaugstināšanas, to tuvinot stiprā alkohola akcīzes nodokļa likmei pārējās Baltijas valstīs, mērķis ir arī paredzamā budžeta ieņēmumu samazinājuma kompensēšana sakarā ar jaunu uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu ieviešanu un esošo saglabāšanu.

Likumprojekts paredz 2009. gada 1. februārī palielināt akcīzes nodokli citai smēķējamai tabakai no Ls 14 uz Ls 23 (par 1000 gramiem), lai nodokļa likmes līmeni pielīdzinātu akcīzes nodokļa smalki sagrieztai tabakai. Smēķējamā tabaka līdzīgi kā citi tabakas izstrādājumi ir kaitīga veselībai. Līdz ar to akcīzes nodokļa piemērošana tai ir arī instruments, ar kura palīdzību var ietekmēt tā patēriņu, samazinot to. Šobrīd saskaņā ar likuma „Par akcīzes nodokli” 13. panta trešās daļas „b” apakšpunktu citai smēķējamai tabakai akcīzes nodoklis par 1000 gramiem tabakas ir 14 lati un tas ir par 9 latiem mazāks nekā smalki sagrieztai smēķējamai tabakai cigarešu uztīšanai. Praksē ir ļoti grūti nošķirt citu smēķējamo tabaku no smalki sagrieztas smēķējamās tabakas cigarešu uztīšanai, neņemot paraugus. Tādējādi pastāv risks, ka, lai izvairītos no atbilstošas akcīzes nodokļa nomaksas, smalki sagrieztā tabaka cigarešu uztīšanai varētu tikt deklarēta kā cita smēķējamā tabaka. Līdz ar to, lai novērstu iespējamo izvairīšanos no atbilstošas akcīzes nodokļa nomaksas un vienlaikus iespējams samazinātu citas smēķējamās tabakas patēriņu, nepieciešams palielināt akcīzes nodokli citai smēķējamai tabakai, pielīdzinot to akcīzes nodokļa līmenim smalki sagrieztai tabakai

Likumprojekts paredz, ka akcīzes nodokļa markas var iegādāties ne tikai akcīzes preču noliktava turētājs, importētājs vai citas dalībvalsts noliktavas turētāja vai pārsūtītājtirgotāja iecelts akcīzes nodokļa maksātāja pārstāvis, bet arī apstiprināts un neapstiprināts tirgotājs. Šobrīd saskaņā ar likuma 27. panta piekto daļu akcīzes nodokļa markas saņem importētājs, noliktavas turētājs Latvijas Republikā, citas dalībvalsts noliktavas turētāja vai pārsūtītājtirgotāja iecelts akcīzes nodokļa maksātāja pārstāvis. Saņemot akcīzes nodokļa markas, attiecīgais akcīzes nodokļa maksātājs iesniedz nodrošinājumu par akcīzes nodokļa apmēru, kas atbilst izsniegto akcīzes nodokļa marku daudzumam. Latvijā alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot alkoholiskos dzērienus, kuri iepildīti pudelēs ar tilpumu līdz 100 mililitriem, alus, alkoholiskos dzērienus, kurus saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā realizē beznodokļu tirdzniecības veikalos) un tabakas izstrādājumiem, kas laisti brīvā apgrozījumā ir jābūt marķētiem ar akcīzes nodokļa markām. Ņemot vērā, ka atbilstoši likumam „Par akcīzes nodokli” arī apstiprināts tirgotājs un neapstiprināts tirgotājs var ievest Latvijā no ES dalībvalsts alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus, jārada iespēja minētajām personām saņemt akcīzes nodokļa markas, lai tās varētu realizēt minētās akcīzes preces Latvijā.

Likumprojektā ir iestrādātas normas, kas pārņem Padomes 2007. gada 20. decembra Direktīvā 2007/74/EK par atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa par precēm, kuras ieved personas, kas ieceļo no trešajām valstīm, noteiktās normas attiecībā uz akcīzes precēm. Pamatā tiek saglabāti pašreiz esošie kvantitatīvie ierobežojumi attiecībā uz alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem, kas šobrīd ir noteikti Padomes 1983. gada 28. marta Regulā Nr. 918/83, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, vienīgi negāzētam vīnam tie ir palielināti no 2 litriem uz 4 litriem, kā arī monetārā lieluma vietā kvantitatīvais ierobežojums alum tiek noteikts 16 litri.

Lai daļēji samazinātu neefektīvu cilvēku un finansiālo resursu izmantošanu, likumprojektā iestrādāta norma, kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests neaprēķina akcīzes nodokli un soda naudu par nelieliem konfiscētajiem akcīzes preču daudzumiem.

Likumprojekts paredz precizēt un uzlabot arī citas atsevišķas normas pēc nodokļu administrācijas pieredzes un uzņēmēju ierosinājumiem.

Tā kā Direktīva 2007/74/EK piemērojama ar 2008. gada 1. decembri, likumprojektā ietvertās normas stājas spēkā 2008. gada 1. decembrī, izņemot normas, kas paredz palielināt akcīzes nodokli pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem un citai smēķējamai tabakai (palielinātās likmes stājas spēkā 2009. gada 1.februārī).

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2008. gada 1. decembrī.

Likumprojekts „Grozījumi Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā”

2008. gada 31. janvārī Saeima pieņēma Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumu, nosakot tajā pārejas periodu no 2009. gada 1.janvāra līdz 2010. gada 30.jūnijam, kura laikā zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kā arī individuālajiem uzņēmumiem ir jāveic pārreģistrācija komercreģistrā vai arī jāveic likvidācija. Zemnieku un zvejnieku saimniecības un individuālos uzņēmumus, kuri nebūs veikuši minētās darbības, atbilstoši Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma pārejas noteikumu 10.punktam ir paredzēts izslēgt no uzņēmumu reģistra.

Likumprojekts paredz atlikt zemnieku un zvejnieku saimniecību un individuālo uzņēmumu reformu, nosakot, ka zemnieku un zvejnieku saimniecību un individuālo uzņēmumu pārreģistrācija ir veicama laika posmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. jūnijam.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2010. gada 1. janvārī.

Likumprojekts „Grozījums likumā “Par atbilstības novērtēšanu””

Likumprojekts izstrādāts saistībā ar likumprojektu „Par valsts budžetu 2009. gadam”, kura ietvaros paredzēts valsts aģentūru „Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” (turpmāk –LATAK) pievienot valsts aģentūrai „Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs”” (turpmāk –LNMC), mainot iestādes nosaukumu uz „Metroloģijas un akreditācijas valsts aģentūra”.

Pašreiz LATAK veic likumā „Par atbilstības novērtēšanu” noteiktās funkcijas.

Likumprojektā redakcionāli precizēts iestādes nosaukums, kura pārņems LATAK un LNMC funkcijas.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2009. gada 1. janvārī.

Likumprojekts „Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību””

Likumprojekts izstrādāts saistībā ar likumprojektu „Par valsts budžetu 2009. gadam”, kura ietvaros paredzēts valsts aģentūru „Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” (turpmāk –LATAK) pievienot valsts aģentūrai „Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs”” (turpmāk –LNMC), mainot iestādes nosaukumu uz „Metroloģijas un akreditācijas valsts aģentūra”.

Pašreiz LATAK veic likumā „Par atbilstības novērtēšanu” noteiktās funkcijas.

Likumprojektā redakcionāli precizēts iestādes nosaukums, kura pārņems LATAK un LNMC funkcijas.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2009. gada 1. janvārī.

Likumprojekts „Grozījums likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību””

Likumprojekts izstrādāts saistībā ar likumprojektu „Par valsts budžetu 2009. gadam”, kura ietvaros paredzēts valsts aģentūru „Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” (turpmāk –LATAK) pievienot valsts aģentūrai „Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs”” (turpmāk –LNMC), mainot iestādes nosaukumu uz „Metroloģijas un akreditācijas valsts aģentūra”.

Pašreiz LATAK veic likumā „Par atbilstības novērtēšanu” noteiktās funkcijas.

Likumprojektā redakcionāli precizēts iestādes nosaukums, kura pārņems LATAK un LNMC funkcijas.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2009. gada 1. janvārī.

Likumprojekts „Grozījums Vides aizsardzības likumā”

Likumprojekts izstrādāts saistībā ar likumprojektu „Par valsts budžetu 2009. gadam”, kura ietvaros paredzēts valsts aģentūru „Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” (turpmāk –LATAK) pievienot valsts aģentūrai „Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs”” (turpmāk –LNMC), mainot iestādes nosaukumu uz „Metroloģijas un akreditācijas valsts aģentūra”.

Pašreiz LATAK veic likumā „Par atbilstības novērtēšanu” noteiktās funkcijas.

Likumprojektā redakcionāli precizēts iestādes nosaukums, kura pārņems LATAK un LNMC funkcijas.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2009. gada 1. janvārī.

Likumprojekts „Grozījums Ceļu satiksmes likumā”

Likumprojekts izstrādāts saistībā ar likumprojektu „Par valsts budžetu 2009. gadam”, kura ietvaros paredzēts valsts aģentūru „Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” (turpmāk –LATAK) pievienot valsts aģentūrai „Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs”” (turpmāk –LNMC), mainot iestādes nosaukumu uz „Metroloģijas un akreditācijas valsts aģentūra”.

Pašreiz LATAK veic likumā „Par atbilstības novērtēšanu” noteiktās funkcijas.

Likumprojektā redakcionāli precizēts iestādes nosaukums, kura pārņems LATAK un LNMC funkcijas.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2009. gada 1. janvārī.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””

Likumprojekts izstrādāts saistībā ar likumprojektu „Par valsts budžetu 2009. gadam”, kura ietvaros paredzēts valsts aģentūru „Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” (turpmāk –LATAK) pievienot valsts aģentūrai „Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs”” (turpmāk –LNMC), mainot iestādes nosaukumu uz „Metroloģijas un akreditācijas valsts aģentūra”.

Pašreiz LATAK veic likumā „Par atbilstības novērtēšanu” noteiktās funkcijas.

Likumprojektā redakcionāli precizēts iestādes nosaukums, kura pārņems LATAK un LNMC funkcijas.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2009. gada 1. janvārī.

Likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2008. gada 13. maija sēdē (protokollēmums 19.§ 2. punkts) uzdoto, Finanšu ministrijai bija jāizstrādā grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību, paredzot, ka finanšu ministram ir tiesības palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju normatīvajos aktos noteikto sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu segšanai. Minētais grozījums stājas spēkā nākamajā dienā pēc šā likuma izsludināšanas.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 22. februāra rīkojuma Nr. 90 (prot. Nr. 9 23.§) 3. pielikuma „Likumi, kuros nepieciešams veikt grozījumus, kas saistīti ar attiecīgo administratīvo teritoriju, vietējo pašvaldību domju (padomju) un citu institūciju neesību” 30. punktu, likumprojektā papildināti pārejas noteikumi paredzot, ka no 2009. gada 1. jūlija visā likumā tiek izslēgti vārdi „padome” (attiecīgā locījumā).

Lai izpildītu Likuma par budžetu un finanšu vadību pārejas noteikumu 34.punktā noteikto un ievērojot to, ka pašlaik normatīvajos aktos nav noteikts regulējums par atvasinātu publisko personu budžetu patstāvību, šo personu finanšu kontroles un finanšu stabilizācijas reglamentāciju, finansēšanu budžeta iestādes vai valsts budžeta finansētas institūcijas statusā, kā arī par citiem šo personu finanšu un budžetu vadības jautājumiem veikti šādi grozījumi:

· saistībā ar no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu finanšu plānošanas, uzskaites un atskaišu sistēmas izveidi ir papildināta 27. panta ceturtā daļa, 29. pants papildināts ar trešo daļu, kā arī papildināta 31. panta otrā daļa ar 8.¹ punktu;

· lai nodrošinātu regulējumu no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskās personas darbības pārskatu jomā, ir papildināts 30. pants ar deleģējumu pārskatu kārtības izstrādāšanai, kā arī papildināti pārejas noteikumi ar 35. punktu;

· saistībā ar no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisko personu finanšu un budžeta vadības jautājumiem ir precizēts un papildināts 41. pants un 43. pants, kā arī pārejas noteikumos precizēts 33. punkts.

Lai nodrošinātu vidēja termiņa budžeta plānošanas sistēmas fleksibilitāti ir redakcionāli precizēta 16.¹ panta pirmā daļa nosakot, ka Finanšu ministrija iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā saimnieciskā gada valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādes un iesniegšanas grafiku, kā arī svītrota 16.¹ panta otrā daļa un termiņi 16.² panta pirmā, ceturtā, piektā daļā, 18.panta pirmajā daļā un 20. panta trešajā daļā.

Atbilstoši Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likumā iekļautajām normām ir izslēgti 8.¹panta pirmās daļas 2. punkts un trešā daļa, kā arī papildināta 31.panta otrā daļa ar 8.² punktu. Vienlaicīgi ir precizēta 34. panta pirmās daļas redakcija dodot finanšu ministram tiesības ieguldīt Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļus.

Sakarā ar to, ka tiek apzinātas budžeta institūciju sniegto maksas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas veicināšanas problēmas un saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 3. jūnija rīkojumu Nr. 305 „Par Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēm 2008.–2013. gadam” ir jāizstrādā valsts pārvaldes institūciju sniedzamo publisko un pārējo maksas pakalpojumu koncepcija. Līdz ar to ir mainīti termiņi pārejas noteikumu 17. un 26. punktā.

Lai nodrošinātu efektīvu valsts aizdevumu portfeļa riska līmeņa samazināšanu, likuma 36.panta piektajā daļā ir sašaurināts valsts aizdevumu saņēmēju (subjektu) loks.

Likumā ir veikti arī citi labojumi, kas pilnveidotu:

· vidēja termiņa budžeta plānošanas sistēmas nepārtrauktību;

· Valsts kases efektīvāku funkciju izpildi;

· sakārtotu Valsts kases kontu darbības nosacījumus;

· budžeta jomā izmantojamos terminus un to skaidrojumus

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2009. gada 1. janvārī.

Likumprojekts „Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”

2008. gada Valdības rīcības plāns Deklarācijas par I.Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai: 7.23.1.punkts (atbalstīts ar Ministru kabineta š.g. 19.februāra protokollēmumu Nr.11 / 4.§).

Valsts aizsardzības koncepcija (š.g. 20. maijā projekts apstiprināts Ministru kabinetā, protokols Nr.32 25.§; š.g. 10. jūnijā atbalstīts Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā).

Veicinot Latvijas aizsardzības sistēmas konsekventu attīstības plānošanu un stabilitāti attiecībā uz pieejamā finansējuma apjomu ilgākā laika periodā, 2001. gada 2. maijā Saeima pieņēma Valsts aizsardzības finansēšanas likumu (ar grozījumiem, kas stājās spēkā no 2002. gada 31. maija). Tas nosaka valsts aizsardzībai, drošībai un integrācijai NATO, līdz 2008. gadam ieskaitot, iedalīt finansējumu 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Valsts aizsardzības finansēšanas likumā noteiktajam ilgtermiņa finansējumu perspektīvas principam ir kritiska nozīme, stiprinot valsts aizsardzības spējas NATO kolektīvās aizsardzības ietvaros. Pašreizējās starptautiskās drošības situācijas kontekstā, Latvijai ir it sevišķi svarīgi stiprināt NATO institūciju un dalībvalstu spējas kopīgi reaģēt uz iespējamo krīzi, kā arī pastāvīgi uzturēt un pilnveidot nacionālās spējas ārvalstu militāro palīdzības uzņemšanai mūsu valsts teritorijā reālas krīzes gadījumā. Pamatojoties uz likumā noteikto, iestājoties Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO), Latvija apņēmās no valsts budžeta atvēlēt nepieciešamo finansējuma apjomu aizsardzības spēju stiprināšanai 2% apmērā no IKP. Līdz ar to, ievērojot sabiedroto solidaritātes principu, Latvija apņēmās nodrošināt stabilu ieguldījumu NATO, attīstot atbilstošas valsts aizsardzības spējas kolektīvas aizsardzības stiprināšanai.

Jānorāda, ka apņemšanās iedalīt finansējumu 2% apmērā no IKP Latvijas valsts aizsardzības spēju attīstībai un valsts aizsardzības uzdevumu izpildei, ir nostiprināta 2008.gada Valdības rīcības plāna Deklarācijas par I.Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 7.23.1. punktā. Ilgtermiņa budžeta perspektīvas nodrošināšana ir izvirzīta kā viena no svarīgākajām prioritātēm arī jaunajā Valsts aizsardzības koncepcijā (š.g.19.jūnijā apstiprināta LR Saeimā)

Lai celtu Nacionālo bruņoto spēku rīcībspēju vidējā termiņā, izpildītu Latvijas saistības NATO militāro spēju attīstībā, kā arī radītu pamatu ilgtermiņa attīstības projektu uzsākšanai, ir nepieciešams nodrošināt stabilitāti attiecībā uz pieejamā finansējuma apjomu ilgākā laika periodā, t.i.: nepieciešams veikt grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, pagarinot tā darbību līdz 2012. gadam.

Likumprojekts nosaka finansējuma apjomu valsts aizsardzībai, drošībai un dalībai NATO un paredz šiem mērķiem atvēlēt 2 procentus no iekšzemes kopprodukta, izstrādājot valsts budžeta projektu kārtējam gadam. Paredzot finansējuma apjomu laika posmā līdz 2012. gadam, tiks nodrošināts stabils finansējums konsekventai valsts aizsardzības spēju attīstībai, kā arī NATO un nacionālās aizsardzības uzdevumu izpildei.

Likumprojekts „Grozījumi Reklāmas likumā”

Pašreiz Reklāmas likums paredz Konkurences padomei pienākumu veikt maldinošas un salīdzinošas reklāmas uzraudzību. Tāpat atbilstoši kompetencei Konkurences padome veic arī sekojošu Reklāmas likuma 4.panta otrās daļas 5.-7.punktā minēto pārkāpumu uzraudzību:

– nomelnot, noniecināt vai izsmiet citu personu, tās darbību, nosaukumu (firmu), preces vai pakalpojumus, preču zīmes;

– izmantot citas personas vārdu, uzvārdu, nosaukumu (firmu) vai citādu identificējošu apzīmējumu (arī preču zīmi) bez personas piekrišanas;

– atdarināt cita reklāmas devēja reklāmas tekstu, lozungu, vizuālo tēlu, skaņu un citus speciālos efektus bez tā piekrišanas vai arī veikt citāda veida darbības, kas var izraisīt neskaidrības vai maldināt par reklāmas devēju, reklamējamām precēm vai pakalpojumiem.

Maldinoša un salīdzinoša reklāma faktiski skar tikai atsevišķu tirgus dalībnieku attiecības, bet ne konkurenci kopumā, līdz ar to ir pamatoti, ka aizskartie tirgus dalībnieki savas intereses aizstāvētu tiesā, ceļot civiltiesisku prasību, nevis savstarpēju attiecību kārtošanai izmantotu valsts resursus. Vēršanās tiesā arī nodrošinātu, ka celtās prasības būtu pamatotākas.

Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka Konkurences padome neveic maldinošas un salīdzinošas reklāmas kā arī Reklāmas likumā 4. panta otrās daļas 5.–7. punktā noteikto pārkāpumu uzraudzību, bet tās vietā aizskartie tirgus dalībnieki savas intereses varēs aizstāvēt tiesā,, ceļot civiltiesisku prasību.

Patērētājiem adresētu maldinošu reklāmu, tostarp atsevišķus salīdzinošas reklāmas veidus saskaņā ar Negodīgas komercprakses aizlieguma likumu uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kā arī atbilstoši savai kompetencei Veselības inspekcija, veterināro zāļu jomā - Pārtikas un veterinārais dienests. Likumprojekts neskar šo iestāžu kompetenci.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2009. gada 1. janvārī.

Likumprojekts „Grozījumi Konkurences likumā”

Pašreiz Konkurences likums paredz Konkurences padomei pienākumu veikt maldinošas un salīdzinošas reklāmas (tai skaitā Reklāmas likuma 4. panta otrās daļas 5.–7. punkta) uzraudzību, kā arī negodīgas konkurences uzraudzību, gadījumos, kad negodīga konkurence izpaužas kā nepatiesas, nepilnīgas vai izkropļotas informācijas izplatīšana par citu tirgus dalībnieku vai tā darbiniekiem, kā arī par šā tirgus dalībnieka ražoto vai realizēto preču saimniecisko nozīmi, kvalitāti, izgatavošanas veidu, īpašībām, daudzumu, noderīgumu, cenām, to veidošanas un citiem noteikumiem, kas var šim tirgus dalībniekam nodarīt zaudējumus vai cita tirgus dalībnieka komercnoslēpumu ietverošas informācijas iegūšana, izmantošana vai izplatīšana bez tā piekrišanas. Pārējos negodīgas konkurences izpausmes gadījumus skata tiesa, civiltiesiskā kārtībā.

Maldinoša un salīdzinoša reklāma un negodīga konkurence faktiski skar tikai atsevišķu tirgus dalībnieku attiecības, bet ne konkurenci kopumā, līdz ar to ir pamatoti, ka aizskartie tirgus dalībnieki savas intereses aizstāvētu tiesā, nevis savstarpēju attiecību kārtošanai izmantotu valsts resursus. Vēršanās tiesā civiltiesiskā kārtībā arī nodrošinātu, ka prasības būtu pamatotākas.

Ziņojums par apvienošanos ir jāiesniedz, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 25 miljoniem latu.

Tā kā atsevišķi apvienošanās darījumi rada nebūtisku ietekmi uz konkurences situāciju, lai samazinātu administratīvo procedūru slogu tirgus dalībniekiem un taupītu valsts administratīvos resursus, ir nepieciešams noteikt, ka apvienošanās ziņojums nav jāiesniedz, ja viena no apvienošanās dalībniekiem apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā nepārsniedz vienu miljonu latu.

Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka:

Konkurences padome neveic negodīgas konkurences un maldinošas un salīdzinošas reklāmas uzraudzību, bet tās vietā aizskartie tirgus dalībnieki savas intereses varēs aizstāvēt tiesā,, ceļot civiltiesisku prasību;

apvienošanās ziņojums nav jāiesniedz, ja viena no apvienošanās dalībniekiem apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā nepārsniedz vienu miljonu latu.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2009. gada 1. janvārī.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”

Pašreiz Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss (turpmāk – LAPK) paredz Konkurences padomei tiesības sodīt par aizliegtas reklāmas izplatīšanu (LAPK 166.¹³ pants).

Tā kā Konkurences padomes kompetencē esošie reklāmas pārkāpumi faktiski skar tikai atsevišķu tirgus dalībnieku attiecības, bet ne konkurenci kopumā, līdz ar to ir pamatoti, ka aizskartie tirgus dalībnieki savas intereses aizstāvētu tiesā, nevis savstarpēju attiecību kārtošanai izmantotu valsts resursus. Vēršanās tiesā civiltiesiskā kārtībā arī nodrošinātu, ka celtās prasības būtu pamatotākas.

Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka Konkurences padome neveic administratīvo sodīšanu par aizliegtas reklāmas izplatīšanu.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2009. gada 1. janvārī.

Likumprojekts „Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””

Ar šo likumprojektu ir jāpārņem Padomes 2007. gada 20. decembra Direktīva 2007/74/EK par atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa par precēm, kuras ieved personas, kas ieceļo no trešajām valstīm (turpmāk – Direktīva 2007/74/EK).

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) depozītu kontā skaidrā naudā iekasētā pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) summa par mutiski deklarētām precēm, ko iekšzemē ieved personīgajā bagāžā fiziskās personas, kas ierodas no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām (turpmāk – ceļotājs), 2007. gadā bija Ls 797,29, bet 2008. gada pirmajā pusē – Ls 2548,77.

Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2. panta otrā daļa nosaka, ka preču imports ir saimnieciskās darbības ietvaros veikts ar PVN apliekams darījums. Tomēr ar PVN neapliek preču importu, kas noteikts likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” 6.panta otrajā daļā, tai skaitā preču importu, kas netiek aplikts ar muitas nodokli saskaņā ar Padomes 1983. gada 28. marta Regulu Nr. 918/83, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (turpmāk - Regula Nr. 918/83).

Šobrīd Regulas Nr.918/83 45.panta 1. punkts nosaka, ka, ievērojot 46. līdz 49. pantu, no ievedmuitas nodokļiem atbrīvo preces, kas atrodas to ceļotāju personīgajā bagāžā, kuri ierodas no trešajām valstīm, ja šāda preču ievešana nav komerciāla.

Padomes 2008. gada 17. marta Regulas Nr.274/2008 ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr.918/83, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, 1. panta 4. punkts nosaka, ka Regulas Nr. 918/83 45. pants izteikts jaunā redakcijā. Ar šiem grozījumiem tiek noteikts, ka ar 2008. gada 1. decembri preces, kas atrodas to ceļotāju personīgajā bagāžā, kuri ierodas no trešajām valstīm, importē, nepiemērojot muitas nodokļus, ja šādu preču importam nepiemēro PVN atbilstoši tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2007/74/EK.

Līdz ar to ir nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”.

Lai pārņemtu Direktīvas 2007/74/EK normas, papildināts likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 6. pants, nosakot atbrīvojumu no PVN importa precēm, ko iekšzemē ieved personīgajā bagāžā ceļotājs, kas ierodas no trešās valsts vai trešās teritorijas, ja šāda preču ievešana nav komerciāla. Atbilstoši Direktīvas 2007/74/EK prasībām kritēriji atbrīvojumam no PVN noteikti gan pēc ievesto preču vērtības (t.i., monetārie ierobežojumi), gan pēc to daudzuma (t.i., kvantitatīvie ierobežojumi). Tā kā Direktīva 2007/74/EK attiecas arī uz akcīzes nodokli, atbrīvojums tabakas izstrādājumiem, alkoholam un alkoholiskajiem dzērieniem, ko ceļotājs ieved personīgajā bagāžā, noteikts, ievērojot likumā „Par akcīzes nodokli” noteiktos nosacījumus un ierobežojumus šo preču daudzumam.

Tā kā Direktīva 2007/74/EK piemērojama ar 2008. gada 1. decembri, likumprojekts nosaka, ka grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” stājas spēkā 2008. gada 1. decembrī.

Vienlaikus ar likumprojektu tiek veikti atsevišķi precizējumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”.

· precizētas normas par preču importu, nosakot, ka ar PVN apliek jebkuru preču importu, ja likumā nav noteikts citādi;

· redakcionāli precizēts termins „nelietots nekustamais īpašums” likuma 1. panta 16. punktā (tai skaitā noteikts, ka par nelietotu nekustamo īpašumu uzskata arī ēku vai būvi, ja tai veic renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju, bet tā vēl nav nodota ekspluatācijā, kā arī definēts nepabeigtās celtniecības objekta jēdziens).

· precizēts likuma 13.¹pants, kas nosaka PVN piemērošanu lauksaimniekiem (tai skaitā, tiek precizēts pārskatā, ko iesniedz lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs, iekļaujamā informācija un pārskata iesniegšanas termiņš, kā arī ieviests apliecinājums, ko lauksaimnieks iesniedz lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam, lai apliecinātu, ka lauksaimnieks nav apliekamā persona un ka tam ir tiesības saņemt kompensāciju saskaņā ar minēto pantu; līdz ar to lauksaimniekam nav vairs jāsaņem izziņa no VID);

· precizēta likuma 12.panta 10.¹daļa, nosakot, ka apliekamā persona var pieprasīt pārmaksāto nodokļa summu novirzīt citu nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto maksājumu veikšanai (paredzot, ka turpmāk pārmaksāto nodokļa summu varēs novirzīt arī ievedmuitas un izvedmuitas nodokļu, akcīzes nodokļa naftas produktiem un akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem segšanai);

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2008. gada 1. decembrī.

Likumprojekts „Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākumu nodokli””

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” ir izstrādāts, izpildot:

– Deklarācijas par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 5.72. punktu.

– Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerētās darbības īstenošanai 5.72.1. un 5.72.2. punktā doto uzdevumu;

– ar Ministru kabineta 2008. gada 19. maija rīkojumu Nr.263 „Par uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumus plānu 2008. gadam” apstiprinātā Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2008. gadam veicamo 1., 2., 5. un 11. pasākumu.

Maksājumi nerezidentiem par starptautiskā gaisa satiksmē izmantotu gaisa kuģu izmantošanu

Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normas paredz, ka, izmaksājot nerezidentam samaksu par intelektuālo īpašumu (likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1. panta astotās daļas izpratnē) vai nomu, ir jāietur nodoklis no izmaksātās atlīdzības 5% apmērā. Lai veicinātu starptautiskā gaisa satiksmē izmantotu gaisa kuģu izmantošanu, ir nepieciešams veikt precizējumus likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, paredzot, ka, atlīdzība par starptautiskā gaisa satiksmē izmantotiem gaisa kuģiem nav samaksa par intelektuālo īpašumu (likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1. panta astotās daļas izpratnē) vai nomas maksājums, no kura ir jāietur nodoklis no izmaksātās atlīdzības nerezidentam 5% apmērā.

Sociālā iekļaušanās

Pašreiz likums paredz, ka izmaksas, lai nodrošinātu darba vietu darba aprīkojumu darbiniekam ar invaliditātes grupu, tiek atzītas par saimnieciskās darbības izmaksām un tās noraksta izdevumos atbilstoši ieguldījumu veidam. Lai veicinātu jaunu sabiedrības sociāli atstumto grupu iekļaušanos darba tirgū un veicinātu darba devējus pielāgot darba vietas, nepieciešams nodokļu stimuls, kas veicinātu darba devējus radīt un saglabāt specializētas darba vietas sociāli atstumto grupu iedzīvotājiem.

Pašu kapitāla palielināšana

Pašreiz likums paredz, ka aizņemoties līdzekļus no kredītiestādes, aizdevumu procentus var atzīt par saimnieciskās darbības izdevumiem, bet iegūstot līdzekļus, nesadalot pirmstaksācijas gada peļņu (palielinot pašu kapitālu), apliekamā ienākuma samazināšana nav veicama. Ekonomikas stabilizācijas nolūkos nepieciešams veicināt kapitālsabiedrību pašu kapitāla palielināšanu.

Pamatlīdzekļu aizstāšana

Nepilnīga pamatlīdzekļu nolietojuma gadījumā veicot pamatlīdzekļu nomaiņu (aizstāšanu), atsavinot veco pamatlīdzekli, var veidoties ar nodokli apliekams ienākums. Likums (neatkarīgi no tā vai šos līdzekļus iegulda jaunā pamatlīdzeklī vai nē) paredz, ka šādu ienākumu apliek ar nodokli taksācijas periodā, kurā tas rodas.

Pamatlīdzekļu vērtības palielināšana nolietojuma norakstīšanas vajadzībām

Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13. panta 1.² daļā ir noteikta īpaša pamatlīdzekļu norakstīšanas kārtība jaunām ražošanas tehnoloģijām, to vērtību reizinot ar vērtību palielinošu koeficientu. 2008. gadā šis koeficients ir 1,3, bet 2009. gadā šis koeficients, neveicot grozījumus likumā, būtu 1,2. Lai saglabātu nodokļu sistēmas līdz šim izmantotās priekšrocības tieši ekonomikas lejupslīdes periodā, ir nepieciešams radīt papildu stimulu investīcijām ražošanā.

Nemateriālo ieguldījumu norakstīšanas kārtība

Ieguldījumus nemateriālajos aktīvos, kuru rezultātā ir iegūts patents vai preču zīme, uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām noraksta izdevumos 5 gados. Reģistrēto patentu un preču zīmju apmērs Latvijā salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir ļoti mazs. Latvijā kopējais finansējums 2006. gadā pētniecībai un attīstībai bija 0,7% no iekšzemes kopprodukta (turpmāk –IKP), tai skaitā. valsts sektora investīcijas 0,33%, privātā sektora investīcijas – 0,37%, savukārt Eiropas Savienībā vidēji tas ir 1,93%. Eiropas Komisijas noteiktais mērķis ir līdz 2013. gadam panākt ieguldījumu pieaugumu pētniecībā un attīstībā līdz 3% no IKP, tai skaitā privātā sektora investīcijas – 2% no IKP.

Zaudējumu pārnešanas kārtība

Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 14.panta pirmā daļa paredz, ka zaudējumus, kas radušies nodokļa maksātāja taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultātā var segt hronoloģiskā secībā no nākamo piecu taksācijas periodu peļņas. Ņemot vērā citu valstu pieredzi un uzkrāto zaudējumu apmēru ir nepieciešams pārskatīt zaudējumu pārnešanas termiņu.

Grozījumu nepieciešamības sākotnējais pamatojums ir Ministru kabinetā š.g. 29. jūlijā (prot. Nr. 54 13.§) izskatītais Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums „Par nozaru attīstības perspektīvām un nodokļu sistēmas izmaiņām” (TA-2277).

Likumprojekts paredz:

Maksājumus nerezidentiem par starptautiskā gaisa satiksmē izmantotu gaisa kuģu izmantošanu

Mērķis – nepieciešams stimulēt aviosabiedrības atjaunot un paplašināt starptautiskā gaisa satiksmē izmantotu gaisa kuģu nomu, lai aviosabiedrību iespējamā reģistrācijas vietas maiņa (ņemot vērā aviosabiedrību – nodokļu maksātāju mobilitāti) uz citu valsti neradītu nodokļu maksātājam būtiskas nodokļu priekšrocības salīdzinot ar Latviju. Tādējādi saglabājot būtiskāko aviosabiedrību maksāto nodokļu apmēru Latvijā.

Grozījumi likuma 3.pantā paredz, ka atlīdzība nerezidentam par starptautiskā gaisa satiksmē izmantotu gaisa kuģu izmantošanu nav uzskatāma par samaksu par intelektuālo īpašumu (likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1. panta astotās daļas izpratnē) vai nomu, un no tās nav jāietur nodoklis 5% apmērā.

Sociālā iekļaušanās

Mērķis – darba devējiem no jauna radīt un vismaz uz 2 gadiem saglabāt darba vietas darba spējīgiem invalīdiem.

Likumprojekts nosaka, ka par izmaksām, kas taksācijas gadā rodas, lai radītu speciālu jaunu darba vietu darbiniekam ar invaliditātes grupu, tiek koriģēts apliekamais ienākums.

Pašu kapitāla palielināšana

Mērķis – radīt stimulu kapitālsabiedrības īpašniekiem nesadalīt nopelnīto dividendēs, bet ieguldīt kapitālsabiedrības attīstībā, palielinot pašu kapitālu.

Likumprojekts paredz apliekamā ienākuma samazināšanu par nosacītu kredītprocentu summu, kāda nodokļa maksātājam būtu jāmaksā par līdzīga apmēra aizņēmumu (pašu kapitāla palielinājuma daļas apmērā).

Pamatlīdzekļu aizstāšana

Mērķis – radīt stimulu nodokļu maksātājiem neefektīvas un nemodernas tehnoloģiskās iekārtas aizstāt ar jaunām un efektīvām iekārtām, aizstāšanas brīdī atliekot nodokļa nomaksu par atsavināto pamatlīdzekli. Veicināt ražošanas kompleksu pārcelšanu no teritorijām ar augstu kadastrālo vērtību un nekustamā īpašuma nodokļa slogu uz nodokļu ziņā izdevīgākām teritorijām Latvijas lauku apvidos.

Likumprojekts paredz atbrīvot no aplikšanas ar uzņēmumu ienākuma nodokli peļņu, kas gūta no pamatlīdzekļu (t.sk. tehnoloģisko iekārtu) realizācijas, ja to vietā 12 mēnešu laikā tiek iegādāts jauns līdzīgs pamatlīdzeklis.

Pamatlīdzekļu vērtības palielināšana nolietojuma norakstīšanas vajadzībām

Mērķis – veicināt apstrādes rūpniecību, kas ir galvenā uz eksportu orientētā nozare. Turpināt piemērot būtisku nodokļa stimulu nodokļu maksātājiem, kas veic ražošanu un laika posmā līdz 2013. gadam iegādājas jaunas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas. Grozījumi likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.panta 1².daļā paredz pagarināt īpašo pamatlīdzekļu norakstīšanas kārtība jaunām ražošanas tehnoloģijām uz pieciem gadiem (no 2009. gada līdz 2013. gadam), palielinot šajā periodā pamatlīdzekļu vērtību palielinošu koeficientu līdz 1,5.

Nemateriālo ieguldījumu norakstīšanas kārtība

Mērķis – veicināt patentu un preču zīmju reģistrāciju Latvijā, tādējādi palielinot privātā sektora ieguldījumu pētniecībā un attīstībā. Virzība uz Eiropas Savienības valstu vidējo rādītāju pētniecības un attīstības izmaksu īpatsvarā IKP.

Likumprojekts paredz grozījumus likuma 13. pantā, kas tādiem nemateriālajiem ieguldījumiem, kuru rezultātā tiek reģistrēts patents un preču zīmes, ieviesīs nolietojuma vērtību palielinošo koeficientu 1,5.

Zaudējumu pārnešanas kārtība

Mērķis – veicināt nodokļu režīma konkurētspēju attiecībā uz nodokļu maksātājiem, kas veic nozīmīgus ieguldījumus ražošanā, līdz ar to piecu gadu laikā veiktos ieguldījumus nav iespējams atpelnīt.

Grozījumi likuma 14.pantā paredz pagarināt zaudējumu pārnešanas laiku no 5 uz 8 gadiem.

Likumprojekts „Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” ir izstrādāts, izpildot:

– Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerētās darbības īstenošanai 2.4. punktā doto uzdevumu;

– ar Ministru kabineta 2007. gada 25.s eptembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 53 3.§) „Likumprojekts „Zemnieku un zvejnieku saimniecību likums”” 4. punktā doto uzdevumu – saskaņot kompetencē esošos normatīvos aktus ar Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumu;

– Ministru kabineta 2008. gada 29. jūlija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 54) 18 § 3. punktā doto uzdevumu.

Pensijas neapliekamais minimums

Pašreiz likums nosaka nodokļa atvieglojumu personām, kam piešķirta pensija, piemērot tikai pensijai. Pensijas neapliekamā minimuma daļa, ja tā netiek pilnībā izmantota, nevar tikt attiecināta uz pensionāra cita veida ienākumu.

Atbrīvojums ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas

Pašreiz likums paredz, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti ienākumi no maksātāja lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, ja tie nepārsniedz 3000 latu gadā. Minētā atbrīvojuma apmērs nav pārskatīts kopš 1994. gada, tādējādi inflācijas ietekmē tā nozīme ir samazinājusies.

Speciālais algas nodokļa režīms jūrniekiem

Lai veicinātu kuģošanas nozares attīstību Latvijā, kā arī vadoties no Eiropas Savienības vadlīnijām, kas iesaka jūrnieku gūtajiem ienākumiem piemērot specifisku nodokļu režīmu, ar 2003. gadu Latvijā spēkā ir režīms, kurš paredz piemērot īpašu algas nodokļa režīmu personām, kas nodarbinātas uz iekšzemes uzņēmuma īpašumā vai valdījumā esoša starptautiskajos pārvadājumos izmantojama kuģa, ja kuģis reģistrēts Latvijas Kuģu reģistrā (algas nodokļa bāze – divas minimālās mēnešalgas). Tomēr uz Latvijas kuģiem nav iespējams nodrošināt pietiekamu darba vietu skaitu Latvijas jūrniekiem, kuru skaits vēsturiski ir liels un kuri vienmēr ir bijuši nodarbināti arī uz ārvalstīs reģistrētiem kuģiem. Darba specifikas un profesijas prestiža krituma dēļ vērojama tendence, ka samazinās jūrniecībā nodarbināto skaits (Latvijā pēdējo divu gadu laikā sertificēto jūrnieku skaits samazinājies par 20,5%), kam sekas var būt tradicionālas nozares sabrukums.

Pamatlīdzekļu klasificēšanas kritērijs pēc iegādes izmaksām

Ņemot vērā inflācijas ietekmi, par pašreizējai situācijai neadekvāti zemu uzskatāma likumā noteiktā 100 latu robeža, sākot ar kuru iegādātās materiālās vērtības uzskatāmas par pamatlīdzekli, kura vērtība norakstāma pakāpeniski – vairāku taksācijas gadu laikā.

Likumprojekta būtība

Pensionāra neapliekamais minimums

Lai strādājošie pensionāri varētu pilnībā izmantot likumā noteikto neapliekamo minimumu, likumā tiek noregulētas normas, kuras paredz neapliekamā minimuma piemērošanu pensionāra, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamiem, citiem ienākumiem. Neapliekamais minimums personām, kurām piešķirta vai pārrēķināta pensija, atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem tiktu piemērots par 2009. taksācijas gadu rezumējošā kārtībā – t.i., iesniedzot iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju. Personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996. gada 1. janvārim atbilstoši likumam „Par valsts pensijām” un pensijas apmērs pārsniedz pensionāra neapliekamā minimuma apmēru, neapliekamais minimums tiks saglabāts šīs pensijas apmērā.

Atbrīvojums ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas

Lai mazinātu inflācijas ietekmi un atbalstītu maksātājus, kuri gūst ienākumus no maksātāja lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, likumā noteiktais atbrīvojums tiek paaugstināts līdz 4000 latu gadā.

Speciālais algas nodokļa režīms jūrniekiem

Ņemot vērā problēmas jūrniecības sektorā, kā arī starptautisko nodokļu konkurenci, lai risinātu jūrniecības problēmas (vairākās ES dalībvalstīs tiek noteikts atvieglots režīms jūrniekiem, piemēram, Lietuvā jūrnieku ienākumi, kas gūti uz kuģa, tam atrodoties reisā, netiek aplikti ar ienākuma nodokli), likumprojekts paredz attiecināt speciālo algas nodokļa režīmu uz visiem jūrniekiem neatkarīgi no tā, zem kādas valsts karoga reģistrēts kuģis. Vienlaikus, ņemot vērā faktiskā algas līmeņa atšķirību, ieviesta kuģu virsnieku un pārējā personālsastāva algas nodokļa bāzes diferenciācija. Virsniekiem algas nodokļa bāze tiek noteikta 2,5 minimālo darba algu apmērā, pārejam personālam – 1,5 minimālo darba algu apmērā.

Pamatlīdzekļu klasificēšanas kritērijs pēc iegādes izmaksām

Likumprojekts paredz palielināt likumā noteikto robežu, sākot ar kuru iegādātās materiālās vērtības uzskatāmas par pamatlīdzekli, līdz 300 latu.

Izpildot Ministru kabineta 2007. gada 25. septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 53 3.§) „Likumprojekts „Zemnieku un zvejnieku saimniecību likums”” 4. punktā doto uzdevumu – saskaņot kompetencē esošos normatīvos aktus ar Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumu un Ministru kabineta 2008. gada 29. jūlija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.54) 18. § 3.punktā doto uzdevumu, paredzēti tehniska rakstura grozījumi.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2009. gada 1. janvārī.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””

Atbilstoši Ministru kabineta 2008. gada 4. septembra sēdes protokola Nr. 62 1. § 9. punktam ministrijām, ņemot vērā 3. punktā atbalstīto izdevumu apjomu, uzdots izvērtēt un, ja nepieciešams, sagatavot grozījumus normatīvajos aktos un iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, 2008. gada 9. septembrī.

Ņemot vērā minēto, nepieciešams mainīt likumā „Par tiesu varu” noteikto tiesnešu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu mēneša amatalgas aprēķināšanas kārtību.

Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” Pārejas noteikumu 7. punktu tiesnešu mēneša amatalgu, izņemot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu mēneša amatalgu, 2008. gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2005. gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, koeficientu 4,5 saglabājot nemainīgu, bet 2009.gadā — ņemot vērā strādājošo 2006. gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, koeficientu 4,5 saglabājot nemainīgu.

Savukārt atbilstoši likuma „Par tiesu varu” Pārejas noteikumu 17. punktam līdz 2009. gada 1. janvārim zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu mēneša amatalgu aprēķina atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 2,5, bet saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 120.¹ pantu no 2009. gada zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu mēneša amatalgu aprēķina atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 3,5.

Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka tiesnešu algas 2009. gadā tiek aprēķinātas, izmantojot 2008. gada mēneša amatalgas aprēķināšanas metodi, bet zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu amatalgas tiek aprēķinātas, ņemot vērā strādājošo 2006. gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, piemērojot koeficientu 2,5. Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2008. gada 4. septembra sēdes protokola Nr. 62 1. § 9. punktu.

Saskaņā ar likumprojektu no 2010. gada tiks atsākta tiesnešu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu algu izmaksa iepriekš plānotajā apmērā.

Papildus, lai nodrošinātu vienlīdzīgu tiesnešu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu mēneša amatalgas aprēķināšanas metodi, likumprojekts noteic, ka no 2011. gada zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu mēneša amatalga tiks aprēķināta atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 4,5.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2009. gada 1. janvārī.