6. Valsts finansiālo saistību kopsavilkums

6.1. Centrālās valdības parāds

Aizņemšanās apjomu un valsts (centrālās valdības) parāda līmeni vidējā termiņā ietekmē kopējās finansēšanas nepieciešamības apjoms, kuru veido valsts budžeta finansiālā bilance, valsts budžeta aizdevumu un aizdevumu atmaksu starpība (turpmāk – finansējamie tīrie aizdevumi), valsts parāda saistību dzēšamais apjoms, kā arī valsts budžeta cikla un saistību izpildes nodrošināšanai nepieciešamais likvīdo naudas līdzekļu rezerves apjoms.

2008. gada pirmajā pusē pastiprinājušās Latvijas ekonomikas lejupslīdes tendences negatīvi ietekmēja valsts budžeta izpildes rādītājus, valsts budžeta ieņēmumiem 2008. gada pirmajā pusgadā nesasniedzot plānoto līmeni. Pieauguma tempu kritums, kas tiek novērots gandrīz visās ekonomikas nozarēs, norāda uz ekonomikas atdzišanas procesu turpināšanos, kas negatīvi ietekmēs IKP attīstības rādītājus gan 2008. gadā, gan nākamajos gados. Reaģējot uz izmaiņām un prognozējamajām tendencēm ekonomiskajā situācijā, tika pieņemti un ar 2008. gada 1. augustu stājās spēkā grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008. gadam”, atbilstoši kuriem sākotnēji plānotais valsts budžeta pārpalikums 1% apmērā no IKP tika samazināts līdz 0,05% apmērā no IKP. Apzinoties, ka Latvijas ekonomikas lejupslīdes tendences var negatīvi ietekmēt valsts budžeta izpildes rādītājus arī nākamajos gados, tika pārskatīti fiskālās politikas mērķi arī nākamajiem diviem gadiem, 2009. un 2010. gadā sākotnēji plānotā valsts budžeta finansiālā pārpalikuma vietā paredzot finansiālo deficītu attiecīgi (-1,85%) un (-1,32%) apmērā no IKP. Valsts konsolidētā budžeta pārpalikumu 1,2% apmērā no IKP plānots sasniegt ne ātrāk kā 2011. gadā.

Minēto faktoru ietekmē būtiski palielinās prognozētās kopējās finansēšanas nepieciešamības apjoms 2009.-2011. gadam. Lai nodrošinātu atbilstošu finansējumu vidējā termiņa finansēšanas nepieciešamības segšanai, tiek paredzēti aizņemšanās pasākumi gan iekšējā, gan ārējā finanšu tirgū.

6.2. Valsts parāda saistības 2008. gadā

Saskaņā ar Valsts kases operatīvajiem datiem uz 2008. gada augusta beigām centrālās valdības parāds nominālvērtībā veidoja 1 385,1 milj. latu. Valsts parāda struktūrā lielāko īpatsvaru veido eiroobligācijas un valsts iekšējā aizņēmuma obligācijas (attiecīgi 50,8% un 26,7% no kopējā centrālās valdības parāda apjoma). Valsts parāda saistību atlikušo daļu veido iekšējā aizņēmuma īstermiņa parādzīmes un aizņēmumi no starptautiskajām finanšu institūcijām.

Ņemot vērā līdz 2008. gada 15. septembrim uzņemtās valsts parāda saistības, valsts parāda atmaksas nominālvērtībā turpmākajos gados sadalītas sekojoši:

6.1. tabula. Centrālās valdības parāda atmaksas profils (milj. latu)

	2009	2010	2011	no 2012	Kopā
Centrālās valdības parāda atmaksa	116,5	59,2	86,84	955,26	1 217,80
Procentos no kopējā atmaksu apjoma	10%	5%	7%	78%	100%
Iekšējā parāda atmaksa	101,74	46,25	75,61	247,89	471,49
Ārējā parāda atmaksa	14,77	12,95	11,23	707,37	746,32

2008. gadā kopējās finansēšanas nepieciešamības segšanai 807,4 milj. latu apmērā, t.sk. valsts iekšējā un ārējā parāda saistību pārfinansēšanai 287,4 milj. latu apmērā, tiek veikti aizņēmumi gan iekšējā, gan ārējā finanšu tirgū.

2008. gada janvārī–augustā finansēšanas nepieciešamības segšanai izmantotas īstermiņa valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju emisijas ar sākotnējo dzēšanas termiņu seši un divpadsmit mēneši, kā arī vidēja termiņa obligācijas ar dzēšanas termiņu pieci gadi un ilgtermiņa obligācijas ar dzēšanas termiņu vienpadsmit gadi. Novērtējot iekšējā aizņēmuma valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas rezultātus var secināt, ka pieprasījums pēc valsts vērtspapīriem kopš 2007. gada otrā pusgada joprojām ir salīdzinoši nestabils, kas ierobežo vietējā finanšu tirgū potenciāli piesaistāmo finanšu resursu apjomu. Līdz ar to jau 2007. gadā tika pieņemts lēmums piesaistīt resursus ārējā finanšu tirgū organizējot jaunu desmit gadu eiroobligāciju emisiju, kas ņemot vērā pieaugošo nenoteiktību starptautiskajā finanšu tirgū faktiski tika veikta 2008. gada 29. februārī 400 milj. eiro apmērā. Eiro obligāciju emisijas rezultātā iegūtie līdzekļi galvenokārt tiks novirzīti apgrozībā esošo eiroobligāciju dzēšanai 200 milj. eiro apmērā 2008. gada 27. novembrī, kā arī citu saistību izpildei, kas paredzētas valsts budžetā.

Savukārt 2008. gada trešajā un ceturtajā ceturksnī tiek plānots turpināt piesaistīt resursus valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru tirgū galvenokārt latu parāda vērtspapīru pārfinansēšanai. Ārējā finanšu tirgū ir veikti sagatavošanās priekšdarbi Samurai obligāciju publiskai emisijai Japānas iekšējā finanšu tirgū aptuveni 25-35 miljardu JPY apmērā, kas pašreiz ir atlikta uz nenoteiktu laiku, ņemot vērā nogaidošo pozīciju no Japānas investoru puses. Pastāv iespēja, ka šis darījums varētu notikt tikai 2009. gada pirmajā ceturksnī, kas pamatā būs atkarīgs no turpmākās notikumu attīstības starptautiskajā finanšu tirgū. Paralēli ir uzsākts darbs pie resursu nodrošināšanas, veicot privātā izvietojuma vērtspapīru emisijas, kas prioritāri attiecībā pret plānotajām publiskajām emisijām ir būtiskas pie esošās tirgus situācijas. Līdz 2008. gada beigām ir paredzētas privātā izvietojuma vērtspapīru emisijas Vācijas vietējā finanšu tirgū Schuldschein un Norvēģijas vietējā tirgū.

Papildu likviditātes nodrošināšanai tiek izmantotas noslēgtās kredītlīnijas, kā arī pastāv iespēja izmantot īstermiņa aizņēmumus naudas tirgū.

Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem iespējama arī aizņēmumu no starptautiskajām finanšu institūcijām izmantošana valsts un pašvaldību investīciju projektu finansēšanai, kā arī Eiropas Investīciju bankas piedāvāto aizņemšanās iespēju turpmāka izmantošana valsts līdzfinansējuma nodrošināšanai Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansētajiem pasākumiem. 2008. gadā paredzēta jauna līguma noslēgšana ar Eiropas Investīciju banku, kas vidējā termiņā nodrošinās resursus 500 milj. eiro apmērā, kas ir ievērojami lētāki no izmaksu viedokļa salīdzinājumā ar citām resursu piesaistīšanas alternatīvām.

Ņemot vērā 2008. gadā prognozējamo centrālās valdības parāda pieaugumu ~655 milj. latu apmērā, sagaidāms, ka centrālās valdības parāds 2008. gada beigās nominālvērtībā sasniegs aptuveni 1 685 milj. latu un veidos 10,5% no IKP.

6.3. Plānotie aizņemšanās pasākumi 2009.-2011. gadā

Finansēšanas nepieciešamības apjoms 2009.-2011. gadam prognozēts, balstoties uz Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā 2009.–2011. gadam ietverto valsts budžeta finansiālās bilances prognozi šim periodam, kā arī ņemot vērā līdz 2008. gada 15. septembrim uzņemto 2009.-2011. gadā dzēšamo valsts parāda saistību kopējo apjomu, kas veido 262,5 milj. latu. Bāzes finansēšanas nepieciešamības prognoze sagatavota ar pieņēmumu, ka valsts budžeta finansējamie tīrie aizdevumi turpmākajos gados neveidos būtisku pieaugumu salīdzinot ar 2008. gadā plānoto apjomu. Kā arī aprēķinā ietverta likvīdo naudas līdzekļu minimālā rezerve 100 milj. latu apmērā, kas jānodrošina uz 2010., 2011., 2012. gada 1. janvāri sabalansēta valsts budžeta izpildes cikla un saistību izpildes nodrošināšanai katra gada sākumā.

Ņemot vērā minētos apsvērumus, kopējā bāzes finansēšanas nepieciešamība 2009.-2011. gadam novērtēta ~ 1,2 mlrd. latu apmērā, t.sk. finansēšanas nepieciešamība 2009. gadā prognozēta ~720 milj. latu apmērā.

6.2. tabula. Finansēšanas aprēķins 2009. - 2011. gadam (milj. latu)

Jāatzīmē, ka ekonomiskās attīstības turpinošās lejupslīdes apstākļos pieaug risks, ka faktiskie valsts budžeta izpildes rādītāji var neatbilst plānotajiem, izraisot finansēšanas nepieciešamības apjoma un likviditātes risku pieaugumu. Šajā gadījumā būtu jāpiesaista ievērojama apjoma papildu finanšu resursi, kā rezultātā rastos spiediens arī uz finanšu resursu izmaksām, kas tiktu piemērotas Latvijas valdībai veicot aizņēmumus gan iekšējā, gan ārējā finanšu tirgū, palielinoties iekļautā kredītriska uzcenojumam, kas krīzes situācijā varētu būt ievērojams. Līdz ar to, lai ierobežotu finanšu riskus un samazinātu iespējamās aizņemšanās izmaksas, stratēģiski jānodrošina resursi efektīvai finanšu vadībai vidējā termiņā, savlaicīgi izmantojot pieejamās aizņemšanās iespējas finanšu tirgos.

2009. gadā valsts iekšējie aizņēmumi galvenokārt tiks izmatoti valsts iekšējā parāda saistību pārfinansēšanai. Pašreiz no valsts iekšējā aizņēmuma instrumentiem 2009. gadā paredzēts izmantot īstermiņa valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju emisijas ar dzēšanas termiņu seši un divpadsmit mēneši, kā arī atkarībā no finanšu tirgus situācijas plānots izmantot kādu no vidēja vai ilgtermiņa iekšējā aizņēmuma instrumentiem (obligāciju emisijas ar dzēšanas termiņu pieci vai vienpadsmit gadi). Tomēr gadījumā, ja dažādu faktoru ietekmē (izmaiņas finanšu tirgus situācijā, pieprasījuma pēc valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīriem samazinājums u.c.) visus nepieciešamos finanšu resursus nebūs iespējams aizņemties iekšējā tirgū, papildu latu resursu nodrošināšanai iespējams veikt uz laiku brīvo eiro resursu konvertācijas, kā arī īstermiņa likviditātes nodrošināšanai vietējā finanšu tirgū iespējams izmantot Valsts kases noslēgtos līgumus ar kredītiestādēm par kredītlīniju (overdraftu) vai termiņa aizņēmumu piešķiršanu.

Ievērojami lielākā apjomā 2009. gadā tiek plānots piesaistīt resursus ārējā finanšu tirgū. 2009. gada sākumā ir iespējamas publiskas vērtspapīru emisijas, kuras atkarībā no situācijas pasaules finanšu tirgos varētu notikt Japānas un Šveices vietējos tirgos, kā arī paredzama eiro obligāciju papildus emisija vismaz 600 milj. eiro vai jauna etalona emisija 1 miljarda eiro apmērā.

2009. gadā paredzams centrālas valdības parāda pieaugums par ~1 mlrd. latu, un 2009. gada beigās uzskaites vērtībā tā apjoms prognozēts ~2 820 milj. latu jeb 15,8 % no IKP.

6.3. tabula. Centrālās valdības parāds 2008.-2011. gadā (milj. latu)

	2008	2009	2010	2011
	(prognoze)
Centrālās valdības parāds kopā	1 685,0	2 819,5	3 790,3	4 233,5
% pret IKP	10,5%	15,8%	19,2%	19,4%
Iekšējais parāds	533,2	506,4	490,2	444,6
Ārējais parāds	1 151,8	2 313,1	3 300,1	3 788,9

Ņemot vērā finanšu un makroekonomiskos riskus, paredzams, ka centrālās valdības parāds arī nākamajos gados veidos pieaugumu, tomēr vidējā termiņā nepārsniegs Māstrihtas līgumā noteikto parāda apjoma kritēriju, kas ir 60% no IKP.

6.4. Centrālās valdības parāda apkalpošanas izdevumi 2009.-2011. gadā

Parāda saistību uzņemšanās rada ar parāda apkalpošanu saistītus valsts budžeta izdevumus:

6.4. tabula. Centrālās valdības parāda apkalpošanas izdevumi (procentu izdevumi) 2009.-2011. gadā (milj. latu)

	2008	2009	2010	2011
	prognoze
Iekšējā parāda apkalpošana *	48,4	87,9	55,6	55,2
Ārējā parāda apkalpošana	28,9	57,7	64,4	69,8
Centrālās valdības parāda apkalpošanas izdevumi kopā	77,3	145,6	120,0	125,0

* t.sk. procentu maksājumi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai par valsts speciālā budžeta līdzekļu izvietošanu noguldījumos Valsts kasē un tā līdzekļu atlikuma izmantošanu saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem

Centrālās valdības parāda apkalpošanas izdevumi 2009. gadā plānoti 145,6 milj. latu apmērā. Ārējā parāda apkalpošanas izdevumi 2009. gadā plānoti 57,7 milj. latu apmērā jeb par 28,8 milj. latu vairāk, salīdzinot ar 2008. gada plānotajiem izdevumiem, ko galvenokārt ietekmē 2008. gadā ārējā finanšu tirgū veiktie un plānotie aizņemšanās pasākumi. Iekšējā parāda apkalpošanas izmaksas 2009. gadā plānotas 87,9 milj. latu apmērā, veidojot pieaugumu 39,5 milj. latu apmērā, salīdzinot ar 2008. gadu. Iekšējā parāda apkalpošanas izdevumu pieaugums 2009. gadā ir saistīts ar to, ka 2009. gadā valsts pamatbudžetam ir jāveic procentu maksājumi valsts speciālajam budžetam saskaņā ar starp Valsts kasi un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru noslēgtiem līgumiem par speciālā budžeta līdzekļu atlikuma ieguldīšanu termiņnoguldījumā Valsts kasē.

6.5. Valsts izsniegto galvojumu saistības

Uz 2008. gada 1.janvāri bija izsniegti valsts galvojumi par saistībām, kuru kopējais sākotnējais apjoms veidoja 437,9 milj. latu, savukārt galvoto aizdevumu neatmaksātais atlikums veidoja 158,1 milj. latu.

2008. gada budžetā paredzēti valsts galvojumi 46,1 milj. latu apmērā, tai skaitā studiju kreditēšanai 13,1 milj. latu apmērā, studējošo kreditēšanai 10,7 milj. latu apmērā, biedrības „Latvijas Olimpiskā komiteja” projektiem 21,3 milj. latu un Eiropas Investīciju bankai kredītu izsniegšanai projektu līdzfinansēšanai Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģiona valstīs un Aizjūras zemēs un teritorijās ~1 milj. latu.

Valsts galvoto aizdevumu neatmaksātais atlikums 2008. gada 31.augustā bija 204,0 milj. latu, no kuriem 21,9% jeb 44,7 milj. latu ir galvojumi, kas izsniegti studiju un studējošo kreditēšanas programmu ietvaros. Pašreizējās situācijas analīze norāda, ka lielākajai daļai valsts galvoto aizdevumu aizņēmēja finansiālais stāvoklis ir stabils.

Izvērtējot pašreizējo informāciju par aizņēmēju finansiālo stāvokli, līdzšinējo kredītvēsturi, nodrošinājuma likviditāti un apjomu, kā arī citu pieejamo informāciju, kā relatīvi riskantāki novērtēti galvojumi 4 aizņēmējiem – Ludzas rajona slimnīca SIA, Alba 5 SIA, Kuldīgas rajona slimnīca SIA, Rojas ostas pārvalde. Minētajiem aizņēmējiem galvoto aizņēmumu neatmaksātais atlikums 2008. gada 31. augustā veidoja 2,8% no kopējā galvoto aizdevumu neatmaksātā atlikuma.

Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, lai gan aizņēmēju finansiālais stāvoklis šobrīd ir stabils, kā relatīvi riskantāki tikt vērtēti arī pārējie slimnīcām izsniegtie valsts galvotie aizdevumi.

Ņemot vērā šos apstākļus, pastāv risks, ka riskanto valsts galvoto aizdevumu saistības vai to daļa netiks izpildītas noteiktajā termiņā. Valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu izdevumus, kas var rasties, pildot uz valsts budžetu attiecināmās valsts galvotā parāda saistības 2009. gadā, ir novērtētas 0,9 milj. latu apmērā.

Likumprojektā „Par valsts budžetu 2009. gadam” valsts izsniedzamie galvojumi 2009. gadam plānoti 29,6 milj. latu apjomā.

Tai skaitā tiek plānota studējošo kreditēšana 10,7 milj. latu apjomā un studiju kreditēšana (kredītu izsniegšana studiju maksas segšanai) 18,9 milj. latu apjomā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada 29. maija noteikumiem Nr. 220 „Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu” no 2001. gada 1. augusta ir uzsākta un turpināsies studiju un studējošo kredītu izsniegšana no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu.

6.6. Valsts budžeta aizdevumi un aizdevumu atmaksas

Valsts pamatbudžeta aizdevumi (izsniegtie aizdevumi un izsniegto aizdevumu saņemtā atmaksa) 2009. gadā plānoti 134,0 milj. latu apmērā, tajā skaitā:

· 145,8 milj. latu apmērā tiek plānoti aizdevumi pašvaldībām, tai skaitā pašvaldību budžetiem 125,8 milj. latu un pašvaldību struktūru kontrolētiem un finansētiem komersantiem 20,0 milj. latu;

· 11,6 milj. latu tiek plānoti aizdevumiem nefinanšu komersantiem.

Saskaņā ar noslēgtajos līgumos iekļautajiem aizdevumu atmaksu grafikiem no iepriekšējos gados izsniegtajiem kredītlīdzekļiem 2009. gadā valsts pamatbudžetā aizdevumu atmaksas jāsaņem 23,4 milj. latu apmērā, tajā skaitā:

· no pamatbudžeta – Studējošo un studiju kreditēšanas – 2,6 milj. latu;

· no Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta – 0,5 milj. latu;

· no pašvaldībām – 18,2 milj. latu;

· no pārējiem (finanšu iestādēm un nefinanšu komersantiem) – 1,9 milj. latu.

Valsts pamatbudžeta aizdevumi (izsniegtie aizdevumi un izsniegto aizdevumu saņemtā atmaksa) prognozēti 134,0 milj. latu apmērā arī 2010. gadam un 2011. gadam.

6.7. Valsts budžeta aizdevumu dzēšana

Valsts budžeta finanšu bilancē ir iekļautas parādsaistības (sliktie kredīti), kuru piedziņa nav iespējama – daļa šo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ir likvidēti un izslēgti no LR Uzņēmumu reģistra.

Likvidēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) parādsaistību norakstīšana tiek veikta saskaņā ar 2003. gada 15. jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 389 „Kārtība, kādā finanšu ministrs dzēš valsts aizdevumus” atbilstoši likvidēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai komercsabiedrību norakstāmo parādsaistību kopapjomam 3,6 milj. latu apmērā.