5. Valsts budžeta likuma struktūra un izdevumi

5.1. Valsts budžeta izdevumu plānošanas būtiskākie elementi

5.1.1. Budžeta plānošanas un politikas saistība

Latvijā politikas virzieni tiek iezīmēti tādos dokumentos kā Valdības deklarācija un valdības Rīcības plāns, Nacionālais Attīstības plāns, un uz to bāzes izveidotājiem Makroekonomiskās attīstības scenārijā, ministriju rīcības plānos, investīciju programmās un citiem dokumentiem. Lai nodrošinātu politikas un budžeta plānošanas procesa saistības pilnveidošanu, tiek turpināta institucionālās darbības stratēģijas sistēmas (IDS) ieviešana valsts pārvaldē. Institūciju darbības stratēģija, atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm, definē vidē­ja termiņa nozares attīstības mērķus un virzienus un tiem atbilstošas visas konkrētās ministri­jas programmas un apakšprogrammas, kā arī to finansējumu. Īstenojot darbības stratēģiju, tiek pakāpeniski integrētas budžeta programmas un politikas programmas, jo viens no IDS uzde­vumiem vidējā termiņā ir panākt, ka budžeta programmas atbilst to politikas pro­grammām.

Saistībā ar institucionālās darbības sistēmas īstenošanu, kā šīs sistēmas daļa, ir nepie­ciešama rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēma. Ir izstrādātas “Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatnostādnes” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2003. gada 13. marta rīkojumu Nr. 162). Šīs pamatnostādnes nosaka metodiku, kā rezultātus un rezultatīvo rādītāju sistēmu saistīt ar stratēģisko plānošanu, kā stratēģiskās plānošanas nepieciešamu sastāvdaļu. Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas īstenošanas mērķis ir nodrošināt finanšu politikas vadību ar atbilstošu informāciju par sagaidāmajiem politikas rezultātiem, izsverot alternatīvas politikas un to ieviešanas veidus, lai pieņemtu galīgo lēmumu. Līdz ar to, rezultatīvo rādītāju izpilde kļūs par faktisko tās vai citas politikas sekmīgas īstenošanas kritēriju, kas atbildību par plānoto rezultatīvo rādītāju izpildi tieši saistīs ar konkrētās politikas, pasākuma turpmāko finansēšanu.

Ieviešot IDS, tiek veikta valsts budžeta programmu pārstrukturēšana atbilstoši minis­triju veicamajām funkcijām un īstenojamajām valsts politikām. Tāpat, darbības stratēģijas izstrādes laikā institūcijām tiek izstrādāta rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēma.

Ministru kabineta kārtības rullis nosaka IDS saturu un apstiprināšanas kārtību, kā arī to, ka IDS iesniedz Ministru kabinetā reizi trijos gados līdz attiecīgā gada 1.martam. Ministru kabineta kārtības rullis nosaka arī to, ka ministrijas sagatavo budžeta pieteikumus 2007.gadam atbilstoši IDS programmu struktūrai. Tas nozīmē, ka tām ministrijām, kas vēl nav izstrādājušas IDS, tā būs jāizstrādā un jāiesniedz Ministru kabinetā jau līdz 2006.gada 1.martam, lai uz to balstoties sagatavotu budžeta pieprasījumus 2007.gadam. Tādējādi tiek pildīts valdības lēmums - vidējā termiņā visām ministrijām plānot valsts budžetā budžeta programmas atbilstoši ministriju politikas programmām.

5.1.2. Eiropas Savienības finanšu palīdzības līdzekļu plānošana valsts budžetā

Pirmajos gados pēc kļūšanas par ES dalībvalsti Latvija turpina saņemt līdzekļus no ES pirmsiestāšanās instrumentiem SAPARD un Phare līdz uzsākto programmu un projektu pabeigšanai. Jaunas programmas un projekti pēc Latvijas iestāšanās ES pirmsstrukturālo finanšu instrumentu ietvaros netiks veidotas. Ar pirmsstrukturālo instrumentu palīdzību veikta infrastruktūras attīstība, lauku uzņēmējdarbība, valsts administratīvās kapacitātes palielinā­šana un citas nozīmīgas jomas. Latvijai, kļūstot par ES pilntiesīgu dalībvalsti, jau no 2004. ga­da ir pieejami ES struktūrfondu, Kohēzijas fonda un citu ES finanšu instrumentu līdzekļi.

2006. gadam valsts budžetā tiek plānoti ES finanšu palīdzības līdzekļi no šādiem avotiem:

·        Phare programmu finanšu palīdzības līdzekļi;

·        ES Speciālās pirmsiestāšanās programmas lauksaimniecības un lauku attīstībai – SAPARD līdzekļi;

·        Pārejas perioda līdzekļi administratīvas spējas stiprināšanai (Transition Facility 2004, 2005).

Pirmsstrukturālais instruments Phare ir izveidots ar mērķi veicināt ekonomisko un sociālo izlīdzināšanu. Latvijā Phare ietvaros tiek finansēti projekti investīcijām admi­nistratīvi regulējošās infrastruktūras nostiprināšanai atbilstoši ES standartiem un normām, kā arī tiek veiktas investīcijas ekonomiskajā un sociālajā izlīdzināšanā. Phare programmu finanšu palīdzības līdzekļus 2006. gadam plāno ministriju, programmu (apakšprogrammu) līmenī. Phare programmu projektu finansējumu plāno, ņemot vērā Phare programmu finanšu memoranda nosacījumus par līguma slēgšanas gala termiņu – divi gadi pēc attiecīgā finanšu memoranda parakstīšanas, un izdevumu veikšanas gala termiņu – trīs gadi pēc attiecīgā finanšu memoranda parakstīšanas.

Phare programmu līdzekļi 2006. gadam ietver šādas programmas: Phare nacionālo programmu (2002, 2003), kurā iekļauta arī Phare Nacionālās programmas līdzdalība ES programmā, Pārrobežu sadarbības programmu (CBC 2002, 2003); Horizontālo programmu Kopienas atbalstu kodoldrošības jomā (2002, 2003).

Eiropas Savienības Speciālās pirmsiestāšanās programmas lauksaimniecības un lauku attīstībai – SAPARD ir ES pirmsiestāšanās finanšu instruments, kurš ir paredzēts lauksaimniecības sektora un lauku attīstības atbalstīšanai kandidātvalstīs. Zemkopības minis­trija 2006. gadam plāno SAPARD (2003) līdzekļus, lai nodrošinātu 2003. gada SAPARD finansēto projektu pilnīgu īstenošanu. SAPARD līdzekļus plāno atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajām prasībām un pamatprincipiem budžeta programmu (apakšprogrammu) līmenī.

Latvijai kā jaunajai dalībvalstij ir pieejami līdzekļi no speciāli izveidota pagaidu fonda – Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai (Transition Facility). Šā fonda mērķis ir pagaidu finansiālā palīdzība jaunajām dalībvalstīm, lai attīstītu un stiprinātu to administratīvās spējas attiecībā uz Kopienas tiesību aktu ieviešanu un īstenošanu, kā arī attiecībā uz speciālistu pieredzes apmaiņu. Pārejas perioda līdzekļus administratīvas spējas stiprināšanai 2006. gadam plāno no 2004. un 2006. gada pieejamā finansējuma, kura ietvaros var noslēgt vai ir noslēgti līgumi un apstiprināti projekti, taču līdzekļu apguve (reālā naudas plūsma) notiek vairāku gadu laikā pēc līgumu slēgšanas/projektu apstiprināšanas atbilstoši projektu īstenošanas gaitai.

5.1.3. Eiropas Savienības politiku instrumentu finansēto projektu plānošana valsts budžetā

Ņemot vērā to, ka Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, viena no Ministru kabineta valsts budžetā 2006. gadam noteiktajām prioritātēm ir nodrošināt Latvijas pilntiesīgu līdzdalību Eiropas Savienībā, izmantojot tās dotās iespējas un aizstāvot nacionālās intereses lēmumu pieņemšanā, nodrošinot valsts ekonomisko izaugsmi. Lai sekmīgi īstenotu šo Latvijas ekonomikai un sabiedrībai tik nozīmīgo uzde­vumu, nepieciešams maksimāli pilnā apjomā un efektīvi apgūt Latvijai piešķirtos (pieejamos) ES politiku instrumentu līdzekļus, tādējādi nodrošinot valsts attīstību un izaugsmi.

Eiropas Savienības politiku instrumenti ietver Eiropas Savienības struktūrfondus, Kohēzijas fondu, kopējās lauksaimniecības politikas un citus Eiropas Savienības finanšu līdzekļus, ko Eiropas Komisija novirza savu politiku īstenošanai dalībvalstī Līgumā par Eiropas Savienību noteikto mērķu sasniegšanai.

Latvija 2006. gadā saņem finansējumu no šādiem ES politiku instrumentiem: Kohē­zijas fonda, Eiropas Savienības struktūrfondiem (Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda virzības daļas, Zivsaim­niecības vadības finansēšanas instrumenta), Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda garantiju daļas, Kopienu iniciatīvām, Šengenas konvencijas finanšu programmas (Schengen Facility 2004, 2005), Eiropas Kopienas atbalstu transporta, telekomunikāciju un enerģijas infrastruktūras tīkliem, citiem Eiropas Savienības (ES) finanšu līdzekļiem.

Bez tam plānots saņemt un apgūt līdzekļus no starpvalstu programmām – Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta.

Kohēzijas fonds ir izveidots, lai finansētu, galvenokārt, liela mēroga infrastruktūras attīstības pasākumus (projektus) vides aizsardzības un transporta jomā. Par Kohēzijas fonda līdzekļiem pēc 01.05.2004. ir kļuvuši arī ES pirmsstrukturālā fonda ISPA līdzekļi. No ES Kohēzijas fonda līdzekļiem finansētiem projektiem (turpmāk – Kohēzijas fonda projekti) finansējumu plāno, ievērojot Eiropas Komisijas noteiktās prasības un pamatprincipus, un atbilstoši noslēgtajiem finanšu memorandiem projektiem, kas apstiprināti līdz 2004. gada 1. maijam, un Eiropas Komisijas lēmumiem par projektu apstiprināšanu projektiem, kas apstiprināti pēc 2004. gada 1. maija. Ministrijas, plānojot Kohēzijas fonda projektu finansē­jumu, ņem vērā, ka Kohēzijas fonda finansējums sastāda ne vairāk kā 85% no attiecīgā pro­jekta attiecināmajiem izdevumiem, kuri neietver nodokļu maksājumus, ar inflāciju saistītos izdevumus un citus izdevumus – tie veido neattiecināmos izdevumus), izņemot tehniskās palīdzības projektus, kurus izņēmuma kārtībā var finansēt no Kohēzijas fonda līdzekļiem 100% apmērā.

ES struktūrfondi ir vieni no galvenajiem ES Reģionālās politikas īstenošanas instru­mentiem. ES Reģionālā politika ir viena no ES kopējām politikām starpnacionālā līmenī, kuras mērķis ir panākt dažādu Eiropas reģionu sociāli – ekonomiskās attīstības līmeņu izlīdzi­nāšanu un veicināt reģionu konkurētspēju Eiropas un globālā mērogā. Latvija strukturālo instrumentu līdzekļu apgūšanai ir izstrādājusi Attīstības plānu (Vienoto programmdoku­mentu), kas paredz darbības stratēģiju un pasākumus struktūrfondu līdzekļu apguvei Latvijā. Valsts budžetā 2006.gadam tiek turpināta prioritāšu īstenošana, kuras uzsāka 2004.un 2005.gadā atbilstoši Attīstības plānā paredzētajam.

Attīstības plāns paredz sešus attīstības virzienus – šādas prioritātes:

1. prioritāte: Līdzsvarotas attīstības veicināšana, kura ietver kapacitātes celšanu reģionālās attīstības plānošanā, vides un infrastruktūras kvalitātes uzlabošanu, pieejamības un transporta sistēmas attīstību, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas attīstību, veselības un izglītības infrastruktūras attīstību. Projektus un pasākumus finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);

2. prioritāte: Uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana, kura ietver pasākumus pielietojamo pētījumu, inovāciju un tehnoloģiju pārneses veicināšanai uzņēmumos, uzņēmējdarbību veicinošas infrastruktūras attīstību, atbalstu uzņēmumu konkurētspējas palielināšanai, finansējuma pieejamības uzlabošanu uzņēmējdarbībai. Projektus un pasākumus finansē (ERAF);

3. prioritāte: Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana, kura ietver nodarbinātības veicināšanu, izglītības un tālākizglītības attīstību, sociālās izstumtības mazināšanu. Projektus un pasākumus finansē Eiropas Sociālais fonds (ESF);

4. prioritāte: Lauksaimniecības un zivsaimniecības attīstības veicināšana. Prioritāte ietver investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos, atbalstu jaunajiem zemniekiem, lauksaim­niecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošanu, zemes uzlabošanu, lauku ainavas saglabāšanu, lauku ekonomikas dažādošanu, ilgtspējīgas mežsaimniecības attīstību, apmācību, zvejas intensitātes sabalansēšanu, akvakultūras attīstību, zvejas ostu aprīkojumu un citus pasā­kumus. Projektus un pasākumus finansē Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda virzības daļa (ELVGF) un Zivsaimniecības vadības finanšu instruments (ZVFI);

5. prioritāte: Tehniskā palīdzība.

Resursus un izdevumus ES struktūrfondu finansētajiem projektiem/pasākumiem plāno saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 31.maija noteikumiem Nr.389 „Kārtība, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai un veic maksājumus”.

Ievērojamu daļu ES finansējuma veido finansējums lauksaimniecības atbalstam ES kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ietvaros. Latvijai no ES ir pieejami ievērojami resursi lauku attīstības pasākumiem (papildus struktūrfondu ietvaros finansētajiem pasāku­miem), kā arī Latvijas zemnieki saņems finansējumu tirgus pasākumiem (eksporta atmaksām u.c.) un tiešos maksājumus. KLP pasākumi tiek finansēti un līdzfinansēti no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda garantiju daļa: Lauku attīstības plāna pasākumus, intervences izdevumus, eksporta kompensācijas un tiešos maksājumus. Attiecībā uz eksporta atmaksām Latvijai kā ES ārējai robežai ir jāsedz lielāks eksporta atmaksu īpat­svars un jāavansē lielāki nacionālā budžeta finanšu resursi, ievērojot, ka eksporta atmaksas ir jānoavansē tai dalībvalstij, caur kuras ārējo robežpunktu notiek produkcijas eksports, neat­karīgi no tā, vai eksportētājs ir konkrētās dalībvalsts uzņēmējs. Tādējādi, tām dalībvalstīm, kuru robežas veido ES ārējo robežu, ir jāsedz lielāks eksporta atmaksu īpatsvars un jāavansē lielāki nacionālo budžetu finanšu resursi.

Valsts budžetā 2006. gadam plāno šādas Eiropas Kopienas iniciatīvas: Eiropas Kopienas iniciatīvu EQUAL, Eiropas Kopienas iniciatīvu INTERREG.

Eiropas Kopienas iniciatīvas EQUAL sakarā Latvija ir izstrādājusi programmu „Kopienas iniciatīvas EQUAL programma 2004.-2006. gads“, kuras mērķis ir veicināt nodar­binātību, sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu – tās, kas cieš no nevienlī­dzības un diskriminācijas – piekļuvi darba tirgum un viņu nodarbinātības iespējas. EQUAL programmas stratēģija ir cieši saistīta ar Vienotā programmdokumentā plānotajai prioritātei „Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana“ – pasākumi šajās programmās papildina viens otru, vienlaicīgi nedublējot veicamos uzdevumus. EQUAL finansēšanas avoti ir ESF, valsts budžeta finansējums, pašvaldību budžetu līdzekļi un privātais finansējums.

Eiropas Kopienas iniciatīvu INTERREG īstenos 2006. gadā Latvijā:

 1) programmā „INTERREG III C Ziemeļu zonas programma“, kuras mērķgrupas ir reģioni un pašvaldības. Programma atbalsta sadarbību starp valsts reģionālajām institūcijām visas ES ietvaros. Tiek veikta arī pieredzes apmaiņa ar mērķi radīt jaunas idejas reģionālās attīstības uzlabošanai. Tiek slēgts līgums starp Dānijas Karalisti, Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku, Lietuvas Republiku, Polijas Republiku, Somijas Republiku, VFR, Zviedrijas Karalisti un investīciju banku „Schleswig-Holstein“, kura ir pilnvarota rīkoties kā vadošā institūcija, maksājumu iestāde un kā programmas vadības kopējā tehniskā sekretariāta institūcija;

 2) programmā „INTERREG III B Kaimiņattiecību programma“, kuras mērķis ir sadarbība Eiropas valstu starpā teritorijas harmoniskas un līdzsvarotas attīstības veicināšanai, kas ietver reģionālo, ekonomisko un sociālo mijiedarbību. Minētās programmas ietvaros sadarbojas 11 valstis – Dānija, Norvēģija, Zviedrija, Somija, Igaunija, Lietuva, Latvija, Polija, kā arī Vācijas, Krievijas un Baltkrievijas reģioni.

Jaunās dalībvalstis, tai skaitā Latvija, 2006. gadā turpina saņemt līdzekļus arī no Šengenas fonda, kas ir pagaidu finanšu instruments, lai saņēmējām dalībvalstīm laikposmā no pievienošanās dienas līdz 2006. gada beigām palīdzētu finansēt darbības pie Savienības jaunajām ārējām robežām, īstenojot Šengenas acquis un kontroli pie ārējām robežām.

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments un Norvēģijas valdības divpusē­jais finanšu instruments paredzēts, lai samazinātu ekonomisko un sociālo atšķirību Eiropas Ekonomikas zonā. Galvenās prioritātes ir: vides aizsardzība, tai skaitā cilvēku aizsardzība vides sakarā – samazinot piesārņojumu un neatjaunojamās enerģijas ražošanu; sekmēt vienmērīgu attīstību, uzlabojot resursu izmantošanu un vadību; saglabāt Eiropas kultūras mantojumu, tai skaitā sabiedrisko transportu, un pilsētu atjaunošanu; cilvēkresursu attīstība, sekmējot izglītību un apmācību, demokrātiskā procesā stiprināt pašvaldību un to institūciju administrēšanu un sabiedrisko pakalpojumu kapacitāti; veselības aprūpe un bērnu aizsardzība.

2006. gadā Latvija saņem arī Eiropas Kopienas atbalstu transporta, telekomuni­kāciju un enerģijas infrastruktūras tīkliem. Šis atbalsts ir domāts liela mēroga projektiem, vērstiem uz transporta, komunikāciju un enerģijas infrastruktūras uzlabošanu un attīstīšanu.

Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzfinansētie projekti tiek īstenoti, finansējot tos no ministriju budžeta programmās plānotajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Projektiem/pasākumiem, kuri valsts budžeta 2006. gadam izstrādes laikā vēl nav apstiprināti atbilstoši noteiktajai kārtībai, daļēju finansējumu rezervē Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā „Finansējums Eiropas Savienības fondu un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai“. Valsts budžeta izpildes gaitā šie finanšu resursi saskaņā ar ministriju līdzekļu pieprasījumiem un atbilstoši Ministru kabineta lēmumam tiks novirzīti projektu finansēšanai. Nepieciešamības gadījumā tiks veikti grozījumi likumā par valsts budžetu.

Atbilstoši EK nosacījumiem, gan finanšu palīdzības programmu (Phare programma un SAPARD), gan Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem ir nepie­ciešams arī Latvijas nacionālais līdzfinansējums, tai skaitā valsts budžeta līdzfinan­sējums un pašvaldību budžetu līdzfinansējums.

Resursus ES struktūrfondu, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda garantiju daļas, Eiropas Kopienas iniciatīvu EQUAL un INTERREG, Eiropas Kopienas atbalstam transporta, telekomunikāciju un enerģijas infrastruktūras tīkliem, Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu finansēto pasākumu īstenošanai plāno valsts budžetā kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem.