4. Nodokļu atvieglojumu (atlaižu) un nodokļu parādu summas

4.1. Nodokļu atvieglojumi un atlaides

Lai nodrošinātu uzņēmējdarbības attīstību, sekmētu mazo un vidējo uzņēmumu darbību, virknē Latvijas nodokļu un citos likumos ir paredzētas dažādas nodokļu atlaides un atvieglojumi.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Pašreiz saskaņā ar likumu „Par uzņēmumu ienākuma nodokli“ un citiem likumiem spēkā ir vairākas uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides.

Likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli“ ir paredzētas šādas atlaides:

·        Nodokļa atlaide par ārvalstīs samaksāto nodokli — aprēķināto uzņē­mumu ienāku­ma nodokli var samazināt par summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs samaksāto no­dokli, ja šī nodokļa nomaksa ārvalstīs ir aplieci­nāta ar ārvalstu nodokļu iekasē­šanas institūcijas apstiprinātiem doku­mentiem. Šī summa nedrīkst pārsniegt tādu summu, kas būtu vienāda ar Latvijā aprēķināto nodokli par ārvalstīs gūto ienāku­mu. Minētā nodokļa atlaide 2003. gadā bija 417,9 tūkst. latu, savukārt 2004. gadā atlaides apmērs bija 516,8 tūkst. latu;

·        Nodokļa atlaide mazajiem uzņēmumiem (20% apmērā no aprēķinā­tās nodokļa summas) 2003.gadā bija 4091,7 tūkst. latu. Saskaņā ar veiktajiem grozījumiem likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” sākot ar 2004.gadu atlaide mazajiem uzņēmumiem netiek piemērota. 2004.gada uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā tiks uzrādīti tikai tie uzņēmumi, kuriem piemērotais taksācijas periods nesakrīt ar taksācijas gadu. Kopējais uzrādītais atlaides apjoms ir 127,8 tūkst. latu;

·        Nodokļa atlaide par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem ieguldīju­miem — 40% apmērā no veikto ieguldījumu summas. Atlaidi piemēro tikai tajā taksācijas pe­riodā, kurā ir pabeigts atbalstāmo investīciju projekts. Lai uzņēmums varētu pie­mērot šo atlaidi, ir nepieciešams Ministru kabineta lēmums par investīciju projekta atbalstu. 2003. gadā atlaidi saņēma A/S „Latvijas Finieris“ 396,5 tūkst. latu apmērā. 2004.gadā kopējā atlaide bija 5279,9 tūkst. lati (tai skaitā A/S „SEB Latvijas Unibanka” saņēma atlaidi 4195,5 tūkst. latu apmērā);

·        Nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas veic lauksaimniecisko darbību — atlaide 10 latu apmērā par katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru. Nodokļa atlaide 2003. gadā bija 332,6 tūkst. latu, bet 2004. gadā atlaide bija 526,8 tūkst. latu;

·        Nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas ražo augstas tehnoloģijas produktus un pro­grammproduktus (30% apmērā no aprēķinātās nodokļa sum­mas) 2003. gadā bija 178,7 tūkst. latu. Saskaņā ar veiktajiem grozījumiem likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” sākot ar 2004.gadu atlaide uzņēmumiem, kas ražo augstas tehnoloģijas produktus un programmproduktus netiek piemērota. 2004.gada uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā tiks uzrādīti tikai tie uzņēmumi, kuriem piemērotais taksācijas periods nesakrīt ar taksācijas gadu. Kopējais uzrādītais atlaides apjoms ir 49,1 tūkst. latu;

·        Nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas kā darbaspēku izmanto notie­sātos, — 20% no aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa. 2003. gadā atlaides summa bija 0,4 tūkst. latu un 2004. gadā bija 0,3 tūkst. latu;

·        Nodokļa atlaide ziedotājiem — 85% (90%) apmērā no ziedotajām summām, bet ne vairāk kā 20% no kopējās nodokļa summas. 2003. gadā piemērotās atlaides summa bija 7975,5 tūkst. latu. 2004. gadā atlaide ir palielinājusies līdz 10 090,7 tūkst. latu;

·        Īpašā nodokļa atlaide invalīdu biedrību, medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumiem — šie uzņēmumi tiek atbrīvoti no nodokļa, ja pārskaita minētajiem fondiem (programmām, organizā­cijām) summas, kuras ir lielākas par šo uzņēmumu aprēķinātajām uzņēmumu ienākuma nodokļa summām. Piemērotā atlaides summa 2003. gadā bija 9,9 tūkst. latu un 22,8 tūkst. latu 2003. gadā.

Citos likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides:

·        likumā „Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā“ noteiktā peļņas nodokļa (uzņēmumu ienākuma nodokļa) atlaide 100% (50%), kuru tiesīgi izmantot uzņē­mumi ar ārvalstu ieguldījumiem, kas re­ģistrēti līdz 1995. gada 1. aprīlim un kuri atbilda nodokļa atlaides saņemšanai izvirzītajiem kritērijiem. Piemērotās atlaides summa 2003. gadā bija 3335,6 tūkst. latu (tais skaitā A/S „Hansabanka” saņēma atlaidi 1859,0 tūkst. latu apmērā). 2004. gadā atlaides apjoms palieli­nājās un bija 6129,6 tūkst. latu (tai skaitā A/S „Hansabanka” saņēma atlaidi 3978,9 tūkst. latu)

·        likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomis­kajās zonās“ no­teiktā uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide 80% apmērā no aprēķinātās nodokļa summas, pie nosacījuma, ka tiešo no­dokļu atlaižu uzkrātā summa un taksācijas peri­odā aprēķinātās tiešo nodokļu atlaides kopā nepārsniedz 50% no zo­nas uzņē­mējsa­biedrības veikto ieguldījumu uzkrātās summas. 2003. gadā piemērotā atlaide bija 1367,9 tūkst. latu, bet 2004. gadā atlaides apjoms bija 2423,4 tūkst. latu.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Piemērotie iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi atbilstoši iesniegtajiem algas paziņojumiem, 2003. gadā bija šādi:                           

·        atvieglojumi par apgādājamiem — 12 394,9 tūkst. latu;

·        atvieglojumi par invaliditāti — 643,3 tūkst. latu;

·        atvieglojumi politiski represētajām personām — 505,5 tūkst. latu;

·        atvieglojumi nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem — 3,3 tūkst latu.

Piemērotie iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi atbilstoši iesniegtajiem algas paziņojumiem, 2004. gadā bija šādi:                           

·        atvieglojumi par apgādājamiem — 12 035,4 tūkst. latu;

·        atvieglojumi par invaliditāti — 740,1 tūkst. latu;

·        atvieglojumi politiski represētajām personām — 531,2 tūkst. latu;

·        atvieglojumi nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem — 1,2 tūkst latu.

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“ 9. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti ienākumi no lauksaim­nieciskās ražošanas (personiskās palīgsaimniecībās, piemājas un zemnieku saimniecībās), ja tie nepārsniedz 3000 latu gadā. 2003. gadā ar ienākuma nodokli neapliekamie ienākumi no lauksaimnie­ciskās ražošanas bija 11 256,8 tūkst. latu, bet 2004. gadā — 12 693,8 tūkst. latu.

Fizisko personu deklarētie attaisnotie izdevumi izglītības un specialitātes iegūšanai 2003. gadā bija 27 608,4 tūkst. latu, no tā:

·        izdevumi izglītības un specialitātes iegūšanai — 18 961,2 tūkst. latu;

·        izdevumi medicīnas pakalpojumiem — 8647,2 tūkst. latu, tai skaitā izdevumi ārstnieciskajiem pakalpojumiem, kurus ir tiesības ietvert attaisnotajos izdevumos pilnā apmērā — 5483,0 tūkst. latu.

Uz nākamajiem taksācijas periodiem attiecināmie attaisnotie izdevumi veido 18 125,6 tūkst. latu.

Fizisko personu deklarētie attaisnotie izdevumi izglītības un specialitātes iegūšanai 2004. gadā bija 28 089,9 tūkst. latu, no tā:

·        izdevumi izglītības un specialitātes iegūšanai — 17 514,0 tūkst. latu;

·        izdevumi medicīnas pakalpojumiem — 10 575,9 tūkst. latu, tai skaitā izdevumi ārstnieciskajiem pakalpojumiem, kurus ir tiesības ietvert attaisnotajos izdevumos pilnā apmērā — 6866,0 tūkst. latu.

Uz nākamajiem taksācijas periodiem attiecināmie attaisnotie izdevumi veido 21 583,4 tūkst. latu.

Nekustamā īpašuma nodoklis

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām, Rēzeknes speciālās eko­nomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām un Rīgas un Ventspils brīvostas uzņēmējsabied­rībām piemērotā atlaide:

·        2003. gadā atbilstoši 2003.gada ēku un būvju nekustamā īpašuma nodokļa pārskatiem kopējā atlaide bija 285,6 tūkst. latu, tajā skaitā 80% atlaide saskaņā ar SEZ likumiem — 142,9 tūkst. latu, bet pašvaldību piešķirtā atlaide saskaņā ar SEZ likumiem — 142,7 tūkst. latu. Atbilstoši 2004.gada ēku un būvju nekustamā īpašuma nodokļa deklarācijām kopējā atlaide ir 804,4 tūkst. latu, tajā skaitā 80% atlaide saskaņā ar SEZ likumiem — 676,5 tūkst. latu, bet pašvaldību piešķirtā atlaide saskaņā ar SEZ likumiem — 127,9 tūkst. latu.

·        2004. gadā atbilstoši 2004.gada ēku un būvju nekustamā īpašuma nodokļa pārskatiem kopējā atlaide bija 785,5 tūkst. latu, tajā skaitā 80% atlaide saskaņā ar SEZ likumiem — 651,8 tūkst. latu, bet pašvaldību piešķirtā atlaide saskaņā ar SEZ likumiem — 133,7 tūkst. latu. Atbilstoši 2005.gada ēku un būvju nekustamā īpašuma nodokļa deklarācijām kopējā atlaide ir 1074,8 tūkst. latu, tajā skaitā 80% atlaide saskaņā ar SEZ likumiem — 783,8 tūkst. latu, bet pašvaldību piešķirtā atlaide saskaņā ar SEZ likumiem — 291,0 tūkst. latu

Akcīzes nodoklis

Sākot ar 2004. gada 1. maiju zaudēja spēku likums „Par akcīzes nodokli naftas produktiem“ un tā vietā stājās spēkā likums „Par akcīzes nodokli“, kurā ir saglabātas iepriekšējās akcīzes nodokļa naftas produktiem atlaides.

Atbilstoši likumam „Par akcīzes nodokli“ lauksaimnie­cības produk­cijas ražotājiem atmaksā akcīzes nodokli par izmantoto dīzeļdeg­vielu, rēķinot 100 litrus dīzeļdegvielas (gāzeļļas) par katru īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaim­niecībā izmantoto zemes hektāru. 2003. gadā akcīzes nodoklis par lauksaimniecībā izmantoto dīzeļdegvielu tika atmaksāts 5577,7 tūkst. latu apmērā un 8930,4 tūkst. latu apmērā 2004. gadā.

Atbilstoši likumam „Par akcīzes nodokli“ juridiskajām personām atmaksā akcīzes nodokli par degvieleļļu, kas izmantota siltuma ražošanai, telpu apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. 2003. gadā akcīzes nodoklis par degvieleļļu, kas izmantota kā kurināmais, tika atmaksāts 426,1 tūkst. latu apmērā, bet 2004. gadā — 316,9 tūkst. latu.

Kopumā 2004. gadā akcīzes nodokļa atmaksas ir veiktas 9,2 milj. latu apmērā.

            2003. un 204.gadā netika kapitalizētas privatizēto un privatizējamo valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību valsts budžetā ieskaitāmās nodokļu parādu summas.

 

4.2. Nodokļu parādi

Valsts budžeta ieņēmumus negatīvi ietekmē nodokļu parādi.

4.1. tabula. Nodokļu parādi (milj. latu)

 

2004. gada
1. janvārī

2005. gada
1. janvārī

2005. gada
1. septembrī

Izmaiņas
(sept. 2005 / janv. 2005)

milj. latu

%

Pievienotās vērtības nodoklis

234,6

233,4

214,6

-18,8

-8,1

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

50,5

45,4

43,2

-2,2

-4,9

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

46,7

41,3

41,4

0,1

0,2

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

31,5

30,7

31,9

1,2

3,9

Sociālais nodoklis

47,8

37,5

28,3

-9,3

-24,7

Akcīzes nodoklis

9,4

2,8

5,8

3,1

112,6

Īpašuma nodoklis

4,0

3,0

2,3

-0,7

-24,3

Kopā:

424,6

394,1

367,5

-26,6

-6,8

 

2005. gada 1. septembrī kopējie nodokļu parādi (neieskaitot maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu parādus) bija 367,5 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2005. gada 1. janvāri ir par 26,6 milj. latu jeb 6,8% mazāk.

2005. gada 1. septembrī salīdzinājumā ar 2005. gada 1. janvāri ir samazinājies pievienotās vērtības nodokļa parāds par 18,8 milj. latu jeb 8,1% un bija 214,6 milj. latu. Lielākie aktuālie pievienotās vērtības nodokļa parādi 2005. gada 1. septembrī bija a/s “VATI” 3,4 milj. latu apmērā, a/s “RAF” 1,8 milj. latu apmērā un SIA “EŠPA” 1,6 milj. latu apmērā.

Tai pat laikā iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds bija 43,2 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2005. gada 1. janvāri ir par 2,2 milj. latu jeb 4,9% mazāk.

Savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa parāds ir palielinājies par 0,1 milj. latu jeb 0,2% un bija 41,4 milj. latu.

2005. gada 1. septembrī, salīdzinot ar 2005. gada 1. janvāri, par 1,2 milj. latu jeb 3,9% ir palielinājies valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemak­su parāds. Bet sociālā nodokļa parāds samazinājās par 9,3 milj. latu jeb 24,7 procentiem. Lielākie aktuālie valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un sociālā nodokļa parādi bija SIA “Acort Technologies” 1,5 milj. latu apmērā un a/s “OT Grupa” 1,4 milj. latu apmērā.

 Akcīzes nodokļa parāds 2005. gada 1. septembrī bija 5,8 milj. latu, kas ir par 3,1 milj. latu vairāk nekā 2005. gada 1. janvārī.

Savukārt īpašuma nodokļa parāds salīdzi­nājumā ar 2005. gada sākumu ir samazinājies par 0,7 milj. latu jeb 24,3% un bija 2,3 milj. latu.

Aplūkojot nodokļu parādus pēc to struktūras, redzams, ka lielāko īpat­svaru kopējā nodokļu parādu struktūrā š.g. 1. janvārī, kā arī 1. septembrī veidoja apturētie parādi. 2004. gada 1. septembrī aktuālie parādi bija 156,9 milj. latu, kas ir par 9,7 milj. latu jeb 6,6% vairāk nekā 2005. gada 1. janvārī. Savukārt apturētie parādi 2005. gada 1. septembrī salīdzinājumā ar 2005. gada 1. janvāri ir samazinājušies par 36,3 milj. latu jeb 14,9% un bija 207,2 milj. latu. Lielākā daļa šo parādu uzkrājās uzņēmumiem, kas atzīti par maksātnespējīgiem. 2005. gada 1. septembrī apturētie parādi veidoja 56,4% no kopējiem nodokļu parādiem.

Termiņa pagarinājumu parādu apjoms 2005. gada 1. septembrī veidoja 3,5 milj. latu jeb 0,9% no kopējās nodokļu parādu summas. Salīdzinājumā ar 2005. gada sākumu termiņa pagarinājumu parādu summa ir samazinājusies par 0,1 milj. latu jeb 2,9 procentiem.

4.2. tabula. Nodokļu parādi (milj. latu)*

 

2004. gada
1. janvārī

2005. gada
1. janvārī

2005. gada
1. septembrī

Izmaiņas
(aug. 2004 / janv. 2004)

milj. latu

%

Aktuālie parādi

149,2

147,2

156,9

9,7

6,6

Termiņa pagarinājumi

2,3

3,6

3,5

-0,1

-2,9

Apturētie parādi

273,3

243,4

207,2

-36,3

-14,9

KOPĀ:

424,7

394,3

367,6

-26,7

-6,8

t.sk. kopējie reāli piedzenamie parādi

43,6

44,5

49,0

4,4

9,9

*              ieskaitot maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu parādus