Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādnes 2006.

Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādnes 2006.–2010.gadam

Latvijas Republikas Likums par budžetu un finanšu vadību nosaka, ka Ministru kabinets iesniedz Saeimai gadskārtējo valsts budžeta likuma projektu, pavadošo likumu projektu paketi un vidējā termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādnes. Ministru kabinets šajās pamatnostādnēs sniedz informāciju par valsts ekonomiskās attīstības galvenajām tendencēm un valdības fiskālās politikas virzību un mērķiem turpmākajiem pieciem gadiem.

Vidējam termiņam ir noteikti šādi valdības prioritārie mērķi:

1) veidot Latviju kā konkurētspējīgu, augsti attīstītu valsti, kurā labklājība būtu pieejama ikvienam;

2) stiprināt tiesiskumu, apkarot korupciju, noziedzību, kontrabandu;

3) stiprināt Latvijā tādu tautas dzīvesveidu, kas vērsts uz mūsu zemes bagātību saudzīgu izmantošanu un vairošanu, tradicionālu un sabiedrībā atzītu vērtību cienīšanu;

4) stiprināt Latvijā atklātu, demokrātisku un pilsonisku sabiedrību, kas balstās uz iedzīvotāju savstarpēju palīdzību un visu aktīvu līdzdalību valsts taisnīgā pārvaldībā;

5) nodrošināt atklātību valdības, valsts pārvaldes un pašvaldību darbā.

Viens no būtiskiem instrumentiem ekonomikas attīstības veicināšanai ir stabilas fiskālās politikas realizēšana. Ministru kabinets ir apņēmies pārskatīt valsts fiskālās un budžeta politikas nostādnes, nodrošinot efektīvu un caurspīdīgu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Lai panāktu līdzekļu efektīvu izlietojumu, tiek analizēta esošo resursu atbilstība valdības noteiktajām darbības prioritātēm, izvērtēts līdzšinējo izdevumu izlietojums un nodrošināta budžeta līdzekļu efektīva izmantošana.

Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību ir definēti šādi vidējā termiņā īstenojami fiskālās politikas mērķi:

1) īstenot fiskālo politiku, kas vērsta uz stabilu makroekonomisko izaugsmi un zemu inflāciju. Nodrošināt pakāpenisku fiskālās situācijas uzlabošanos turpmākajos gados, par vidēja termiņa mērķi izvirzot sabalansētu budžetu;

2) konsekventi nodrošināt Māstrihtas fiskālo kritēriju izpildi Latvijā;

3) ieviest vidēja termiņa (3-5 gadi) budžeta plānošanu un veikt fiskālās atbildības nostiprināšanu ieņēmumu un izdevumu plānošanā. Lai nodrošinātu mērķtiecīgu attīstību un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, ieviest stratēģisko plānošanu ministrijās un atbilstoši tai budžeta veidošanu balstīt uz rīcībpolitikas mērķu un rezultātu finansēšanu;

4) izvērtēt iespējas piedalīties starptautiskās palīdzības projektos nabadzīgajām un jaunattīstības zemēm.

1.Makroekonomiskās attīstības perspektīvas

2004.gadā Latvijā bija vērojams ekonomiskās aktivitātes kāpums un IKP salīdzināmās cenās pieauga par 8,3 procentiem. 2005.gada I ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP), salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, salīdzināmās cenās pieauga par 7,4 procentiem. Finanšu ministrija prognozē, ka Latvijas ekonomiskā izaugsme 2005.gadā sasniegs 7,5% no IKP, bet turpmākajos gados tā saglabāsies potenciālajā 7% līmenī.

Strauju un stabilu ekonomisko attīstību ļauj prognozēt pieaugošā integrācija Eiropas Savienībā. IKP izaugsme balstīsies uz investīciju, eksporta un privātā patēriņa pieaugumu. Nozaru griezumā lielākais ieguldījums izaugsmē būs pārstrādes rūpniecībai un privāto pakalpojumu nozarēm.

2005.gada I ceturksnī vidējais nodarbināto iedzīvotāju skaits bija 1015,2 tūkst. cilvēku, kas ir par 1,3 procentpunktiem jeb 13 tūkst. vairāk, nekā 2004.gada atbilstošajā periodā. 2005.gada I ceturksnī turpināja samazināties gan reģistrēto bezdarbnieku skaits, gan reģistrētā bezdarba līmenis, attiecīgi samazinoties par 0,6 procentpunktiem, salīdzinot ar atbilstošo laika periodu 2004.gadā. Sagaidāms, ka 2005.gada vidējais reģistrētā bezdarba līmenis būs 8,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Finanšu ministrija prognozē, ka vidējā termiņā bezdarba līmenis turpinās samazināties un būs vērojams darba ražīguma kāpums, un mērens nodarbinātības pieaugums.

Gada vidējais patēriņa cenu pieaugums 2004.gadā bija 6,2 procenti. Straujo inflācijas pieaugumu 2004.gadā noteica vairāku, pamatā piedāvājuma puses faktoru mijiedarbība. Tā 2004.gadā bija vērojams būtisks administratīvi regulējamo cenu (elektroenerģijai, dabas gāzei, komunālajiem maksājumiem u.c.) kāpums, cenu līmeni ietekmēja arī netiešo nodokļu harmonizācijas pasākumi ar ES normām, paaugstinot akcīzes nodokļus tabakai un degvielai, kā arī paplašinot PVN bāzi, kā arī citas institucionāla rakstura izmaiņas sakarā ar iestāšanos ES. Patēriņa cenu pieaugumu ietekmēja arī augstais un pieaugošais iekšējais pieprasījums, kas lielā mērā bija saistīts ar iedzīvotāju ienākumu un kreditēšanas augsto pieaugumu tempu. Vairums faktoru, kas noteica inflāciju līdz šim, pamazām zaudē savu ietekmi to vienreizējās dabas dēļ, tomēr inflācija joprojām saglabājas salīdzinoši augstā līmenī un 2005.gada I ceturksnī bija 6,7 procenti. Finanšu ministrija prognozē, ka vidējā inflācija 2005.gadā būs aptuveni 6,4%, bet nākamajos gados pakāpeniski stabilizēsies aptuveni 3% līmenī.

2004. gadā preču un pakalpojumu eksports palielinājās par 20,5% un imports par 25,8%, tādējādi pieauga tirdzniecības un pakalpojumu bilances negatīvais saldo, un maksājumu bilances tekošā konta deficīts sasniedza pēdējo gadu augstāko līmeni — 12,3% no IKP. 2005.gada I ceturksnī preču eksports pieauga par 37,5%, savukārt importa pieauguma tempi bija zemāki, importa apjomam pieaugot par 26,2 procentiem. Attiecīgi preču tirdzniecības deficīts samazinājās līdz 11,3 procentiem. Vidējā termiņā maksājumu bilances tekošā konta deficīta samazināšanos sekmēs tirdzniecības bilances uzlabošanās, ko noteiks pieprasījuma kāpums ES un Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas pieaugums.

Šī attīstības scenārija izpildi apdraud vairāki faktori, no kuriem būtiskākie ir nelabvēlīgas izmaiņas ārējā vidē. Tā kā Latvijai ir atvērta tipa ekonomika, tad pieaugošās energoresursu cenas apdraud ekonomisko izaugsmi un stimulē inflāciju. Ja ES ekonomikā notiks pieaugumu tempu samazināšanās, tas var negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomikas attīstību. Kā nozīmīgs riska faktors saglabājas augsts maksājumu bilances tekošā konta deficīts. Latvijas tekošā konta deficītu nelabvēlīgi var ietekmēt arī straujas galveno Latvijas importa vai eksporta preču cenu izmaiņas pasaules tirgū. Koksnes, kas ir galvenā Latvijas eksporta prece, cenu krišanās var samazināt eksporta vērtību, bet naftas un enerģijas cenu pieaugums palielināt importa vērtību, tādējādi būtiski palielinot tekošā konta deficītu. Maksājumu bilanci var ietekmēt arī Latvijas mērogiem lieli vienreizēji darījumi, piemēram, kuģu iegāde. Šobrīd tā struktūra un finansējums ļauj saglabāt makroekonomisko līdzsvaru, tomēr būtiskas izmaiņas ārējā pieprasījumā un ārvalstu investīciju un kapitāla ieplūdē var negatīvi ietekmēt tautsaimniecības ilgstpējīgas attīstības iespējas.

1.1. tabula. Makroekonomisko rādītāju prognozes

	2003	2004		2005		2006	2007	2008	2009	2010
	fakts		novērt.		prognoze
IKP (milj. latu)	6317,8	7333,0		8404,0		9439,1	10430,4	11481,6	12612,4	13837,7
IKP pieauguma tempi (salīdzināmās cenās), %	7,2	8,3		7,5		7,5	7,0	7,0	7,0	7,0
PCI (gads pret gadu), %	2,9	6,2		6,4		4,5	2,8	2,5	2,5	2,5
Bezdarba līmenis (gada vidējais), % no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem	8,6	8,7		8,5		8,1	7,9	7,7	7,6	7,5
Maksājumu bilances tekošais konts (% no IKP)	-8,2	-12,4		-10,0		-9,4	-9,0	-8,7	-8,3	-7,9

2. Fiskālās politikas perspektīvas un prognozes

Valdības uzdevums fiskālās politikas ietvaros ir veidot maksimāli sabalansētu un tautsaimniecības attīstībai labvēlīgu valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu līmeni un to struktūru.

Galvenie fiskālās politikas uzdevumi ir šādi:

1) valsts budžeta izdevumu politikai ir jābūt virzītai uz ekonomikas attīstību un sociālo problēmu risināšanu;

2) pakāpeniska valsts budžeta deficīta samazināšana;

3) valsts finanšu ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšana.

Lai nodrošinātu fiskālās politikas uzdevumu izpildi, ņemot vērā inflācijas pieaugumu, 2006.gadā valsts budžeta deficīts tiek plānots 1,5% apmērā no IKP.

Valsts fiskālās politikas mērķis ir vērsts uz piesardzīgo budžeta veidošanu, pakāpeniski samazinot valsts kopbudžeta deficītu.

Vienlaicīgi tomēr ir jāņem vērā, ka tuvākajos gados nav iespējams strauji samazināt valsts budžeta deficītu, jo:

1) nepieciešams nodrošināt pirmsfinansējumu un valsts līdzfinansējumu Eiropas Savienības fondu, lauksaimniecības politikas, lauku attīstības un Eiropas Kopienas programmu un iniciatīvu apguvei;

2) papildu finansējums ir nepieciešams starptautisko līgumu un ES tiesību aktu ieviešanas nodrošināšanai, kā arī administratīvās kapacitātes stiprināšanai;.

3) papildus finansējums ir nepieciešams, lai realizētu valdības programmas izglītības un iekšlietu jomā, kā arī sociāli atbildīgas politikas īstenošanai, lai uzlabotu Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti;

4) laika posmā līdz 2008.gadam valsts aizsardzībai, drošībai un dalībai NATO valsts budžetā jānodrošina izdevumi 2% apmērā no IKP.

Lai efektīvāk un racionālāk izmantotu valsts budžeta pieejamos resursus un nodrošinātu uzsākto programmas realizāciju, ministrijās tiek ieviesta stratēģiskā plānošana, kas nodrošinās, ka budžets tiek orientēts uz mērķu un rezultātu finansēšanu.

Stratēģiskā plānošana Latvijā tiek ievesta pakāpeniski: Valsts budžeta programmas tiek pārstrukturizētas atbilstoši ministriju veicamajām funkcijām un īstenojamām valsts politikām. Saskaņā ar Ministru kabineta rulli, ministrijām jau 2007.gada budžeta pieteikums jāsagatavo atbilstoši institucionālās darbības stratēģijas programmu struktūrai.

Latvijas sekmīgā ekonomikas attīstība un nodokļu iekasēšanas uzlabojums veicina arī strauju budžeta ienākuma pieaugumu. Tas ļauj turpināt konsekventu virzību uz noteikto mērķi – sabalansētu budžetu vidēja termiņa perspektīvā. Gaidāms, ka turpmākajos gados tautsaimniecības izaugsmes un darba ražīguma tendence pieaugs. Vienlaicīgi pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir novērojams straujāks ārvalstu investoru rīcībā esošo līdzekļu pieplūdums Latvijas finanšu tirgū. Līdz ar to nākotnes perspektīvās gaidāms, ka budžeta deficītam jāsamazinās.

2.1.tabula.Valsts kopējais budžeta deficīts ( % no IKP)

2003	2004	2005	2006	2007	2008	2009	2010
fakts		plāns		prognoze
-1,6	-1,1	-1,7	-1,5	-1,5	-1,4	-1,4	-1,3

Fiskālā politika darbojas arī kā viens no valdības instrumentiem valsts konkurētspējas veidošanā. Konkurētspējas uzlabošanā un nodrošināšanā būtiska loma ir nodokļu politikai. Valdības realizētā nodokļu politika ir vērsta uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, vienlaicīgi nodrošinot stabilus nodokļu ieņēmumus valsts budžetā, uzlabojot nodokļu iekasēšanu.

Turklāt, lai samazinātu nodokļu slogu iedzīvotājiem, arī 2006.gadā tiek turpināta 2004.gadā uzsāktais pakāpeniski paaugstinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli nepaliekamā minimuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma apmēru par apgādībā esošām personām. Tā rezultātā tiek prognozēts, ka vidējā termiņā samazināsies iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieauguma temps, tomēr vienlaicīgi pieaugs iedzīvotāju neto ieņēmumi, kas sekmēs dzīves līmeņa paaugstināšanos. Ar 2006.gada 1.janvāri ir paredzēts palielināt minimālās algas apmēru no 80 Ls līdz 90 Ls.

2.2.tabula. Nodokļu ieņēmumi (% no IKP)

	2003	2004		2005	2006	2007	2008	2009	2010
	fakts		novērt.		prognoze
Nodokļu ieņēmumi, t.sk.	28,4	27,9		28,8	31,6	31,6	31,6	31,7	31,9
Tiešie nodokļi	17,2	17,5		17,5	18,3	18,2	18,2	18,2	18,2
Netiešie nodokļi	10,9	10,2		11,1	13,0	13,1	13,2	13,3	13,5
Pārējie nodokļi	0,3	0,3		0,3	0,2	0,3	0,2	0,2	0,2

Ņemot vērā, ka vidējā termiņā saglabāsies strauja ekonomikas attīstība, tiek prognozēts, ka kopējie nodokļu ieņēmumi 2006.gadā būs 31,6% no IKP. Tā rezultātā tiek prognozēts nodokļu ieņēmumu īpatsvara pret IKP pieaugums arī vidējā termiņā.

3. Eiropas Savienības līdzekļi un Eiropas Savienības (Kopienas) pašu resursi

Eiropas Savienības līdzekļi

ES struktūrfondi (Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Virzības daļa (ELVGF), Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments (ZVFI)) ir vieni no galvenajiem ES Reģionālās politikas īstenošanas instrumentiem. ES Reģionālā politika ir ES kopējā politika, kuras mērķis ir panākt dažādu Eiropas reģionu sociāli – ekonomiskās attīstības līmeņu izlīdzināšanu un veicināt reģionu konkurētspēju Eiropas un globālā mērogā.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) vidējā termiņā finansē projektus un pasākumus, kuri ietver kapacitātes celšanu reģionālās attīstības plānošanā, vides un infrastruktūras kvalitātes uzlabošanu, pieejamības un transporta sistēmas attīstību, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas attīstību, veselības un izglītības infrastruktūras attīstību, kā arī pasākumus pielietojamo pētījumu, inovāciju un tehnoloģiju pārneses veicināšanai uzņēmumos, uzņēmējdarbību veicinošas infrastruktūras attīstību, atbalstu uzņēmumu konkurētspējas palielināšanai, finansējuma pieejamības uzlabošanu uzņēmējdarbībai. Kopējais ERAF pieejamais finansējums Latvijā 2004.-2006.gada programmēšanas periodam ir 259,5 milj. LVL. Tam līdzās nodrošināms valsts budžeta finansējums 84,7 milj. LVL apjomā. ERAF investīcijas līdzsvarotas attīstības veicināšanai veido 32% no kopējā Latvijai pieejamā struktūrfondu līdzfinansējuma, savukārt investīcijas uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšanai veido 25% no kopējā Latvijai pieejamā struktūrfondu līdzfinansējuma. Būtiskākās ERAF līdzfinansētās investīcijas paredzētas pieejamības un transporta sistēmas attīstības aktivitātēm (26% no ERAF finansējuma), uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai (18%) un vides infrastruktūras uzlabošanai un tūrisma veicināšanai (16%).

1. Vides infrastruktūras uzlabošanas un tūrisma veicināšanas pasākumiem pieejamais finansējums ir 55,3 milj. LVL. Lielākās investīcijas šī pasākuma ietvaros ir paredzētas ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstībai (40%).

2. Pieejamības un transporta sistēmas attīstības projektiem sabiedriskā finansējuma daļa ir 87,8 milj. LVL un 52% no šī finansējuma ir novirzīti valsts pirmās šķiras autoceļu infrastruktūras attīstībai. Atlikušais finansējums ir paredzēts transporta sistēmas efektivitātes uzlabošanai Rīgā un pārējās apdzīvotajās teritorijās, kā arī pasažieru vilcienu ritošā sastāva un jūras ostu infrastruktūras uzlabošanai.

3. Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstībai pieejamais sabiedriskais finansējums šim programmēšanas periodam ir 19,1 milj. LVL.

4. Izglītības, veselības un sociālās infrastruktūras attīstības pasākumiem sabiedriskais finansējums sastāda 26,9 milj. LVL. Vienlīdzīgs atbalsts tiek sniegts primārās un neatliekamās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošanai, profesionālo un augstākās izglītības iestāžu nodrošināšanai ar iekārtām un tehniku mācību procesu uzlabošanai un sociālās aprūpes un darba tirgus institūciju infrastruktūras pilnveidošanai.

5. Atbalsts inovācijām un valsts pētījumiem šajā programmēšanas periodā sasniedz 36,6 milj. LVL. Atbalsts tiek sniegts projektu tehnisko pamatojumu, paraugu un pilot modeļu izstrādei, kā arī praktisko pētījumu projektiem un valsts zinātniski pētniecisko institūciju nodrošināšanai ar mūsdienīgām pētnieciskajām iekārtām un infrastruktūru.

6. Investīcijas uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai un atbalsta pasākumiem mazām un vidējām komercsabiedrībām veido 73,3 milj. LVL. Atbalsts tiek sniegts valsts atbalsta programmu ietvaros privātās infrastruktūras investīcijām.

7. Lai veicinātu komercsabiedrību pieeju finansējumam, šajā programmēšanas periodā ir paredzēti 36,6 milj. LVL. Komercsabiedrībām ar ERAF atbalstu ir iespēja saņemt aizdevumus (t.sk. mikrokredītus) uzņēmējdarbības uzsākšanai, garantijas, kā arī ir pieejami ar ERAF atbalstu izveidotie riska kapitāla fondi.

Eiropas Sociālais fonds (ESF) finansē cilvēkresursu attīstību, kas ietver nodarbinātības veicināšanu, izglītības un tālākizglītības attīstību un sociālās izstumtības mazināšanu. Kopējais ESF piešķīrums ir 122,9 milj. LVL, tai skaitā Latvijas finansējums veido 29,6 milj. LVL.

1. Nodarbinātības veicināšanas pasākumiem 2004.-2006. gadā pieejama salīdzinoši lielākā daļa (43,5% jeb 53,5 milj. LVL) no kopējā ESF ietvaros pieejamā finanšu līdzekļu apjoma. Lielākā atbalsta grupa nodarbinātības veicināšanas pasākumos ir bezdarbnieki, kuru apmācībai un konkurētspējas paaugstināšanai divu ESF pasākumu ietvaros pieejami 16,8 milj. LVL jeb 31,5 % no nodarbinātības veicināšanai pieejamā finansējuma un 13,7% no kopējā ESF finanšu līdzekļu apjoma. Otra lielākā daļa nodarbinātības veicināšanai no pieejamā finansējuma atvēlēta nodarbināto pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas veicināšanai
(10,7 milj. LVL jeb 20% no visa nodarbinātības veicināšanai atvēlētā finansējuma un 8,7 % no kopējās ESF summas).

2. Pieejamā ESF finansējuma apjoma ziņā otra lielākā atbalsta joma ir izglītība un tālākizglītība, kurai 2004.-2006. gadā paredzēti 47,3 milj. LVL jeb 30,5 % no kopējā ESF ietvaros pieejamā finansējuma.

2.1. Tālākizglītības attīstībai paredzēti 4 pasākumi ar kopējo pieejamo finansējumu 6,8 milj. LVL apmērā, kas veido 14,5% no kopējā izglītībai paredzētā finansējuma un 5,6% no kopējā ESF finansējuma. Divi no šiem pasākumiem paredzēti pedagogu tālākizglītībai un kompetences paaugstināšanai (to finansējums ir 4,2 milj. LVL).

2.2. Tomēr lielākā daļa izglītības atbalstam piešķirto līdzekļu paredzēti augstākās izglītības attīstībai – 34,8 milj. LVL jeb 73% no izglītības attīstībai ESF ietvaros paredzētajiem līdzekļiem un 28,3 % no kopējiem ESF līdzekļiem. Jāpiemin, ka šajā rādītājā ietilpst arī pieejamā finansējuma ziņā lielākais izglītības attīstībai paredzētais pasākums. Tas paredzēts gan profesionālās, gan augstākās izglītības studentu mācību prakses nodrošināšanai un tam paredzēti 8,7 milj. LVL, kas ir 18,4% no kopējiem izglītībai paredzētajiem līdzekļiem un 7% no kopējā ESF finanšu līdzekļu apjoma. Finanšu līdzekļu ziņā lielākais tikai augstākajai izglītībai paredzētais pasākums, kas vienlaicīgi ir arī otrs lielākais pasākums no kopējā izglītībai paredzētā ESF finansējuma, ir atbalsts doktorantūras programmu uzlabošanai un pēcdoktorantūras pētījumiem dabaszinātņu un tehnoloģiju nozarē. Šim pasākumam paredzēti 8,3 milj. LVL jeb 17% no kopējiem izglītībai atvēlētajiem līdzekļiem un
6,8 % no kopējā ESF finansējuma.

2.3. Savukārt profesionālās izglītības attīstībai ESF ietvaros pieejami
11,6 milj.LVL (neskaitot iepriekšminēto pasākumu profesionālās un augstākās izglītības studentu mācību prakses nodrošināšanai), kas ir 24,5% no izglītībai pieejamā ESF finansējuma un 9,4% no kopējā ESF ietvaros pieejamā finansējuma. Izmantojot šos līdzekļus, paredzēts uzlabot profesionālās izglītības mācību programmas, kā arī izstrādāt metodoloģiju sociālo partneru iesaistīšanai profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā.

Šie pasākumi palielina izglītības pieejamību un kvalitāti, kā arī veicina zināšanu ekonomikas attīstību. Galvenā uzmanība ESF ietvaros atbalstītajos pasākumos tiek pievērsta izglītībai ekonomiski svarīgās nozarēs: dabaszinātnēs un tehnoloģijās. Var aprēķināt, ka tiem izglītības atbalsta pasākumiem, kas salīdzinājumā ar pārējiem pasākumiem izglītības atbalsta jomas ietvaros ir tiešāk vērsti uz izglītību dabaszinātņu un tehnoloģiju jomās, pieejami 27,3 milj. LVL jeb 57,9% (un 22% no kopējā ESF finansējuma apjoma).

3. Trešā ESF atbalsta joma ir sociālās atstumtības mazināšana, kam ESF ietvaros 2004.-2006.gadā pieejami 22 milj. LVL, kas ir 18% no kopējā ESF ietvaros pieejamā finansējuma. Lielākais sociālās atstumtības mazināšanas pasākums ir apmācība un tālākizglītība sociāli atstumtajām grupām, iekļaujot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) atbalstu invalīdiem. Šim pasākumam 2004.-2006.gadā pieejami 7 milj. LVL, kas ir 32% no kopējā sociālās atstumtības mazināšanai paredzētā finansējuma un 5,8% no kopējā ESF ietvaros pieejamā finansējuma. Otrs lielākais pasākums ar 3,9 milj. LVL (attiecīgi 18% no kopējā sociālās atstumtības mazināšanai paredzētā finansējuma un 3,2% no kopējā ESF finansējuma) ir profesionālo rehabilitācijas programmu attīstība, kuras ietvaros arī paredzēts IKT atbalsts invalīdiem. Nozīmīgs pasākums sociāli mazāk aizsargāto cilvēku iekļaušanai darba tirgū ir subsidēto darbavietu nodrošināšana (trešais lielākais pasākums šajā ESF prioritātē), kam pieejami pavisam 3,3 milj. LVL (15% un 2,7% attiecīgi no kopējā sociālās atstumtības mazināšanai pieejamā finansējuma un finanšu līdzekļu kopējā apjoma ESF ietvaros).

Sociālās atstumtības mazināšanas pasākumu mērķa grupas ir cilvēki, kam draud sociālā atstumtība: invalīdi, cilvēki ar zemām pamatprasmēm, ilgstošie bezdarbnieki, no ieslodzījuma vietām atbrīvotie, pirmspensijas vecuma cilvēki u.c. To pasākumu, kuros iekļauts IKT atbalsts invalīdiem, ietvaros kopējais pieejamais finansējums ir
14,8 milj. LVL jeb 67% no visa sociālās atstumtības mazināšanai pieejamā finansējuma un 12% no kopējā ESF ietvaros pieejamā finansējuma.

Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Virzības daļa (ELVGF) finansē investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos, atbalstu jaunajiem zemniekiem, lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošanu, zemes uzlabošanu, lauku ainavas saglabāšanu, lauku ekonomikas dažādošanu, lauku tūrismu, pamatpakalpojumu sniegšanu, ilgtspējīgas mežsaimniecības attīstību, apmācības un citus pasākumus. Kopējais ELVGF finansējums 2004.-2006.gada programmēšanas periodam ir 64,2 milj. LVL. Tam līdzās nodrošināms valsts budžeta finansējums
32,7 milj. LVL apjomā. Būtiskākās ELVGF līdzfinansētās investīcijas attiecas uz lauku teritoriju pārveidošanos un attīstību veicinošiem pasākumiem (33% no ELVGF finansējuma), investīcijām lauksaimniecības uzņēmumos (28%) un lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošanu (21%).

Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments (ZVFI) paredzēts ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības veicināšanai, kura ietver zvejas intensitātes sabalansēšanu, akvakultūras attīstību, zvejas ostu aprīkojumu un citus pasākumus. Kopējais ZVFI finansējums 2004.-2006.gada programmēšanas periodam ir
17,1 milj. LVL. Tam līdzās nodrošināms valsts budžeta finansējums 6,3 milj. LVL apjomā. Būtiskākās ZVFI līdzfinansētās investīcijas attiecas uz zvejas intensitātes sabalansēšanas (zvejas kuģu sadalīšana metāllūžņos) pasākumiem (47% no ZVFI finansējuma), kā arī zvejas un akvakultūras produktu apstrādi, zvejas ostu modernizēšanu un akvakultūras attīstību (37%).

ES Kohēzijas fonds ir izveidots, lai finansētu, galvenokārt, liela mēroga infrastruktūras attīstības pasākumus (projektus) vides aizsardzības un transporta jomā. Par ES Kohēzijas fonda līdzekļiem pēc Latvijas iestāšanas Eiropas Savienībā ir kļuvuši arī ES pirmsstrukturālā fonda ISPA līdzekļi.

Saskaņā ar ES Regulām visu šo ES fondu finansējuma piešķīrumu Latvijai vidējā termiņā nosaka Eiropas Savienības noteiktais ierobežojums, ne vairāk kā - 4% no IKP.

Latvijai vidējā termiņā pieejamie ES fondu - ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda resursi norādīti 3.1.tabulā.

3.1. tabula. Latvijai pieejamie ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļi (milj. latu, 2004.gada cenās)

2004	2005	2006	Kopā
233,8	258,8	303,2	795,8

Vidējā termiņā ministriju prognozētie izdevumi (naudas plūsmas) ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansētajiem projektiem norādīti 3.2.tabulā.

3.2. tabula. Ministriju prognozētie izdevumi ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansētiem projektiem (milj. latu)

	2005	2006	2007	2008
Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF)	82,6	97,2	52,4	4,8
Eiropas Sociālais fonds (ESF)	19,7	26,5	12,8	3,1
Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Virzības daļa (ELVGF)	48,2	29,7	11,8	0
Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments (ZVFI)	5,9	3,8	5,7	5,3
ES Kohēzijas fonds	114,0	195,6	326,5	248,3

Latvijai kā jaunajai dalībvalstij ir paredzēti līdzekļi no speciāli izveidota pagaidu fonda – Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai (Transition Facility). Šā fonda mērķis ir pagaidu finansiālā palīdzība jaunajām dalībvalstīm, lai attīstītu un stiprinātu to administratīvās spējas attiecībā uz Kopienas tiesību aktu ieviešanu un īstenošanu, kā arī attiecībā uz speciālistu pieredzes apmaiņu. Pārejas perioda līdzekļus administratīvas spējas stiprināšanai vidējam termiņam plānotas no 2004. - 2006.gada pieejamā finansējuma (saistības), kura ietvaros var noslēgt vai ir noslēgti līgumi un apstiprināti projekti, taču līdzekļu apguve (reālā naudas plūsma) notiek vairāku gadu laikā pēc līgumu slēgšanas/projektu apstiprināšanas atbilstoši projektu īstenošanas gaitai. Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto informāciju – „Transitions Facility programmēšanas un ieviešanas vadlīnijās” noteikto pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai ir pieejami no 2004.gada 1.maija līdz 2006.gada beigām, bet programmas projektu ieviešana noslēgsies 2009.gadā.

3.3.tabula. ES finanšu instrumenta „Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai”
prognozētie izdevumi (milj. latu)

	2005*	2006**
Latvijai pieejamie Pārejas programmas līdzekļi	6,16	4,61
Nacionālais līdzfinansējums Pārejas programmas ietvaros	0,80	0,56
Kopā	6,96	5,17

* saskaņā ar Eiropas Komisijas 2005.gada 2.augusta lēmumu

** ja Pārejas programmas finansējumu saņem visi Eiropas Komisijai apstiprināšanai iesniegtie projekti no Latvijas

2005.gadā nozīmīgu Pārejas programmas finansējuma daļu veido finansējums administratīvās spējas stiprināšanai tādos sektoros kā tieslietas un iekšlietas (30%), vide un sabiedrības veselība (20%), kā arī finansējums lauksaimniecības atbalstam ES kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas kontekstā (17% no piešķirtā finansējuma).

Pārejas programmas atbalsta iesniegtie projekti 2006.gadam, kuru kopējā finansējuma pieprasījuma summa ir 4,6 milj. LVL (6,56 milj. eiro), par 2,85 milj. eiro pārsniedz finansējuma apjomu, ko Latvijai Pārejas programmas ietvaros plānojusi EK. Kaut arī pieteikumu kopsumma pārsniedz plānoto finansējuma apjomu, pastāv reāla iespēja, ka programmas atbalstu saņems visi projekti, kuri ir izstrādāti atbilstoši EK izvirzītajām kvalitātes prasībām.

Ievērojamu daļu ES finansējuma veido finansējums lauksaimniecības atbalstam ES kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ietvaros. Latvijai (papildus struktūrfondu ietvaros finansētajiem pasākumiem) no ES ir pieejami ievērojami resursi Lauku attīstības plānā paredzētajiem pasākumiem, tiešajiem maksājumiem, kā arī Latvijas zemnieki saņems finansējumu tirgus pasākumiem (eksporta atmaksām u.c.). KLP pasākumi tiek finansēti un līdzfinansēti no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju daļas: Lauku attīstības plāna pasākumus, intervences izdevumus, eksporta kompensācijas un tiešos maksājumus. Attiecībā uz eksporta atmaksām Latvijai kā ES ārējai robežai ir jāsedz lielāks eksporta atmaksu īpatsvars un jāavansē lielāki nacionālā budžeta finanšu resursi, ievērojot, ka eksporta atmaksas ir jānoavansē tai dalībvalstij, caur kuras ārējo robežpunktu notiek produkcijas eksports, neatkarīgi no tā, vai eksportētājs ir konkrētās dalībvalsts uzņēmējs.

3.4. tabula. Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju daļas ES atmaksu prognoze (naudas plūsmas, milj. latu)

	2005	2006	2007	2008
LVGF GD	129,4	150,1	143,2	0

Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instruments un Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments paredzēts, lai samazinātu ekonomisko un sociālo atšķirību Eiropas Ekonomiskajā zonā. Galvenās prioritātes ir: vides aizsardzība, tai skaitā cilvēku aizsardzība vides sakarā – samazinot piesārņojumu un neatjaunojamās enerģijas ražošanu; sekmēt vienmērīgu attīstību, uzlabojot resursu izmantošanu un vadību; saglabāt Eiropas kultūras mantojumu, tai skaitā pilsētu atjaunošanu; cilvēkresursu attīstība, sekmējot izglītību un apmācību, demokrātiskā procesā stiprināt pašvaldību un to institūciju administrēšanu un sabiedrisko pakalpojumu kapacitāti; veselības aprūpe un bērnu aizsardzība.

3.5.tabula. Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instruments (pieejamais finansējums (saistības) milj. latu)

2005	2006	2007	2008	2009
2,6	2,6	2,6	2,6	2,6

3.6. tabula. Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments (pieejamais finansējums (saistības) milj. latu)

2005	2006	2007	2008	2009
4,5	4,5	4,5	4,5	4,5

Jaunās dalībvalstis, tai skaitā Latvija, saņem līdzekļus arī no Šengenas fonda, kas ir pagaidu finanšu instruments, lai saņēmējām dalībvalstīm laikposmā no pievienošanās dienas līdz 2006.gada beigām palīdzētu finansēt darbības pie Savienības jaunajām ārējām robežām, īstenojot Šengenas acquis un kontroli pie ārējām robežām.

3.7. tabula. Latvijai pieejamie Šengenas fonda līdzekļi (milj. latu)

2004	2005	2006
15,76	15,76	15,76

Pašu resursu maksājumi

Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir jāpiedalās Eiropas Savienības (ES) budžeta ieņēmumu veidošanā, veicot regulāras dalībvalsts iemaksas jeb Eiropas Kopienas pašu resursu maksājumus. Eiropas Kopienas pašu resursu sistēmā dalībvalsts iemaksas tiek aprēķinātas, ņemot vērā valsts nacionālo kopienākumu (NKI), pievienotās vērtības nodokļa (PVN) bāzi un muitas, lauksaimniecības un cukura nodevu ieņēmumus (tradicionālie pašu resursi).

Ņemot vērā iespējamos priekšlikumus un izmaiņas ES 2006. gada budžeta izdevumos, kā arī nepieciešamību pieņemt ES jauno Finanšu perspektīvu laika periodam no 2007. – 2013. gadam, varētu mainīties arī Latvijas iemaksas ES budžetā.

3.8.tabula. Latvijas iemaksas Eiropas Savienības budžetā (milj. latu)

2004*	2005	2006	2007	2008	2009	2010
63,9	78,4	104,1	110,0	114,0	119,0	124,0

* Latvijas iemaksas 2004. gadā laika periodam no 1. maija.

4. Valsts budžeta izdevumu tendences vidējā termiņā

Budžeta likums ir valdības politikas instruments tās deklarēto prioritāšu izpildes nodrošināšanai. Latvijas valdība skaidri apzinās mūsu valsts tālākās attīstības potenciālu un nepieciešamību stimulēt šo potenciālu ar atbilstošu politiku. Turpmākajos gados valdība realizēs ekonomisko un fiskālo politiku, kuras pamatmērķis ir ilgtspējīga un sabalansēta tautsaimniecības un sociālā attīstība atbilstoši vidēja termiņa makroekonomiskajām prognozēm, un Latvijas pilnvērtīga integrācija starptautiskajās struktūrās.

Ņemot vērā to, ka Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu ES un NATO dalībvalsti, Ministru kabinets valsts budžetā 2006.gadam ir noteicis galvenās prioritātes:

1) sociālās aizsardzības sistēmas modernizēšanu, nodrošināt tās pieejamību dažādu sociālo slāņu un ekonomisko iespēju iedzīvotājiem, paredzot līdzekļus sociālo vajadzību apmierināšanai un nodrošināt savlaicīgas izmaksas iedzīvotājiem;

2) veselības aprūpes sistēmas sakārtošana, uzlabojot ārstniecības pakalpojumu kvalitāti un to pieejamību iedzīvotājiem, rezultātā izveidojot funkcionējošu veselības aprūpes sistēmu;

3) izglītības sistēmas stiprināšana, izglītības kvalitātes veicināšana, zinātnes attīstība un konkurētspējas nodrošināšana;

4) integrēšanās ES un NATO, pilnībā izmantojot to dotās iespējas un sekmīgi aizstāvot nacionālās intereses;

5) Latvijai piešķirto ES politiku instrumentu līdzekļus efektīvā apgūšana pilnā apjomā, nodrošinot valsts attīstību un izaugsmi;

6) nodrošināt tiesībsargājošo iestāžu administrēšanas institucionālo mehānismu, veidojot caurredzamu iekšējas kontroles un pārraudzības sistēmu, izveidot spēcīgu normatīvo aktu bāzi un uzlabot materiāltehnisko apgādi personālam, kā arī nodrošināt iekšlietu sistēmas iestāžu spēju sadarboties ar starptautiskām organizācijām.

Valsts budžeta izdevumu vidējam termiņam prognozes tiek izveidotas, ievērojot:

· valdības 2006.gadā finansēto pasākumu, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, nodrošināšanu,

· precizēto valsts ilgtermiņa saistību, tai skaitā

o ES politiku instrumentu finansēto projektu īstenošanai,

o valsts investīciju projektu īstenošanai,

o iemaksu starptautiskajās organizācijās īstenošanai,

o maksājumu par aizņēmumiem un kredītiem īstenošanai.

Valsts budžeta izdevumu prognozes ir norādītās 4.1.tabulā. Veidojot valsts budžeta izdevumu prognozes ir ņemtas vērā tādas ilgtermiņa politikas programmas, ka darba samaksas reformai un administratīvas kapacitātes finansēšanai, ārstniecības personu vidējās darba samaksas palielinājumam atbilstoši pamatnostādņu „Cilvēkresursu attīstība aprūpes nozarē”, pedagogu darba samaksas paaugstināšanai, tiesnešu un tiesu darbinieku darba samaksas nodrošināšanai. Jāatzīmē, ka ilgtermiņa perioda valsts budžeta izdevumu prognozēs nav iekļauti izdevumi, kas saistīti ar ES fondu un pasākumu īstenošanu nākamajā programmēšanas periodā (2007. – 2013.gadiem), kā arī atsevišķiem pasākumiem, kā, piemērām, projektam „Salaspils kodolreaktora likvidēšana un demontāža”, ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmas ieviešanas plānam 2005. – 2010.gadam., dotāciju pieaugumam valsts pasūtījumam pasažieru pārvadājumiem.

4.1. tabula. Valsts budžeta izdevumu prognoze (milj. latu)

	2005	2006	2007	2008	2009	2010
Valsts pamatbudžets	2178,2	2599,2	2763,6	2564,9	2547,7	2521,3
Valsts speciālais budžets	688,0	770,3	816,9	844,2	887,3	928,7

Līdzdalība NATO

Vienā no svarīgajām ilgtermiņa saistību sastāvdaļām ir finansējums līdzdalībai NATO. Pievienojoties NATO, Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu alianses dalībvalsti, nodrošinot Latvijas iedzīvotāju drošību. Valsts aizsardzības finansēšanas likums nosaka, ka valsts aizsardzībai, drošībai un integrācijai NATO tiks paredzēts valsts budžeta finansējums 2% apmērā no IKP līdz 2008.gadam ieskaitot. Šāds finansējuma apjoms nepieciešams, lai īstenotu Nacionālo Bruņoto Spēku reformu un pildītu ar integrāciju NATO saistītās prasības. 2006.gadā valsts aizsardzībai, drošībai un dalībai NATO ir plānoti 183,7 milj. latu.

Paredzamie izdevumi turpmākajos gados:

· 2007.gadā – 208,6 milj. latu;

· 2008.gadā – 229,6 milj. latu;

· 2009.gadā – 252,2 milj. latu;

· 2010.gadā – 276,8 milj. latu.

Turpmāko finansējuma apjomu pēc 2008.gada valsts aizsardzībai noteiks tehnikas un aprīkojuma investīciju vajadzības, lai Latvijas aizsardzības finansējumam turpmāk piesaistītu NATO fondu līdzekļus.

Valsts finanšu ilgtspēja

Latvijas valsts finanšu ilgtspējas novērtējuma izejas pozīciju būtiski uzlabo esošais stāvoklis, ko raksturo relatīvi zemais valsts parāda līmenis, kā arī atbilstoša fiskālā disciplīna, kā rezultātā Latvijā pēdējos gados ir bijis viens no zemākajiem budžeta deficīta līmeņiem starp ES jaunajām dalībvalstīm. Latvijas apņemšanās ievērot Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības, kā arī mērķis pievienoties eiro zonai ir vēl viens papildus garants esošās fiskālās pozīcijas pozitīvo tendenču noturīgumam.

Ilgtermiņa skatījumā valsts finanšu ilgtspēju visvairāk ietekmē sabiedrības novecošanās tendences, kā rezultātā samazinās darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars un pieaug sociālo izdevumu slogs.

Atbilstoši demogrāfijas prognozēm Latvijai nākotnē iedzīvotāju skaita izmaiņas pa vecuma grupām ir ar negatīvu tendenci – samazināsies iedzīvotāju skaits darbspējīgā vecumā (zems dzimstības līmenis) un palielināsies iedzīvotāju skaits virs darbspējīgā vecuma (ievērojami pieaugs dzīves ilgums). Ilgtermiņa skatījumā Latvijas iedzīvotāju skaits samazināsies no 2,3 miljoniem par aptuveni 22% līdz 1,8 miljoniem, tai skaitā darbspējīgā vecumā esošo iedzīvotāju (15-64) skaits kritīsies par vairāk kā 30% līdz 1,0 miljonam, bet virs darbspējas vecuma esošo iedzīvotāju skaits savukārt pieaugs par vairāk kā 30% un sasniegs 0,5 miljonus.

Nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences un nepieciešamība nodrošināt pensiju sistēmas ilgtspēju noteica pensiju reformas īstenošanu Latvijā, kas pašlaik jau ir praktiski pabeigta. Šāda savlaicīga pensiju reforma būtiski ir samazinājusi risku, kas saistīts ar pensiju nākotnes finansēšanu.

Lai arī paredzams, ka vecuma pensiju izdevumu apjoms ilgtermiņā pieaugs par 2,5% no IKP, tomēr no valsts budžeta maksājamo pensiju apjoms samazināsies par 0,6% no IKP, jo pensionāru vidū aizvien pieaugs valsts fondēto pensiju sistēmas dalībnieku skaits, kas daļu pensijas saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu saņems no dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām. Vidējā termiņā pensiju izdevumu īpatsvara samazināšanos pret IKP noteiks pamatā pašlaik notiekošais pensionēšanās vecuma pieaugums līdz 2008.gadam un demogrāfiskā situācija pirmspensionēšanās vecuma iedzīvotāju vidū. Tomēr paredzams, ka pirmā līmeņa vecuma pensiju shēmā demogrāfisku, ekonomisku faktoru un iemaksu pieauguma valsts fondēto pensiju shēmā dēļ veidosies deficīts, jo sākot ar 2007.gada 1.janvāri uz valsts fondēto pensiju shēmu tiks novirzīti līdzekļi ne mazāk kā 4 procenti no iemaksu objekta, sākot ar 2008.gada 1.janvāri ne mazāk kā 8 procenti no iemaksu objekta, ar 2009.gada 1.janvāri ne mazāk kā 9 procenti no iemaksu objekta, sasniedzot ar 2010 gadu iemaksu valsts fondēto pensiju shēmā 10 procentu līmeni.

Veselības aprūpes izdevumu sadalījums vecuma grupu starpā liecina, ka lielākās izmaksas attiecas tieši uz vecākiem cilvēkiem, kuru skaits sāks palielināties jau vidējā termiņā, bet ilgtermiņā palielināsies jau būtiski. Izglītības izdevumu sadalījums pa vecuma grupām lielā mērā ir pretējs veselības izdevumu sadalījumam, turklāt atšķirīgas ir arī prognozējamās izmaiņas jaunākajās vecuma kohortās. Iedzīvotāju skaita samazinājums vecumā līdz 20 –25 gadiem īpaši ātrs būs tuvākajā nākotnē līdz 2010.gadam.

4.2. tabula. Demogrāfisko faktoru ietekme uz izdevumiem veselības aprūpei un izglītībai

% no IKP	2005	2010	2020	2030	2050
Veselības aprūpe (ieskaitot ilgtermiņa aprūpi)	4,0	4,1	4,1	4,2	4,5
Izglītības izdevumi	6,4	5,5	5,4	5,6	5,8

Izglītības jomā ietaupījumus no demogrāfiskās struktūras izmaiņām savukārt iespējams izmantot nevis kopējo izdevumu samazināšanai, bet izglītības un zinātnes kvalitātes uzlabošanai, kas ir būtisks faktors nākotnes darba ražīguma pieaugumam.

Kopumā jāsecina, ka sabiedrības novecošana atstās iespaidu uz Latvijas sabiedrību, tautsaimniecību un valsts finansēm, tomēr tas, lielā mērā pateicoties notikušajai pensiju reformai, būs salīdzinoši mērens.

Konsekventa Māstrihtas fiskālo kritēriju izpilde

Ir nepieciešams nodrošināt pakāpenisku fiskālās situācijas uzlabošanos vidējā termiņā, par ilgtermiņa mērķi izvirzot sabalansētu budžetu. Vidējā termiņā 2006.-2010.gadam valdības mērķis ir panākt, ka valsts kopbudžeta fiskālais deficīts tiek samazināts.

Jāatzīmē, ka atskatoties uz pagājušā gada fiskālo deficītu, Latvijas Centrālā statistikas pārvalde 2005.gada augustā pēc pilnveidotās Eiropas Kontu sistēmas (EKS’95) metodoloģijas sagatavoja 2005.gada valsts budžeta deficīta un valsts parāda rudens notifikāciju. Atbilstoši šai notifikācijai, 2004.gadā vispārējās valdības deficīts bija -1,0 % no IKP, bet 2005.gada deficīts bija plānots -1,6% līmenī no IKP.

4.3.tabula.Vispārējās valdības deficīts (% no IKP) pēc EKS’95 metodoloģijas

2001	2002	2003	2004	2005	2006
fakts	fakts	oper.dati	oper.dati	plāns	plāns
-2,1	-2,3	-1,2	-1,0	-1,6	-1,5

Fiskālā deficīta pakāpeniskā nevis strauja samazināšana ir saistāma ar nepieciešamību nodrošināt sociāli ekonomisko izaugsmi, katra iedzīvotāja labklājības pieaugumu, pakāpeniski palielinot pabalstu un pensiju apmēru, nepieciešamību nodrošināt iedzīvotājus ar funkcionējošu veselības aprūpes sistēmu, ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšanu, izskaužot nabadzību un samazinot dzīves līmeņa atšķirības reģionos, veicinot Eiropas Savienības piešķirto līdzekļu efektīvu izmantošanu.

Lai sasniegtu uzstādītos mērķus līdz 2010.gadam, ir nepieciešams īstenot racionālo un efektīvo valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, kas veicinātu ekonomiskās izaugsmes tempu saglabāšanu.