Likumprojekta “Par valsts budžetu 2004. gadam” paskaidrojumi. 5.1. nodaļa. Valsts budžeta izdevumu plānošanas būtiskākie elementi

5. Valsts budžeta likuma struktūra un izdevumi

5.1. Valsts budžeta izdevumu plānošanas būtiskākie elementi

5.1.1.Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta programmu pārskatīšana

Lai nodrošinātu budžeta efektivitāti, nepieciešams valsts budžeta sagatavošanu vērst uz valsts budžeta līdzekļu taupīgu, ekonomisku izlietojumu. Tādējādi, Finanšu ministrija sagatavoja “Ziņojumu par valsts budžeta veidošanas un sastādīšanas procesa pilnveidošanu un optimizēšanu” un Ministru kabinets pieņēma lēmumu par valsts budţeta programmu pārskatīšanu (Ministru kabineta 2003.gada 30.aprīļa rīkojums Nr.271 “Par valsts budžeta 2004.gada veidošanas un sastādīšanas procesa pilnveidošanu un optimizēšanu”). Pildot valdības rīkojumu, ministrijas un citas centrālās valsts iestādes (turpmāk – ministrijas) veica detalizētu valsts budžeta programmu (apakšprogrammu) (turpmāk – programmu) pārskatīšanu – analizēja rezultatīvos rādītājus, izvērtēja iespēju optimizēt funkcijas, noteica pārskatāmo programmu uzdevumus.

Programmu pārskatīšana tika veikta divos līmeņos:

Decentralizēti pārskatītas budžeta programmas, lai atsevišķām programmām pēc ministrijas izvēles sagatavotu izdevumu optimizācijas priekšlikumus un ieekonomētos līdzekļus atstātu ministrijas rīcībā, novirzot tos ministrijas prioritārajiem pasākumiem, kā arī izstrādātu priekšlikumus programmas jauno politikas iniciatīvu īstenošanai. Budžeta programmu decentralizētu pārskatīšanu veica pašas ministrijas. Kopumā 22 ministrijas un citas centrālās valsts iestādes izvēlējās pārskatīt 46 valsts budžeta programmas. Valsts budžeta programmu decentralizētu pārskatīšanu neveica vienīgi Izglītības un zinātnes ministrija, Augstākās tiesa, Satversmes tiesa, Prokuratūra un Satversmes aizsardzības birojs.

Centralizēta valsts budžeta programmu pārskatīšana, kuru veica starpinstitūciju darba grupa, ar mērķi rast līdzekļus fiskālā deficīta samazināšanai. Centralizēti tika pārskatītas 8 valsts pamatbudžeta programmas, kas veido 15 % no kopējiem 2003.gada valsts pamatbudžeta izdevumiem, un 11 valsts speciālie budžeti, kas veido 33 % no kopējiem valsts speciālā budžeta izdevumiem. Centralizēti tika pārskatītas šādas valsts pamatbudžeta programmas: Aizsardzības ministrijas programma “Nacionālie bruņotie spēki”, Ekonomikas ministrijas programma “Patērētāju tiesību aizsardzības centrs”, Finanšu ministrijas apakšprogramma “Valsts nodokļu administrēšanas un muitas politikas nodrošināšana”, Zemkopības ministrijas apakšprogramma “Subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”, Tieslietu ministrijas programma “Maksātnespējīgo darba devēju prasību apmierināšana”, Kultūras ministrijas apakšprogramma “Teātru darbība”, Kultūras ministrijas apakšprogramma “Augstākā izglītība”, kā arī visi valsts speciālie budžeti, izņemot Finanšu ministrijas programmu “Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēma” un Labklājības ministrijas valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu.

Rezultātā, pārskatot valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta programmas, tika analizēti budžeta programmu mērķi, galvenie uzdevumi, veicamās funkcijas, kas sagatavoja pamatu valdības noteiktā izdevumu samazinājuma veikšanai.

5.1.2. Valsts speciālo budžeta programmu iekļaušana valsts pamatbudžetā

Izstrādājot valsts budžeta likumu 2004.gadam, valdība pieņēma lēmumu neiezīmēt budžeta ieņēmumus, kas palielina valdības iespējas noteikt un pārdalīt budžeta resursus valsts prioritātēm.

Ar 2004.gada 1.janvāri paredzēts iekļaut valsts speciālos budžetus valsts pamatbudžetā. Lai nodrošinātu valsts speciālo budžetu 2003.gadā finansēto valsts budžeta programmu (apakšprogrammu), pasākumu īstenošanu esošajā līmenī, valdība pieņēma lēmumu, ka turpmākajos gados valsts pamatbudžetā iekļauto speciālo budžetu finansējuma apjoms tiek noteikts ne mazāks kā iepriekšējā gadā (Ministru kabineta 2003.gada 22.jūlija sēdes protokola Nr.41. 2.§ 9.punkts) .

Kā valsts speciālais budžets tiek saglabāts Labklājības ministrijas valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets.

Ieguvumi no valdības pieņemtā lēmumu atteikties no valsts speciālajiem budžetiem:

Iekļaujot valsts pamatbudžetā speciālos budžetus, valdībai tiek dotas lielākas rīcības iespējas (lielāks valsts budžeta līdzekļu apmērs), lemjot par nepieciešamo līdzekļu novirzīšanu valstij nozīmīgu prioritāšu realizācijai.

Līdzekļu plānošana pamatbudžetā nodrošinās stabilu finansējumu atbilstoši nepieciešamībai un līdz ar to iespēju plānot darbību ar kārtējā gada budžeta likuma stāšanos spēkā. Speciālā budžeta apstākļos saistības iespējams uzņemties tikai tad, kad attiecīgajam mērķim paredzētais nodoklis ir iekasēts.

Labāk nodrošināts valsts budžeta līdzekļu plānošanas un izlietojuma caurspīdīgums - panākta valsts budžeta līdzekļu detalizētāka uzskaite - pa valsts budžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodu sīkāku sadalījumu. Patreiz speciālā budžeta līdzekļus pamatā plāno kā dotācijas uzņēmējsabiedrībām un tie tiek novirzīti vienā summā, pārskatos atspoguļojot arī vienā summā.

Tiek īstenotas Starptautisko finanšu institūciju (Pasaules Bankas un Starptautiskā valūtas fonda) rekomendācijas. Tās vairākkārtēji savos ziņojumos ir norādījušas, ka Latvijai būtu jāpārskata speciālo budžetu veidošana, samazinot īpašiem mērķiem iezīmēto ieņēmumu daļu valsts budžetā.

5.1.3. Budžeta plānošanas un politikas saistība

Lai nodrošinātu politikas un budžeta plānošanas procesa saistības pilnveidošanu, notiek institucionālās darbības stratēģijas sistēmas (IDS) ieviešana valsts pārvaldē.

Institūciju darbības stratēģija, atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm, definē vidēja termiņa nozares attīstības mērķus un virzienus un tiem atbilstošas visas konkrētās ministrijas programmas un apakšprogrammas, kā arī to finansējumu. Īstenojot darbības stratēģiju, tiek pakāpeniski integrētas budžeta programmas un politikas programmas, jo viens no IDS uzdevumiem vidējā termiņā ir panākt, ka budžeta programmas atbilst to politikas programmām.

Saistībā ar institucionālās darbības sistēmas īstenošanu, kā šīs sistēmas daļa, ir nepieciešama rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēma. Ir izstrādātas “Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatnostādnes” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2003.gada 13.marta rīkojumu Nr.162). Šīs pamatnostādnes nosaka metodiku, kā rezultātus un rezultatīvo rādītāju sistēmu saistīt ar stratēģisko plānošanu kā stratēģiskās plānošanas nepieciešamu sastāvdaļu. Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas īstenošanas mērķis ir nodrošināt finanšu politikas vadību ar atbilstošu informāciju par sagaidāmajiem politikas rezultātiem, izsverot alternatīvas politikas un to ieviešanas veidus, lai pieņemtu galīgo lēmumu. Līdz ar to rezultatīvo rādītāju izpilde kļūs par faktisko tās vai citas politikas sekmīgas īstenošanas kritēriju, kas atbildību par plānoto rezultatīvo rādītāju izpildi tieši saistīs ar konkrētās politikas, pasākuma turpmāko finansēšanu.

Ieviešot IDS, tiek veikta valsts budžeta programmu pārstrukturēšana atbilstoši ministriju veicamajām funkcijām un īstenojamajām valsts politikām. Tāpat, darbības stratēģijas izstrādes laikā institūcijām tiek izstrādāta rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēma.

5.1.4. Eiropas Savienības finanšu palīdzības līdzekļu plānošana valsts budžetā

2004.gadam valsts budžetā tiek plānoti Eiropas Savienības finanšu palīdzības līdzekļi no šādiem avotiem:

Phare programmu finanšu palīdzības līdzekļi;

Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta - ISPA līdzekļi;

Eiropas Savienības Speciālās pirmsiestāšanās programmas lauksaimniecības un lauku attīstībai – SAPARD līdzekļi.

Phare programmu finanšu palīdzības līdzekļus 2004.gadam plāno ministriju, programmu (apakšprogrammu) līmenī. Phare programmu projektu finansējumu plāno, ņemot vērā Phare programmu finanšu memoranda nosacījumus par līguma slēgšanas gala termiņu – divi gadi pēc attiecīgā finanšu memoranda parakstīšanas, un izdevumu veikšanas gala termiņu – trīs gadi pēc attiecīgā finanšu memoranda parakstīšanas.

Phare programmu līdzekļi 2004.gadam ietver šādas programmas:

Phare Nacionālā programma, kurā iekļauta arī Phare Nacionālās programmas līdzdalība Eiropas Savienības (ES) programmās, kā arī Access II (Pilsoniskās sabiedrības attīstība Latvijā); Pārrobežu sadarbības programma (CBC); Horizontālā programma Kopienas atbalsts kodoldrošības jomā; Horizontālā programma Paplašinātās decentralizētās ieviešanas sistēmas sagatavošana (EDIS).

Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta - ISPA līdzekļi tehniskai palīdzībai ir atbalsts vides aizsardzības, transporta infrastruktūras attīstībai. ISPA finanšu palīdzības līdzekļus 2004.gadam plāno ministriju, programmu (apakšprogrammu) līmenī. Plānojot izdevumus ISPA finansētajiem projektiem, ievēro projektu īstenošanas grafiku un paredzamo darbu gaitu, atbilstoši kurai paredzētas reālās naudas plūsmas. Eiropas Komisija (EK) maksājumus veic: kā avansa maksājumu pēc attiecīgā finanšu memoranda parakstīšanas un pēc līguma noslēgšanas (EK ieskaita ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu avansu tikai no atbalstīto izmaksu summas, neņemot vērā nodokļu maksājumus, ar inflāciju saistītos izdevumus un citus izdevumus, kuri veido attiecināmos izdevumus), kā starpposma maksājumus – saskaņā ar faktiski veiktajiem darbiem, kā gala maksājumus, kad ir veikts attiecīgā projekta konkrēts īstenošanas posms un Latvijas puse veikusi kases izdevumus atbilstoši noteiktajiem termiņiem.

Eiropas Savienības Speciālās pirmsiestāšanās programmas lauksaimniecības un lauku attīstībai – SAPARD līdzekļus 2004.gadam Zemkopības ministrija plāno atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajām prasībām un pamatprincipiem budžeta programmu (apakšprogrammu) līmenī.

Atbilstoši EK nosacījumiem, gan finanšu palīdzības programmu (Phare programmas, ISPA un SAPARD), gan Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzfinansētajiem projektiem ir nepieciešams arī Latvijas nacionālais līdzfinansējums, tai skaitā valsts budžeta līdzfinansējums un pašvaldību budžetu līdzfinansējums.

5.1.5. Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzfinansēto projektu plānošana valsts budžetā

Latvija 2004.gadā var saņemt finansējumu no šādiem Eiropas Savienības politiku instrumentiem: Eiropas Savienības struktūrfondiem (Eiropas Savienības reģionālās attīstības fonda, Eiropas Savienības Sociālā fonda, Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda, Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta), Kohēzijas fonda, Kopējās lauksaimniecības politikas un citiem Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem.

Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzfinansētie projekti tiks īstenoti finansējot tos no ministriju budžeta programmās plānotajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Papildus paredzētie līdzekļi Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzfinansēajiem projektiem 2004.gadam tiks plānoti Finanšu ministrijas budžeta programmā “Finansējums Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu īstenošanai”. Valsts budžeta izpildes gaitā šie finanšu resursi saskaņā ar ministriju līdzekļu pieprasījumiem un atbilstoši MK lēmumam tiks novirzīti projektu finansēšanai. Nepieciešamības gadījumā tiks veikti grozījumi likumā par valsts budžetu.