6. Valsts finansiālo saistību kopsavilkums

Realizējot resursu piesaistīšanas pasākumus 2003. gadā valsts budžetā plānotā fiskālā deficīta finansēšanai 176,4 milj. latu apmērā un valsts parāda pārfinansēšanai 143,6 milj. latu apmērā, kā arī likvīdo resursu rezerves nodrošināšanai 45 milj. latu apmērā, jo valsts budžeta izdevumi tiek veikti pārsvarā mēneša sākumā, bet ieņēmumi lielākoties tiek ieskaitīti mēneša vidū, tiks veikti aizņēmumi gan iekšējā finanšu tirgū, gan ārējā finanšu tirgū.

No valsts iekšējā aizņēmuma instrumentiem 2003. gada finansēšanas nepieciešamības segšanai plānots izmantot īstermiņa valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju emisijas ar dzēšanas termiņu seši un divpadsmit mēneši, kā arī vidēja un ilgtermiņa obligāciju emisijas ar dzēšanas termiņu trīs un pieci gadi. Bez tam, palielinoties ilgtermiņa kreditēšanas apjomiem Latvijas finanšu tirgū, sākot ar 2003. gada februāri uzsākta valsts iekšējā aizņēmuma obligāciju ar desmit gadu dzēšanas termiņu emisijas programma. Saskaņā ar emisijas plānu iekšējā finanšu tirgū tiks emitēti vērtspapīri kopsummā 251,6 milj. latu apmērā. Līdz ar to valsts iekšējais parāds 2003. gada beigās plānots 427,8 milj. latu apmērā jeb 46% no kopējā valsts parāda.

Ārējā finanšu tirgū 2003. gadā ilgtermiņa investīciju projektiem tiks veikti aizņēmumi no starptautiskām finanšu institūcijām saskaņā ar iepriekš noslēgtajiem līgumiem 18,9 milj. latu apjomā. gadījumā, ja finanšu tirgus situācijas un pieprasījuma pēc valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīriem samazinājuma dēļ visus nepieciešamos resursus nebūs iespējams aizņemties iekšējā tirgū saskaņā ar apstiprināto valsts iekšējā aizņēmumu vērtspapīru emisijas grafiku vai arī procentu likmju pieauguma dēļ aizņemšanās, emitējot valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīrus, kļūs neizdevīga, tiks izmantoti citi īstermiņa finanšu vadības instrumenti (kredītlīnijas u.c.). Ņemot vērā nepieciešamos aizņēmumus ārējā finanšu tirgū un plānoto valsts ārējā parāda dzēšanu 28,2 milj. latu apmērā, sagaidāms, ka valsts ārējais parāds 2003. gadā pieaugs par 29,1 milj. latu un prognozēts, ka 2003. gada beigās būs aptuveni 493,7 milj. latu apmērā jeb 54% no kopējā valsts parāda.

2003. gadā valsts aizņēmumi tiks veikti, lai 2004. gads tiktu uzsākts ar likvīdo resursu rezervi vismaz 45 milj. latu apmērā – jeb minimālo resursu apjomu. Tā kā valsts budžeta ieņēmumi mēneša sākumā ir mazāki kā valsts budžeta izdevumi, tad katra mēneša sākumā nepieciešams nodrošināt minimālo resursu apjomu, lai finansētu valsts budžeta izdevumus katra mēneša sākumā. Valsts budžetā ieņēmumi pārsvarā tiek ieskaitīti katra mēneša vidū.

2004. gadā valsts aizņēmumu apjomu un attiecīgi valsts parādu ietekmēs šādi faktori: valsts budžeta finansējamais fiskālais deficīts, valsts parāda saistību dzēšana un likvīdo resursu rezerves apjoms. Ņemot vērā valsts budžeta struktūru, valsts budžeta ieņēmumos tiek iekļauts finansējums no Eiropas Savienības (ES) pirmsstrukturāliem un strukturāliem fondiem projektu realizēšanai. Saskaņā ar ES tiesību aktiem šo finansējumu drīkst izmantot tikai noteiktiem mērķiem atbilstoši ES regulām izvēlēto projektu īstenošanai. Ņemot vērā to, ka pirmsstrukturālo un strukturālo fondu projektu realizēšanā ES finansējuma saņemšana un izdevumu veikšana projektu ietvaros notiek ar divu līdz astoņu mēnešu nobīdi, iespējams, ka uz 2004. gada beigām izveidosies ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu pārpalikums, kuru nevarēs izmantot pārējā valsts budžeta fiskālā deficīta finansēšanai. Tā rezultātā, sākot ar 2004. gadu, var izveidoties nepieciešamība veikt papildu valsts aizņēmumus virs plānotā valsts budžeta fiskālā deficīta robežas. Attiecīgi turpmākajos gados uzkrātais jeb neizlietotais ārvalstu finanšu palīdzības apjoms var samazināt valsts aizņemšanās apjomus.

2004. gadā prognozētā valsts budžeta finansējamā fiskālā deficīta 137,2 milj. latu apmērā finansēšanai un 2004. gadā prognozētā valsts parāda dzēšanai 240,7 milj. latu apmērā (tajā skaitā, 1999. gadā emitēto eiroobligāciju 225 milj. eiro dzēšanai), kā arī likvīdo resursu rezerves nodrošināšanai, kas saskaņā ar Valsts kases likviditādes nodrošināšanas noteikumiem ir 2,5% no valsts budžeta bruto izdevumiem, t.i., apmēram 50 milj. latu 2004. gadā, kopējā finansēšanas nepieciešamība 2004. gadā ir aptuveni 427,9 milj. latu.

Kopējās finansēšanas nepieciešamības segšanai 2004. gadā ir plānots piesaistīt resursus gan no iekšējā, gan no ārējā kapitāla tirgus, izmantojot dažādus finanšu instrumentus. No valsts iekšējā aizņēmuma instrumentiem 2004. gada finansēšanas nepieciešamības segšanai plānots izmantot valsts īstermiņa iekšējā aizņēmuma parādzīmes ar dzēšanas termiņu seši un divpadsmit mēneši, kā arī vidēja termiņa obligāciju emisijas ar dzēšanas termiņu pieci gadi. Prognozēts, ka valsts iekšējais parāds 2004. gadā palielināsies par 30,1 milj. latu, sasniedzot 457,8 milj. latu.

Valsts ārējā parāda dzēšana 2004. gadā prognozēta 178,9 milj. latu apmērā, un ārējā finanšu tirgū 2004. gadā plānots realizēt eiroobligāciju emisiju līdz 400 milj. eiro apmērā. Ilgtermiņa investīciju projektiem 2004. gadā prognozēts apgūt starptautisko finanšu institūciju resursus saskaņā ar iepriekš noslēgtajiem līgumiem 20,1 milj. latu apjomā. Savukārt īstermiņa finanšu likviditātes nodrošināšanai nepieciešamības gadījumā plānots izmantot kredītlīniju līgumus ar vietējām vai ārvalstu komercbankām. Veicot aizņēmumus ārvalstu finanšu tirgū, prognozēts, ka 2004. gadā valsts ārējais parāds palielināsies par 107,1 milj. latu un 2004. gada beigās būs 600,9 milj. latu apmērā.

Latvijas valsts parāds ir relatīvi neliels, ja to salīdzina ar Eiropas Monetārās savienības dalībvalstīm Māstrihtas līgumā noteikto konverģences kritēriju, ka valsts parāds nedrīkst pārsniegt 60% no iekšzemes kopprodukta (IKP). 2003. gada beigās tas prognozēts 16,3% no IKP, bet 2004. gada beigās – 17,2% no IKP. Vidējā termiņā, saglabājoties valsts budžeta deficītam aptuveni 2% no IKP, valsts parāds sasniegs 18,2% no IKP 2008. gadā.

Ņemot vērā prognozēto valsts parāda pieaugumu 2003. gadā par aptuveni 165,3 milj. latu, valsts iekšējais parāds 2003. gada beigās sasniegs 427,8 milj. latu un valsts ārējais parāds – 493,7 milj. latu. Valsts parāda pieaugums nenovēršami rada ar parāda apkalpošanu saistītus budžeta izdevumus, kurus nav iespējams novirzīt citiem mērķiem, jo valsts ir uzņēmusies ilgtermiņa parāda saistības. Atbilstoši parāda pieauguma dinamikai, pieaug arī tā apkalpošanas izmaksas.

Prognozēts, ka valsts parāda apkalpošanas izdevumi 2004. gadā pieaugs par 7,6 milj. latu, salīdzinot ar 2003. gadā plānotajiem izdevumiem, tajā skaitā par 4,7 milj. latu pieaugs izdevumi iekšējā parāda apkalpošanai. Valsts iekšējā parāda procentu maksājumi plānoti 26,4 milj. latu apmērā, un to pieaugums 2004. gadā saistīts ar aizņemšanos 2003. gadā, jo valsts budžeta deficīta segšana un valsts parāda pārfinansēšana tiks veikta, piesaistot nepieciešamos finanšu resursus, galvenokārt, iekšējā tirgū. Sākot ar 2004. gadu būs jāveic pirmais kupona maksājums par 2003. gadā emitētām valsts iekšējā aizņēmuma 10-gadu obligācijām.

Valsts ārējā parāda apkalpošanai 2004. gadā paredzēti 26 707 246 lati, kas ir par aptuveni 2780 tūkst. latu vairāk salīdzinot ar 2003. gada sagaidāmo izpildi. Procentu maksājumu pieaugums 2004. gadā galvenokārt saistīts ar nepieciešamo aizņemšanos ārējā tirgū 2003. gadā un 2004. gadā. 2004. gada pirmajā ceturksnī ārējā finanšu tirgū plānots emitēt eiroobligāciju līdz 400 milj. EUR apmērā, lai dzēstu 1999. gadā emitēto eiroobligāciju 225 milj. EUR apmērā, kā arī daļēji nodrošinot 2004. gada valsts budžeta finansēšanai nepieciešamos resursus. Šīs emisijas pirmais kupona maksājums būs jāveic tikai 2005. gadā.

2003. gada budžetā paredzēti valsts galvojumi 45,44 milj. latu apmērā, tai skaitā galvojums par Skultes ostas pārvaldes saistībām 0,6 milj. latu apmērā, galvojums par Latvijas Hipotēku un Zemes bankas saistībām – 20 milj. latu apmērā, studiju un studējošo kreditēšanai – 24,84 milj. latu apmērā. No plānotajiem galvojumiem līdz šā gada 1. septembrim izsniegti galvojumi studiju un studējošo kreditēšanai 1,32 milj. latu apmērā.

Lielākajai daļai valsts galvoto kredītu aizņēmēja finansiālais stāvoklis ir stabils, un tiek prognozēts, ka valsts galvotie aizdevumi tiks atmaksāti savlaicīgi un pilnā apmērā. Relatīvi sliktāks finansiālais stāvoklis ir Mērsraga ostas pārvaldei un Salacgrīvas ostas pārvaldei, kas, galvenokārt, skaidrojams ar slikto laika apstākļu ietekmi 2003. gada sākumā un konkurences palielināšanos starp mazajām ostām. Vissliktākais finansiālais stāvoklis ir Rīgas Juridiskajai augstskolai (likviditātes koeficients ir 0,56 un rentabilitāte ir mīnus 1103%), jo nav realizējies sākotnējais biznesa plāns par telpu izīrēšanu. Ņemot vērā šos apstākļus, pastāv risks, ka valsts galvoto aizdevumu saistības vai to daļa netiks izpildītas noteiktajā termiņā. Valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu izdevumus, kas var rasties, pildot uz valsts budžetu attiecināmās valsts galvotā parāda saistības 2004. gadā, ir novērtētas 0,6 milj. latu apmērā.

Valsts izsniedzamie galvojumi 2004. gada projektā plānoti 24,8 milj. latu apmērā, tajā skaitā 15,1 milj. latu studiju kreditēšanai un 9,7 milj. latu studējošo kreditēšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada 29. maija noteikumiem Nr. 220 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu” no 2001. gada 1. augusta ir uzsākta un turpināsies studiju un studējošo kredītu izsniegšana no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu.

Valsts pamatbudžeta aizdevumi tiek izsniegti valsts speciālajam budžetam, pašvaldībām, pašvaldību uzņēmumiem un Latvijas uzņēmējsabiedrībām vai komercsabiedrībām gan ilgtermiņa investīciju projektiem ar ārvalstu finanšu institūciju kredītlīdzekļu finansējumu, gan pašvaldībām īstermiņa finanšu likviditātes problēmu risināšanai, gan valdības atbalstītu prioritāru projektu realizēšanai. Saskaņā ar noslēgtajos līgumos iekļautajiem aizdevumu atmaksu grafikiem no iepriekšējos gados izsniegtajiem kredītlīdzekļiem 2004. gadā valsts pamatbudžetam atmaksās jāsaņem 47,0 milj. latu, tai skaitā 30,7 milj. latu no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta un valsts pamatbudžetā iekļautajiem speciālajiem budžetiem, 11,8 milj. latu no pašvaldību budžetiem, 0,5 milj. latu no pašvaldību uzņēmumiem un 4,4 milj. latu no pārējiem. Veicot izsniegto aizdevumu uzraudzību, tiek prognozēts, ka atsevišķus valsts budžeta aizdevumus 2004. gadā nebūs iespējams atgūt aizņēmēju maksātnespējas, bankrota vai sliktā finansiālā stāvokļa dēļ kopumā par 1,3 milj. latu.

Valsts pamatbudžeta aizdevumi 2004. gada budžeta projektā plānoti 34,9 milj. latu apmērā, tajā skaitā:

Valsts pamatbudžetā aizdevumu atmaksas plānotas 47,0 milj. latu apmērā, tajā skaitā:

• no speciālā budžeta – Valsts sociālās apdrošināšanas budžeta 23,7 milj. latu;
• no Studējošo un studiju kreditēšanas 0,9 milj. latu;
• no pamatbudžetā iekļautajiem pārējiem speciālajiem budžetiem 6,1 milj. latu;
• no pašvaldībām 12,3 milj. latu;
• no pārējiem 4,0 milj. latu.

Valsts pamatbudžeta tīrie aizdevumi (aizdevumi-atmaksas) prognozēti –12,1 milj. latu apmērā.

Valsts budžeta finanšu bilancē ir iekļautas parādsaistības, kuru piedziņu ir pilnvarotas veikt a/s “Latvijas Unibanka” un a/s “Latvijas Krājbanka” (saskaņā ar 1994. gada 15.aprīļa Pilnvarojuma līgumu starp Finanšu ministriju un a/s “Latvijas Unibanka” un saskaņā ar 1994. gada 12.maija Pilnvarojuma līgumu starp Finanšu ministriju un a/s “Latvijas Krājbanka”). Tā kā lielākā daļa minēto parādsaistību ir neatgūstamas un saskaņā ar Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem no finanšu bilances ir jāizslēdz finanšu aktīvs vai tā daļa, ja valsts zaudē kontroli pār līgumiskajām tiesībām, kas veido finanšu aktīvu vai tā daļu.

Likvidēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)/komercsabiedrību parādsaistību norakstīšana notiks saskaņā ar 2003. gada 15.jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr.389 “Kārtība, kādā finanšu ministrs dzēš valsts aizdevumus” atbilstoši likvidēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)/komercsabiedrību norakstāmo parādsaistību kopapjomam, kas 2004. gadā plānots 5,4 milj. latu apmērā.