Rīgā

 

06.07.2009.                Nr.90/TA-1299

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"". Likumprojektu izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Auziņš 67028985, Roberts.Auzins@vid.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 3 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 8 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija sēdes protokola Nr.43  8.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents                                                     V.Dombrovskis

 

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

 


Likumprojekts

 

Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"

 

Izdarīt likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 34.nr.; 1995, 23., 24.nr.; 1997, 4.nr.; 1998, 2., 15.nr.; 1999, 22.nr.; 2001, 15., 23.nr.; 2002, 16.nr.; 2003, 6., 8.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 22.nr.; 2008, 14., 24.nr.; 2009, 2.nr.) šādus grozījumus:

 

1.  4.pantā:

izslēgt otrās daļas 13.punktu;

papildināt otro daļu ar 13.1, 13.2, 13.3, 13.4, 13.5 un 13.6 punktu šādā redakcijā:

 

"131) pieprasa Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrācijai (kompetentajai iestādei) sniegt informāciju un paziņot par lēmumiem un citiem dokumentiem, kas saistīti ar nodokļiem vai citiem maksājumiem, kā arī veikt attiecīgus drošības vai piedziņas pasākumus;

132) pieņem lēmumu par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) drošības pasākumu pieprasījumu saistībā ar nodokļu vai citiem maksājumiem;

133) pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) pieprasījumu par nodokļu vai citu maksājumu piedziņu, aizstāj Eiropas Savienības dalībvalstī izdotu dokumentu, kas atļauj piedziņas (prasījuma) izpildi, ar lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu;

134) pamatojoties uz tās valsts nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) pieprasījumu, ar kuru noslēgts un Saeimā apstiprināts starptautiskais līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, kurā noteikta palīdzība nodokļu iekasēšanā, pieņem lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu;

135) norādot atteikuma iemeslus, noraida Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) pieprasījumu sniegt informāciju un paziņot par lēmumiem un citiem dokumentiem, kas saistīti ar nodokļiem vai citiem maksājumiem, kā arī pieprasījumu veikt attiecīgus drošības vai piedziņas pasākumus;

136) saskaņā ar Komisijas 2008.gada 28.novembra regulas Nr.1179/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību, kā īstenot atsevišķus noteikumus Padomes direktīvā 2008/55/EK par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā attiecībā uz zināmiem nodokļiem un citiem pasākumiem, 27.pantu ir pilnvarots vienoties par atlīdzināšanas kārtību, ja piedziņa rada problēmas, ir saistīta ar lielām izmaksām vai attiecas uz cīņu pret organizēto noziedzību;".

 

2.  10.pantā:

izteikt pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

 

"7) likumā noteiktās kompetences ietvaros un kārtībā uzlikt administra­tīvos sodus un konfiscēt administratīvo pārkāpumu izdarīšanas rīkus un tiešos objektus;";

 

izslēgt otrās daļas 3.punktu;

izteikt otrās daļas 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

 

"15) pieņemt lēmumu par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu nodokļu revīzijas (audita) lēmumu izpildei;

16) pieņemt lēmumu par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu pirms nodokļu revīzijas (audita) lēmuma pieņemšanas, ja nodokļu revīzijas (audita) laikā tiek iegūti pierādījumi, ka nodokļu maksātājs likvidē, slēpj, atsavina savu mantu, reorganizē komercsabiedrības vai veic citas darbības, kā rezultātā varētu kļūt neiespējami izpildīt nodokļu revīzijas (audita) lēmumu;";

 

papildināt otro daļu ar 18.punktu šādā redakcijā:

 

"18) pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) pieprasījumu, paziņot nodokļu maksātājam par Eiropas Savienības dalībvalsts lēmumiem vai citiem dokumentiem, kas attiecas uz nodokļu vai citu maksājumu prasījumu vai prasījuma piedziņu.";

 

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

 

"2.1 Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un viņa vietniekiem ir tiesības dot piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai."

 

3. Izslēgt 23.pantu.

 

4. Izslēgt 29.pantu.

 

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 24.punktu šādā redakcijā:

 

"24. Grozījums 10.panta otrās daļas 16.punktā stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likuma "Par nodokļiem un nodevām" 26.1 pantā."

 

6. Informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām:

izslēgt 1., 2., 3. un 4.punktu;


papildināt informatīvo atsauci ar 10.punktu šādā redakcijā:

 

"10) Padomes 2008.gada 26.maija direktīvas 2008/55/EK par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu ministrs

E.Repše

 

 

Likumprojekta

“Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" (turpmāk – Likumprojekts) ir izstrādāts:

- izpildot Ministru kabineta sēdes 2008.gada 30.septembra protokola (prot. Nr.70 5.§) “Par grozījumu nepieciešamību likumos saistībā ar Maksātnespējas likuma spēkā stāšanos” 2.2.apakšpunktā doto uzdevumu – izstrādāt un iesniegt izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē grozījumus likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (turpmāk – Likums).

- ņemot vērā 2008.gada 3.aprīlī Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā informatīvā ziņojuma “Par grozījumu izdarīšanas nepieciešamību likumos saistībā ar Maksātnespējas likumā spēkā stāšanos” (VSS-644) 4.2.apakšpunktu.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

2008.gada 1.janvārī stājās spēkā Maksātnespējas likums. Atbilstoši Maksātnespējas likuma 33.panta trešajai daļai nodokļu prasījumiem nodokļu pamatparādu summas, nokavējuma naudas, soda naudas, kā arī kārtējo nodokļu maksājumu samazinājums, nodokļa samaksas termiņa pagarināšana vai nodokļa parāda dzēšana ir iespējama, ja tam piekrīt attiecīgā nodokļu administrācija (kreditors). Atbilstoši Maksātnespējas likuma 37.panta ceturtajai daļai tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ir aizliegts paredzēt nodokļa pamatparāda, nokavējuma naudas un soda naudas samazinājumu vai dzēšanu, ja nav saņemta attiecīgās nodokļu administrācijas (kreditora) rakstveida piekrišana. Tādējādi Valsts ieņēmumu dienestam Maksātnespējas likumā noteiktajos gadījumos ir jālemj par piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai, tajā skaitā par tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozījumiem.

Likuma 10.pantā ir noteiktas Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu tiesības nodokļu administrēšanā. Tomēr minētajā pantā nav noteikta amatpersona, kura ir tiesīga lemt par piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai. Tādējādi ir jāpapildina Likuma 10.pants, nosakot amatpersonas, kurām ir tiesības lemt par piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai. Atbilstoši 2008.gada 3.aprīlī Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā informatīvā ziņojuma “Par grozījumu izdarīšanas nepieciešamību likumos saistībā ar Maksātnespējas likuma spēkā stāšanos”
(VSS-644) 4.2.apakšpunktam šādas tiesības jānosaka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram, ģenerāldirektora vietniekam un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktoram. Tomēr ar 2009.gada 12.jūnija likumu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” no visa Likuma teksta tika izslēgts termins “Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde”. Ņemot vērā minēto, tiesības dot piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesam jānosaka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un viņa vietniekiem.

Likums paredz Valsts ieņēmumu dienestam tiesības iesniegt tiesā pieteikumu par nodokļu un ar tiem saistīto maksājumu piedziņu, ja nav iespējams veikt bezstrīda piedziņu vai piedziņa vēršama uz mantu. Šādas tiesības likumā bija nepieciešams paredzēt laikā, kad bija spēkā Latvijas Civilprocesa kodeksa divdesmit piektā nodaļa, kas reglamentēja lietas par nodokļu parāda piedziņu un likuma “Par nodokļiem un nodevām” pārejas noteikumu 7.punkts. Pašreiz likuma “Par nodokļiem un nodevām” regulējums paredz, ka lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir izpildu dokuments un to izpilda nodokļu administrācijas amatpersonas un zvērināti tiesu izpildītāji saskaņā ar Civilprocesa likumu un pamatojoties uz lēmumu par nokavēto maksājumu piedziņu. Tādējādi pašreiz nav nepieciešams sniegt tiesā pieteikumu par nodokļu un ar tiem saistīto maksājumu piedziņu.

Likuma 29.panta 3.punkts nosaka, ka valsts civildienesta attiecības izbeidzas sakarā ar to, ka ierēdnis pārkāpis likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normas. Minētā norma ir novecojusi un nav nepieciešama. Turklāt Likuma 29.pants “Valsts civildienesta attiecību izbeigšanās” dublē Valsts civildienesta likuma 41.pantu. Ņemot vērā minēto, Likuma 29.pants ir izslēdzams.

Likuma regulējums attiecībā uz lēmuma par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu nodokļu revīzijas (audita) lēmuma izpildes nodrošināšanai atšķiras no Civilprocesa likumā noteiktās kārtības, nepamatoti ierobežojot valsti kā kreditoru un apdraudot fiskālās intereses.

Likuma 23.pants “Nepareizi piedzīto maksājumu atmaksāšanas un Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu prettiesiskas rīcība vai kļūdas dēļ radušos zaudējumu atlīdzināšanas kārtība” ir novecojis, jo pašlaik nepareizi piedzīto maksājumu atmaksāšana un Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu prettiesiskas rīcības vai kļūdas dēļ radušies zaudējumi tiek atlīdzināti atbilstoši jaunākām tiesību normām – likuma “Par nodokļiem un nodevām” 28.panta pirmajai un trešajai daļai, kā arī Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma normām.

3. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Likumprojekts paredz:

- papildināt Likuma 10.pantu ar normu, nosakot Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un viņa vietniekiem tiesības lemt par piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai;

- precizēt Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu kompetenci saistībā ar Padomes 2008.gada 26.maija Direktīvu 2008/55/EK par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļu un citiem pasākumiem un saistībā ar starptautiskiem līgumiem par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk – Direktīva Nr.2008/55/EK);

- izslēgt normas, kas neatbilst tiesību sistēmai un veikt redakcionālus precizējumus;

- nodokļu administrācijai tiesības pieņemt lēmumu par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu jau pēc nodokļu revīzijas (audita) lēmuma pieņemšanas. Savukārt, ja tiek iegūti pierādījumi, ka varētu kļūt neiespējami izpildīt nodokļu revīzijas (audita) lēmumu, Likumprojekts paredz precizēt nodokļu administrācijai tiesības pieņemt lēmumu par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu jau nodokļu revīzijas (audita) laikā;

- izslēgt Likuma 23.pantu “Nepareizi piedzīto maksājumu atmaksāšanas un Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu prettiesiskas rīcības vai kļūdas dēļ radušos zaudējumu atlīdzināšanas kārtība”;

- izslēgt Likuma 29.pantu.

4. Cita informācija

Nav attiecināms.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Nav attiecināms.

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

 

 

 

 

2.1. Nav attiecināms.

2.2. Nav attiecināms.

2.3. Nav attiecināms.

2.4 Nav attiecināms.

2.5. Nav attiecināms.

2.6. Nav attiecināms.

2.7. Nav attiecināms.

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

 

 

Nav attiecināms.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

 

Nav attiecināms.

5. Sociālā ietekme: 

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 

 

5.1. Nav attiecināms.

5.2. Nav attiecināms.

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

 

 

6.1. Nav attiecināms.

6.2. Nav attiecināms.

6.3. Nav attiecināms.

6.4. Nav attiecināms.

6.5. Nav attiecināms.

 

6.6. Nav attiecināms.

6.7. Nav attiecināms.

 

7. Cita ietekme

 Nav attiecināms.

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

2009.gads

Turpmākie trīs gadi

2010

2011

2012

1

2

3

4

5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

 

Nav attiecināms.

 

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 

Nav attiecināms.

6. Cita informācija 

 

Nav attiecināms.

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

 Jāveic grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

2. Cita informācija

 Nav attiecināms.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojektā ir pilnīgi iestrādātas normas, lai nodrošinātu Direktīvas Nr.2008/55/EK un Komisijas Regulas Nr.1179/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību, kā īstenot atsevišķus noteikumus Padomes Direktīvā 2008/55/EK par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā attiecībā uz zināmiem nodokļiem un citiem pasākumiem (turpmāk – Komisijas regula Nr.1179/2008/EK) prasību izpildi.

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Nav attiecināms.

 

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Nav attiecināms.

 

 

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

 

Direktīva Nr.2008/55/EK un Komisijas regula Nr.1179/2008/EK

 

2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

Direktīvas Nr.2008/55/EK 4., 5., 6. un 13.pants.

Likumprojekta 4.panta otrā daļa (Likuma 4.panta otrās daļas 13.1punkts)

 

Direktīvas Nr.2008/55/EK 13.pants.

Likumprojekta 4.panta otrā daļa (Likuma 4.panta otrās daļas 13.2punkts)

 

Direktīvas Nr.2008/55/EK 8.pants.

Likumprojekta 4.panta otrā daļa (Likuma 4.panta otrās daļas 13.3punkts)

 

Direktīvas Nr.2008/55/EK 4.panta 3. un 4.punkts un 14.pants.

Likumprojekta 4.panta otrā daļa (Likuma 4.panta otrās daļas 13.5punkts)

 

Direktīvas Nr.2008/55/EK 18.panta 3.punkts un Regulas Nr.1179/2008/EK 27.pants.

Likumprojekta 4.panta otrā daļa (Likuma 4.panta otrās daļas 13.6punkts)

 

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms.

 

6. Cita informācija

Nav attiecināms.

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nav attiecināms.

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Konsultācijas un sabiedrības informēšanas pasākumi netika veikti.

4. Konsultācijas ar ekspertiem

Konsultācijas ar ekspertiem nav notikušas.

5. Cita informācija

Nav attiecināms.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta prasību izpildi nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests esošo funkciju ietvaros.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un ievietots Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā www.vid.gov.lv un bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv, kur ar likumu varēs iepazīties visas ieinteresētās personas.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 22.panta noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Nav attiecināms.

 

 

Finanšu ministrs                                                                                              E.Repše

 

 

Vīza:

Valsts sekretāra vietā –

valsts sekretāra vietnieks nodokļu,

muitas un grāmatvedības jautājumos                                                               D.Tauriņš

 

 

 

25.06.2009. 15.06

1681

R.Auziņš

67028985, Roberts.Auzins@vid.gov.lv


 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.43

2009.gada 17.jūnijā

 

 

8.§

 

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu""

     TA-1299

___________________________________________________________

(E.Repše, V.Dombrovskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     2. Valsts kancelejai, ņemot vērā finanšu ministra priekšlikumu, precizēt likumprojekta 2.panta redakciju, svītrojot regulējumu attiecībā uz teritoriālo iestāžu direktoriem.

     3. Finanšu ministrijai attiecīgi precizēt likumprojekta anotāciju un iesniegt to Valsts kancelejā.

     4. Valsts kancelejai pēc precizētās likumprojekta anotācijas saņemšanas sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     5. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir finanšu ministrs.

 

 

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs

  

V.Dombrovskis

 

Valsts kancelejas direktora vietā - Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās

  

E.Dreimane

 

 

 

2009-MK-PROT-43-1706-#08.doc

1