Rīgā, 2009.gada 3. jūlijā

9/4- 2-47-(9/09)

Saeimas Prezidijs

 

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz iekļaut 2009.gada 16.jūlija Saeimas plenārsēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā” un izskatīt šajā sēdē 1.lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

 

 

Pielikumā: likumprojekts un anotācija uz  3 lapām.

 

 

 

 

 

 

 

 

Ar cieņu

komisijas priekšsēdētāja

 

Ingrīda Circene


     Likumprojekts

 

 

 

Grozījums Reliģisko organizāciju likumā

 

Izdarīt Reliģisko organizāciju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 21.nr.; 1996, 15.nr.; 1997, 7.nr.; 1998, 7.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 20.nr.; 2009,3.nr.) šādu grozījumu:

 

Izslēgt 10. panta trešās daļas trešo teikumu.

 


Likumprojekta

„Grozījums Reliģisko organizāciju likumā”

ANOTĀCIJA

 

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

2009. gada 19. jūnijā Satversmes tiesa ierosināja lietu Nr. 2009-13-0106 par Reliģisko organizāciju likuma 10. panta trešās daļas trešā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 99. pantam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 9. pantam.

Reliģisko organizāciju likuma 10. panta trešā daļa paredz, ka ja draudze atzīst savu piederību pie kādas no valsts teritorijā pastāvošajām konfesijām, tas jānorāda draudzes iesniegumā, ko apstiprina attiecīgās reliģiskās savienības (baznīcas) vadība vai tās uzdevumā - diecēzes vadība. Ja draudze nevēlas iekļauties kādā no jau esošajām reliģiskajām savienībām (baznīcām), tas jānorāda statūtos (satversmē, nolikumā) ar piebildi, ka draudze darbojas autonomi. Šis noteikums neattiecas uz tām konfesijām, kuru kanoniskie noteikumi nepieļauj autonomu draudžu darbību.

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 9. pants paredz, ka Ikvienam cilvēkam ir tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību; šīs tiesības ietver arī brīvību mainīt savu reliģisko pārliecību vai ticību un nodoties savai reliģijai vai ticībai, kā vienatnē tā kopā ar citiem, publiski vai privāti, piekopjot kultu, izpildot reliģiskas vai rituālas ceremonijas un sludinot mācību. Brīvību nodoties savai reliģijai vai ticībai var ierobežot tikai likumā paredzētajā kārtībā tai apmērā, kas ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, lai nodrošinātu sabiedrisko drošību, aizsargātu sabiedrisko kārtību, veselību vai tikumību, vai aizsargātu citu cilvēku tiesības un brīvība.

 

Likumprojekts nepieciešams, lai novērstu šaubas par šajā normā ietvertā ierobežojuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmei un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietu Metropolitan Church of Bessarabia and Others v. Moldova).

Likumprojekts sagatavots ņemot vērā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. 

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžeta un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar. 

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Tiks novērstas šaubas par tiesību normu pretrunu ar augstāka juridiskā spēka tiesību normām.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Tiks novērsta šaubas par iespējamu tiesību normu pretrunu ar Latvijas starptautiskajām saistībām.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

Likumprojekts sagatavots, konsultējoties ar Tieslietu ministriju un Saeimas Juridisko biroju.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

            Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību. Normatīvā akta projekts pēc izsludināšanas tiks publicēts izdevumā "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs" un laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Jaunu institūciju izveide nav nepieciešama.