Rīgā

 

30.06.2009.                Nr.90/TA-971

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā". Likumprojektu izstrādāja Kultūras ministrija (atbildīgā amatpersona - Āboliņa 67078126, Daina.Abolina@km.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 6 lp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 30.jūnija sēdes protokola Nr.45 38.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs                                             V.Dombrovskis

 

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

 

Likumprojekts

 

Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā

  

Izdarīt Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 14.nr.; 2007, 24.nr.) šādu grozījumu:

 

Papildināt likumu ar 14.pantu šādā redakcijā:

 

"14.pants Piemaksa  par radošo darbu

 

(1) Latvijas baleta mākslinieki, kuri neatbilst šā likuma 3.panta ceturtās daļas nosacījumiem un kuri atbrīvoti no darba baleta mākslinieka profesijā līdz 1998.gada 31.decembrim, saņem piemaksu pie valsts pensijas par veikto radošo darbu. 

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās piemaksas aprēķināšanas, piešķiršanas, izmaksāšanas kārtību un apmēru nosaka Ministru kabinets."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kultūras ministrs

I.Dālderis

Likumprojekta

„Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo

orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas

pensiju likumā” (VSS – 2011)  anotācija

 

 I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

  Normatīvais akts izstrādāts, pamatojoties uz Ministru prezidenta 2008.gada 15.septembra rezolūcijas Nr. 18/SAN  –  2581 1.punktu

 2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

  Ministru kabineta 2006.02.28. noteikumi Nr. 176 „Noteikumi par pabalsta piešķiršanu izciliem Latvijas baleta māksliniekiem”      (turpmāk MK noteikumi Nr. 176) pieņemti, pamatojoties uz Ministru kabineta iekārtas likumā 14.panta pirmās daļas 3.punkta deleģējumu.

Ministru kabineta iekārtas likuma Pārejas noteikumu 6. punkts paredz, ka līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti, pamatojoties uz Saeimas 1993.gada 15.jūlijā pieņemtā Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu, tādējādi minētie Ministru kabineta noteikumi zaudēs spēku 2010.gada 1.jūlijā.

MK noteikumi Nr.176 paredz, ka piešķirams pabalsts par radošo darbu izciliem Latvijas baleta māksliniekiem, kuri ir atbrīvoti no darba baleta mākslinieka profesijā laikposmā līdz 1998.gada 31.decembrim. Pabalstu aprēķina, piešķir un izmaksā Kultūras ministrija Latvijas izciliem vadošiem baleta māksliniekiem atbilstoši noteiktajai kategorijai: I kategorija-valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta trīskāršā apmērā – Ls 135; II kategorija - valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkāršā apmērā Ls 90.

Baleta mākslinieki,  kuri ir pensionējušies  periodā līdz 01.01.1999. saņem pensijas vidēji līdz 70 Ls, kas salīdzinājumā ar citu profesiju vidējās izdienas pensijām ir viszemākā. Orķestra mākslinieku vidējā izdienas pensija – 214 Ls, kora mākslinieku 183 Ls, aktieru 125 Ls), savukārt baleta mākslinieku, kuri pensionējušies periodā pēc 01.01.1999. vidējā izdienas pensija ir 183 Ls.

     Gandrīz visiem bijušajiem baleta māksliniekiem-pensionāriem ir veselības problēmas, jo viņu aroda specifika, salīdzinājumā ar citās radošajās profesijās strādājošajiem ir  saistīta ar paaugstinātu risku iegūt dažādas traumas un arodslimības.

Ņemot vērā minēto, baleta mākslinieki, kuri pensionējušies līdz 01.01.1999., atrodas sociāli nenodrošinātā un neaizsargātā stāvoklī un pabalsta izmaksas pārtraukšana būtiski pasliktinātu minēto baleta mākslinieku ienākumu līmeni, ir nepieciešams normatīvajā aktā, likuma līmenī, noteikt deleģējumu Ministru kabinetam izdot minētos noteikumus.

 3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

  Likumprojekts paredz noteikt, ka papildus valsts pensijai Latvijas baleta māksliniekiem, kuri ir atbrīvoti no darba baleta mākslinieka profesijā laikposmā līdz 1998. gada 31.decembrim tiek maksāta piemaksa par veikto radošo darbu un paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt piemaksas aprēķināšanas, piešķiršanas, izmaksāšanas kārtību un apmēru.

 4. Cita informācija

 

 

  Nav attiecināms

 

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

  Nav attiecināms

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

  Nav attiecināms

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

 

  Nav attiecināms

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

  Nav attiecināms

 5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātīb a

 

  Tiks radīts tiesiskais pamats turpināt piemaksas izmaksu sociāli nenodrošinātai personu grupai, nepasliktinot to materiālo stāvokli

 6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

 

  Nav attiecināms

 7. Cita ietekme

  Nav attiecināms

 

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

  

 (tūkst. latu)

 Rādītāji

 n- tais gads

(2009.)

 Turpmākie trīs gadi

 n +1

(2010.)

 n +2

(2011.)

 n +3

(2012.)

 1

 2

 3

 4

 5

 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

 

  52,0

    0

    0

    0

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

 

     52,0

0

0

    0

 3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

 

    0

  0

  0

    0

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

 

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 

  

 Nav attiecināms

 

 

 

 6. Cita informācija 

 

  Nav attiecināms

 

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

  Ministru kabineta „Noteikumi par piemaksas piešķiršanu izciliem Latvijas baleta māksliniekiem”. Pēc likumprojekta pieņemšanas 6 mēnešu laikā, bet ne vēlāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam   Kultūras ministrija noteiktajā kārtībā iesniegs tiesību akta projektu izskatīšanai Ministru kabinetā.

Noteikumos tiks noteikta piemaksas par veikto radošo darbu aprēķināšanas, piešķiršanas,  izmaksāšanas kārtība un apmērs.

Ar noteikumu spēkā stāšanos zaudēs spēku MK noteikumi Nr.176

 2. Cita informācija

  Nav attiecināms

 

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

  Nav attiecināms

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

  Nav attiecināms

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

  Nav attiecināms

 

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

  Nav attiecināms

  

2.tabula

 Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

 Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

 Komentāri

 

  

  

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

  Nav attiecināms

 6. Cita informācija

  Nav attiecināms

 

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

  Notikušas konsultācijas ar Latvijas Profesionālā baleta asociāciju.

 2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

  Atbalsta likumprojektu

 3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

  Nav attiecināms

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

Nav attiecināms

 5. Cita informācija

Nav attiecināms

 

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

  Normatīvā akta izpildi nodrošinās Kultūras ministrija. Jaunas institūcijas netiks radītas un netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

 2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

  Tiesību akta projekts tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un bezmaksas vortālā www.likumi.lv

 3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekta atbilstību indivīds var apstrīdēt iesniedzot konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesas likumā noteiktajā kārtībā.

 4. Cita informācija

Nav attiecināms

 

Kultūras ministrs                                                                                   I.Dālderis

 

Vīza: Valsts sekretāre                                                                           S.Zvidriņa

 

 

28.05.2009.

1178

D.Āboliņa

67078126

Daina.Abolina@km.gov.lv

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.45

2009.gada 30.jūnijā

 

 

38.§

 

Likumprojekts "Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā"

     TA-971

___________________________________________________________

(I.Dālderis, S.Zvidriņa, V.Dombrovskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir kultūras ministrs.

 

 

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs

  

V.Dombrovskis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2009-MK-PROT-45-3006-#38.doc

1