Rīgā

 

01.07.2009.                Nr.90/TA-1958

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Reģionālās attīstības likumā". Likumprojektu izstrādāja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Šults 67770452, arnis.sults@raplm.gov.lv).

Minēto likumprojektu lūdzam virzīt vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā"
(reģ. Nr.TA-1962).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 3 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija sēdes protokola Nr.43  57.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents                                                     V.Dombrovskis

 

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

 

Likumprojekts

 

Grozījumi Reģionālās attīstības likumā

 

Izdarīt Reģionālās attīstības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 9.nr.; 2003, 2., 6., 9.nr.; 2005, 7., 8.nr.; 2006, 15.nr.; 2007, 3., 12., 24.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2008, 187.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izslēgt 5.panta otro daļu.

 

2. Papildināt 17.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Padomes priekšsēdētājs papildus plānošanas reģiona nolikumā noteik­tajai kompetencei organizē kompetences pārņemšanu no valsts tiešās pārvaldes institūcijām un ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Ministru kabineta sēdēs, Ministru kabineta komitejas sēdēs un Valsts sekretāru sanāksmēs, kā arī pārstāv plānošanas reģiona attīstības padomi Nacionālajā reģionālās attīstības padomē."

 

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

 

"14. Ministrijas plānošanas reģioniem var deleģēt kompetencē esošus reģionāla rakstura pārvaldes uzdevumus tām piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros. Pārvaldes uzdevumus deleģē ar līgumu atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Deleģēšanas līguma projektu saskaņo ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru.

 

15. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.novembrim izvērtē, kādu tiešās pārvaldes iestāžu kompetenci nodot plānošanas reģioniem, un iesniedz Saeimai attiecīgos likumprojektus.

 

16. Līdz plānošanas reģionu administratīvo teritoriju noteikšanai atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.janvārim spēkā ir Ministru kabineta 2009.gada 5.maija noteikumi Nr.391 "Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām"."

 

 

 

 

Reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs

E.Zalāns

 

Likumprojekta „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

 Ministru kabineta 2009.gada 27.maija sēdē tika pieņemts lēmums par likumprojektu „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” (protokols nr.34 98.§), kurā noteikts, ka:

1. Pieņemt zināšanai reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra iesniegto likumprojektu "Grozījumi Reģionālās attīstības likumā".
2. Valsts kancelejai izbeigt iesniegtā likumprojekta kontroli.

3. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai līdz 2009.gada 5.jūnijam sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā:
3.1. grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, grozot tiesību normas, no kurām izriet, ka apriņķis ir administratīva teritorija, kurā pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi, vienlaikus precizējot likumā noteiktos termiņus par apriņķa izveidošanu un darbību;
3.2. grozījumus Reģionālās attīstības likumā par valsts reģionālās pārvaldes izveidošanu un darbību plānošanas reģionos.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

Saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu valstī ir izveidoti pieci plānošanas reģioni – atvasinātas publiskas personas, kuru lēmējorgānu veido vietējo pašvaldību priekšsēdētāju kopsapulcē ievēlēti vietējo pašvaldību deputāti. Plānošanas reģionu teritorijas ir vienādas ar valstī noteiktiem statistikas reģioniem (NUTS 3), izņemot Rīgas plānošanas reģionu, kurš sadalīts divos statistikas reģionos – Rīgas un Pierīgas. Plānošanas reģionu darbība ir ietverta vairākos likumos un Ministru kabineta noteikumos, kā arī vietēja, reģionāla un valstiska līmeņa plānošanas dokumentos, kā arī normatīvos, kas skar ES struktūrfondu apguvi un šo līdzekļu sadalījums ir vērsts uz pieciem plānošanas reģioniem. Plānošanas reģionu galvenā funkcija ir reģionu attīstības plānošana (izstrādāti reģionu teritorijas plānojumi), kā arī valsts un pašvaldību starpinstitūciju koordinācija. Saskaņā ar Sabiedrisko transporta pakalpojumu likumu, no 2010.gada 1.janvāra plānošanas reģiona funkcija ir arī sabiedrisko transporta pakalpojumu organizēšana reģionā.

Ņemot vērā plānošanas reģiona tiesisko statusu, organizāciju un kompetenci, plānošanas reģioni un to teritorijas ir piemērotas valsts reģionālās pārvaldes nostiprināšanai.

Nostiprinot valsts reģionālo pārvaldi, var uzsākt reģionāla rakstura valsts funkciju deleģēšanu vai decentralizāciju, līdz ar to arī valstī tiktu īstenots subsidiaritātes princips.

3. Normatīvā akta projekta būtība

  

Likumprojekts nosaka, ka padomes priekšsēdētājs var piedalīties Ministru kabineta sēdēs, Ministru kabineta komitejas sēdēs un Valsts sekretāru sanāksmēs, kā arī pārstāv plānošanas reģiona attīstības padomi Nacionālajā reģionālās attīstības padomē.

Lai valsts pārvaldes strukturālās reformas ietvaros nemazinātu valsts sniegto pakalpojumu pieejamību reģionos, stājoties spēkā šim likumam, ministrijas plānošanas reģioniem var deleģēt kompetencē esošus reģionāla rakstura pārvaldes uzdevumus. Pārvaldes uzdevumus deleģē ar līgumu, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma noteikumus. Deleģēšanas līguma projektu saskaņo ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru. Vienlaikus likumprojekts nosaka Ministru kabinetam līdz 2009.gada 1.novembrim izvērtēt kādu valsts tiešās pārvaldes kompetenci nodot plānošanas reģioniem un iesniegt attiecīgus likumprojektus.

Līdz plānošanas reģionu administratīvo teritoriju noteikšanai, atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.janvārim, spēkā ir 2009.gada 5.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.391 „Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām”.

4. Cita informācija 

Likumprojekts izskatāms vienlaicīgi ar grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kuri nosaka, vārdu „apriņķis” aizstāt ar vārdiem plānošanas reģions.

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Tiks īstenots subsidiaritātes princips. Plānošanas reģionu institūcijas veidos un īstenos reģionālo politiku, tādejādi radot priekšnosacījumus tautsaimniecības attīstībai.

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

 Plānošanas reģionu institūcijas veicinās reģiona ekonomisko attīstību.

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām 

Atbilstoši plānošanas reģionu institūcijām noteiktajai kompetencei šajos jautājumos.

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

 Atbilstoši plānošanas reģionu institūcijām noteiktajai kompetencei šajos jautājumos.

 5. Sociālā ietek me:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība 

Uzlabosies sociālā vide, jo reģionālā iedalījuma līmenī iedzīvotājiem tiks radīta iespēja iesaistīties reģionāla rakstura pārvaldes jautājumu risināšanā un saņemt attiecīgus pakalpojumus.

Palielināsies iespējas piesaistīt nozīmīgus valsts, Eiropas Savienības un ārvalstu finansu līdzekļus reģionā, līdz ar to uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un tautsaimniecības attīstību kopumā, veicinot attīstīt jaunas darbavietas un nodarbinātību.

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Atbilstoši plānošanas reģiona institūcijām noteiktajai kompetencei vides jautājumos.

 7. Cita ietekme

Nav attiecināms

 

 III., IV., V. un VII. sadaļa nav attiecināma

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Ievērojot subsidiaritātes principu tiks radīti priekšnosacījumi plānošanas reģionu institūciju funkciju paplašināšanai.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS), mājas lapā www.likumi.lv, mājas lapā www.raplm.gov.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likuma atbilstību Satversmei varēs apstrīdēt Satversmes tiesas likumā noteiktā kārtībā.

4. Cita informācija

Nav attiecināms

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs                                              E.Zalāns

                                                                                   

Vīza: Reģionālās attīstības un pašvaldību

lietu ministrijas valsts sekretāre                                                                L.Straujuma

 

25.05.2009. 11:52

833

A.Šults 67770452, arnis.sults@raplm.gov.lv


 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.43

2009.gada 17.jūnijā

 

 

57.§

 

Likumprojekts "Grozījumi Reģionālās attīstības likumā"

     TA-1958

___________________________________________________________

(A.Stucka, E.Zalāns, J.Piešiņš, R.Vējonis, V.Dombrovskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     2. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai precizēt likumprojekta redakciju, svītrojot regulējumu attiecībā uz plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja apstiprināšanu Ministru kabinetā, kā arī attiecīgi precizēt anotāciju. Precizēto likumprojektu un anotāciju iesniegt Valsts kancelejā.

     3. Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā" (TA-1962).

     4. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs.

 

 

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs

  

V.Dombrovskis

 

Valsts kancelejas direktora vietā - Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās

  

E.Dreimane

 

 

 

2009-MK-PROT-43-1706-#57.doc

1