Grozījumi likumā „Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu"

 

 

Rīgā

 

17.06.2009.                Nr.90/TA-1982

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavoto Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu"". Likumprojektu izstrādāja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Cibuļskis 67770367, aigars.cibulskis@raplm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 8 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 22 lp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 11.jūnija sēdes protokola Nr.40 17.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs                                             V.Dombrovskis

 

 

 

 

Stafecka 67082931

 

 


Likumprojekts

 

Grozījumi likumā „Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”

 

            Izdarīt likumā „Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1998, 8.nr.; 1999, 22.nr.) šādus grozījumus:
 
1. Izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā: 
„Likums „Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu””.
 
2. Aizstāt visā likumā vārdu „finansu” ar vārdu „finanšu”.
 
3. 1.pantā:
 
7.punktu izteikt šādā redakcijā”
„7) pašvaldību grupa – grupa, kurā ietilpst viena veida pašvaldības. Ir divas pašvaldību grupas – republikas pilsētu pašvaldību grupa un novadu pašvaldību grupa. 
 
izteikt 10.punktu šādā redakcijā:
„10) izdevumus raksturojošie demogrāfiskie kritēriji – no pašvaldību darbības neatkarīgi statistikas rādītāji, kurus izmanto pašvaldības finanšu nepieciešamības aprēķinā”;
 
izslēgt 12.punkta d) un e) apakšpunktus;
 
izteikt 13.punktu šādā redakcijā: 
„13) pašvaldību kopējā finanšu nepieciešamība – izlīdzināšanas aprēķiniem izmantojams lielums”.
 
4. Izslēgt 5.panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus „ja nepieciešams”.
 
5. Izslēgt 6.panta pirmajā daļā vārdus „Labklājības ministrijas dati par bērnu skaitu bērnunamos un iemītnieku skaitu veco ļaužu pansionātos un centros”.

 

6. Izteikt 7.panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Nekustamā īpašuma nodoklis katrai pašvaldībai tiek prognozēts atbilstoši Valsts zemes dienesta datiem par pašvaldības teritorijā esošā nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, saskaņojot ar attiecīgo pašvaldību un pielietojot šai kadastrālajai vērtībai zemāko likumā atļauto nodokļa likmi”.

 

7. 9.pantā:
izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:
„1) pašvaldību grupa (republikas pilsētu pašvaldību grupa un novadu pašvaldību grupa);
 
izslēgt otrās daļas 6. un 7.punktu;
 
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja nav pieņemts jauns pašvaldību finanšu  izlīdzināšanas likums, tad 2012. gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķiniem Finanšu ministrija aprēķina un Ministru kabinets izdod noteikumus par jauniem kritēriju īpatsvariem (relatīvo vērtību). Finanšu ministrija kritēriju īpatsvarus aprēķina saskaņā ar pašvaldību budžetu izpildes analīzes ekonomisko modeli (1.pielikums), ņemot vērā pašvaldību budžetu izpildes rādītājus divu gadu periodā pirms budžeta sagatavošanas gada.”;

 
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
(4) Izdevumus raksturojošo kritēriju īpatsvarus (relatīvo vērtību) izmanto vienīgi pašvaldības finanšu nepieciešamības noteikšanai, un tie nav uzskatāmi par pašvaldības funkciju finansēšanas normatīviem. Pašvaldību finanšu nepieciešamības aprēķina metodika noteikta 2.pielikumā.”.
 
8. Izteikt 11.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Dotācijas no izlīdzināšanas fonda saņem pašvaldības, kuru vērtētie ieņēmumi ir zemāki par finanšu nepieciešamības neizlīdzināmo apakšējo robežu. Pašvaldības finanšu nepieciešamības neizlīdzināmā apakšējā robeža ir līmenis, kas vienāds ar 95 procentiem no attiecīgās pašvaldības finanšu nepieciešamības.”.

 

9. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

„12.pants. Pašvaldības, kuru vērtētie ieņēmumi ir lielāki par finanšu nepieciešamības neizlīdzināmo apakšējo robežu un mazāki par finanšu nepieciešamības neizlīdzināmo augšējo robežu, neveic iemaksas izlīdzināšanas fondā, kā arī nesaņem dotācijas no izlīdzināšanas fonda.”.

 
10. Aizstāt 14.panta trešajā daļā vārdus „rajonu, pilsētu un pagastu” ar vārdu „pašvaldību”.
 
11. Aizstāt 16.panta pirmajā daļā vārdus „pierakstītie” ar vārdu „deklarētie”.
 
12. Papildināt likumu ar 17.pantu šādā redakcijā:
„17.pants. Ministru kabinets ik gadu izdod noteikumus par speciālu mērķdotāciju pašvaldību bērnunamiem un pansionātiem par iemītniekiem, kas tajos ievietoti līdz 1998.gada 1.janvārim. Mērķdotācijas apjoma aprēķini pamatojoties uz ministrijas, kas atbildīga par sociālās aprūpes jautājumiem, datiem par bērnu skaitu pašvaldību bērnunamos un iemītnieku skaitu pašvaldību pansionātos, kas tajos ievietoti līdz 1998.gada 1.janvārim, un Ministru kabineta noteiktiem normatīviem par vienu bērnu bērnunamā un iemītnieku pansionātā. Nosakot plānojamā budžeta gadā nepieciešamo finansējumu par bērniem bērnunamā un iemītniekiem pansionātā, Ministru kabinets ņem vērā, ka mērķdotācijas apjoms uz vienu iemītnieku nevar būt mazāks kā atbildīgās ministrijas vai tās iestādes budžeta sagatavošanas gadā publicētā informācija par iepriekšējā perioda vidējiem izdevumiem Latvijā uz vienu bērnu bērnunamā vai iemītnieku pansionātā, kas ir palielināts par plānojamā budžeta gadā prognozēto inflācijas līmeni.”.
 
13. Izslēgt pārejas noteikumu 1.punktā vārdus „administratīvi teritoriālās reformas ietvaros”.
 
14. Izteikt likuma pielikumu šādā redakcijā: 
 
 „Likuma
„Par pašvaldību finanšu
izlīdzināšanu” 1.pielikums 

Pašvaldību budžetu izpildes analīzes ekonomiskais modelis

Pašvaldību izdevumu demogrāfisko kritēriju īpatsvarus nosaka summējot visu pašvaldību izdevumus pa visiem budžeta posteņiem ar tabulā ietvertajiem attiecināšanas koeficientiem un šo summu dalot ar visu pašvaldību izdevumu kopsummu. Izdevumu kritēriju īpatsvari raksturo, kādus kopējo budžeta izdevumu proporciju pašvaldības vidēji izmanto ar kritēriju raksturojamās iedzīvotāju grupas interesēs.

Klasifi-kācijas kods

Izdevumu posteņa nosaukums

Attiecināšana uz kritērijiem

Iedzī-votāju skaits

Bērnu skaits vecumā līdz 6 gadiem

Bērnu un jauniešu skaits vecumā no 7 līdz 18 gadiem

Darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaits

A

B

C

D

E

F

 

II.  Izdevumi kopā

 

 

 

 

01.000

Vispārējie valdības dienesti -

0,85

0,05

0,05

0,05

02.000

Aizsardzība

0,85

0,05

0,05

0,05

03.000

Sabiedriskā kārtība un drošība

 

 

 

 

03.100

Policija (arī robežsardze, pilsonības un migrācijas lietas)

0,75

0,05

0,15

0,05

03.200

Ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās drošības dienesti

0,85

0,05

0,05

0,05

03.300

Tiesa un prokuratūras iestādes

0,1

0,3

0,6

0

03.400

Ieslodzījumu vietas

1

0

0

0

03.500

Sabiedriskās kārtības un drošības lietišķie pētījumi un eksperimentālās izstrādnes

1

0

0

0

03.600

Pārējie iepriekš neklasificētie sabiedriskās kārtības un drošības pakalpojumi

1

0

0

0

04.000

Ekonomiskā darbība

 

 

 

 

04.100

Vispārēja ekonomiska, komerciāla un nodarbinātības darbība

1

0

0

0

04.200

Lauksaimniecība (zemkopība), mežsaimniecība (mežkopība), zivsaimniecība (zvejniecība) un medniecība

1

0

0

0

04.300

Kurināmais un enerģētika

1

0

0

0

04.400

Kalnrūpniecība, rūpniecība un būvniecība

1

0

0

0

04.500

Transports

0,2

0,1

0,4

0,3

04.600

Sakari

0,5

0

0,5

0

04.700

Citas nozares

1

0

0

0

04.800

Ekonomiskās darbības lietišķie pētījumi un eksperimentālās izstrādnes

1

0

0

0

04.900

Pārējā citur neklasificēta ekonomiskā darbība

1

0

0

0

05.000

Vides aizsardzība

1

0

0

0

06.000

Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošana

 

 

 

 

06.100

Mājokļu attīstība

0,5

0

0

0,5

06.200

Teritoriju attīstība

0,85

0,05

0,05

0,05

06.300

Ūdensapgāde

1

0

0

0

06.400

Ielu apgaismošana

0,85

0,00

0,00

0,15

06.500

Pašvaldību teritoriju un mājokļu apsaimniekošanas lietišķie pētījumi un eksperimentālās izstrādnes

1

0

0

0

06.600

Pārējā citur neklasificētā pašvaldību teritoriju un mājokļu apsaimniekošanas darbība - 21.3.9.4. Ieņēmumi par dzīvokļu un komunālajiem pakalpojumiem

0,5

0

0

0,5

07.000

Veselība

0,3

0,1

0,1

0,5

08.000

Atpūta, kultūra un reliģija

 

 

 

 

08.100

Atpūtas un sporta iestādes un pasākumi

0,5

0,1

0,3

0,1

08.200

Kultūra - 18.6.2.2. Mērķdotācijas kultūras pasākumiem

1

0

0

0

08.300

Apraides un izdevniecības pakalpojumi

0,5

0

0

0,5

08.400

Reliģisko organizāciju un citu biedrību un nodibinājumu pakalpojumi

0,5

0

0

0,5

08.500

Atpūtas, kultūras un reliģijas lietišķie pētījumi un eksperimentālās izstrādnes

1

0

0

0

08.600

Pārējie citur neklasificētie sporta, atpūtas, kultūras un reliģijas pakalpojumi

1

0

0

0

09.000

Izglītība

 

 

 

 

09.100

Pirmskolas izglītība ( ISCED-97 0.līmenis) - 18.6.2.5. Mērķdotācijas pašvaldību izglītības iestāžu piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācības pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

0

1

0

0

09.200

Pamatizglītība, vispārējā un profesionālā izglītība (ISCED-97 1., 2. un 3. līmenis) - 18.6.2.1. Mērķdotācijas izglītības pasākumiem; 18.6.2.4. Mērķdotācijas pašvaldību pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās izglītības, speciālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām; Maksa par izglītības pakalpojumiem

0,1

0

0,9

0

09.400

Augstākā ( terciārā) izglītība (ISCED-97 5. un 6. līmenis)

1

0

0

0

09.500

Līmeņos nedefinēta izglītība

0,2

0,1

0,7

0

09.600

Izglītības papildu pakalpojumi

0

0,2

0,8

0

09.800

Pārējā citur neklasificētā izglītība

0,2

0,2

0,6

0

10.000

Sociālā aizsardzība

 

 

 

 

10.100

Sociālā aizsardzība darbnespējas gadījumā

1

0

0

0

10.200

Atbalsts gados veciem cilvēkiem

0

0

0

1

10.300

Atbalsts apgādnieka zaudējuma gadījumā

0,1

0,3

0,6

0

10.400

Atbalsts ģimenēm ar bērniem

0

0,5

0,5

0

10.500

Atbalsts bezdarba gadījumā

1

0

0

0

10.600

Mājokļa atbalsts - 18.6.2.8. Mērķdotācijas sociālās nodrošināšanas pasākumiem

0,4

0

0

0,6

10.800

Sociālās aizsardzības lietišķie pētījumi un eksperimentālās izstrādnes

0,4

0

0

0,6

10.900

Pārējā citur neklasificētā sociālā aizsardzība

0,2

0,2

0,3

0,3

”.
 
15. Papildināt likumu ar 2.pielikumu šādā redakcijā:
„Likuma
„Par pašvaldību finanšu
izlīdzināšanu” 2.pielikums

Pašvaldību finanšu nepieciešamības aprēķina metodika un pašvaldību
izdevumus raksturojošo kritēriju īpatsvars (relatīvā vērtība)

1. Pašvaldību kopējo finanšu nepieciešamību K=K1+K2 sadala:
   1) republikas pilsētu pašvaldību grupai kopā:
                                K1=0,47 x K;
   2) novadu pašvaldību grupai kopā:
                                K2=0,53 x K.

2. Pašvaldību finanšu nepieciešamības aprēķinam izmantojamie kritēriju īpatsvari, kuru kopsumma vienāda ar 1, ir koeficienti katram polinoma loceklim šajā pielikumā dotajā formulā.

3. Republikas pilsētu pašvaldībām finanšu nepieciešamības koeficientu k1i aprēķina pēc formulas:

k1i = L (ai/A1) + M (bi/B1) + N (ci/C1) + P (di/D1),

Novadu pašvaldībām finanšu nepieciešamības koeficientu k2i aprēķina pēc formulas:

k2i = L (ai/A2) + M (bi/B2) + N (ci/C2) + P (di/D2),

kur

i – konkrētās pašvaldības indekss grupā,

ai - iedzīvotāju skaits pašvaldībā, A1 - kopējais iedzīvotāju skaits republikas pilsētu pašvaldībās, A2 - kopējais iedzīvotāju skaits novadu pašvaldībās;

bi - bērnu skaits vecumā līdz 6 gadiem pašvaldībā, B1 - kopējais bērnu skaits šādā vecumā republikas pilsētu pašvaldībās, B2 - kopējais bērnu skaits šādā vecumā novadu pašvaldībās;

ci - jauniešu skaits vecumā no 7 gadiem līdz 18 gadiem pašvaldībā, C1 - kopējais jauniešu skaits šādā vecumā republikas pilsētu pašvaldībās; C2 - kopējais jauniešu skaits šādā vecumā novadu pašvaldībās;

di - darbaspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaits pašvaldībā D1 - kopējais darbaspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaits republikas pilsētu pašvaldībās, D2 - kopējais darbaspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaits novadu pašvaldībās;

L – kritērija „iedzīvotāju skaits” īpatsvars, kas aprēķināts saskaņā ar šī likuma 1.pielikumā doto Pašvaldību budžetu izpildes analīzes ekonomisko modeli. 2010. un 2011.gada aprēķiniem L=0,47542264;

 

M – kritērija „bērnu skaits vecumā līdz 6 gadiem” īpatsvars, kas aprēķināts saskaņā ar šī likuma 1.pielikumā doto Pašvaldību budžetu izpildes analīzes ekonomisko modeli. 2010. un 2011.gada aprēķiniem M=0,13895868;

 

N – kritērija „bērnu un jauniešu skaits vecumā no 7 līdz 18 gadiem” īpatsvars, kas aprēķināts saskaņā ar šī likuma 1.pielikumā doto Pašvaldību budžetu izpildes analīzes ekonomisko modeli. 2010. un 2011.gada aprēķiniem N=0,25686492;

 

P – kritērija „darbaspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaits” īpatsvars, kas aprēķināts saskaņā ar šī likuma 1.pielikumā doto Pašvaldību budžetu izpildes analīzes ekonomisko modeli. 2010. un 2011.gada aprēķiniem P=0,12875376.”.

 

4.Republikas pilsētas pašvaldībai i finanšu nepieciešamību K1i aprēķina pēc šādas formulas:
            K1i= k1i  x  K1 = k1i  x  0,47 K.
 
Novada pašvaldībai i finanšu nepieciešamību K2i aprēķina pēc šādas formulas:
            K2i= k2i  x  K2 = k2i  x  0,53 K.

 

 

Reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs                                                                      E.Zalāns

 

 

Vīza: Reģionālās attīstības

un pašvaldību lietu ministrijas 
valsts sekretāre                                                                           L.Straujuma

                                                                  

 
 
 
 

05.06.2009. 15:44

1599

A.Cibuļskis

67770367, aigars.cibulskis@raplm.gov.lv


Likumprojekta “Grozījumi likumā „Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”” anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

1998.gadā pieņemtais likums „Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” nosaka finanšu izlīdzināšanas kārtību pašvaldību sistēmai, ko veido vairāk kā pieci simti vietējo pašvaldību un 26 rajonu pašvaldības. Saskaņā ar 2008.gada 18.decembrī pieņemto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu Latvijā pēc pašvaldību vēlēšanām 2009.gada jūnijā vairs nebūs rajona pašvaldību, bet vietējo pašvaldību skaits pēc apvienošanās ievērojami samazināsies un kā vietējās pašvaldības būs tikai deviņas republikas pilsētas un 109 novadi. Lai nodrošinātu finanšu izlīdzināšanas piemērošanu pašvaldībām pēc reformas, esošajā sistēmā nepieciešams veikt izmaiņas atbilstoši jaunai pašvaldību sistēmai.

Ņemot vērā pašvaldību apvienošanās gaitu un 2009.gada 11.marta valdības deklarācijā „Deklarācija par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību” doto uzdevumu sagatavot Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma grozījumus, nodrošinot jauno novadu finansējuma pietiekamību, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir sagatavojusi likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”” (turpmāk – likumprojekts”).

 

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

Latvijā kopš 1995.gada tiek īstenota pašvaldību finanšu izlīdzināšana. Kopš 1998.gada pašvaldību finanšu izlīdzināšana notiek saskaņā ar likumu „Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”.

Saskaņā ar aprēķiniem 2009.gadam vietējo pašvaldību vērtētie ieņēmumi (nekustamā īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi) uz vienu iedzīvotāju ir robežās no 71 Ls (Goliševas pagasts) līdz 609 Ls (Garkalnes novads), savukārt pēc finanšu izlīdzināšanas vietējo pašvaldību izlīdzinātie ieņēmumi ir robežās no 194 Ls līdz 461 Ls uz vienu iedzīvotāju, bet rajonu pašvaldības saņem dotāciju no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda (turpmāk – PFIF) robežās no 26 Ls uz vienu iedzīvotāju (Gulbenes rajons) līdz 68 Ls uz vienu iedzīvotāju (Madonas rajons).

Kopējais PFIF apjoms 2009.gadā ir 84,06 miljoni Ls no kuriem 7,2 miljoni Ls jeb 8,5 procenti ir valsts budžeta dotācija, bet pārējās iemaksas fondā 91,5 procentu apmērā veic pašvaldības. Iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā veic 56 pašvaldības, 65 pašvaldības neveic iemaksas un nesaņem dotāciju no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, bet pārējās vietējās pašvaldības un visas rajonu pašvaldības saņem dotācijas no PFIF. 2009.gadā 48,48 miljoni Ls jeb 57,7 procenti no PFIF ir dotācijas rajonu pašvaldībām.

Pašvaldību sistēmas stabilitātei ir svarīgi, ka šāda finanšu izlīdzināšanas sistēma ir noteikta likumā, tomēr tai ir arī atsevišķi trūkumi, kas ar katru gadu saasinās. Kā būtiskākie no tiem:

1.     vienā sistēmā ir savietota vietējo pašvaldību finanšu izlīdzināšana un rajonu pašvaldību finansēšana;

2.     divi izlīdzināšanas kritēriji – bērnu skaits bērnunamos, kas ievietoti līdz 1998.gadam un iemītnieku skaits pansionātos, kas ievietoti līdz 1998.gadam, kuriem likums nosaka nemainīgu īpatsvaru, rada aprēķinu daļas neobjektivitāti;

3.     valsts budžeta dotācijas apjoms PFIF kopš 2001.gada ir nemainīgs, līdz ar to fonda apjomam palielinoties valsts finansējuma apjoms fondā samazinās. Savukārt pēdējos gados veiktā iedzīvotāju ienākuma nodokļa pašvaldību daļas palielināšana palielina atšķirības starp pašvaldību ieņēmumiem gan pirms, gan pēc izlīdzināšanas;

4.     sistēmā par maz vērības atvēlēts tās uzraudzībai un izvērtēšanai. Veiktās prognozes netiek salīdzinātas ar faktu, netiek veikta regulāra sistēmas analīze.

Valstī notiek vietējā administratīvi teritoriālā reforma, kuras rezultātā 2009.gadā pēc pašvaldību vēlēšanām būs tikai vietējās pašvaldības – republikas pilsētas un novadi - starp kurām joprojām būs būtiskas nodokļu ieņēmumu atšķirības.

Lai pielāgotu esošo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu situācijai pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas, nepieciešams veikt grozījumus likumā „Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”.

 

3. Normatīvā akta projekta būtība

  

Likumprojekts izstrādāts, lai pielāgotu esošo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtību situācijai pēc vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas. Tomēr jāatzīmē, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas uzlabošanai nepieciešams jauns modelis. Tāpēc šis likumprojekts uzskatāms kā pagaidu risinājums periodam ne ilgākam par diviem gadiem.

Likumprojekts paredz grozīt esošo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu, piemērojot to vietējām pašvaldībām – republikas pilsētām un novadiem. Ja Latvijā pēc vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas tiks izveidotas arī reģionālās pašvaldības (apriņķi), tām būs nepieciešama atsevišķa apriņķa pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma.

Likumprojekts paredz:

1)       saglabāt divas pašvaldību grupas – republikas pilsētu pašvaldību grupa, novadu pašvaldību grupa. Mainīt finanšu nepieciešamības sadalījumu starp grupām, paredzot, ka republikas pilsētu grupas daļa kopējā pašvaldību finanšu nepieciešamībā ir 47%, novadu grupas daļa – 53%;

2)       ; katras pašvaldības finanšu nepieciešamības noteikšanai visām pašvaldībām izmantot tikai četrus demogrāfiskos kritērijus;

3)       kritēriju īpatsvarus, kas noteikti, balstoties uz 2007.gada pašvaldību budžetu datiem. Abām pašvaldību grupām noteikt vienādus kritēriju īpatsvarus;

4)       izslēgt divus daļēji subjektīvos kritērijus „bērnu skaits bērnunamos, kas ievietoti līdz 1998.gadam”, un „iemītnieku skaits pansionātos, kas ievietoti līdz 1998.gadam”. Šo iemītnieku finansēšanai noteikt speciālu mērķdotāciju, kuras apjomu katru gadu pēc likumā noteiktās kārtības nosaka Ministru kabinets;

5)       visām pašvaldībām noteikt vienādu neizlīdzināmo apakšējo robežu (95 procenti no finanšu nepieciešamības) pēc kuras aprēķina nepieciešamās dotācijas no izlīdzināšanas fonda apjomu katrai pašvaldībai.

Jāņem vērā, ka likumprojektā paredzētie sistēmas grozījumi ir pagaidu risinājums tuvākajiem diviem gadiem pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas. Šajā laikā jāvienojas par jaunas, objektīvas, stabilas, uz Eiropas Padomes rekomendācijās ietvertiem principiem balstītas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu.

5.     Cita informācija

Nav attiecināms

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

  Nav attiecināms

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

  Nav attiecināms

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

  Nav attiecināms

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

  Nav attiecināms

 5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

  Nav attiecināms

 6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

  Nav attiecināms

 7. Cita ietekme

Pašvaldību finanšu izlīdzināšana vērtējama kā viens no ietekmīgākajiem reģionālās attīstības atbalsta instrumentiem valstī, kas nodrošina finansiāli vājāku pašvaldību atbalstu. Pie esošās nodokļu sistēmas, kad 83 procenti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (2009.gadā) nonāk pašvaldībās, arī pie ļoti maza pašvaldību skaita Latvijā būs nepieciešama pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma.

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

  

 (tūkst. latu)

 Rādītāji

 2009.gads

 Turpmākie trīs gadi

2010.

 2011.

2012.

 1

 2

 3

 4

 5

 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

 

 

 

0

 

 

 

7 152,8

 

 

0

 

 

0

3 306,00

 

 

0

 

 

0

3 300,00

 

 

0

 

 

0

3 300,00

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

 

7 152,8

 

0

0

0

 

3 306,00

 

0

0

0

 

3 300,00

 

0

0

0

 

3 300,00

 

0

0

0

 3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

 

- 7 152,8

 

 

0

+ 7 152,8

 

-3 306,00

 

 

0

+3 306,00

 

- 3 300,00

 

 

0

+ 3 300,00

 

- 3 300,00

 

 

0

+3 300,00

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Nav attiecināms

 

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 

Ietekmes uz budžetiem prognoze noteikta, balstoties uz principa, ka valsts budžeta dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā paliek nemainīga 7,2 miljonu latu apmērā.

Likumprojekts nosaka ne tikai pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtību, bet paredz arī valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldībām par bērniem bērnunamos, kas ievietoti līdz 1998.gadam un iemītniekiem pansionātos, kas ievietoti līdz 1998.gadam. Attiecīgi valsts budžeta izdevumu palielinājums un atbilstošs pašvaldību budžetu ieņēmumu palielinājums ir saistīts ar speciālo mērķdotāciju pašvaldību bērnu namiem un pansionātiem par iemītniekiem, kas ievietoti līdz 1998.gadam. Mērķdotācijas aprēķini veikti balstoties uz attiecīgo iemītnieku skaitu bērnu namos un pansionātos, 2009.gadā, paredzot 6000 Ls finansējumu uz vienu bērnu un 3000 Ls finansējumu uz vienu pansionāta iemītnieku. Jāņem vērā, ka bērnu skaits bērnu namos un iemītnieku skaits pansionātos, kas ievietoti līdz 1998.gadam, ar katru gadu samazinās.

Ņemot vērā iepriekšminētos pieņēmumus, saskaņā ar likumprojektu prognozētais valsts budžeta izdevumu palielinājums ir šāds:

2010.gadā – 3,31 miljoni Ls;

2011.gadā – 3,30 miljoni Ls.

2012.gadā – 3,30 miljoni Ls.

 

Anotācijas 1.pielikumā atspoguļoti aprēķini mērķdotācijai pašvaldībām par bērniem bērnunamos un iemītniekiem pansionātos, kas tajos ievietoti līdz 1998.gadam, balstoties uz 2009.gada izlīdzināšanas datiem par šo iemītnieku skaitu un izdevumu normatīviem.

 

6.Cita informācija

Anotācijas 2.pielikumā kā piemērs pievienoti aprēķinu rezultāti, kas veikti saskaņā ar šajā likumprojektā piedāvātajiem grozījumiem, 118 pašvaldībām, balstoties uz 2009.gada sākotnējiem izlīdzināšanas pamatdatiem (iedzīvotāju skaits, vērtētie ieņēmumi).

  

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Ministru kabineta noteikumu projekts, kas noteiks kārtību, kādā tiek veikta nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības saskaņošana ar vietējām pašvaldībām tiks sagatavots trīs mēnešu laikā pēc likumprojekta spēkā stāšanās – atbildīgā institūcija - Tieslietu ministrija.

Ministru kabineta noteikumu projekts par mērķdotāciju pašvaldību bērnu namiem un pansionātiem tiks sagatavots katru gadu reizē ar Ministru kabineta noteikumiem par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķiniem – atbildīgā institūcija - Labklājības ministrija.

 

 

 2. Cita informācija

  Nav attiecināms

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

  Nav attiecināms

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Latvijas Republika ir Eiropas Padomes dalībvalsts. Eiropas Padomes 1985.gadā pieņemtajā Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 9.pantā ir norādīts uz pašvaldību finanšu izlīdzināšanas ieviešanas nepieciešamību.

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Latvijas Republikas Saeima 1996.gadā ratificēja Eiropas vietējo pašvaldību hartu, kuras 9.pantā ietverti punkti par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu.

  4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Eiropas Padomes Ministru Komitejas rekomendācija Rec(2005) dalībvalstīm par vietējo un reģionālo pašvaldību finanšu līdzekļiem (apstiprināta 2005.gada 19.janvārī) ietver arī finanšu izlīdzināšanas vadlīnijas.

Tikai neliela daļa no rekomendācijā ietvertajām vadlīnijām ir ievērotas šajā likumprojektā.

  2.tabula

 Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

 Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

 Komentāri

 Nav attiecināms

  Nav attiecināms

Nav attiecināms

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms

 6. Cita informācija

Nav attiecināms

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Iepriekšējos gadus (2007.-2008.gadā), RAPLM vadībā gatavojot jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli, kāds būtu piemērojams pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas, gan darba grupā, gan dažādos semināros piedalījās Latvijas Pašvaldību savienība (turpmāk – LPS), Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Pilsētu savienība, Pagastu apvienība, Novadu apvienība.  Pašvaldības sagatavoto jauno modeli noraidīja.

2009.gada martā, aprīlī notika RAPLM konsultācijas ar pašvaldībām par grozījumiem likumā „Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu”, kur bija paredzēta papildu kompensācija pašvaldībām, kurām pēc grozījumiem nosacīti samazinās dotācijas apjoms.

Šis likumprojekts paredz grozījumus, kuros nav paredzēta kompensācija. Par šo grozījumu daļu konsultācijas nav bijušas. 

 

 2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

LPS un citas pašvaldību apvienības atbalsta to, ka vispār ir nepieciešams veikt grozījumus spēkā esošajā likumā „Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu”.

Konkrētās pašvaldību prasības ir ietvertas LPS 18.kongresā (2008.gada 16.maijā) pieņemtajā rezolūcijā „Par pašvaldību funkciju finansējuma un atbildības par to izpildi samērojamību”.

Neskatoties uz ekonomiskās situācijas izmaiņām valstī, kas negatīvi ietekmē valsts budžeta un pašvaldību budžetu ieņēmumus, pašvaldības neatkāpjas no savām prasībām.

Būtiskākās LPS prasības attiecībā uz pašvaldību finanšu nepieciešamības aprēķināšanu kā konkrētu daļu no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem un uz valsts budžeta iemaksu palielināšanu fondā, šajā likumprojektā nav ņemtas vērā.

Likumprojektā iekļauta LPS sagatavotā pašvaldību raksturojošo kritēriju īpatsvaru sākotnējās vērtības un to aprēķināšanas metodika.

 3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jautājumiem tika veltīta darba sekcija forumā „Reģioni – Latvijas attīstība” 2007.gada 10., 11.maijā Rīgā, Ķīpsalā.

2007., 2008.gadā par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jautājumiem ir diskutēts gan dažādās pašvaldību grupās, gan Latvijas Pašvaldību savienības valdē, finanšu un ekonomikas komitejā, konferencē par Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa uzlabošanu 2007.gada 31.oktobrī, kā arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un pašvaldību pārstāvju sanāksmēs.

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

Likumprojekta sagatavošanas gaitā (2007.-2009.g.) veiktas konsultācijas ar LPS pārstāvjiem – A.Jaunsleini, M.Pūķi, L.Ūbeli, ar Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības nodaļas vadītāju J.Plūmi, kā arī ar eksperti pašvaldību jautājumos Latvijas Universitātes docenti I.Vilku. Taču par konkrēto likumprojekta redakciju, kas sagatavota, ņemot vērā 2009.gada sākumā aktuālās tendences valsts budžeta izpildē un prognozēs, nav veiktas plašas konsultācijas.

 

 5. Cita informācija

Nav attiecināms

 

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas amata vietas saistībā ar likumprojekta izpildi valsts iestādēs netiks radītas. Ņemot vērā, ka likumprojekts saistīts ar pašvaldību finanšu jautājumiem, tad likumprojekta izpildi esošo funkciju un darbinieku ietvaros nodrošinās Finanšu ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, LPS un pašvaldības.

Jaunas valsts institūcijas netiek veidotas un netiek paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts pēc pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”, iekļauts normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS), kā arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas mājas lapā (www.raplm.gov.lv) un Latvijas Pašvaldību savienības mājas lapā (www.lps.lv).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts attiecas uz valsts un pašvaldību finanšu jomu un neskar indivīda tiesības.

4. Cita informācija

Nav attiecināms

 

 

Reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs                                                                      E.Zalāns

 

 

Vīza: Reģionālās attīstības

un pašvaldību lietu ministrijas 
valsts sekretāre                                                                           L.Straujuma

 

 

 

 

05.06.2009. 15:47

2285

A.Cibuļskis

67770367, aigars.cibulskis@raplm.gov.lv


Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu”

anotācijas 1.pielikums

 

Speciālā mērķdotācija pašvaldībām par bērniem bērnunamos un iemītniekiem pansionātos, kas tajos ievietoti līdz 1998.gadam

 

Nr. p. k.

Pašvaldības nosaukums

Bērnu skaits bērnu namos, kas ievietoti līdz 1998.gadam

Iemītnieku skaits pansionātos, kas ievietoti līdz 1998.gadam

 Speciālā mērķdotācija no valsts budžeta, Ls

1

Daugavpils

9

                      35

159 000

2

Jēkabpils                               

 

 

                                -

3

Jelgava

19

 

114 000

4

Jūrmala

28

                      22

234 000

5

Liepāja

5

 

30 000

6

Rēzekne

5

                      22

96 000

7

Rīga

12

                      63

261 000

8

Valmiera                                

2

                      15

57 000

9

Ventspils

11

                      22

132 000

Republikas pilsētās kopā

91

179

1 083 000

1

Aglonas novads

0

                        8

24 000

2

Aizkraukles novads

0

                        -

                                -

3

Aizputes novads

0

                      18

 54 000

4

Aknīstes novads

0

                        -

                                -

5

Alojas novads

4

                      13

63 000

6

Alsungas novads

5

                        -

30 000

7

Alūksnes novads

0

                        9

27 000

8

Amatas novads

0

                        -

                                -

9

Apes  novads

0

                        3

9 000

10

Auces novads

0

                        -

                                -

11

Ādažu novads

0

                        -

                                -

12

Babītes novads

0

                        -

                                -

13

Baldones novads

2

                        -

12 000

14

Baltinavas novads

0

                        -

                                -

15

Balvu novads

0

                      24

72 000

16

Bauskas novads

14

                      12

120 000

17

Beverīnas novads

0

                        -

                                -

18

Brocēnu novads

0

                        8

24 000

19

Burtnieku novads

0

                        -

                                -

20

Carnikavas novads

0

                        -

                                -

21

Cēsu novads

0

                      23

69 000

22

Cesvaines novads

16

                        3

105 000

23

Ciblas novads

0

                        -

                                -

24

Dagdas novads

0

                        3

9 000

 

Nr. p. k.

Pašvaldības nosaukums

Bērnu skaits bērnu namos, kas ievietoti līdz 1998.gadam

Iemītnieku skaits pansionātos, kas ievietoti līdz 1998.gadam

 Speciālā mērķdotācija no valsts budžeta, Ls

25

Daugavpils novads

10

                        7

81 000

26

Dobeles novads

6

                        -

36 000

27

Dundagas novads

0

                        -

                                -

28

Durbes novads

0

                        -

                                -

29

Engures novads

0

                      44

132 000

30

Ērgļu novads

8

                      12

84 000

31

Garkalnes novads

0

                        -

                                -

32

Grobiņas novads

0

                        -

                                -

33

Gulbenes novads

0

                        -

                                -

34

Iecavas novads

0

                        -

                                -

35

Ikšķiles novads

0

                        -

                                -

36

Inčukalna novads

2

                        4

24 000

37

Ilūkstes novads

0

                        -

                                -

38

Jaunjelgavas novads

0

                        -

                                -

39

Jaunpiebalgas novads

0

                        -

                                -

40

Jaunpils novads

0

                        -

                                -

41

Jēkabpils novads

0

                        -

                                -

42

Jelgavas novads

6

                        -

36 000

43

Kandavas novads

0

                        -

                                -

44

Kārsavas novads

0

                        -

                                -

45

Kokneses novads

15

                        -

90 000

46

Krāslavas novads

4

                        3

33 000

47

Krimuldas novads

3

                        -

18 000

48

Krustpil s novads

0

                      47

141 000

49

Kuldīgas novads

0

                        6

18 000

50

Ķeguma novads

0

                        -

                                -

51

Ķekavas novads

0

                        -

                                -

52

Lielvārdes novads

0

                        -

                                -

53

Līgatnes novads

0

                        -

                                -

54

Limbažu novads

8

                        4

60 000

55

Līvānu novads

0

                        -

                                -

56

Lubānas novads

0

                        -

                                -

57

Ludzas novads

7

                      12

  78 000

58

Madonas novads

3

                        9

45 000

59

Mālpils novads

0

                        2

6 000

60

Mārupes novads

0

                        -

                                -

61

Mazsalacas novads

0

                        -

                                -

62

Naukšēnu novads

0

                        -

                                -

63

Neretas novads

0

                        -

                                -

64

Nīcas novads

0

                        -

                                -

 

Pašvaldības nosaukums

Bērnu skaits bērnu namos, kas ievietoti līdz 1998.gadam

Iemītnieku skaits pansionātos, kas ievietoti līdz 1998.gadam

 Speciālā mērķdotācija no valsts budžeta, Ls

65

Ogres novads

8

                       12

84 000

66

Olaines novads

0

                        2

6 000

67

Ozolnieku novads

0

                      26

78 000

68

Pārgaujas novads

0

                        -

                                -

69

Pāvilostas novads

0

                        -

                                -

70

Pļaviņu novads

0

                        -

                                -

71

Preiļu novads

0

                        -

                                -

72

Priekules novads

0

                        -

                                -

73

Priekuļu  novads

0

                        -

                                -

74

Raunas novads

0

                        7

21 000

75

Rēzeknes novads

7

                        8

66 000

76

Riebiņu novads

0

                        -

                                -

77

Rojas novads

0

                        -

                                -

78

Ropažu novads

0

                        -

                                -

79

Rucavas novads

0

                        -

                                -

80

Rugāju novads

0

                        -

                                -

81

Rundāles novads

0

                        -

                                -

82

Rūjienas novads

0

                        -

                                -

83

Salacgrīvas novads

0

                        1

3 000

84

Salas novads

4

                        -

24 000

85

Salaspils novads

0

                        -

                                -

86

Saldus novads

8

                        9

75 000

87

Saulkrastu novads

0

                        -

                                -

88

Sējas novads

0

                        -

                                -

89

Siguldas novads

0

                        -

                                -

90

Skrīveru novads

0

                      12

 36 000

91

Skrundas novads

0

                      11

 33 000

92

Smiltenes novads

0

                        -

                                -

93

Stopiņu novads

0

                        -

                                -

94

Strenču novads

0

                        5

15 000

95

Talsu novads

4

                      31

117 000

96

Tērvetes novads

3

                      11

51 000

97

Tukuma novads

9

                        -

54 000

98

Vaiņodes novads

0

                        -

                                -

99

Valkas novads

3

                        -

18 000

100

Valmieras novads

0

                        -

                                -

101

Varakļānu novads

0

                        -

                                -

102

Vārkavas novads

0

                        -

                                -

103

Vecpiebalgas novads

0

                        -

                                -

104

Vecumnieku novads

0

                        8

24 000

 

Pašvaldības nosaukums

Bērnu skaits bērnu namos, kas ievietoti līdz 1998.gadam

Iemītnieku skaits pansionātos, kas ievietoti līdz 1998.gadam

 Speciālā mērķdotācija no valsts budžeta, Ls

105

Ventspils novads

3

                        -

18 000

106

Viesītes novads

0

                        -

                                -

107

Viļakas novads

0

                        -

                                -

108

Viļānu novads

0

                        -

                                -

109

Zilupes novads

0

                        -

                                -

Novados kopā

162

417

2 223 000

 

 

 

 

Republikā kopā

253

596

3 306 000

 

 

Reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs                                                             E.Zalāns

 
 

Vīza: Reģionālās attīstības

un pašvaldību lietu ministrijas 
valsts sekretāre                                                               L.Straujuma

 

05.06.2009. 15:48

914

A.Cibuļskis

67770367, aigars.cibulskis@raplm.gov.lv

 

 

 

                                             


Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu”

anotācijas 2.pielikums

 

Piemērs izlīdzināšanas aprēķiniem ar 2009.gada sākotnējiem pamatrādītājiem

 

 

 

 

 

 

Iedzīvotāju skaits, 2008.g.

Nodokļu ieņēmumu prognoze kopā, Ls

Vērtētie ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju, Ls

Aprēķinātā finanšu nepieciešamība, Ls

Finanšu nepieciešamība uz 1 iedzīvotāju, Ls

Iemaksa "+" / dotācija "-" PFIF, Ls

Izlīdzinātie vērtētie ieņēmumi, Ls

Izlīdzinātie ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju, Ls

Izlīdzinātie ieņēmumi uz 1 iedz. pret vidējiem valstī, %

 

 

2 276 282

735 325 770

323

647 279 715

284

-7 152 897

742 478 667

326

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1

Daugavpils

106 146

24 405 559

230

27 219 998

256

-1 453 439

25 858 998

244

75

2

Jēkabpils                              

26 734

6 761 924

253

7 340 663

275

-211 706

6 973 630

261

80

3

Jelgava

65 807

23 071 505

351

17 915 028

272

1 514 238

21 557 267

328

100

4

Jūrmala

55 773

25 199 776

452

14 664 697

263

4 080 874

21 118 902

379

116

5

Liepāja

85 333

23 899 707

280

23 523 484

276

0

23 899 707

280

86

6

Rēzekne

35 939

9 491 368

264

9 509 868

265

0

9 491 368

264

81

7

Rīga

719 613

311 129 989

432

184 863 345

257

48 501 140

262 628 850

365

112

8

Valmiera                                

27 497

10 259 233

373

7 558 913

275

874 993

9 384 240

341

105

9

Ventspils

43 406

16 641 401

383

11 625 470

268

1 734 023

14 907 378

343

105

 

Pilsētā kopā

1 166 248

450 860 461

387

304 221 466

261

55 040 122

395 820 339

339

104

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1

Aglonas novads

4 650

578 546

124

1 421 297

306

-771 686

1 350 232

290

89

2

Aizkraukles novads

10 119

3 702 067

366

3 044 065

301

159 118

3 542 949

350

107

3

Aizputes novads

10 682

2 230 074

209

3 465 848

324

-1 062 482

3 292 555

308

94

4

Aknīstes novads

3 352

613 968

183

1 000 293

298

-336 311

950 279

283

87

5

Alojas novads

6 275

1 160 246

185

1 989 147

317

-729 444

1 889 690

301

92

6

Alsungas novads

1 749

332 736

190

546 729

313

-186 657

519 393

297

91

7

Alūksnes novads

19 730

3 986 259

202

6 154 558

312

-1 860 571

5 846 830

296

91

8

Amatas novads

6 468

1 500 180

232

2 066 860

320

-463 337

1 963 517

304

93

9

Apes  novads

4 456

756 348

170

1 407 536

316

-580 811

1 337 159

300

92

10

Auces novads

8 898

1 875 413

211

2 778 617

312

-764 273

2 639 686

297

91

11

Ādažu novads

8 832

4 275 754

484

2 702 214

306

586 493

3 689 260

418

128

12

Babītes novads

8 491

4 432 961

522

2 645 874

312

685 125

3 747 836

441

135

13

Baldones novads

5 426

1 783 636

329

1 762 801

325

0

1 783 636

329

101

14

Baltinavas novads

1 442

199 245

138

456 127

316

-234 075

433 321

300

92

15

Balvu novads

15 999

3 016 412

189

4 855 294

303

-1 596 118

4 612 530

288

88

16

Bauskas novads

28 598

7 541 234

264

8 805 553

308

-824 042

8 365 276

293

90

17

Beverīnas novads

3 599

899 966

250

1 114 005

310

-158 339

1 058 305

294

90

18

Brocēnu novads

7 188

1 726 683

240

2 250 605

313

-411 392

2 138 075

297

91

19

Burtnieku novads

8 722

2 017 959

231

2 649 742

304

-499 296

2 517 255

289

88

20

Carnikavas novads

6 026

2 768 728

459

1 776 570

295

366 525

2 402 202

399

122

21

Cēsu novads

19 880

6 534 697

329

6 081 423

306

0

6 534 697

329

101

22

Cesvaines novads

3 213

671 191

209

1 028 798

320

-306 167

977 358

304

93

23

Ciblas novads

3 482

493 449

142

1 041 950

299

-496 404

989 852

284

87

24

Dagdas novads

9 738

1 290 845

133

2 975 578

306

-1 535 954

2 826 799

290

89

25

Daugavpils novads

29 275

4 086 663

140

8 757 617

299

-4 233 073

8 319 736

284

87

26

Dobeles novads

24 650

7 225 131

293

7 756 542

315

-143 583

7 368 715

299

92

27

Dundagas novads

4 961

944 262

190

1 564 885

315

-542 378

1 486 641

300

92

28

Durbes novads

3 532

737 672

209

1 109 544

314

-316 395

1 054 067

298

91

29

Engures novads

8 112

2 241 028

276

2 464 600

304

-100 342

2 341 370

289

88

30

Ērgļu novads

3 628

780 422

215

1 126 793

311

-290 031

1 070 453

295

90

31

Garkalnes novads

6 330

3 855 680

609

1 983 342

313

753 302

3 102 378

490

150

32

Grobiņas novads

10 150

2 658 522

262

3 208 548

316

-389 599

3 048 121

300

92

33

Gulbenes novads

25 902

5 149 234

199

8 073 380

312

-2 520 477

7 669 711

296

91

34

Iecavas novads

9 787

2 830 058

289

3 096 519

316

-111 635

2 941 693

301

92

35

Ikšķiles novads

8 027

3 818 826

476

2 567 318

320

447 650

3 371 177

420

129

36

Inčukalna novads

8 372

2 796 952

334

2 542 287

304

196

2 796 756

334

102

37

Ilūkstes novads

9 392

1 464 806

156

2 859 226

304

-1 251 459

2 716 265

289

89

38

Jaunjelgavas novads

6 606

1 376 696

208

2 012 129

305

-534 827

1 911 523

289

89

39

Jaunpiebalgas novads

2 762

453 352

164

867 580

314

-370 849

824 201

298

91

40

Jaunpils novads

2 837

584 545

206

918 282

324

-287 823

872 368

307

94

41

Jēkabpils novads

5 960

913 617

153

1 850 199

310

-844 072

1 757 689

295

90

42

Jelgavas novads

27 317

6 296 617

231

8 357 669

306

-1 643 169

7 939 786

291

89

43

Kandavas novads

10 205

1 918 228

188

3 302 680

324

-1 219 318

3 137 546

307

94

44

Kārsavas novads

7 296

1 031 978

141

2 216 843

304

-1 074 023

2 106 001

289

88

45

Kokneses novads

6 204

1 533 741

247

1 956 629

315

-325 056

1 858 797

300

92

46

Krāslavas novads

20 607

3 178 669

154

6 174 309

300

-2 686 924

5 865 593

285

87

47

Krimuldas novads

5 850

1 658 941

284

1 800 384

308

-51 424

1 710 365

292

90

48

Krustpils novads

6 964

1 217 453

175

2 165 256

311

-839 540

2 056 993

295

91

49

Kuldīgas novads

27 702

5 886 392

212

8 846 323

319

-2 517 615

8 404 006

303

93

50

Ķeguma novads

6 370

1 907 888

300

1 914 252

301

0

1 907 888

300

92

51

Ķekavas novads

20 125

9 878 708

491

6 229 251

310

1 361 939

8 516 768

423

130

52

Lielvārdes novads

11 405

3 550 423

311

3 586 966

315

0

3 550 423

311

95

53

Līgatnes novads

4 097

1 030 899

252

1 228 150

300

-135 843

1 166 742

285

87

54

Limbažu novads

19 937

5 153 994

259

6 177 214

310

-714 359

5 868 354

294

90

55

Līvānu novads

14 517

2 494 905

172

4 317 165

297

-1 606 402

4 101 307

283

87

56

Lubānas novads

2 916

616 193

211

919 279

315

-257 122

873 315

299

92

57

Ludzas novads

16 210

3 014 899

186

4 786 728

295

-1 532 493

4 547 392

281

86

58

Madonas novads

28 537

6 246 004

219

8 774 484

307

-2 089 755

8 335 760

292

90

59

Mālpils novads

4 157

1 294 208

311

1 273 594

306

0

1 294 208

311

95

60

Mārupes novads

12 633

7 288 433

577

4 175 178

330

1 213 082

6 075 351

481

147

61

Mazsalacas novads

4 101

713 256

174

1 274 646

311

-497 658

1 210 914

295

91

62

Naukšēnu novads

2 335

446 448

191

749 910

321

-265 967

712 415

305

94

63

Neretas novads

4 504

797 555

177

1 371 341

304

-505 219

1 302 774

289

89

64

Nīcas novads

3 864

858 406

222

1 174 972

304

-257 817

1 116 223

289

89

65

Ogres novads

39 196

13 625 527

348

11 915 965

304

233 084

13 392 443

342

105

66

Olaines novads

19 718

7 280 995

369

5 797 903

294

406 486

6 874 509

349

107

67

Ozolnieku novads

10 038

3 166 899

315

3 128 647

312

0

3 166 899

315

97

68

Pārgaujas novads

4 511

1 029 271

228

1 410 091

313

-310 315

1 339 586

297

91

69

Pāvilostas novads

3 326

659 512

198

1 044 418

314

-332 685

992 197

298

91

70

Pļaviņu novads

6 525

1 555 467

238

2 012 892

308

-356 780

1 912 247

293

90

71

Preiļu novads

12 088

2 656 381

220

3 636 671

301

-798 457

3 454 837

286

88

72

Priekules novads

6 723

1 257 758

187

2 130 579

317

-766 291

2 024 050

301

92

73

Priekuļu  novads

9 645

2 584 498

268

2 987 861

310

-253 970

2 838 468

294

90

74

Raunas novads

4 154

779 017

188

1 289 497

310

-446 005

1 225 022

295

90

75

Rēzeknes novads

32 510

4 610 111

142

10 021 277

308

-4 910 103

9 520 214

293

90

76

Riebiņu novads

6 465

707 085

109

2 017 831

312

-1 209 855

1 916 940

297

91

77

Rojas novads

6 362

1 306 284

205

1 948 241

306

-544 545

1 850 829

291

89

78

Ropažu novads

6 747

2 269 774

336

2 022 247

300

20 386

2 249 388

333

102

79

Rucavas novads

2 054

326 791

159

630 288

307

-271 983

598 774

292

89

80

Rugāju novads

2 731

348 688

128

850 340

311

-459 135

807 823

296

91

81

Rundāles novads

4 453

883 707

198

1 337 952

300

-387 347

1 271 054

285

88

82

Rūjienas novads

6 337

1 263 187

199

1 923 209

303

-563 861

1 827 048

288

88

83

Salacgrīvas novads

9 677

2 518 801

260

2 958 415

306

-291 693

2 810 494

290

89

84

Salas novads

4 410

839 052

190

1 402 393

318

-493 222

1 332 274

302

93

85

Salaspils novads

22 286

8 752 605

393

6 627 025

297

658 295

8 094 310

363

111

86

Saldus novads

29 171

6 839 269

234

9 263 718

318

-1 961 263

8 800 532

302

92

87

Saulkrastu novads

6 029

2 360 921

392

1 824 923

303

159 077

2 201 843

365

112

88

Sējas novads

2 461

852 729

346

743 908

302

15 494

837 235

340

104

89

Siguldas novads

17 277

6 513 837

377

5 358 620

310

278 710

6 235 127

361

111

90

Skrīveru novads

4 143

1 126 135

272

1 269 236

306

-79 639

1 205 775

291

89

91

Skrundas novads

6 177

1 096 922

178

1 952 554

316

-758 005

1 854 926

300

92

92

Smiltenes novads

14 548

3 817 228

262

4 581 132

315

-534 847

4 352 075

299

92

93

Stopiņu novads

9 142

4 336 735

474

2 813 938

308

558 631

3 778 103

413

127

94

Strenču novads

4 344

951 753

219

1 297 952

299

-281 302

1 233 055

284

87

95

Talsu novads

35 033

8 183 759

234

10 977 064

313

-2 244 452

10 428 211

298

91

96

Tērvetes novads

4 220

960 706

228

1 314 323

311

-287 901

1 248 606

296

91

97

Tukuma novads

33 693

9 167 115

272

10 716 550

318

-1 013 608

10 180 722

302

93

98

Vaiņodes novads

3 022

520 654

172

971 646

322

-402 409

923 064

305

94

99

Valkas novads

10 845

2 457 526

227

3 239 663

299

-620 154

3 077 680

284

87

100

Valmieras novads

7 076

1 603 664

227

2 152 366

304

-441 084

2 044 748

289

89

101

Varakļānu novads

4 024

578 062

144

1 293 961

322

-651 201

1 229 263

305

94

102

Vārkavas novads

2 462

274 910

112

777 669

316

-463 875

738 785

300

92

103

Vecpiebalgas novads

4 828

897 586

186

1 518 838

315

-545 310

1 442 896

299

92

104

Vecumnieku novads

10 004

2 421 154

242

3 151 956

315

-573 204

2 994 358

299

92

105

Ventspils novads

13 845

3 421 468

247

4 290 237

310

-654 257

4 075 725

294

90

106

Viesītes novads

4 737

861 890

182

1 487 841

314

-551 559

1 413 449

298

91

107

Viļakas novads

6 701

945 776

141

2 059 045

307

-1 010 317

1 956 093

292

89

108

Viļānu novads

7 324

1 073 866

147

2 218 180

303

-1 033 405

2 107 271

288

88

109

Zilupes novads

3 821

459 933

120

1 135 689

297

-618 971

1 078 904

282

87

 

Novados kopā

1 110 034

284 465 309

256

343 058 249

309

-62 193 019

346 658 328

312

96

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā

2 276 282

735 325 770

323

647 279 715

284

-7 152 897

742 478 667

326

100

 

Reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs                                                             E.Zalāns

 

Vīza: Reģionālās attīstības

un pašvaldību lietu ministrijas 
valsts sekretāre                                                               L.Straujuma

 

 

05.06.2009. 15:55

2478

A.Cibuļskis

67770367, aigars.cibulskis@raplm.gov.lv


 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

Ārkārtas sēde

 

Rīgā

Nr.40

2009.gada 11.jūnijā

 

 

17.§

 

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu""

     TA-1982

___________________________________________________________

(E.Zalāns, I.Vilka, L.Straujuma, A.Jaunsleinis, A.Draudiņš, J.Plūme, V.Dombrovskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs.

     

 

 

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs

  

V.Dombrovskis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2009-MK-PROT-40-1106-#17.doc

1