2008. gada 4. novembris

LATVIJAS REPUBLIKAS

SAEIMAS PREZIDIJAM

Lūdzam Saeimas prezidiju ziņot par deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā” un saskaņā ar Saeimas Kārtības Ruļļa 51.pantu izdarīt izmaiņas 2008. gada 6. novembra Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaujot to sadaļā “Prezidija ziņojumi”.

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 2 lapām

2. Likumprojekta anotācija uz 4 lapām

Saeimas deputāti:

1. _________________________

2. _________________________

3. _________________________

4. _________________________

5. _________________________

Likumrojekts

Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā

Izdarīt Latvijas Nacionālās operas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 13.nr.; 2005, 12.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 1.pantā vārdus „Latvijas Nacionālās operas” ar vārdiem „valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālā opera””.

2. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

„2.pants. Nacionālās operas juridiskais statuss un darbības tiesiskais pamats

(1) Nacionālā opera ir nacionālas nozīmes valsts kultūras institūcija – valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras kapitāla daļu turētājs ir Kultūras ministrija.

(2) Nacionālā opera darbojas saskaņā ar šo likumu, Kultūras institūciju likumu, citiem normatīvajiem aktiem un Nacionālās operas statūtiem.

(3) Nacionālās operas statūtus apstiprina, kā arī grozījumus tajos izdara Ministru kabinets.

(4) Nacionālās operas pilns nosaukums ir “Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību ”Latvijas Nacionālā opera””.”

3. svītrot 6.panta pirmās 6.apakšpunktu.

4. aizstāt 7.panta pirmajā daļā vārdu „nolikumam” ar vārdu „statūtiem”.

5. aizstāt 9.panta pirmajā daļā vārdus „noteiktajā vienotajā darba samaksas sistēmā valsts aģentūru direktoriem” ar vārdiem „noteikumos valdes locekļiem”.

6. izteikt 10.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ministru kabinets izveido Nacionālās operas konsultatīvo padomi (turpmāk — padome) astoņu locekļu sastāvā un apstiprina padomes sastāvu. Padomes sastāvā ir Kultūras ministrijas pārstāvis, Finanšu ministrijas pārstāvis, Rīgas Domes pārstāvis, Kultūras ministrijas izveidotās Nacionālās kultūras padomes un Mūzikas padomes pārstāvji, Nacionālās operas arodbiedrību pilnvarots pārstāvis un divi Latvijas Nacionālās operas deleģēti pārstāvji. Konsultatīvās padomes pilnvaru laiks ir divi gadi. Tā sanāk vismaz reizi ceturksnī. Konsultatīvās padomes priekšsēdētāja funkcijas veic Kultūras ministrijas pārstāvis.”

7. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

„12.pants. Nacionālās operas manta

(1) Nacionālās operas mantu veido:

1) Nacionālajai operai nodotā kustamā un nekustamā manta, tajā skaitā finanšu līdzekļi;

2) kustamā un nekustamā manta, tajā skaitā finanšu līdzekļi, ko dāvinājušas (ziedojušas) fiziskās un juridiskās personas, kā arī manta, ko Nacionālā opera iegādājusies par dāvinātajiem (ziedotajiem) līdzekļiem;

3) intelektuālais īpašums.

(2) Nacionālās operas manta izmantojama vienīgi tās darbības nodrošināšanai un šajā likumā noteiktā Nacionālās operas darbības mērķa īstenošanai.

(3) Tiesiskajās attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām Nacionālā opera atbild ar savu mantu.

(4) Nacionālajai operai ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā iegādāties tās darbībai nepieciešamo kustamo mantu, kā arī atsavināt Nacionālās operas īpašumā esošo kustamo mantu.

(5) Nacionālajai operai ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā iegādāties tās darbībai nepieciešamo nekustamo mantu. Lai iegādātos nekustamo mantu par valsts piešķirtajiem budžeta līdzekļiem, Nacionālajai operai jāsaņem Kultūras ministrijas piekrišana. Par piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem vai dāvinātajiem (ziedotajiem) līdzekļiem iegādātais nekustamais īpašums reģistrējams zemesgrāmatā uz Nacionālās operas vārda.

(6) Nacionālās operas valdījumā esošo ēku, to daļu vai zemes nodošana lietošanā trešajām personām pieļaujama, ja tas nepieciešams Nacionālās operas funkciju veikšanai un nav pretrunā ar šajā likumā noteikto Nacionālās operas darbības mērķi. Ēku, to daļu vai zemes nodošana lietošanā trešajām personām pieļaujama, noslēdzot rakstveida līgumu”

8. Izslēgt 13.panta pirmajā daļā vārdus „pašu ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem”.

9. Papildināt ar Pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

„Pārejas noteikumi:

1. Līdz 2009.gada 1.janvārim Ministru kabinets izdod rīkojumu par valsts kultūras iestādes „Latvijas Nacionālā opera” pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrību.

2. Pārveidojamās valsts kultūras iestādes „Latvijas Nacionālā opera” manta pāriet attiecīgajai valsts kapitālsabiedrībai „Latvijas Nacionālā opera”. Valsts kapitālsabiedrība ir pārveidojamās kultūras iestādes saistību, tiesību, mantas un finanšu līdzekļu pārņēmēja.

3. Rīkojumā par valsts kultūras iestādes pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrību Ministru kabinets nosaka VSIA „Latvijas Nacionālā opera” kapitālsabiedrības pamatkapitāla lielumu un apstiprina to nekustamā īpašuma sarakstu, kurš tiks ieguldīts valsts kapitālsabiedrības pamatkapitālā.

4. Pārējās mantas sastāvu, kurš tiks ieguldīts VSIA „Latvijas Nacionālā opera” pamatkapitālā, apstiprina Kultūras ministrija.”

Normatīvā akta projekta

grozījumi „Latvijas Nacionālās operas likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Latvijas Nacionālā opera (turpmāk – LNO) šobrīd ir vienīgā valsts kultūras institūcija, kura regulāri sniedz maksas pakalpojumus kultūras produktiem un darbojas valsts iestādes statusā. Valsts koncertorganizācijas un teātri kopš 2005.gada jau ir pārveidoti par valsts kapitālsabiedrībām. Iemesli LNO pārveidei: - LNO kā valsts iestāde veic valsts pārvaldei neraksturīgas funkcijas. Tās darbība ir vērsta nevis uz valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanu vai īstenošanu, bet gan kultūras pakalpojumu piedāvāšanu sabiedrībai; - LNO kā valsts pārvaldes iestāžu finanšu plūsma pakļauta likumam „Par budžetu un finanšu vadību”; tā ir neelastīga un nemotivē gūt papildus ienākumus un ieguldīt iegūtos ienākumus attīstībai; - valsts kapitālsabiedrības statuss ļaus efektīvāk piesaistīt līdzekļus no privātā sektora, mainot akcentu no sponsorēšanas uz sadarbības partneru attiecībām, veidojot abpusēji izdevīgus sadarbības projektus, ieskaitot starptautiska mēroga projektus; - tiks dota lielāka brīvības pakāpe LNO vadībai, kas ļaus optimālāk izmantot rīcībā esošos finansiālos un cilvēku resursus, elastīgāk tos pielāgojot esošajai situācijai, kā arī motivēt un orientēt teātra darbiniekus uz labākiem darba rezultātiem; - nepieciešams samazināt LNO ienākumu sezonalitātes raksturu, attīstīt pilnīgi jaunas, līdz šim neizmantotas komercdarbības formas, kas ļautu radīt mākslinieciski un tehniski vērienīgākus un pilnvērtīgākus darbus; - valsts kapitālsabiedrībai ir raksturīga saimnieciskā patstāvība (tai skaitā, kredītsaistību uzņemšanās utt.), kas veicinās pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu; - saimnieciskā patstāvība atvieglos sabiedrības pakalpojumu cenu regulēšanu, kā arī paātrinās lēmumu pieņemšanu saimnieciskajos jautājumos – kā valsts iestādei LNO biļešu cenas ir jāapstiprina ar Ministru kabineta noteikumiem, kas neļauj elastīgi reaģēt uz tirgus situāciju; - iesaistoties kultūras industrijas tirgū, valsts dotācija vienlaicīgi kompensēs kultūras produkta augsto pašizmaksu no komercializācijas negatīvās ietekmes; - valsts teātru pārveide par valsts kapitālsabiedrībām kopš 2005.gada ir norādījusi uz pozitīvo pieredzi – kā liecina gada pārskati, kopš pārveides teātri jaunajā statusā ir strauji attīstījušies.
2.  Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts paredz veikt grozījumus Latvijas Nacionālās operas likumā, saskaņā ar kuriem paredzēts pārveidot Latvijas Nacionālās operas juridisko statusu no valsts kultūras iestādi uz valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Ar likumprojekta pārejas noteikumiem Ministru kabinets tiek pilnvarots izdot rīkojumu par Latvijas Nacionālās operas pārveidi līdz 2009.gada 1.janvārim.
3. Cita informācija	Nav attiecināms
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām								Nav attiecināms
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte								Nav attiecināms
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām								Nav attiecināms
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām								Nav attiecināms
5. Sociālā ietekme:   5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība								Nav attiecināms
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē								Nav attiecināms
7. Cita ietekme								Nav attiecināms
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
		(tūkst. latu)
Rādītāji		2008				Turpmākie trīs gadi
						2009	2010			2011
1		2				3	4			5
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais budžets; 1.3. pašvaldību budžets		Nav attiecināms				- 2353,0 - 2353,0	- 2353,0 - 2353,0			- 2353,0 - 2353,0
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets; 2.3. pašvaldību budžets		Nav attiecināms				- 2353,0 - 2353,0	- 2353,0 - 2353,0			- 2353,0 - 2353,0
3.Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets; 3.3. pašvaldību budžets		Nav attiecināms				0 0	0 0			0 0
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Nav attiecināms				Nav attiecināms	Nav attiecināms			Nav attiecināms
5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)		Juridiskā statusa maiņa nerada ietekmi uz valsts budžetu, ņemot vērā, ka LNO kā valsts iestādes pašu ieņēmumi vairs netiks plānoti valsts budžetā kā ieņēmumi un izdevumi. Valsts budžeta finansējums LNO tiks plānots ekonomiskās klasifikācijas izdevumu kodā „Subsīdijas un dotācijas”.
6. Cita informācija		Nav attiecināms
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt					Papildus normatīvie akti nav jāizdod
2. Cita informācija					Nav attiecināms
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību					Nav attiecināms
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām					Nav attiecināms
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem					Nav attiecināms
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu			Nav attiecināms
2.tabula
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)			Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)						Komentāri
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem			Nav attiecināms
6. Cita informācija			Nav attiecināms
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas				Konsultācijas nav notikušas
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)				Nav attiecināms
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti				Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti
4. Konsultācijas ar ekspertiem				Konsultācijas nav notikušas
5. Cita informācija				Nav attiecināms
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas				Jaunas valsts institūcijas netiek veidotas – saskaņā ar Pārejas noteikumiem VSIA „Latvijas Nacionālā opera” ir valsts iestādes saistību, tiesību un funkciju pārņēmēja.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu				Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo				Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija				Nav attiecināms