Rīgā

23.10.2008. Nr.90/TA-2658

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likums". Likumprojektu izstrādāja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Grīnhofa 67770349, madara.grinhofa@raplm.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 6 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 8 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra sēdes protokola Nr.75  12.§ izraksts uz 1 lp.

Ministru prezidents I.Godmanis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likums

I nodaļa

Vispārīgais jautājums

1.pants. Likuma mērķis

(1) Likuma mērķis ir veicināt un atvieglot Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (turpmāk – sadarbības grupa) dalībnieku pārrobežu, starptautisku vai starpreģionu sadarbību, kuras mērķis ir sociālās un ekonomiskās kohēzijas stiprināšana.

(2) Likums nosaka sadarbības grupas dibināšanas, reģistrācijas, darbības un darbības izbeigšanas kārtību.

II nodaļa

Sadarbības grupas jēdziens

2.pants. Sadarbības grupas jēdziens

(1) Sadarbības grupa ir tiesību subjekts un ir tiesīga darboties tās sastāvā esošo dalībnieku vārdā.

(2) Sadarbības grupas sastāvā var būt dalībnieki ar pilnu atbildību vai dalībnieki, kuru atbildība ir ierobežota. Tādas sadarbības grupas nosaukumā, kuras vienam dalībniekam ir ierobežota atbildība, ir vārdi "ar ierobežotu atbildību".

3.pants. Sadarbības grupas tiesiskais statuss

Sadarbības grupa uzskatāma par nodibinātu un iegūst publisko tiesībsubjektību ar dienu, kad tā ir ierakstīta Eiropas teritoriālās sadarbības grupu reģistrā (turpmāk – reģistrs) un paziņojums par to ir publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

4.pants. Sadarbības grupas dalībnieki

(1) Sadarbības grupas sastāvā ir dalībnieki, kas atrodas vismaz divu Eiropas Savienības dalībvalstu (turpmāk – dalībvalstis) teritorijā.

(2) Sadarbības grupas dalībnieks no Latvijas Republikas pieder vienai vai vairākām šādām kategorijām:

1) sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona;

2) tiešās pārvaldes iestāde;

3) atvasinātās pārvaldes iestāde;

4) publisko tiesību subjekts, kas atbilst visām šādām pazīmēm:

a) tas nodibināts ar mērķi apmierināt vispārējas vajadzības un neveic rūpnieciskas vai komerciālas darbības,

b) tam ir juridiskas personas statuss,

c) to galvenokārt finansē valsts, reģionu vai vietējo pašvaldību iestādes vai citi publisko tiesību subjekti vai to pārrauga minētie subjekti, vai tam valdē, pārvaldē vai padomē vairāk nekā pusi no locekļu skaita ieceļ valsts, reģionu vai vietējo pašvaldību iestādes vai citi publisko tiesību subjekti.

(3) Sadarbības grupas dalībnieks var būt arī tādu struktūru apvienības, kas pieder vienai vai vairākām šā panta otrajā daļā minētajām kategorijām.

5.pants. Sadarbības grupas darbības jomas

(1) Sadarbības grupa darbojas, lai īstenotu Kopienas līdzfinansētos teritoriālās sadarbības projektus saskaņā ar Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta regulu Nr.1083/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta regulu Nr.1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu.

(2) Sadarbības grupa darbojas, lai veiktu darbības teritoriālās sadarbības jomā, kas ir attiecīgās dalībvalsts un vietējo iestāžu iniciatīva ar Kopienas finansiālu ieguldījumu vai bez tā.

III nodaļa

Sadarbības grupas dibināšana

6.pants. Sadarbības grupas dibinātāji

(1) Sadarbības grupas dibinātāji ir sadarbības grupas dalībnieki, kuri veikuši sadarbības grupas dibināšanas darbības vai kuru vārdā ir veiktas minētās darbības.

(2) Sadarbības grupu var dibināt ne mazāk kā divi sadarbības grupas dibinātāji, kas atrodas vismaz divu dalībvalstu teritorijā.

7.pants. Sadarbības grupas dibināšanas kārtība

(1) Lēmumu par sadarbības grupas izveidi pieņem pēc tās paredzamo dalībnieku ierosmes.

(2) Paredzamais sadarbības grupas dalībnieks no Latvijas Republikas:

1) nosūta paziņojumu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (turpmāk – ministrija) par savu nodomu piedalīties sadarbības grupā;

2) nosūta ministrijai paredzamās sadarbības grupas konvencijas – dibināšanas līguma (turpmāk – dibināšanas līgums) un statūtu kopijas.

(3) Ministrija triju mēnešu laikā pēc šā panta otrajā daļā minēto dokumentu saņemšanas apstiprina vai neapstiprina paredzamā dalībnieka dalību sadarbības grupā, sniedzot attiecīgu atzinumu.

(4) Ja ministrija uzskata, ka paredzamā sadarbības grupas dalībnieka dalība sadarbības grupā neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes (EK) regulai Nr.1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (turpmāk – regula) vai tiesību aktiem, tai skaitā paredzamā dalībnieka pilnvarām un pienākumiem, vai dalība nav pieņemama sabiedrības interešu vai valsts politikas iemeslu dēļ, ministrija neapstiprina paredzamā dalībnieka dalību sadarbības grupā un atzinumā norāda apstiprinājuma nesniegšanas iemeslus.

(5) Sadarbības grupas dalībnieki, ja nepieciešams, vienojas par dibināšanas līguma un statūtu galīgo redakciju, nodrošinot saderību ar dalībvalstu atzinumiem par paredzamā dalībnieka dalību sadarbības grupā.

(6) Sadarbības grupas dalībnieks no Latvijas Republikas iesniedz ministrijā sadarbības grupas, kas nav reģistrēta reģistrā, dibināšanas līguma un statūtu galīgo redakciju.

8.pants. Sadarbības grupas dibināšanas dokumenti

Sadarbības grupas dibināšanas dokumenti ir sadarbības grupas dibināšanas līgums un sadarbības grupas statūti.

9.pants. Sadarbības grupas reģistrācija

(1) Sadarbības grupu Latvijas Republikā reģistrē ministrija, izdarot ierakstu reģistrā.

(2) Sadarbības grupa iesniedz ministrijā visus reģistrēšanai nepieciešamos dokumentus saskaņā ar šā likuma 10.pantu.

(3) Ministrija triju mēnešu laikā pēc šā panta otrajā daļā minēto dokumentu saņemšanas reģistrē sadarbības grupu reģistrā un izsniedz reģistrācijas apliecību vai atsaka reģistrāciju reģistrā un sniedz attiecīgu atzinumu.

(4) Sadarbības grupa nodrošina, lai 10 darbdienu laikā pēc tās reģistrācijas reģistrā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tiktu publicēts paziņojums par sadarbības grupas izveidi, ietverot šādu informāciju:

1) sadarbības grupas nosaukums;

2) sadarbības grupas mērķis;

3) sadarbības grupas uzdevumi;

4) sadarbības grupas dalībnieki;

5) sadarbības grupas juridiskā adrese.

(5) Dibināšanas līguma grozījumus un būtiskus statūtu grozījumus apstiprina un reģistrē ministrija šajā pantā noteiktajā kārtībā. Būtiski statūtu grozījumi ir grozījumi, no kuriem tieši vai netieši izriet grozījumi dibināšanas līgumā.

(6) Sadarbības grupa nodrošina, lai 10 darbdienu laikā pēc dibināšanas līguma un statūtu reģistrācijas Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojam tiktu nosūtīts lūgums publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī paziņojumu, darot zināmu sadarbības grupas izveidi un norādot šā panta ceturtās daļas apakšpunktos minēto informāciju.

10.pants. Pieteikums ierakstīšanai reģistrā

(1) Pieteikumā sadarbības grupas ierakstīšanai reģistrā norāda šādas ziņas:

1) sadarbības grupas nosaukums;

2) sadarbības grupas asamblejas dalībnieku nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese, kā arī tās personas vai personu vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta un amats, kurām ir tiesības pārstāvēt dalībnieku;

3) sadarbības grupas asamblejas dalībnieku tiesības pārstāvēt sadarbības grupu atsevišķi vai kopīgi;

4) sadarbības grupas pamatkapitāla lielums, ja tāds paredzēts statūtos;

5) sadarbības grupas juridiskā adrese.

(2) Pieteikumu paraksta visi dibinātāji.

(3) Pieteikumam pievieno:

1) dibināšanas dokumentus;

2) ministrijas atzinumu;

3) bankas izziņu par sadarbības grupas pamatkapitāla apmaksu, ja pamatkapitāls vai tā daļa ir apmaksāta naudā un paredzēta statūtos;

4) katra sadarbības grupas asamblejas dalībnieka pārstāvja rakstisku piekrišanu būt par asamblejas dalībnieku;

5) katra sadarbības grupas dalībnieka pārstāvja rakstisku piekrišanu būt par sadarbības grupas dalībnieku. Rakstiska piekrišana nav jāiesniedz tam sadarbības grupas dalībnieka pārstāvim, kurš kā sadarbības grupas dibinātājs parakstījis pieteikumu sadarbības grupas ierakstīšanai reģistrā;

6) katra sadarbības grupas asamblejas dalībnieka pārstāvja vai pārstāvju notariāli apliecinātu paraksta paraugu. Paraksta paraugs nav jāiesniedz tam sadarbības grupas asamblejas dalībniekam, kurš kā sadarbības grupas dibinātājs parakstījis pieteikumu sadarbības grupas ierakstīšanai reģistrā un kura paraksts uz tā jau ir apliecināts;

7) sadarbības grupas asamblejas paziņojumu par sadarbības grupas juridisko adresi.

IV nodaļa

Sadarbības grupas darbības uzraudzība un atbildība

11.pants. Publiskā finansējuma pārvaldības kontrole

(1) Publiskā finansējuma pārvaldības kontroli attiecībā uz šā likuma 5.panta pirmajā daļā noteikto sadarbības grupas darbības jomu īsteno saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem par Kopienas līdzekļu kontroli.

(2) Publiskā finansējuma pārvaldības kontroli attiecībā uz šā likuma 5.panta otrajā daļā noteikto sadarbības grupas darbības jomu, kur netiek ieguldīts Kopienas finansējums, īsteno Valsts kontrole.

(3) Īstenojot publiskā finansējuma pārvaldības kontroli attiecībā uz šā likuma 5.panta otrajā daļā noteikto sadarbības grupas darbības jomu, kur netiek ieguldīts Kopienas finansējums, Valsts kontrole informē ministriju par jebkuriem konstatējumiem, kas radušies kontroles laikā, un ministrija sniedz attiecīgu informāciju pārējām attiecīgās sadarbības grupas dalībnieku dalībvalstīm.

(4) Sadarbības grupa ir tiesīga izvēlēties ārējo auditoru vai auditoru kompāniju sadarbības grupas ikgadējas finanšu kontroles veikšanai. Izvēlētais auditors vai auditoru kompānija sagatavo revīzijas ziņojumu par finanšu kontroles rezultātiem.

12.pants. Sadarbības grupas atbildība

(1) Sadarbības grupa ir atbildīga par jebkādiem saviem parādiem.

(2) Sadarbības grupas dalībnieki ir atbildīgi par sadarbības grupas parādiem tiktāl, ciktāl sadarbības grupas aktīvi nav pietiekami, lai izpildītu sadarbības grupas saistības.

(3) Ja vismaz viena sadarbības grupas dalībnieka atbildība ir ierobežota, arī pārējie sadarbības grupas dalībnieki drīkst statūtos ierobežot savu atbildību.

(4) Dalībnieki var statūtos paredzēt, ka arī pēc tam, kad tie vairs nav sadarbības grupas dalībnieki, tie būs atbildīgi par saistībām, kas izriet no sadarbības grupas darbībām to dalības laikā sadarbības grupā.

13.pants. Sadarbības grupas gada pārskats

(1) Pēc pārskata gada beigām sadarbības grupas asambleja saskaņā ar Gada pārskatu likumu sastāda un sadarbības grupas direktors paraksta sadarbības grupas gada pārskatu.

(2) Sadarbības grupas asambleja sadarbības grupas gada pārskatu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā un ministrijā.

(3) Gada pārskatam pievieno:

1) revidenta atzinumu par gada pārskatu;

2) sadarbības grupas dalībnieku sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par gada pārskata apstiprināšanu.

(4) Vienlaikus ar gada pārskatu ministrijā iesniedz paziņojumu par sadarbības grupas darbībām un aktivitātēm pārskata gadā.

14.pants. Sadarbības grupas pamatkapitāla apmaksa un apmaksas veidi

(1) Sadarbības grupa statūtos nosaka sadarbības grupas pamatkapitāla esību vai neesību, tā lielumu un apmaksas veidu.

(2) Sadarbības grupas pamatkapitālu apmaksā ar naudu vai mantisku ieguldījumu.

(3) Sadarbības grupas pamatkapitālu izsaka latos.

(4) Sadarbības grupas pamatkapitāla apmaksas veidu nosaka sadarbības grupas statūtos.

(5) Sadarbības grupas pamatkapitālā ieguldītās lietas kļūst par sadarbības grupas īpašumu.

V nodaļa

Sadarbības grupas darbības izbeigšana

15.pants. Sadarbības grupas darbības izbeigšanas pamats

(1) Sadarbības grupas darbība izbeidzas:

1) ar sadarbības grupas asamblejas lēmumu;

2) sadarbības grupas dalībnieku skaitam samazinoties līdz vienam vai līdz citam statūtos noteiktajam skaitam;

3) ar tiesas nolēmumu;

4) izbeidzoties statūtos noteiktajam termiņam, ja sadarbības grupa bija dibināta uz noteiktu termiņu;

5) sasniedzot statūtos noteiktos mērķus, ja sadarbības grupa bija dibināta noteiktu mērķu sasniegšanai;

6) citos likumā vai statūtos noteiktajos gadījumos.

(2) Ministrija pieņem lēmumu par sadarbības grupas darbības izbeigšanu un ieraksta reģistrā anulēšanu vai lēmumu par pienākuma uzlikšanu sadarbības grupas dalībniekam no Latvijas Republikas izstāties no sadarbības grupas, kas nav reģistrēta reģistrā:

1) ja sadarbības grupas darbība neatbilst dibināšanas līgumā un statūtos noteiktajiem uzdevumiem vai ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem vai citiem tiesību aktiem, valsts drošību vai sabiedrības interesēm;

2) ja sadarbības grupa savā darbībā neievēro šā likuma 1.panta pirmajā daļā noteikto mērķi vai regulā noteiktos uzdevumus vai darbojas, pārsniedzot regulā noteiktos uzdevumus.

(3) Par šā panta otrajā daļā minētajiem lēmumiem ministrija informē sadarbības grupas dalībnieku dalībvalstis.

(4) Par sadarbības grupas, kas nav reģistrēta reģistrā, likvidācijas uzsākšanu sadarbības grupas dalībnieks no Latvijas Republikas paziņo ministrijai 10 darbdienu laikā pēc likvidācijas uzsākšanas.

(5) Sadarbības grupa 10 darbdienu laikā pēc likvidācijas uzsākšanas paziņo par savu likvidāciju, publicējot attiecīgu paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

16.pants. Lēmumu pārsūdzēšana

Šā likuma 7.panta trešajā daļā un 9.panta trešajā daļā minētos ministrijas atzinumus un 15.panta otrajā daļā minētos ministrijas lēmumus var pārsūdzēt Administratīvajā tiesā.

Reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs

E.Zalāns

Likumprojekta „Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likums” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu	Nav attiecināms.
2. Pašreizējās situācijas raksturojums	Saskaņā ar 2007.gada 9.maija Ministru kabineta rīkojumu Nr.256 „Par uzdevumiem Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" vadības, uzraudzības un kontroles sistēmas ieviešanā” Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir noteikta par nacionālo atbildīgo iestādi 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu politikas izstrādē un koordinēšanā. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija regulu (EK) Nr.1082/2006 (turpmāk – Regula) par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu, tā ir tieši piemērojama visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, un līdz ar to, Latvijai ir jāizstrādā nacionālais tiesību akts Regulas piemērošanai.
3.  Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts nosaka, ka Eiropas Teritoriālās sadarbības grupa ir tiesību subjekts. Likumprojekta mērķis ir veicināt un atvieglot Eiropas teritoriālās sadarbības grupu dalībnieku pārrobežu, starptautisku vai starpreģionu sadarbību, kuras mērķis ir sociālās un ekonomiskās kohēzijas stiprināšana. Likumprojekts regulē sadarbības darbības grupas izveidošanas, reģistrācijas, darbības, reorganizācijas un likvidācijas kārtību. Likumprojekts paredz, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija sniedz atzinumu par iespējamā dalībnieka no Latvijas Republikas dalību Eiropas teritoriālās sadarbības grupā, kas ir reģistrēta ārpus Latvijas Republikas teritorijas, kā arī pieņem lēmumu, sniedzot atzinumu par Eiropas teritoriālās sadarbības grupas reģistrāciju Latvijas Republikas teritorijā, kuras sastāvā ir dalībnieks no Latvijas Republikas. Eiropas Teritoriālās sadarbības grupu reģistrē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas speciāli izveidotā reģistrā. Likumprojektā ir noteikts, ka Eiropas teritoriālās sadarbības grupu veido dalībnieks no Latvijas un dalībnieks no citas Eiropas Savienības dalībvalsts. Eiropas teritoriālās sadarbības grupa savā darbībā var pieteikties atbalstam no Eiropas Savienības finanšu instrumentiem, it īpaši pārrobežu, transnacionālās un starpreģionu sadarbības projektu ieviešanai 3.mērķa „Eiropas Teritoriālā sadarbība” ietvaros.
4. Cita informācija	Nav attiecināms.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām	Nav attiecināms.
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte	Nav attiecināms.
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām	Nav attiecināms.
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām	Nav attiecināms.
5. Sociālā ietekme:   5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība	Nav attiecināms.
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē	Nav attiecināms.
7. Cita ietekme	Nav attiecināms.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	n-tais gads	Turpmākie trīs gadi
		n+1	n+2	n+3
1	2	3	4	5
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais budžets; 1.3. pašvaldību budžets	Nav attiecināms	Nav attiecināms	Nav attiecināms	Nav attiecināms
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets; 2.3. pašvaldību budžets	Nav attiecināms	Nav attiecināms	Nav attiecināms	Nav attiecināms
3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets; 3.3. pašvaldību budžets	Nav attiecināms	Nav attiecināms	Nav attiecināms	Nav attiecināms
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Nav attiecināms	Nav attiecināms	Nav attiecināms	Nav attiecināms
5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)	Nav attiecināms.
6. Cita informācija	Eiropas teritoriālās sadarbības grupa var darboties ar vai bez pamatkapitāla. Sadarbības grupas pamatkapitāla apmaksas veidu nosaka sadarbības grupas dalībnieki sadarbības grupas statūtos.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Jauni normatīvie akti nav jāizdod.
2. Cita informācija	Nav attiecināms.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts atbilst Latvijas Republikas saistībām, ko tā uzņēmusies, 2003.gadā Atēnās parakstot un noteiktā kārtībā ratificējot Pievienošanās Eiropas Savienībai līgumu. Likumprojekta sagatavošanā ir ņemta vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija regula (EK) Nr.1082/2006 par Eiropas Teritoriālās sadarbības grupu.
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām	Nav attiecināms.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Nav attiecināms.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu		Nav attiecināms.
2.tabula
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)	Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)		Komentāri
Nav attiecināms.	Nav attiecināms.		Nav attiecināms.
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem			Nav attiecināms.
6. Cita informācija			Nav attiecināms.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas	Nav attiecināms, jo likumprojekts paredz, ka par sadarbības grupas dalībniekiem var būt publisko tiesību juridiskās personas, nevis nevalstiskās organizācijas.
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Nav attiecināms.
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti	Nav attiecināms.
4. Konsultācijas ar ekspertiem	Likumprojekta izstrādes procesā notika konsultācijas ar starptautiskajiem ekspertiem INTERACT programmas organizēto pasākumu ietvaros, kā arī 2008.gada 21.februārī Rīgā notika tikšanās ar ekspertu – Pilnvarotā ministra pie Austrijas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā adj. profesoru Klemenu H.Fišeru (adj. Professor Dr.Klemens H.FISCHER) par regulas prasību piemērošanu.
5. Cita informācija	Nav attiecināms.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunas valsts institūcijas netiks radītas. Esošo institūciju funkcijas netiks būtiski paplašinātas, nodrošinot sadarbības grupu reģistrāciju.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Šajā likumā minētie Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas lēmumi ir pārsūdzami administratīvajā tiesā.
4. Cita informācija	Nav attiecināms.

Reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs	Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
E.Zalāns	L.Straujuma	K.Jaunzeme	D.Dubova	M.Grīnhofa

26.08.2008. 11:26

1169

M.Grīnhofa

67770349; madara.grinhofa@raplm.gov.lv

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

Rīgā

Nr.75

2008.gada 21.oktobrī

12.§

Likumprojekts "Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likums"

     TA-2658

___________________________________________________________

(E.Zalāns, I.Godmanis)

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs.

Ministru prezidents	I.Godmanis
Valsts kancelejas direktora vietā - direktora vietniece tiesību aktu lietās	E.Dreimane

2008-MK-PROT-75-2110-#12.doc

1