LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Rīgā

07.08.2008. Nr.90/TA-722

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Šķibele 67036922, Egita.Skibele@tm.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 2 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 12 lp.

3. Konvencijas par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās teksts angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā uz 33 lp.

4. Ministru kabineta 2008.gada 4.augusta sēdes protokola Nr.55 5.§ izraksts uz 1 lp.

5. Diskete.

Ministru prezidents I.Godmanis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās

1.pants. Hāgas 1965.gada 15.novembra Konvencija par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās (turpmāk – Konvencija) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

2.pants. Saskaņā ar Konvencijas 2.pantu centrālā iestāde Latvijā ir Tieslietu ministrija.

3.pants. Tieslietu ministrija ir kompetentā iestāde lūgumu iesniegšanai citu valstu centrālajām iestādēm saskaņā ar Konvencijas 3.pantu.

4.pants. Saskaņā ar Konvencijas 5.panta otro un trešo daļu Latvijas centrālā iestāde lūdz nodrošināt izsniedzamā dokumenta tulkojumu valsts valodā vai adresātam saprotamā valodā, ja adresāts ir atteicies pieņemt izsniedzamo dokumentu Civilprocesa likumā paredzētajos gadījumos.

5.pants. Saskaņā ar Konvencijas 6.panta pirmo daļu Civilprocesa likumā noteiktā kompetentā rajona (pilsētas) tiesa, kas izpilda ārvalsts lūgumu par dokumentu izsniegšanu, aizpilda apliecinājumu saskaņā ar Konvencijai pievienoto veidlapas paraugu.

6.pants. Latvija iebilst pret dokumenta izsniegšanu saskaņā ar Konvencijas 8.pantu (izņemot dokumentu, ko izsniedz dokumenta izcelsmes valsts pilsonim).

7.pants. Saskaņā ar Konvencijas 10.pantu Latvija neiebilst pret dokumenta nosūtīšanu pa pastu tieši adresātam Latvijā saskaņā ar Konvencijas 10.panta "a" punktu, ja dokuments ir sastādīts latviešu valodā vai tam ir pievienots tulkojums latviešu valodā un tas ir nosūtīts adresātam ar ierakstītu pasta sūtījumu (ar paziņojumu par saņemšanu).

8.pants. Saskaņā ar Konvencijas 10.pantu Latvija iebilst pret Konvencijas 10.panta "b" un "c" punktā minētajiem dokumentu izsniegšanas veidiem Latvijā.

9.pants. Saskaņā ar Konvencijas 15.panta otro daļu tiesa Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā var taisīt spriedumu pat tad, ja nav saņemts apliecinājums par izsniegšanu vai nodošanu un tiek ievēroti Konvencijā minētie nosacījumi.

10.pants. Saskaņā ar Konvencijas 21.pantu Ārlietu ministrija informē Nīderlandes Karalistes Ārlietu ministriju par Latvijas Republikas paziņojumiem par Konvencijas 3., 5., 6., 8., 10. un 15.pantu.

11.pants. Saskaņā ar Konvencijas 28.pantu Konvenciju Latvijā piemēro ar 1995.gada 1.novembri.

12.pants. Likums stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Civilprocesa likumā, kas paredz regulējumu starptautiskajai civilprocesuālajai sadarbībai pierādījumu iegūšanā. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta

„Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās“

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	1995.gada 21.februārī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.80 „Par Latvijas Republikas pievienošanos Hāgas 1970.gada 18.marta konvencijai par pierādījumu pieprasīšanu ārvalstīs civilajos un komerciālajos jautājumos un Hāgas 1965.gada 15.novembra konvencijai par tiesas un ārpustiesas dokumentu izmantošanu civilajos un komerciālajos jautājumos” (turpmāk – MK rīkojums Nr.80) tika apstiprināta pievienošanās Hāgas 1965.gada 15.novembra konvencijai par tiesas un ārpustiesas dokumentu izmantošanu civilajos un komerciālajos jautājumos (turpmāk – Konvencija). Konvencija Latvijā ir spēkā kopš 1995.gada 1.novembra. Kopumā tā ir saistoša 45 Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences dalībvalstīm un 11 valstīm, kas nav Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences dalībvalstis. Konvencija ir arī viena no visplašāk starptautiski piemērotākajām konvencijām. Konvenciju piemēro gadījumos, kad vienas valsts tiesas vai ārpustiesas dokumentus ir jāizsniedz personām citā līgumslēdzējā valstī. Konvencijas mērķis ir uzlabot līgumslēdzēju valstu sadarbību, paātrinot un vienkāršojot tiesas un ārpustiesas dokumentu nosūtīšanas kārtību, izmantojot katras valsts nozīmēto centrālo iestāžu starpniecību. Vienlaikus tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšana saskaņā ar Konvenciju ir vērsta uz to, lai dokumentu nosūtītājs ir informēts par dokumenta izsniegšanas vai neizsniegšanas rezultātiem attiecīgajā ārvalstī. Tāpat Konvencija ir vērsta uz to, lai nodrošinātu adresāta aizsardzību, piemēram, ierobežojot iespējas tiesai pasludināt spriedumu, ja nav zināms, vai dokuments ir vai nav izsniegts adresātam, ja dokuments bija jāizsniedz saskaņā ar Konvenciju. Konvenciju nepiemēro Eiropas Savienības dalībvalstu starpā, jo Eiropas Savienības dalībvalstīm šobrīd ir saistoša ir Padomes 2000.gada 29.maija Regula (EK) Nr.1348/2000 par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs (turpmāk – Regula 1348/2000). Savukārt no 2008.gada 13.novembra Regulu 1348/2000 vairs nepiemēros, jo piemēros Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra Regulu (EK) Nr.1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1348/2000, (turpmāk – Regula Nr.1393/2007). Likumprojekts ir nepieciešams triju iemeslu dēļ. Pirmkārt, saskaņā ar Hāgas 1965.gada konvencijas 21.pantu katra līgumslēdzēja valsts var izteikt paziņojumus ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta deponēšanas vai vēlākā laikā par atsevišķiem konvencijas noteikumiem. Latvija līdz šim nav izmantojusi tiesības, kā arī pienākumu izteikt paziņojumus attiecībā uz atsevišķiem Konvencijas piemērošanas noteikumiem, izņemot paziņojumu, ka Latvijā centrālās iestādes funkcijas pilda Tieslietu ministrija. Otrkārt, Satversmes 68.pants un likuma „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 9.pants paredz, ka visiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nokārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, nepieciešama Saeimas apstiprināšana. Konvencija paredz likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, jo dokumentu izsniegšana civillietās ir likuma regulēšanas priekšmets, kas tiek regulēts ar Civilprocesa likumu. Treškārt, Konvencijas piemērošanas prakse Latvijā vairāku gadu garumā liecina par vairākām neskaidrībām atsevišķu konvencijas noteikumu izpratnē no iesaistīto personu, gan ārvalsts, gan Latvijas kompetento iestāžu puses. Daļēji šīs neskaidrības tiks atrisinātas, ar likumu nostiprinot Latvijas paziņojumus, kā arī paredzot papildu ieviešanas normas ar likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā", kas paredz Civilprocesa likumu papildināt ar jaunu sešpadsmito sadaļu „Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība dokumentu izsniegšanā.”
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts nodrošina Konvencijas pieņemšanu un apstiprināšanu, kā arī likumprojektā paredzēto Latvijas izteikto paziņojumu apstiprināšanu atbilstoši Satversmes 68.pantā noteiktajai Saeimas kompetencei un likuma „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 9.panta noteikumiem. Šāda konvencijas pārapstiprināšana Saeimā ir Latvijas iekšējā procedūra, kas neietekmē Nīderlandes Ārlietu ministrijā kā Konvencijas depozitārijā atbilstoši MK rīkojumam Nr. 80 iesniegto pievienošanās dokumentu un Konvencijas spēkā esamību Latvijā. Lai nodrošinātu atbilstošu Latvijā esošo personu aizsardzību un tiesisko noteiktību Konvencijas piemērošanā, likumprojekts paredz gan izteikt paziņojumus, gan arī nostiprināt atsevišķus Konvencijas noteikumu piemērošanas aspektus: 1) Konvencijas 2.pants paredz līgumslēdzējām valstīm noteikt centrālo iestādi, kas apņemas saņemt tiesiskās palīdzības lūgumus no citas līgumslēdzējas valsts. Identiski, kā tas ir noteikts MK rīkojumā Nr.80, arī turpmāk atbilstoši likumprojektam centrālās iestādes funkcijas Latvijā pildīs Tieslietu ministrija. Līdz ar to likumprojektā izteiktais paziņojums attiecībā uz konvencijas 2.pantu ir tikai formāla rakstura. 2) Konvencijas 3.pants paredz, ka atbilstoši dokumentu izcelsmes valsts nacionālo tiesību normām kompetentā iestāde vai tiesas varas amatpersona iesniedz lūgumu saņēmējas valsts centrālajai iestādei. Līdz šim nacionālās normas neparedzēja, vai tiesai tieši vai tomēr Tieslietu ministrijai Latvijas lūgumi par dokumentu izsniegšanu būtu jāiesniedz ārvalstu centrālajām iestādēm. Likumprojekta 3.pants šo neskaidrību atrisina, paredzot, ka Tieslietu ministrija iesniedz lūgumu par dokumentu izsniegšanu lūguma saņēmējas valsts centrālajai iestādei. 3) Saskaņā ar Konvencijas 5.panta otro daļu dokumentus personām var izsniegt, ja dokumentu adresāts pieņem dokumentus labprātīgi. Savukārt Konvencijas 5.panta trešā daļa paredz, ka centrālā iestāde var prasīt, lai dokuments būtu sastādīts vai tulkots oficiālajā vai kādā no lūguma saņēmējas valsts oficiālajām valodām. Daļa Konvencijas līgumslēdzēju valstu ir paziņojušas konvencijas depozitārijam, kā tās piemēro konvencijas 5.panta noteikumus un šī informācija ir pieejama Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences mājas lapā http://www.hcch.net. Šāda paziņojumu un informācijas pieejamība būtiski atvieglo Konvencijas piemērošanu. Jau pirms dokumentu izsniegšanas ārvalstī, ir iespējams pārliecināties, kādā valodā attiecīgajā valstī ir iespējams izsniegt dokumentus un, ja nepieciešams, veikt attiecīgu dokumentu tulkojumu. Tāpēc arī likumprojekts paredz Latvijas paziņojumu par konvencijas 5.panta noteikumu piemērošanu, ar likumu nostiprinot jau zināmā mērā Latvijas līdzšinējo praksi šo noteikumu piemērošanā. Likumprojekta 4.pants paredz, ka Latvijas centrālā iestāde lūdz veikt tulkojumu, ja adresāts ir atteicies pieņemt dokumentus Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos. Savukārt likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” paredz ieviest Civilprocesa likumā 673.pantu, kas paredzēs iespēju adresātam atteikties pieņemt ārvalsts dokumentus, ja tie nav sastādīti vai tiem nav pievienots tulkojums valsts valodā vai adresātam saprotamā svešvalodā. Liela daļa Konvencijas līgumslēdzēju valstu ir paziņojušas, ka visos gadījumos tās pieprasa izsniedzamo dokumentu tulkojumu savas valsts valodā (Grieķija, Ungārija, Vācija, Bulgārija un citas valstis). Tomēr Latvijas paziņojums pieļaus iespēju personām Latvijā izsniegt dokumentus arī svešvalodā, vienlaikus garantējot tām tiesības atteikties pieņemt dokumentus svešvalodā, kuru tās nesaprot. Personām nebūs tiesību atteikties pieņemt dokumentus tajos gadījumos, kad dokuments būs sastādīts vai tam būs pievienots tulkojums adresātam saprotamā svešvalodā vai kad dokuments būs latviešu valodā vai ar tulkojumu latviešu valodā. Līdzīgi noteikumi par adresāta tiesībām atteikties pieņemt izsniedzamos dokumentus ir nostiprināti Regulā 1348/2000 un Regulā 1393/2007, kā arī Latvijai līdzīgu paziņojumu ir izteikusi arī Zviedrija un Somija. 4) Konvencijas 6. panta pirmā daļa paredz, ka apliecinājumu par dokumentu izsniegšanu saskaņā ar Konvencijai pievienotās veidlapas paraugu aizpilda lūguma saņēmējas valsts centrālā iestāde vai jebkura cita šim nolūkam nozīmēta iestāde. Jāņem vērā, ka tiesas dokumentu izsniegšanu Latvijā, kā tas arī ir nostiprināts likumprojektā „Grozījumi Civilprocesa likumā,” veic rajona (pilsētas) tiesas un pašas arī parasti aizpilda attiecīgo Konvencijā paredzēto apliecinājumu par dokumentu izsniegšanu. Tāpēc Latvija arī paziņo, ka Civilprocesa likumā noteiktā kompetentā attiecīgā rajona (pilsētas) tiesa, kura veic dokumenta izsniegšanu, arī aizpilda apliecinājumu saskaņā ar Konvencijai pievienotās veidlapas paraugu. Likumā nedeleģējot apliecības aizpildīšanas pienākumu citām iestādēm, veidlapas aizpildīšanas pienākumu saskaņā ar Konvencijas 6.panta pirmo daļu visos gadījumos vajadzētu veikt centrālajai iestādei. Tādējādi likumprojekta 5.pants nostiprina līdzšinējo praksi un attiecīgi novērš iespējamos pārpratumus, kurai no Latvijas iestādēm – centrālajai vai citai iestādei ir pienākums aizpildīt apliecinājumu dokumentu izsniegšanas vai neizsniegšanas gadījumā. Līdzīgu paziņojumu ir izteikusi arī Horvātija, Ungārija un Krievijas Federācija. 5) Konvencijas 8.pants paredz, ka jebkura līgumslēdzēja valsts var brīvi izsniegt tiesas dokumentus personām ārvalstīs bez jebkādiem piespiedu līdzekļiem tieši ar tās diplomātisko vai konsulāro amatpersonu starpniecību. Tomēr līgumslēdzējas valstis var arī paziņot, ka tās iebilst pret šādu dokumentu izsniegšanas veidu savas valsts teritorijā, ja vien dokuments nav izsniedzams dokumentu izcelsmes valsts pilsonim. Likumprojekta 6.pants paredz, ka Latvija iebilst pret dokumentu izsniegšanu Konvencijas 8.pantā paredzētajā veidā, izņemot gadījumus, kad dokuments ir paredzēts izsniegšanai dokumentu izcelsmes valsts pilsonim. Arī lielākā daļa Konvencijas līgumslēdzēju valstu saistībā ar 8. pantu ir paziņojušas, ka tās iebilst pret šādu dokumentu izsniegšanas veidu, ja vien dokuments nav izsniedzams dokumenta izcelsmes valsts pilsoņiem. Piemēram, no Eiropas Savienības dalībvalstīm šādu paziņojumu ir izteikušas Beļģija, Čehija, Francija, Vācija, Grieķija un citas valstis. Savukārt no līgumslēdzējām valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, šādu paziņojumu ir izteikušas Krievijas Federācija, Ukraina, Šveice, Norvēģija un citas dalībvalstis. 6) Saskaņā ar Konvencijas 10.panta „a” punktu, ja lūguma saņēmēja valsts neiebilst, Konvencija neietekmē tiesības nosūtīt tiesas dokumentus pa pastu tieši personām ārvalstīs. Likumprojekta 7.pants paredz, ka Latvijā var tikt nosūtīti dokumenti personām tieši pa pastu, ievērojot šādus nosacījumus, proti, dokumentiem ir jābūt sastādītiem vai pievienotam tulkojumam latviešu valodā un tie ir jānosūta ar ierakstītu pasta sūtījumu ar paziņojumu par saņemšanu. Šādi tiek nodrošināta Latvijā dzīvojošo personu aizsardzība un tiesības saņemt dokumentus valsts valodā. Turklāt likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (likumprojektā paredzētā 673.panta ceturtā daļa) paredz, kādā veidā personas var īstenot tiesības nepieņemt dokumentus. Rezultātā, ja kāda Konvencijas līgumslēdzēja valsts vēlēsies izsniegt Latvijā esošajām personām dokumentus svešvalodā, tām šādi dokumenti būs jāizsniedz vispārējā – Konvencijas 5.pantā paredzētajā kārtībā, ievērojot attiecīgo Latvijas paziņojumu par Konvencijas 5.pantu. 7) Saskaņā ar Konvencijas 10.panta „b” punktu, ja lūguma saņēmēja valsts neiebilst, Konvencija neietekmē tiesu varas ierēdņu, amatpersonu vai citu kompetentu dokumentu izcelsmes valsts personu tiesības veikt tiesas dokumentu izsniegšanu tieši ar lūguma saņēmējas valsts tiesu ierēdņu, amatpersonu vai citu kompetentu personu starpniecību. Savukārt saskaņā ar konvencijas 10.panta „c” punktu, ja lūguma saņēmēja valsts neiebilst, Konvencija neietekmē jebkuras tiesvedībā ieinteresētās personas tiesības veikt tiesas dokumentu izsniegšanu tieši, izmantojot dokumentu izsniegšanas valsts tiesu varas ierēdņu, amatpersonu vai citu kompetentu personu starpniecību. Likumprojekta 8.pants paredz, ka Latvija iebilst pret šiem dokumentu izsniegšanas veidiem Latvijā. Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” nostiprina, ka ārvalstu dokumentu izsniegšanu Latvijā veic tiesas tikai pēc ārvalsts kompetento iestāžu lūguma un Tieslietu ministrijas lēmuma par šāda ārvalsts lūguma pieļaujamību. Tas nozīmē, ka Konvencijas 10.panta „b” un „c” punkta izpratnē Latvijā faktiski nav tādu „tiesu varas amatpersonu, amatpersonu vai citu kompetentu personu, kas veiktu dokumentu izsniegšanu.” Turklāt atbilstoši grozījumiem Civilprocesa likumā tiesas, izsniedzot ārvalsts tiesas vai ārpustiesas dokumentus personām Latvijā, nodrošina adresāta tiesību ievērošanu, proti, adresāta tiesības atteikties pieņemt dokumentus, ja tie nav sastādīti vai ar pievienotu tulkojumu adresātam saprotamā valodā vai valsts valodā Praksē vairākkārt ir radušās problēmas noskaidrot, vai persona no citas valsts, kas vēlas izsniegt dokumentus adresātam Latvijā, patiešām ir kompetenta to darīt dokumentu izcelsmes valstī un kā nodrošināt tiesības adresātiem atteikties pieņemt dokumentus neatbilstošā valodā, ja tie tiek izsniegti kādā no 10.pantā „b” vai „c” punktā paredzētajiem veidiem. Tāpēc likumprojekta 8.pants nepieļauj, ka citu līgumslēdzēju valsts kompetentās iestādes vai pat ieinteresētās personas varētu, apejot Latvijas centrālo iestādi un tiesas, izsniegt dokumentus personām Latvijā, nostiprinot, ka visos gadījumos, izņemot dokumentu izsniegšanu pa pastu tieši adresātam saskaņā ar Konvencijas 10.panta „a” punktu, ir jāievēro Konvencijā paredzēto centrālo iestāžu starpniecība un tiesu kompetence veikt dokumentu izsniegšanu Latvijā. Arī vairums Konvencijas līgumslēdzēju valstu ir paziņojušas, ka tās iebilst pret 10.pantā paredzētajiem dokumentu izsniegšanas veidiem, piemēram, Vācija, Čehija, Somija, Igaunija, Dānija, Šveice, Krievijas Federācija, Japāna, Norvēģija, Kanāda un citas valstis. 8) Konvencijas 15.panta otrās daļas noteikumi paredz, ka katrai līgumslēdzējai valstij ir tiesības paziņot, ka tiesnesis var taisīt spriedumu pat tad, ja nav saņemts apliecinājums par dokumentu izsniegšanu vai nodošanu, ja tiek ievēroti attiecīgi nosacījumi, proti, dokuments tika pārsūtīts atbilstoši Konvencijai, no dokumenta pārsūtīšanas dienas ir pagājuši ne mazāk kā seši mēneši un nav saņemts apliecinājums, lai gan ir darīts viss iespējamais, lai to iegūtu no lūguma saņēmējas valsts kompetentajām iestādēm. Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” paredz veikt atbilstošus grozījumus Civilprocesa likuma 56., 214. un 216.pantā. Šie grozījumi ir saistīti arī ar Konvencijas 15.panta noteikumiem. Tāpēc likumprojekta 9.pants paredz, ka tiesa vai tiesnesis Civilprocesa likumā paredzētajā kartībā var taisīt spriedumu pat tad, ja nav saņemts apliecinājums par izsniegšanu vai nodošanu, ja ir ievēroti konvencijas 15.panta otrajā daļā minētie nosacījumi. Saistībā ar 15.panta otro daļu paziņojumus ir izteikušas tādas konvencijas līgumslēdzējas valstis kā Francija, Vācija, Igaunija, Dānija, Turcija, Norvēģija, Kanāda, Amerikas Savienotās Valstis un citas valstis. 9) Saskaņā ar Konvencijas 16. pantu, ja tiesas pavēste vai līdzvērtīgs dokuments bija nosūtāms saskaņā ar Konvencijas noteikumiem un ir taisīts spriedums bez atbildētāja klātbūtnes, tiesnesim ir tiesības atbrīvot atbildētāju no sprieduma pārsūdzēšanas termiņa noilguma, ja izpildīti attiecīgi nosacījumi un atbildētājs to ir lūdzis, iesniedzot pieteikumu par atbrīvošanu no sprieduma pārsūdzēšanas termiņa noilguma. Tomēr katra līgumslēdzēja valsts var paziņot, ka šādu pieteikumu nepieņem, ja to iesniedz pēc paziņojumā noteiktā termiņa beigām, bet šāds termiņš nevar būt īsāks par vienu gadu no sprieduma pasludināšanas dienas. No Konvencijas līgumslēdzējām valstīm šādu paziņojumu ir izteikusi Beļģija, Igaunija, Vācija, Nīderlande, Bulgārija, Kanāda, Turcija, Amerikas Savienotās Valstis un citas valstis. Likumprojekts neparedz, ka Latvija izsaka konvencijas 16.pantā paredzēto paziņojumu. Civilprocesa likuma 51.pants paredz, ka nokavētos procesuālos termiņus pēc lietas dalībnieka pieteikuma atjauno tiesa, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem. Ņemot vērā to, ka Civilprocesa likums neaprobežo procesuālo termiņu pagarinājumu vai nokavējumu ar konkrētu laika termiņu, Latvija Konvencijas 16.pantā paredzēto paziņojumu neizsaka. Papildu likumprojektā izteiktajiem Latvijas paziņojumiem likumprojekta 11.pants nostiprina, ka Konvencijas piemērošana laika posmā no tās spēkā stāšanās attiecībā uz Latviju 1995.gada 1.novembrī līdz šī likuma pieņemšanai netiek ietekmēta, uzsverot, ka Konvencija ir Latvijai saistoša kopš 1995.gada 1.novembra. Līdz ar likumprojektu ir precizēts un ievērojami uzlabots Konvencijas latviešu valodas teksts un tai pievienoto veidlapu latviešu valodas tulkojums.
3. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts pozitīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi. Likumprojekts attieksies uz personām, kuras ir iesaistītas tiesvedībā ārvalstīs vai Latvijā, ja vien šo tiesvedības procesu ietvaros būs izsniedzami dokumenti personai citā valstī saskaņā ar Konvenciju, piemēram, tiesas pavēste vai prasības pieteikums. Lielā daļā gadījumu pārrobežu dokumentu izsniegšana tiesvedības procesos ir saistīta ar uzņēmējdarbības vidi, ar personām, kas veic uzņēmējdarbību un strīdiem, kas uzņēmējdarbības kontekstā tiek izšķirti dažādu valstu tiesās. Likumprojekts nodrošina gan personas, gan tiesību piemērotājus ar skaidrāku regulējumu pārrobežu dokumentu izsniegšanā, konkrētāk nosakot iesaistīto iestāžu, proti, Tieslietu ministrijas un tiesu tiesības un pienākumus dokumentu izsniegšanā, gan arī nostiprina personu tiesības un pienākumus pārrobežu dokumentu izsniegšanas gadījumos.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. Latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumprojekts ir saistīts ar vairākiem tiesību aktiem:

1) likumprojekts ir saistīts ar likumprojektu „Par Hāgas konvenciju par pierādījumu iegūšanu civillietās vai komerclietās,” kas tiek virzīts vienlaikus ar šo likumprojektu. Abi likumprojekti tiek virzīti vienlaikus, jo tie ir saistīti ar identiskiem problēmjautājumiem, proti, gan praksei un konvencijām atbilstošu paziņojumu veikšanu, gan arī konvenciju nostiprināšanu atbilstoši Saeimas kompetencei, jo abas Hāgas konvencijas sākotnēji tika apstiprinātas ar MK rīkojumu Nr.80. Turklāt abas Hāgas konvencijas risina divus būtiskus un atsevišķos aspektos pat līdzīgus tiesiskās sadarbības jautājumus, proti, pārrobežu pierādījumu iegūšanu un dokumentu izsniegšanu;

2) likumprojekts ir saistīts ar likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas tiek virzīts vienlaikus ar šo likumprojektu un paredz veikt Civilprocesa likumā plašus grozījumus saistībā ar starptautiskās tiesiskās sadarbības jautājumiem pārrobežu tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanā. Tādējādi, izsniedzot dokumentus saskaņā ar Konvenciju, vienlaikus būs piemērojami gan šajā likumā, gan Civilprocesa likumā paredzētie noteikumi.

2. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts neskar Latvijas saistības pret Eiropas Savienību, jo Konvenciju nepiemēro Eiropas Savienības dalībvalstu starpā. Eiropas Savienības dalībvalstīm saistoša ir Regula 1348/2000 un Regula 1393/2007, kas nosaka Eiropas Savienības dalībvalstu sadarbību tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanā.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Ar likumprojektu Latvija izpilda savas saistības kā Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences dalībvalsts. Likumprojekts nodrošina, ka Latvija, pievienojoties Konvencijai, ir izpildījusi visus tos pienākumus, kas Latvijai izriet gan no Konvencijas, gan arī zināmā mērā Latvijai kā Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences dalībvalstij.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Latvija līdz šim tikai zināmā mērā bija izpildījusi savu pienākumu, kā arī atsevišķos gadījumos – tiesības izteikt paziņojumus attiecībā uz atsevišķiem Konvencijas piemērošanas noteikumiem. Vienīgais paziņojums, ko Latvija bija veikusi pēc MK rīkojuma Nr.80 pieņemšanas, ir paziņojums saskaņā ar Konvencijas 2.pantu, proti, ka centrālās iestādes funkcijas pilda Tieslietu ministrija. Tomēr Konvencijas 21.pants piešķir tiesības, kā arī uzliek par pienākumu līgumslēdzējām valstīm paziņot arī par citu Konvencijas noteikumu piemērošanu. Konvencijas piemērošanas prakse Latvijā ir apliecinājusi vairāku likumprojektā paredzēto paziņojumu izteikšanas nepieciešamību gan attiecībā uz tiem jautājumiem, kur katrai līgumslēdzējai valstij pastāv izvēles iespējas, gan pienākums. Rezultātā likumprojekts nodrošina skaidrākus noteikumus par Konvencijas piemērošanu, ciktāl tas attiecas uz Konvencijas piemērošanā iesaistītajām kompetentajām iestādēm – tiesām un Tieslietu ministriju. Tāpat likumprojekts ievērojami lielākā mērā nostiprina adresāta aizsardzību attiecībā uz ārvalstu tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu Latvijā. Tādējādi likumprojekts kopumā veicina efektīvāku Konvencijas piemērošanu un izpratni Latvijā un attiecīgi Latvijas saistību izpildi kopumā.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju			Likumprojekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)		Komentāri
Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Konsultācijas nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija	Ir notikušas konsultācijas ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi un Latvijas Zvērinātu advokātu padomi.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likuma izpilde notiks pastāvošās institucionālās sistēmas ietvaros. Likums nerada jaunas funkcijas, bet gan konkretizē un nostiprina esošās Tieslietu ministrijas un tiesu funkcijas tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanā.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums, kā arī Konvencijas precizētais tulkojums latviešu valodā tiks publicēts noteiktajā kārtībā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Likumā paredzētie Latvijas izteiktie paziņojumi par atsevišķu Konvencijas noteikumu piemērošanu Latvijā būs pieejami arī Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences mājas lapā http://www.hcch.net.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tieslietu ministrs G. Bērziņš

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

M. Bičevskis

I. Nikuļceva

L. Popova

A. Zikmane

13.05.2008. 17:00

3073

Palčevska 67036954

dagnija.palcevska@tm.gov.lv

Konvencija par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās VAI komerclietās

Šīs konvencijas parakstītājas valstis,

Vēloties radīt atbilstošus līdzekļus, lai nodrošinātu, ka, izsniedzot tiesas un ārpustiesas dokumentus ārvalstīs, adresātam par to tiktu paziņots pienācīgā laikā,

Vēloties uzlabot savstarpējo tiesiskās palīdzības sadarbību, šajā nolūkā, lai vienkāršotu un paātrinātu sadarbību,

Lai to izpildītu, ir nolēmušas noslēgt konvenciju, un ir vienojušās par sekojošiem noteikumiem:

1.pants

Šo konvenciju piemēro civillietās vai komerclietās gadījumos, kad tiesas un ārpustiesas dokumenti ir jāpārsūta izsniegšanai ārvalstī.

Šo konvenciju nepiemēro, ja nav zināma personas adrese, kurai šie dokumenti ir jāizsniedz.

I nodaļa - Tiesas dokumenti

2.pants

Katra līgumslēdzēja valsts nozīmē centrālo iestādi, kas apņemas saņemt tiesiskās palīdzības lūgumus par dokumentu izsniegšanu no citas līgumslēdzējas valsts un rīkoties atbilstoši 3.-6.panta noteikumiem.

Katra valsts organizē centrālo iestādi atbilstoši savas valsts nacionālo tiesību normām.

3.pants

Atbilstoši dokumentu izcelsmes valsts nacionālo tiesību normām kompetentā iestāde vai kompetentā tiesu varas amatpersona iesniedz lūgumu saņēmējas valsts centrālajai iestādei saskaņā ar konvencijai pievienotās veidlapas paraugu, bez jebkādām legalizācijas vai citām līdzīgām formalitātēm.

Izsniedzamo dokumentu vai tā kopiju pievieno tiesiskās palīdzības lūgumam. Gan lūgumu, gan izsniedzamo dokumentu iesniedz divos eksemplāros.

4.pants

Ja centrālā iestāde uzskata, ka lūgums neatbilst šīs konvencijas noteikumiem, tā nekavējoties informē lūguma iesniedzēju, norādot iebildumus par šo lūgumu.

5.pants

Lūguma saņēmējas valsts centrālā iestāde pati izsniedz dokumentus vai nodod tos izsniegšanai attiecīgajai iestādei, vai nu:

a) saskaņā ar šīs valsts nacionālo tiesību normām, kas nosaka dokumentu izsniegšanas kārtību nacionālajos tiesvedības procesos personām, kas atrodas tās teritorijā, vai

b) īpašā lūguma iesniedzēja lūgtā veidā, izņemot gadījumus, kad šāds dokumenta izsniegšanas veids ir pretrunā ar lūguma saņēmējas iestādes nacionālo tiesību normām.

Izņemot šī panta pirmās daļas “b“ punktu, dokumentu vienmēr var izsniegt adresātam, ja tas to pieņem labprātīgi.

Ja dokumentu izsniedz saskaņā ar šī panta pirmo daļu, centrālā iestāde var lūgt, lai dokuments būtu sagatavots vai tulkots oficiālajā vai kādā no lūguma saņēmējas valsts oficiālajām valodām.

Tā tiesiskās palīdzības lūguma daļa, kas ietver izsniedzamo dokumentu pārskatu saskaņā ar konvencijai pievienoto veidlapu, jāizsniedz kopā ar izsniedzamajiem dokumentiem.

6.pants

Lūguma saņēmējas valsts centrālā iestāde vai jebkura cita šim nolūkam nozīmēta iestāde aizpilda apliecinājumu, izmantojot konvencijai pievienotās veidlapas paraugu.

Apliecinājumā ir jānorāda, ka dokuments ir izsniegts, kā arī jānorāda dokumenta izsniegšanas veids, vieta, datums un persona, kurai dokuments ir izsniegts. Ja dokuments nav izsniegts, apliecinājumā norāda neizsniegšanas iemeslus.

Ja apliecinājumu nav izdevusi centrālā vai tiesu iestāde, tad lūguma iesniedzējs var prasīt, lai to apstiprina viena no šīm iestādēm.

Apliecinājumu nosūta tieši lūguma iesniedzējam.

7.pants

Konvencijai pievienotās veidlapas standarta noteikumus visos gadījumos izmanto franču vai angļu valodā. Papildus tos var izmantot arī oficiālajā vai vienā no oficiālajām dokumentu izcelsmes valsts valodām.

Veidlapas attiecīgajās aizpildāmajās vietās aizpilda lūguma saņēmējas valsts oficiālajā valodā, franču vai angļu valodā.

8.pants

Jebkura līgumslēdzēja valsts var brīvi izsniegt tiesas dokumentus personām ārvalstīs bez jebkādiem piespiedu līdzekļiem tieši ar tās diplomātisko vai konsulāro amatpersonu starpniecību.

Jebkura valsts var paziņot, ka tā iebilst pret šādu dokumentu izsniegšanu savas valsts teritorijā, ja vien dokuments nav izsniedzams dokumentu izcelsmes valsts pilsonim.

9.pants

Turklāt jebkura līgumslēdzēja valsts var brīvi izmantot konsulāros kanālus, lai pārsūtītu izsniedzamos dokumentus citas līgumslēdzējas valsts iestādēm, kuras šī pēdējā valsts ir nozīmējusi šim nolūkam.

Katra līgumslēdzēja valsts, ja īpaši apstākļi to prasa, var izmantot diplomātiskos kanālus šādam pašam nolūkam.

10.pants

Ja lūguma saņēmēja valsts neiebilst, šī konvencija neietekmē:

a) tiesības nosūtīt tiesas dokumentus pa pastu tieši personām ārvalstīs;

b) tiesu varas amatpersonu, amatpersonu vai citu kompetentu dokumentu izcelsmes valsts personu tiesības veikt tiesas dokumentu izsniegšanu tieši ar lūguma saņēmējas valsts tiesu varas amatpersonu, amatpersonu vai citu kompetentu personu starpniecību;

c) jebkuras tiesvedībā ieinteresētās personas tiesības veikt tiesas dokumentu izsniegšanu tieši, izmantojot dokumenta izsniegšanas valsts tiesu varas amatpersonu, amatpersonu vai citu kompetentu personu starpniecību.

11.pants

Šī konvencija nekādi neierobežo divu vai vairāku līgumslēdzēju valstu tiesības vienoties par citu pārsūtīšanas veidu izmantošanu tiesas dokumentu izsniegšanas nolūkā, nekā paredzēts iepriekšējos pantos, jo īpaši, par tiešu sazināšanos starp šo valstu attiecīgajām iestādēm.

12. pants

Par citas līgumslēdzējas valsts tiesas dokumentu izsniegšanu nav jāmaksā vai jāatlīdzina nodokļi vai izmaksas par pakalpojumiem, ko sniedz lūguma saņēmēja valsts.

Iesniedzējs maksā vai atlīdzina izmaksas par:

a) tiesu varas amatpersonu vai saskaņā ar lūguma saņēmējas valsts nacionālo tiesību normām kompetentu personu nodarbināšanu;

b) īpaša izsniegšanas veida izmantošanu.

13. pants

Ja tiesiskās palīdzības lūgums atbilst šīs konvencijas prasībām, lūguma saņēmēja valsts var atteikt izpildīt šo lūgumu tikai tad, ja tā uzskata, ka lūguma izpilde varētu apdraudēt tās suverenitāti vai drošību.

Tiesiskās palīdzības lūguma izpildi nevar atteikt, pamatojoties tikai uz to, ka valsts nacionālo tiesību normas paredz izņēmuma piekritību attiecībā uz prasības priekšmetu vai ka šīs valsts nacionālo tiesību normas neparedz tiesības veikt jebkādas darbības jautājumā, par kuru celta prasība.

Atteikuma gadījumā centrālā iestāde nekavējoties informē lūguma iesniedzēju par atteikuma iemesliem.

14. pants

Jebkuras grūtības, kas var rasties saistībā ar tiesas dokumentu pārsūtīšanu izsniegšanai, tiek novērstas diplomātiskā ceļā.

15. pants

Ja tiesas pavēste vai līdzvērtīgs dokuments bija jāpārsūta ārvalstij izsniegšanas nolūkā saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem un atbildētājs nav ieradies, spriedumu netaisa, pirms nekonstatē, ka:

a) dokuments tika izsniegts saskaņā ar šīs valsts nacionālo tiesību normām, kas nosaka dokumentu izsniegšanas kārtību nacionālajos tiesvedības procesos attiecībā uz personām, kas atrodas tās teritorijā, vai

b) dokuments tika faktiski nodots atbildētājam vai izsniegts viņa dzīvesvietā citā šajā konvencijā noteiktā veidā;

un ka jebkurā no šiem gadījumiem izsniegšana vai nodošana tika veikta pietiekami savlaicīgi, lai atbildētājs varētu sagatavoties aizstāvībai.

Katrai līgumslēdzējai valstij ir tiesības paziņot, ka tiesnesis, neskatoties uz šī panta pirmās daļas noteikumiem, var taisīt spriedumu pat tad, ja nav saņemts apliecinājums par izsniegšanu vai nodošanu, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a) dokuments tika pārsūtīts ar kādu no šajā konvencijā noteiktajiem veidiem;

b) no dokumenta pārsūtīšanas dienas ir pagājuši ne mazāk kā seši mēneši, ja tiesnesis konkrētajā lietā uzskata par atbilstošu laika posmu;

c) nav saņemts apliecinājums, lai gan ir darīts viss iespējamais, lai to iegūtu no lūguma saņēmējas valsts kompetentajām iestādēm.

Neskatoties uz iepriekšējo daļu noteikumiem, tiesnesis steidzamos gadījumos var noteikt pagaidu vai nodrošināšanas pasākumus.

16.pants

Ja tiesas pavēste vai līdzvērtīgs dokuments bija jāpārsūta uz ārvalstīm izsniegšanas nolūkā saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem un ir taisīts spriedums bez atbildētāja klātbūtnes, tiesnesim ir tiesības atbrīvot atbildētāju no sprieduma pārsūdzēšanas termiņa noilguma, ja izpildīti šādi nosacījumi:

a) atbildētājs no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ nav varējis savlaicīgi iepazīties ar dokumentu, lai sagatavotos aizstāvībai vai uzzināt par spriedumu pietiekami laicīgi, lai to pārsūdzētu; un

b) atbildētājs ir iesniedzis prima facie iebildumus attiecībā uz lietu pēc būtības.

Pieteikums atbrīvot no sprieduma pārsūdzēšanas termiņa noilguma iesniedzams saprātīgā laika posmā pēc tam, kad atbildētājs ir uzzinājis par spriedumu.

Katra līgumslēdzēja valsts var paziņot, ka šāds pieteikums netiks pieņemts, ja tas tiks iesniegts pēc paziņojumā noteiktā termiņa beigām, bet jebkurā gadījumā šis termiņš nevar būt īsāks par vienu gadu pēc spriedumu pieņemšanas dienas.

Šis pants neattiecas uz spriedumiem par personu statusu vai rīcībspēju.

II nodaļa - Ārpustiesas dokumenti

17.pants

Līgumslēdzēju valstu iestāžu vai tiesu amatpersonu sagatavotus ārpustiesas dokumentus var pārsūtīt izsniegšanas nolūkā citā līgumslēdzējā valstī saskaņā ar šajā konvencijā paredzētajiem veidiem un noteikumiem.

III nodaļa - Vispārējie noteikumi

18.pants

Katra līgumslēdzēja valsts var nozīmēt citas iestādes papildu centrālajai iestādei, nosakot šīs iestādes kompetences apjomu.

Visos gadījumos lūguma iesniedzējam tomēr ir tiesības lūgumu adresēt tieši centrālajai iestādei.

Federālas valstis ir tiesīgas nozīmēt vairāk nekā vienu centrālo iestādi.

19.pants

Ja līgumslēdzējas valsts nacionālo tiesību normas paredz atšķirīgus noteikumus no iepriekšējos pantos noteiktajiem dokumentu pārsūtīšanas veidiem attiecībā uz ārvalstu dokumentu izsniegšanu tās teritorijā, šī konvencija neietekmē to noteikumus.

20.pants

Šī konvencija nekādi neierobežo vienošanās starp jebkurām divām vai vairākām līgumslēdzējām valstīm, ja šāda vienošanās paredz atkāpes no:

a) nepieciešamības pēc pārsūtīto dokumentu kopijām saskaņā ar 3. panta otrajā daļā noteikto;

b) 5.panta trešās daļas un 7.panta noteikumiem par valodas prasībām;

c) 5.panta ceturtās daļas noteikumiem;

d) 12.panta otrās daļas noteikumiem.

21.pants

Katra līgumslēdzēja valsts ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas laikā vai vēlākā laikā informē Nīderlandes Ārlietu ministriju par:

a) iestāžu nozīmēšanu saskaņā ar 2. un 18.panta noteikumiem;

b) kompetentās iestādes nozīmēšanu izdot apliecinājumus saskaņā ar 6.pantu;

c) kompetentās iestādes nozīmēšanu saņemt pa konsulārajiem kanāliem pārsūtītos dokumentus saskaņā ar 9.pantu.

Ja nepieciešams, katra līgumslēdzēja valsts informē ministriju par:

a) iebildumiem pret dokumentu pārsūtīšanas veidu izmantošanu saskaņā ar 8. un 10.pantu;

b) paziņojumiem saskaņā ar 15.panta otro daļu un 16.panta trešo daļu;

c) par visām izmaiņām iepriekš minēto iestāžu nozīmēšanā, izteiktajiem iebildumiem un paziņojumiem.

22.pants

Ja šīs konvencijas līgumslēdzējas puses ir arī līgumslēdzējas puses vienai vai abām Konvencijām par civilprocesu, kas parakstītas Hāgā 1905.gada 17.jūlijā un 1954.gada 1.martā, tad šī konvencija aizstāj iepriekšējo konvenciju 1.-7.pantu.

23.pants

Šī konvencija neietekmē Konvencijas par civilprocesu, kas parakstīta Hāgā 1905.gada 17.jūlijā, 23.panta piemērošanu vai Hāgas 1954.gada 1.marta konvencijas par civilprocesu 24.panta piemērošanu.

Šos pantus piemēro tikai tad, ja lieto sazināšanās metodes, kas ir identiskas šajās konvencijās noteiktajām.

24.pants

Papildu vienošanās starp līgumslēdzējām pusēm 1905.gada un 1954.gada konvencijām ir uzskatāmas par piemērojamām arī attiecībā uz šo konvenciju, izņemot gadījumus, kad līgumslēdzējas puses ir vienojušās citādi.

25.pants

Neskarot 22. un 24.panta noteikumus, šī konvencija neietekmē citu konvenciju noteikumus par jautājumiem, ko regulē šī konvencija, kuras puses līgumslēdzējas valstis ir vai par kuras līgumslēdzējām pusēm līgumslēdzējas valstis kļūs.

26.pants

Šī konvencija ir atvērta parakstīšanai valstīm, kas ir pārstāvētas Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences 10. sesijā.

Tā ir jāratificē un ratifikācijas dokumenti ir jādeponē Nīderlandes Ārlietu ministrijā.

27.pants

Šī konvencija stājas spēkā sešdesmitajā dienā pēc tam, kad trešais ratifikācijas dokuments saskaņā ar 26. panta otro daļu ir deponēts Nīderlandes Ārlietu ministrijā.

Konvencija stājas spēkā attiecībā uz katru valsti, kas to ratificē vēlākā laikā, sešdesmitajā dienā pēc tās ratifikācijas dokumenta deponēšanas.

28.pants

Jebkura valsts, kas nav pārstāvēta Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences 10.sesijā, var pievienoties šai konvencijai pēc tam, kad tā ir stājusies spēkā saskaņā ar 27.panta pirmo daļu. Pievienošanās dokuments ir deponējams Nīderlandes Ārlietu ministrijā.

Konvencija stājas spēkā šajā valstī, ja neviena valsts, kura ir ratificējusi konvenciju pirms šīs pievienošanās deponēšanas, sešu mēnešu laikā kopš pievienošanās paziņošanas Nīderlandes Ārlietu ministrijai nav paziņojusi par iebildumiem pret šādu pievienošanos minētajai ministrijai.

Ja šādi iebildumi nav izteikti, konvencija valstī, kas pievienojusies, stājas spēkā pirmajā dienā pēc pēdējā iepriekšējā daļā minētā termiņa beigām.

29.pants

Jebkura valsts parakstīšanas, ratifikācijas vai pievienošanās laikā var paziņot, ka šo konvenciju piemēro visās teritorijās, par kurām šī valsts ir atbildīga starptautiskajās attiecībās, vai arī vienā vai vairākās no šīm teritorijām.

Šāds paziņojums stājas spēkā dienā, kad šī konvencija stājas spēkā attiecīgajā valstī.

Jebkurā laikā par šādiem papildinājumiem ir jāpaziņo Nīderlandes Ārlietu ministrijai.

Konvencija stājas spēkā attiecībā uz paziņojumā minētajām teritorijām sešdesmitajā dienā pēc iepriekšējā daļā minētā paziņojuma.

30.pants

Šī konvencija ir spēkā piecus gadus no datuma, kad tā stājusies spēkā saskaņā ar 27.panta pirmo daļu pat attiecībā uz valstīm, kas to ir ratificējušas vai pievienojušās vēlākā laikā.

Ja šī konvencija nav denonsēta, tā ir uzskatāma par pagarinātu vēl uz pieciem gadiem.

Par jebkuru denonsēšanu ir jāpaziņo Nīderlandes Ārlietu ministrijai vismaz sešus mēnešus pirms piecu gadu perioda beigām.

Tā var tikt ierobežota attiecībā uz noteiktām teritorijām, kurās konvencija ir spēkā.

Denonsēšana ir spēkā attiecībā tikai uz to valsti, kura par to ir paziņojusi. Šī konvencija paliek spēkā visu pārējo līgumslēdzēju valstu starpā.

31.pants

Nīderlandes Ārlietu ministrija paziņo 26.pantā minētajām valstīm un valstīm, kas ir pievienojušās saskaņā ar 28.pantu, par:

a) parakstīšanu un ratifikāciju saskaņā ar 26.pantu;

b) saskaņā ar 27.panta pirmo daļu šīs konvencijas spēkā stāšanās datumu;

c) pievienošanos saskaņā ar 28.pantu un datumu, kad tā stājas spēkā;

d) piemērošanas paplašināšanu, kas norādīta 29.pantā un datumu, kad tā stājas spēkā;

e) nozīmēšanām, iebildumiem un paziņojumiem saskaņā ar 21.pantu;

f) denonsēšanu saskaņā ar 30.panta trešo daļu.

To apliecinot, būdami pienācīgi pilnvaroti, ir parakstījuši šo konvenciju.

Parakstīta Hāgā 1965.gada 15.novembrī angļu un franču valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā kopijā, ko deponē Nīderlandes valdības arhīvos un kuras apliecinātu kopiju izsūta, izmantojot diplomātiskos kanālus, katrai valstij, kas ir pārstāvēta Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences 10.sesijā.

REQUEST FOR SERVICE ABROAD OF JUDICIAL OR EXTRAJUDICIAL DOCUMENTS

LŪgums par tiesas vai Ārpustiesas dokumentu IZNIEGŠANU

Convention on the Service Abroad of Judicial and Extrajudicial Documents in Civil or Commercial Matters, signed at The Hague, the 15th of November 1965

Hāgas 1965. gada 15. novembra konvencija par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās

Identity and address of the applicant

Iesniedz ēja nosaukums un adrese

Address of receiving authority

Saņēmējas iestādes adrese

The undersigned applicant has the honour to transmit – in duplicate – the documents listed below and, in conformity with Article 5 of the above-mentioned Convention, requests prompt service of one copy thereof on the addressee, i.e,

Iesniedzējam, kurš parakstījies zemāk, ir gods pārsūtīt divos eksemplāros tālāk uzskaitītos dokumentus un saskaņā ar konvencijas 5.pantu lūgt tūlītēju dokumentu viena eksemplāra izsniegšanu adresātam, proti:

(identity and address)

personas identitāte un adrese

………………………………………………………………..………………………

……………………………………………………………….………………………

………………………………………………………………………………….

a) in accordance with the provisions of sub-paragraph (a) of the first paragraph of Article 5 of the Convention*.

saskaņā ar konvencijas 5.panta pirmās daļas „a” punkta noteikumiem*.

b) in accordance with the following particular method (sub-paragraph (b) of the first paragraph of Article 5)*:

saskaņā ar šādu īpašu veidu (konvencijas 5.panta pirmās daļas „b” punktu)*:

…………………………………………………………………………………...…

……………………………………………………………………………………...

c) by delivery to the addressee, if he accepts it voluntarily (second paragraph of Article 5)*.

izsniedzot adresātam, ja viņš to labprātīgi pieņem (5.panta otrā daļa)*.

The authority is requested to return or to have returned to the applicant a copy of the documents – and of the annexes* – with a certificate as provided on the reverse side.

Iestādei tiek lūgts nosūtīt iesniedzējam atpakaļ vienu dokumentu eksemplāru un pielikumus*- kopā ar apliecinājumu, kā paredzēts otrā pusē.

List of documents

Dokumentu saraksts

………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………

…………………………………………………………..……………………………

Done at………….… , the ………

Aizpildīšanas vieta iestāde

Date……………………

Datums

Signature and stamp

Paraksts un zīmogs

* Delete, if inappropriate

Svītrot, ja neattiecas

CERTIFICATE

APLIECINĀJUMS

The undersigned authority has the honour to certify, in conformity with Article 6 of the Convention,

Iestādei, kuras pārstāvis ir parakstījies zemāk, ir gods saskaņā ar konvencijas 6.pantu apliecināt,

1) that the document has been served*

ka dokuments ir izsniegts*

· the (date)

(datumā)

…………………………………………………………………….…………

· at (place, street, number)

(vietā: iestādes nosaukums, iela, numurs)

………………………………………………………………………………

…………………………………………………………………….

- in one of the following methods authorised by Article 5:

vienā no 5.pantā paredzētajiem veidiem:

a) in accordance with the provisions of sub-paragraph (a) of the first paragraph of Article 5 of the Convention*.

saskaņā ar konvencijas 5.panta pirmās daļas „a” punkta noteikumiem*.

b) in accordance with the following particular method*:

saskaņā ar šādu īpašu veidu*:

…………………………………………………………………………………….…………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………..

c) by delivery to the addressee, who accepted it voluntarily* .

izsniedzot adresātam, kurš to labprātīgi pieņēmis*.

The documents referred to in the request have been delivered to:

· (identity and description of person)

personas identitāte un tās apraksts

………………………………………………………………………………………..………………………………………………………………………………………………………

· relationship to the addressee (family, business or other):

radniecības, darba vai citas attiecības ar adresātu

……………………………………………………………………..……………………………………………………………………………………………………………………..……….

2) that the document has not been served, by reason of the following facts*:

ka dokuments netika izsniegts sekojošu iemeslu dēļ*:

…………………………………………………………………………….…………………………………………………………………………………………………………………………...……………………………………………………………………………………………………………………………

In conformity with the second paragraph of Article 12 of the Convention, the applicant is requested to pay or reimburse the expenses detailed in the attached statement*.

Saskaņā ar konvencijas 12.panta otro daļu iesniedzējam ir jāmaksā vai jāatlīdzina izdevumi, kas uzskaitīti pievienotajā paziņojumā*.

Annexes

Pielikumi

Documents returned:

Atpakaļ nosūtītie dokumenti:

………………………………………………………………………………………….………..…………………………………………………………………………………………………………………………………

In appropriate cases, documents establishing the service:

Attiecīgajos gadījumos - dokumenti, kas apliecina izsniegšanu

………………………………………………………………………….………………………………………………………………………………………………………………………………

Done at …………, the ………

Aizpildīšanas vieta iestāde

Date………………….

Datums

Signature and stamp

Paraksts un zīmogs

* Delete if inappropriate

Svītrot, ja neattiecas

SUMMARY OF THE DOCUMENT TO BE SERVED

IZsniedzamo dokumentu pārskats

Convention on the Service Abroad of Judicial and Extrajudicial Documents in Civil or Commercial Matters, signed at The Hague, the 15th of November 1965.

(Article 5, fourth paragraph)

Hāgas 1965. gada 15. novembra konvencija par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās (5.panta ceturtā daļa)

Name and address of the requesting authority:

Iesniedzējas iestādes nosaukums un adrese:

……………………………………………………………………………...………………………………………………………………………………………...………………………………….………………………………………………………………………………………...………………………………….

Particulars of the parties*:

Ziņas par pusēm*:

………………………………………………………………………………………..

………………………………………………………………………………………...………………………………….………………………………………………………………………………………...………………………………….

JUDICIAL DOCUMEN T**

TIESAS DOKUMENTS

Nature and purpose of the document:

Dokumenta veids un mērķis:

………………………………………………………………………………………...……….………………………………………………………………………………………...………………………………….………………………………………………………………………………………...………………………………….

Nature and purpose of the proceedings and, where appropriate, the amount in dispute:

Tiesvedības raksturs un mērķis, un – ja nepieciešams – strīdus summas apmērs:

………………………………..………………………………………………………………………………………...………………………………….………………………………………………………………………………………...………………………………….

Date and place for entering appearance**:

Ierašanās laiks un vieta**

…………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………

Court which has given judgment**:

Tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu**:

………………………………………………………………………………………...…..………………………………………………………………………………………...…………………………………

Date of judgment**:

Nolēmuma pieņemšanas datums**:

………………………………………………………………………………………...…..

Time-limits stated in the document**:

Dokumentā noteiktie termiņi**: ……………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………...………………………………….

EXTRAJUDICIAL DOCUMENT**

Ārpustiesas dokumenti**

Nature and purpose of the document:

Dokumenta veids un mērķis:

………………………………………………………………………………………...………………………………………………………………………………………………...………………………………….

Time-limits stated in the document**:

Dokumentā noteiktie termiņi**:

…………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………...…………………………………

* If appropriate, identity and address of the person interested in the transmission of the document.

Ja nepieciešams – dokumenta nodošanā ieinteresētās personas identitāte un adrese

** Delete if inappropriate

Svītrot, ja neattiecas

Tieslietu ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

G. Bērziņš

M. Bičevskis

I. Nikuļceva

L. Popova

A. Zikmane

13.05.2008 17:00

2758

Palčevska, 67036954

dagnija.palcevska@tm.gov.lv

CONVENTION ON THE SERVICE ABROAD
OF JUDICIAL AND EXTRAJUDICIAL DOCUMENTS
IN CIVIL OR COMMERCIAL MATTERS

The States signatory to the present Convention,

Desiring to create appropriate means to ensure that judicial and extrajudicial documents to be served abroad shall be brought to the notice of the addressee in sufficient time,

Desiring to improve the organisation of mutual judicial assistance for that purpose by simplifying and expediting the procedure,

Have resolved to conclude a Convention to this effect and have agreed upon the following provisions:

Article 1

The present Convention shall apply in all cases, in civil or commercial matters, where there is occasion to transmit a judicial or extrajudicial document for service abroad.

This Convention shall not apply where the address of the person to be served with the document is not known.

CHAPTER I – JUDICIAL DOCUMENTS

Article 2

Each Contracting State shall designate a Central Authority which will undertake to receive requests for service coming from other Contracting States and to proceed in conformity with the provisions of Articles 3 to 6.

Each State shall organise the Central Authority in conformity with its own law.

Article 3

The authority or judicial officer competent under the law of the State in which the documents originate shall forward to the Central Authority of the State addressed a request conforming to the model annexed to the present Convention, without any requirement of legalisation or other equivalent formality.

The document to be served or a copy thereof shall be annexed to the request. The request and the document shall both be furnished in duplicate.

Article 4

If the Central Authority considers that the request does not comply with the provisions of the present Convention it shall promptly inform the applicant and specify its objections to the request.

Article 5

The Central Authority of the State addressed shall itself serve the document or shall arrange to have it served by an appropriate agency, either –

a) by a method prescribed by its internal law for the service of documents in domestic actions upon persons who are within its territory, or

b) by a particular method requested by the applicant, unless such a method is incompatible with the law of the State addressed.

Subject to sub-paragraph (b) of the first paragraph of this Article, the document may always be served by delivery to an addressee who accepts it voluntarily.

If the document is to be served under the first paragraph above, the Central Authority may require the document to be written in, or translated into, the official language or one of the official languages of the State addressed.

That part of the request, in the form attached to the present Convention, which contains a summary of the document to be served, shall be served with the document.

Article 6

The Central Authority of the State addressed or any authority which it may have designated for that purpose, shall complete a certificate in the form of the model annexed to the present Convention.

The certificate shall state that the document has been served and shall include the method, the place and the date of service and the person to whom the document was delivered. If the document has not been served, the certificate shall set out the reasons which have prevented service.

The applicant may require that a certificate not completed by a Central Authority or by a judicial authority shall be countersigned by one of these authorities.

The certificate shall be forwarded directly to the applicant.

Article 7

The standard terms in the model annexed to the present Convention shall in all cases be written either in French or in English. They may also be written in the official language, or in one of the official languages, of the State in which the documents originate.

The corresponding blanks shall be completed either in the language of the State addressed or in French or in English.

Article 8

Each Contracting State shall be free to effect service of judicial documents upon persons abroad, without application of any compulsion, directly through its diplomatic or consular agents.

Any State may declare that it is opposed to such service within its territory, unless the document is to be served upon a national of the State in which the documents originate.

Article 9

Each Contracting State shall be free, in addition, to use consular channels to forward documents, for the purpose of service, to those authorities of another Contracting State which are designated by the latter for this purpose.

Each Contracting State may, if exceptional circumstances so require, use diplomatic channels for the same purpose.

Article 10

Provided the State of destination does not object, the present Convention shall not interfere with –

a) the freedom to send judicial documents, by postal channels, directly to persons abroad,

b) the freedom of judicial officers, officials or other competent persons of the State of origin to effect service of judicial documents directly through the judicial officers, officials or other competent persons of the State of destination,

c) the freedom of any person interested in a judicial proceeding to effect service of judicial documents directly through the judicial officers, officials or other competent persons of the State of destination.

Article 11

The present Convention shall not prevent two or more Contracting States from agreeing to permit, for the purpose of service of judicial documents, channels of transmission other than those provided for in the preceding Articles and, in particular, direct communication between their respective authorities.

Article 12

The service of judicial documents coming from a Contracting State shall not give rise to any payment or reimbursement of taxes or costs for the services rendered by the State addressed.

The applicant shall pay or reimburse the costs occasioned by-

a) the employment of a judicial officer or of a person competent under the law of the State of destination,

b) the use of a particular method of service.

Article 13

Where a request for service complies with the terms of the present Convention, the State addressed may refuse to comply therewith only if it deems that compliance would infringe its sovereignty or security.

It may not refuse to comply solely on the ground that, under its internal law, it claims exclusive jurisdiction over the subject-matter of the action or that its internal law would not permit the action upon which the application is based.

The Central Authority shall, in case of refusal, promptly inform the applicant and state the reasons for the refusal.

Article 14

Difficulties which may arise in connection with the transmission of judicial documents for service shall be settled through diplomatic channels.

Article 15

Where a writ of summons or an equivalent document had to be transmitted abroad for the purpose of service, under the provisions of the present Convention, and the defendant has not appeared, judgment shall not be given until it is established that –

a) the document was served by a method prescribed by the internal law of the State addressed for the service of documents in domestic actions upon persons who are within its territory, or

b) the document was actually delivered to the defendant or to his residence by another method provided for by this Convention,

and that in either of these cases the service or the delivery was effected in sufficient time to enable the defendant to defend.

Each Contracting State shall be free to declare that the judge, notwithstanding the provisions of the first paragraph of this Article, may give judgment even if no certificate of service or delivery has been received, if all the following conditions are fulfilled-

a) the document was transmitted by one of the methods provided for in this Convention,

b) a period of time of not less than six months, considered adequate by the judge in the particular case, has elapsed since the date of the transmission of the document,

c) no certificate of any kind has been received, even though every reasonable effort has been made to obtain it through the competent authorities of the State addressed.

Notwithstanding the provisions of the preceding paragraphs the judge may order, in case of urgency, any provisional or protective measures.

Article 16

When a writ of summons or an equivalent document had to be transmitted abroad for the purpose of service, under the provisions of the present Convention, and a judgment has been entered against a defendant who has not appeared, the judge shall have the power to relieve the defendant from the effects of the expiration of the time for appeal from the judgment if the following conditions are fulfilled –

a) the defendant, without any fault on his part, did not have knowledge of the document in sufficient time to defend, or knowledge of the judgment in sufficient time to appeal, and

b) the defendant has disclosed a prima facie defence to the action on the merits.

An application for relief may be filed only within a reasonable time after the defendant has knowledge of the judgment.

Each Contracting State may declare that the application will not be entertained if it is filed after the expiration of a time to be stated in the declaration, but which shall in no case be less than one year following the date of the judgment.

This Article shall not apply to judgments concerning status or capacity of persons.

CHAPTER II – EXTRAJUDICIAL DOCUMENTS

Article 17

Extrajudicial documents emanating from authorities and judicial officers of a Contracting State may be transmitted for the purpose of service in another Contracting State by the methods and under the provisions of the present Convention.

CHAPTER III – GENERAL CLAUSES

Article 18

Each Contracting State may designate other authorities in addition to the Central Authority and shall determine the extent of their competence.

The applicant shall, however, in all cases, have the right to address a request directly to the Central Authority.

Federal States shall be free to designate more than one Central Authority.

Article 19

To the extent that the internal law of a Contracting State permits methods of transmission, other than those provided for in the preceding Articles, of documents coming from abroad, for service within its territory, the present Convention shall not affect such provisions.

Article 20

The present Convention shall not prevent an agreement between any two or more Contracting States to dispense with –

a) the necessity for duplicate copies of transmitted documents as required by the second paragraph of Article 3,

b) the language requirements of the third paragraph of Article 5 and Article 7,

c) the provisions of the fourth paragraph of Article 5,

d) the provisions of the second paragraph of Article 12.

Article 21

Each Contracting State shall, at the time of the deposit of its instrument of ratification or accession, or at a later date, inform the Ministry of Foreign Affairs of the Netherlands of the following –

a) the designation of authorities, pursuant to Articles 2 and 18,

b) the designation of the authority competent to complete the certificate pursuant to Article 6,

c) the designation of the authority competent to receive documents transmitted by consular channels, pursuant to Article 9.

Each Contracting State shall similarly inform the Ministry, where appropriate, of –

a) opposition to the use of methods of transmission pursuant to Articles 8 and 10,

b) declarations pursuant to the second paragraph of Article 15 and the third paragraph of Article 16,

c) all modifications of the above designations, oppositions and declarations.

Article 22

Where Parties to the present Convention are also Parties to one or both of the Conventions on civil procedure signed at The Hague on 17th July 1905, and on 1st March 1954, this Convention shall replace as between them Articles 1 to 7 of the earlier Conventions.

Article 23

The present Convention shall not affect the application of Article 23 of the Convention on civil procedure signed at The Hague on 17th July 1905, or of Article 24 of the Convention on civil procedure signed at The Hague on 1st March 1954.

These Articles shall, however, apply only if methods of communication, identical to those provided for in these Conventions, are used.

Article 24

Supplementary agreements between Parties to the Conventions of 1905 and 1954 shall be considered as equally applicable to the present Convention, unless the Parties have otherwise agreed.

Article 25

Without prejudice to the provisions of Articles 22 and 24, the present Convention shall not derogate from Conventions containing provisions on the matters governed by this Convention to which the Contracting States are, or shall become, Parties.

Article 26

The present Convention shall be open for signature by the States represented at the Tenth Session of the Hague Conference on Private International Law.

It shall be ratified, and the instruments of ratification shall be deposited with the Ministry of Foreign Affairs of the Netherlands.

Article 27

The present Convention shall enter into force on the sixtieth day after the deposit of the third instrument of ratification referred to in the second paragraph of Article 26.

The Convention shall enter into force for each signatory State which ratifies subsequently on the sixtieth day after the deposit of its instrument of ratification.

Article 28

Any State not represented at the Tenth Session of the Hague Conference on Private International Law may accede to the present Convention after it has entered into force in accordance with the first paragraph of Article 27. The instrument of accession shall be deposited with the Ministry of Foreign Affairs of the Netherlands.

The Convention shall enter into force for such a State in the absence of any objection from a State, which has ratified the Convention before such deposit, notified to the Ministry of Foreign Affairs of the Netherlands within a period of six months after the date on which the said Ministry has notified it of such accession.

In the absence of any such objection, the Convention shall enter into force for the acceding State on the first day of the month following the expiration of the last of the periods referred to in the preceding paragraph.

Article 29

Any State may, at the time of signature, ratification or accession, declare that the present Convention shall extend to all the territories for the international relations of which it is responsible, or to one or more of them. Such a declaration shall take effect on the date of entry into force of the Convention for the State concerned.

At any time thereafter, such extensions shall be notified to the Ministry of Foreign Affairs of the Netherlands.

The Convention shall enter into force for the territories menti oned in such an extension on the sixtieth day after the notification referred to in the preceding paragraph.

Article 30

The present Convention shall remain in force for five years from the date of its entry into force in accordance with the first paragraph of Article 27, even for States which have ratified it or acceded to it subsequently.

If there has been no denunciation, it shall be renewed tacitly every five years.

Any denunciation shall be notified to the Ministry of Foreign Affairs of the Netherlands at least six months before the end of the five year period.

It may be limited to certain of the territories to which the Convention applies.

The denunciation shall have effect only as regards the State which has notified it. The Convention shall remain in force for the other Contracting States.

Article 31

The Ministry of Foreign Affairs of the Netherlands shall give notice to the States referred to in Article 26, and to the States which have acceded in accordance with Article 28, of the following –

a) the signatures and ratifications referred to in Article 26;

b) the date on which the present Convention enters into force in accordance with the first paragraph of Article 27;

c) the accessions referred to in Article 28 and the dates on which they take effect;

d) the extensions referred to in Article 29 and the dates on which they take effect;

e) the designations, oppositions and declarations referred to in Article 21;

f) the denunciations referred to in the third paragraph of Article 30.

In witness whereof the undersigned, being duly authorised thereto, have signed the present Convention.

Done at The Hague, on the 15th day of November, 1965, in the English and French languages, both texts being equally authentic, in a single copy which shall be deposited in the archives of the Government of the Netherlands, and of which a certified copy shall be sent, through the diplomatic channel, to each of the States represented at the Tenth Session of the Hague Conference on Private International Law.

REQUEST FOR SERVICE ABROAD OF JUDICIAL OR EXTRAJUDICIAL DOCUMENTS

Convention on the Service Abroad of Judicial and Extrajudicial Documents in Civil or Commercial Matters, signed at The Hague, the 15th of November 1965

Identity and address of the applicant

Address of receiving authority

The undersigned applicant has the honour to transmit - in duplicate - the documents listed below and, in conformity with Article 5 of the above-mentioned Convention, requests prompt service of one copy thereof on the addressee, i.e,

(identity and address)

………………………………………………………………..………………………

……………………………………………………………….………………………

………………………………………………………………………………….

a) in accordance with the provisions of sub-paragraph (a) of the first paragraph of Article 5 of the Convention*.

b) in accordance with the following particular method (sub-paragraph (b) of the first paragraph of Article 5)*:

…………………………………………………………………………………...…

……………………………………………………………………………………...

c) by delivery to the addressee, if he accepts it voluntarily (second paragraph of Article 5)*.

The authority is requested to return or to have returned to the applicant a copy of the documents - and of the annexes* - with a certificate as provided on the reverse side.

List of documents

………………………………………………………………………………………

…………………………………………………………..……………………………

Done at………….… , the ………

Date……………………

Signature and stamp

* Delete if inappropriate

CERTIFICATE

The undersigned authority has the honour to certify, in conformity with Article 6 of the Convention,

1) that the document has been served*

· the (date)

…………………………………………………………………….…………

· at (place, street, number)

………………………………………………………………………………

…………………………………………………………………….

- in one of the following methods authorised by Article 5:

a) in accordance with the provisions of sub-paragraph (a) of the first paragraph of Article 5 of the Convention*.

b) in accordance with the following particular method*:

c) by delivery to the addressee, who accepted it voluntarily* .

The documents referred to in the request have been delivered to:

· (identity and description of person)

· relationship to the addressee (family, business or other):

2) that the document has not been served, by reason of the following facts*:

In conformity with the second paragraph of Article 12 of the Convention, the applicant is requested to pay or reimburse the expenses detailed in the attached statement*.

Annexes

Documents returned:

In appropriate cases, documents establishing the service:

Done at …………, the ………

Date………………….

Signature and stamp

* Delete if inappropriate

SUMMARY OF THE DOCUMENT TO BE SERVED

Convention on the Service Abroad of Judicial and Extrajudicial Documents in Civil or Commercial Matters, signed at The Hague, the 15th of November 1965.

(Article 5, fourth paragraph)

Name and address of the requesting authority:

……………………………………………………………………………...………………………………………………………………………………………...………………………………….………………………………………………………………………………………...………………………………….

Particulars of the parties*:

………………………………………………………………………………………..

JUDICIAL DOCUMENT**

Nature and purpose of the document:

Nature and purpose of the proceedings and, where appropriate, the amount in dispute:

Date and place for entering appearance**:

:…………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………

Court which has given judgment**:

Date of judgment**:

………………………………………………………………………………………...…..

Time-limits stated in the document**:

……………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………...………………………………….

EXTRAJUDICIAL DOCUMENT**

Nature and purpose of the document:

Time-limits stated in the document**:

* If appropriate, identity and address of the person interested in the transmission of the document.

** Delete if inappropriate

Tieslietu ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

G. Bērziņš

M. Bičevskis

I. Nikuļceva

L. Popova

A. Zikmane

13.05.2008 17:00

3297

Palčevska, 67036954

dagnija.palcevska@tm.gov.lv