R ī g ā

 

 

 

 

R ī g ā

 

2008.gada 11.septembrī   Nr. 9/10-

Saeimas Prezidijam

 

          Sociālo un darba lietu komisija lūdz Saeimas Prezidiju grozīt 11.septembra sēdes darba kārtību un iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (nr.820/Lp9) izskatīšanai 1.lasījumā.

Komisija minēto likumprojektu konceptuāli atbalstīja un ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

 

Pielikumā:

1) likumprojekta „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (nr.820/Lp9) anotācija uz 9 lapām.

2) Finanšu ministrijas atzinums uz 1 lapas.

 

 

Komisijas priekšsēdētāja                                                                 A.Barča

 

 

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā

 

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

1.                  Papildu pasākums Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 6.uzdevumam.

2.           Latvijas Nacionālās attīstības plāna 2007.-2013.gadam  (Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumi Nr.564) 6.3.1.pasākuma trešais uzdevums.

 

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

           Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1.panta 11.punktā noteiktajam mājoklis ir definēta kā viena no pamatvajadzībām (jeb miteklis - atbilstoši Civillikuma IV daļā Saistību tiesības - 2098.pantā noteiktajam).

            Atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 15.pantā noteiktajam  pašvaldības autonomajās funkcijas ir:

·        nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus;

·        sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā u.c.

            Savukārt pabalsts dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai (turpmāk - dzīvokļa pabalsts) ir viens no pašvaldības palīdzības veidiem saviem iedzīvotājiem, kas noteikts likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 3.pantā. Dzīvokļa pabalsta piešķiršanas kārtību un apmēru paredzēts noteikt katras pašvaldības saistošajos noteikumos un tas atkarīgs no katras pašvaldības finanšu iespējām un noteiktajām prioritātēm.

            Atbilstoši Sociālo pakalpojumu pārvaldes datiem 2007.gadā pašvaldības izmaksāja dzīvokļa pabalstus 83,9 tūkstošiem personu, kas ir par 33,3 tūkstoši personu mazāk kā 2006.gadā. 2007.gadā pašvaldības šiem mērķiem izlietoja 5,5 miljonus latu (24,6% no pašvaldību sociālajai palīdzība izlietotajiem līdzekļiem), kas ir par 1,32 miljoniem latu mazāk salīdzinājumā ar 2006.gadu (2006.gadā dzīvokļa pabalstiem izlietoja 31% no sociālajai palīdzība izlietotajiem līdzekļiem).

Turklāt   

           Taču jāatzīmē, ka 2006. un 2007.gadā 99 pašvaldības jeb 18,8% no pašvaldību kopskaita nevienai ģimenei (personai) neizmaksāja dzīvokļa pabalstu, turklāt starp tām ir Valdemārpils, Mazsalaca un Varakļānu pilsētas, kuras pabalstiem citiem mērķiem (nenosauktiem) 2007.gadā izlietojušas  attiecīgi 89,4%, 65,3% un 63,5% no kopējiem sociālajai palīdzībai izlietotajiem līdzekļiem. 

            Iemesli šādai nevienlīdzīgai situācijai attiecībā pret dažādu pašvaldību iedzīvotājiem ir vairāki, bet viens no tiem ir tiesību aktos noteiktā iespēja katrai pašvaldībai saistošajos noteikumos noteikt un izmaksāt atšķirīgus sociālās palīdzības pabalstus, ja ir apmierināts pamatots iedzīvotāju pieprasījums pēc pabalsta garantētā minimālā ienākumu (turpmāk - GMI) līmeņa nodrošināšanai. Lai gan mājoklis Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ir noteikts kā pamatvajadzība, dzīvokļa pabalsts nav obligāti izmaksājamo pabalstu sarakstā.

            Cits iemesls tik atšķirīgai situācijai dažādās pašvaldībās ir tas, ka pašvaldībām tiesību aktos dotas tiesības noteikt atšķirīgu ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, pie kura personai tiek sniegta palīdzība dzīvokļa pabalsta veidā. Pašvaldībās tiek piemērots likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” un likumā „Par dzīvojamo telpu īri” noteiktais attiecībā uz maznodrošinātas personas statusu -  maznodrošinātas personas ienākumu un materiālā stāvokļa līmenis nedrīkst būt zemāks par trūcīgas personas ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kādu, pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, noteicis Ministru kabinets (2008.gadā – LVL 80,-), bet pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt augstāku līmeni. Turklāt pašvaldībās dzīvokļa pabalsta piešķiršanas nosacījumiem tiek piemērota Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma un Ministru kabineta noteikumu normas un tiek vērtēts, vai palīdzību pieprasījusī persona ir nonākusi krīzes situācijā un vai tai ir palīdzētspējīgi apgādnieki.

           Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 6.uzdevumā paredzēts izstrādāt un īstenot pasākumus, lai mazinātu energotarifu kāpuma 2008. un 2009.gadā negatīvo iespaidu sabiedrībā.

          Savukārt Latvijas Nacionālās attīstības plāna 2007.-2013.gadam  (Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumi Nr.564) 6.3.1.pasākuma Daudzveidīgs mājokļu piedāvājums  trešajā uzdevumā paredzēts „efektīvi realizēt visaptverošas palīdzības sistēmas izveidi mājokļa sektorā, sadalot pienākumus un atbildību starp valsti, pašvaldību un indivīdu”.

 

3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

       Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (turpmāk – likumprojekts) paredz no 2008.gada 1.oktobra kā otru obligāto pašvaldības sociālās palīdzības pabalstu (līdzās GMI pabalstam) noteikt dzīvokļa pabalstu.

     Pieņemot likumprojektu, Anotācijas I sadaļas 2.punktā minētās problēmas tiks daļēji atrisinātas: pašvaldībām saistošajos noteikumos noteikti būs jādefinē dzīvokļa pabalsts, tomēr saņemšanas nosacījumi dažādās pašvaldībās saglabāsies atšķirīgi.   

4. Cita informācija

 Nav attiecināms

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Likumprojekta pieņemšana veicinās personu tiesību ievērošanu un uzlabos iespējas saņemt nepieciešamo palīdzību.

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Nav attiecināms

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

Nav attiecināms

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms

5. Sociālā ietekme: 

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 

         Ar likumprojekta pieņemšanu tiks paplašinātas un pilnveidotas iespējas zemu ienākumu ģimenēm (personām) saņemt sociālās palīdzības pabalstus galveno pamatvajadzību nodrošināšanai Likumprojekts paredz dzīvokļa pabalstu kā otru obligāto no pašvaldību budžeta izmaksājamo sociālās palīdzības pabalstu.

           Ņemot vērā, ka trūkst visaptverošu datu par to, cik personām ģimenēm (personām) varētu būt nepieciešams izmaksāt dzīvokļa pabalstu, bet, pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldē pieejamo informāciju par mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašnovērtējumu (2007.gadā 3,5% mājsaimniecību vērtē, ka ir nabadzīgas) un personu skaitu, kurām konstatēta atbilstība trūcīgas personas statusam (2007.gadā – 103 022 personas jeb 4,54% no iedzīvotāju kopskaita), tādi ik gadus varētu būt no 80 tūkstošiem līdz 110,0 tūkstošiem personu.

          Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2007.gadā Latvijā bija 899,4 tūkstoši mājsaimniecību, kuru vidējais lielums bija 2,5 personas. Tātad dzīvokļa pabalstus varētu saņemt apmēram 32 tūkstoši līdz 44 tūkstoši ģimeņu.

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Nav attiecināms

7. Cita ietekme

Nav attiecināms

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

2008

Turpmākie trīs gadi

2009

2010

2011

1

2

3

4

5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

 0

0

 0

 0

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

 0

  0

 0

 0

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

 0

 0

 0

 0

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 

 

Atbilstoši Sociālo pakalpojumu pārvaldes datiem 103 022 personām jeb 4,54% no iedzīvotāju kopskaita 2007.gadā konstatēta atbilstība trūcīgas personas statusam. Vidējais dzīvokļa pabalsta apmērs vienai personai 2007.gadā – LVL 65,26. Vidējais trūcīgas personas pabalsta saņemšanas ilgums2007.gadā 4,45 mēneši. Vidējais dzīvokļa pabalsta apmērs 2007.gadā vienai personai - LVL 24,20 mēnesī = 65,26 * 4,45 / 12 .

Atbilstoši FM prognozēm 2008.gada vidējā inflācija tiek prognozēta aptuveni 16% līmenī.

Dzīvokļa pabalsta apmēra pieaugums 2008.gada beigās un 2009.gadā – vidēji līdz LVL 28,07 personai mēnesī (24,20 * 16% / 100 = 3,87 ; 24,20 + 3,87 = 28,07).

Finansiālā ietekme uz pašvaldību budžetu 2008.gadā:

-         pieņemot, ka pabalsts 2008.gadā tiks izmaksāts par vienu mēnesi -

      103 022 trūcīgas personas * LVL 28,07 = LVL 2 891 828 mēnesī nepieciešamie līdzekļi;

-         2007.gadā pašvaldības dzīvokļa pabalstiem mēnesī izlietoja –

      LVL 2 030 205 = LVL 5 474 711 (gadā)* 4,45 / 12

-         dzīvokļa pabalstiem papildu nepieciešamo līdzekļu aprēķins –

            LVL 2 891 828 (mēnesī nepieciešamie) – LVL 2 030 205 (2007.gada mēnesī izlietotie) =  LVL 861 623

 

Finansiālā ietekme uz pašvaldību budžetu 2009.gadā:

-         pieņemot, ka pabalsts 2009.gadā tiks izmaksāts par četriem mēnešiem -

       LVL 2 891 828 * 4 mēn. = LVL 11 567 312;

-         2007.gadā pašvaldību dzīvokļa pabalstiem izlietoto līdzekļu nosacītais „atlikums”  –

      LVL 5 474 711 – LVL 2 030 205 = LVL 3 444 506

-         papildu dzīvokļa pabalstiem nepieciešamo līdzekļu aprēķins –

      LVL 11 567 312 (nepieciešamie līdzekļi) - LVL 3 444 506 (nosacītais „atlikums” no izlietotajiem līdzekļiem) = LVL 8 122 806.

 

2007.gadā pašvaldības 8% (1 713,2 tūkst. LVL) no kopējiem izdevumiem sociālajai palīdzībai ielietoja garantētā  minimālā ienākumu (GMI) pabalsta nodrošināšanai; 25% (5 474,7 tūkst. LVL) - dzīvokļa pabalstiem; 17% (3 830,3 tūkst. LVL) -  pabalstiem medicīnas pakalpojumu apmaksai; 4% (972,2 tūkst. LVL) – bāreņiem, audžuģimenēm. Taču pārējiem sociālajiem pabalstiem citiem mērķiem 2007.gadā pašvaldības kopā izlietoja LVL 10 263 054 jeb 46,12% no kopējiem sociālajai palīdzībai izlietotajiem līdzekļiem. Taču jāņem vērā, ka situācija atsevišķās pašvaldībās ir atšķirīga, īpaši Latgales plānošanas reģionā, kur pārējiem pabalstiem ielietoto līdzekļu īpatsvars ir 40,77%. Turklāt pašvaldības no šiem līdzekļiem ne tikai izmaksājušas

pabalstus valsts svētkos, jubilejās  katrā gadījumā atšķirīgām sociālajām grupām, kā arī pabalstus, kas dublē valsts sociālos pabalstus, piemēram, piedzimšanas, u.c. pabalstus (5 048,1 tūkst. lati ), bet piešķīrušas brīvpusdienas bērniem vai pieaugušajiem, nevērtējot ienākumus vai nosakot augstāku ienākumu līmeni par GMI līmeni (2 473,7 tūkst. lati ), kā arī izmaksājot apbedīšanas pabalstus, pabalstus transporta izdevumu kompensācijai invalīdiem, piešķirot pabalstus skolas grāmatu iegādei u.c. mērķiem.

6. Cita informācija 

Jautājums par papildus valsts budžeta finansējuma piešķiršanu likumprojektā paredzēto pasākumu īstenošana. 2009.gadā un turpmākajos gados ir skatāms Ministru kabinetā vienlaicīgi ar visu ministriju budžeta prioritātēm kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

 Citi normatīvie akti nav jāizdod.

2. Cita informācija

 Nav attiecināms

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

·        ANO 1948.gada 10.decembra Vispārējās cilvēka tiesības deklarācijas preambula. Tajā pirmoreiz tika noformulēts princips “cilvēka cienīgā dzīve” (human dignity);

·        1961.gada 18.oktobra Eiropas Sociālā harta, kuru Latvija ir parakstījusi 1997.gada 29.maijā (spēkā no 2001.gada 18.decembra). No Latvijas ratificētajiem 10 pantiem uz šo noteikumu projektu attiecināmi: 13.pants. Tiesības uz sociālo un medicīnisko palīdzību un 16.pants. Ģimenes tiesības uz sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību

·        ANO 1966.gada Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 9.pants, 10.panta 1.punkts un 11.panta 1.punkts.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Nav attiecināms

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

 Nav attiecināms

 

2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabul as 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms

6. Cita informācija

Nav attiecināms

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas notikušas ar Latvijas Pašvaldību savienību- priekšsēdētāja A.Jaunsleiņa personā.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 atbalsta

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Sabiedrības informēšanas pasākumi pagaidām veikti pastarpināti, informējot TV radījumā „100.pants” par sociālās aizsardzības pasākumiem ģimenēm un personām ar zemiem ienākumiem. Sabiedrības informēšanas pasākumi tiks veikti vienlaikus ar katras pašvaldības saistošo noteikumu pieņemšanu likumā noteiktajā kārtība.

 

4. Konsultācijas ar ekspertiem

Konsultācijas notikušas ar Ministru prezidentu Ivaru Godmani ar Labklājības ministrijas speciālistiem.

5. Cita informācija

Nav attiecināms.

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta īstenošanai jaunas institūcijas netiks veidotas. Likumprojektā ietverto tiesību normu realizāciju uzraudzīs un kontrolēs Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu pārvalde, kuras esošās funkcijas netiks mainītas vai paplašinātas.

Likumprojektā ietverto normu īstenošana plānota ar  2008.gada 1.oktobri.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Sabiedrība tiks informēta ar likuma publikāciju Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informācijas sistēmas (NAIS) un bezmaksas datu bāzes www.likumi.lv starpniecību, ar publikācijām citos sabiedrības saziņas līdzekļos, kā arī ievietota Labklājības ministrijas mājas lapā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Tiesiskajām attiecībām, kas izriet no likumprojekta, ir piemērojams vispārējais administratīvais process. Lēmumu par sociālo pakalpojumu vai sociālās palīdzības sniegšanu indivīds var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 171.pantam:

(1) Tiešās pārvaldes iestādes kā sociālo pakalpojumu sniedzējas izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību apstrīd Sociālo pakalpojumu pārvaldē, bet tās lēmumu pārsūdz tiesā, ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi.

(2) Citu personu kā sociālo pakalpojumu sniedzēju izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību apstrīd un pārsūdz Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Sociālo pakalpojumu pārvaldes darbinieku izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību apstrīd Sociālo pakalpojumu pārvaldes direktoram, bet viņa lēmumu pārsūdz tiesā.

4. Cita informācija

 Nav attiecināms