Rīgā

LATVIJAS  REPUBLIKAS  MINISTRU  KABINETS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

30.07.2008.                   Nr.90/TA-1258

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Satversmes tiesas likumā". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Mertena 67036901, sanita.mertena@tm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 5 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 14 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 28.jūlija sēdes protokola Nr.53  3.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

 

 

 

Ministru prezidents                   I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

Grozījumi Satversmes tiesas likumā

 

Izdarīt Satversmes tiesas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 14.nr.; 1997, 20.nr.; 2001, 2.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 4.nr.; 2007, 22.nr.; 2008, 8.nr.) šādus grozījumus:

 

1.  4.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Par Satversmes tiesas tiesnesi var apstiprināt personu:

1) kura ir Latvijas Republikas pilsonis;

2) kurai ir nevainojama reputācija;

3) kura dienā, kad Saeimas Prezidijam ir iesniegts priekšlikums par Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšanu, ir sasniegusi 40 gadu vecumu;

4) kura ir ieguvusi otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību (vai bakalaura grādu tiesību zinātnē) un maģistra grādu tiesību zinātnē;

5) kurai ir vismaz desmit gadu ilgs darba stāžs juridiskajā specialitātē vai zinātniski pedagoģiskajā darbā tieslietu specialitātē zinātniskajā institūcijā vai augstākās izglītības iestādē. Darba stāžā ieskaita laiku, kas nostrādāts pēc otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diploma vai bakalaura grāda tiesību zinātnē iegūšanas.";

 

papildināt ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(21) Par Satversmes tiesas tiesnesi nedrīkst apstiprināt personu, kura nevar būt par tiesneša amata kandidātu saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 55.pantu."

 

2.  7.pantā:

papildināt pirmo daļu aiz vārdiem "amata pienākumus" ar vārdiem "izņemot šā likuma 11.panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētos gadījumus";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Viena un tā pati persona Satversmes tiesas tiesneša amatu var ieņemt vienu reizi."

 

3. Papildināt 11.pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(21) Ne vēlāk kā mēnesi pirms Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru izbeigšanās šā likuma 4.panta pirmajā daļā minētā institūcija iesniedz Saeimas Prezidijam priekšlikumu par jauna Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšanu."

 

4. Aizstāt 20.panta devītās daļas 3.punktā vārdus "vienu mēnesi" ar vārdiem "diviem mēnešiem".

 

5. Aizstāt 22.panta septītās daļas pirmajā teikumā vārdu "triju" ar vārdu "piecu".

 

6. Izteikt 32.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām."

 

7. Izteikt 33.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Satversmes tiesas spriedumu ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī atbilstoši Satversmes tiesas reglamentam nosūta vai izsniedz lietas dalībniekiem. Ja lietai tiek pievienotas tiesneša atsevišķās domas, tās publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc Satversmes tiesas sprieduma pieņemšanas."

 

8. Izteikt 38. un 39.pantu šādā redakcijā:

 

"38.pants. Satversmes tiesas tiesnešu atalgojums

Satversmes tiesas tiesnesis saņem mēneša amatalgu. To aprēķina, Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo iepriekšējā gada vidējai mēneša bruto darba samaksai (kas noapaļota latos) piemērojot šādu koeficientu:

1) Satversmes tiesas tiesnesim – 9,8;

2) Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam – 10,8;

3) Satversmes tiesas priekšsēdētājam – 12,2.

 

39.pants. Satversmes tiesas tiesnešu atvaļinājums

(1) Satversmes tiesas tiesnešiem piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas nav īsāks par piecām kalendāra nedēļām.

(2) Satversmes tiesas tiesnesim piešķir ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu – trīs kalendāra dienas par katriem pieciem jebkurā tiesā tiesneša amatā nostrādātiem gadiem, bet kopumā ne vairāk kā divas kalendāra nedēļas.

(3) Ja Satversmes tiesas tiesnesim ir nepieciešams un darba apstākļi to atļauj, Satversmes tiesas tiesnesim piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas."

9. Papildināt V nodaļu ar 39.1, 39.2 un 39.3 pantu šādā redakcijā:

 

"39.1 pants. Satversmes tiesas tiesneša prēmēšana un piemaksas noteikšana

(1) Satversmes tiesas tiesnesi atbilstoši darba ieguldījumam var prēmēt, izmantojot šim nolūkam finanšu līdzekļus līdz 15 procentiem  no plānotā darba samaksas fonda, kā arī darba samaksas fonda ietaupītos līdzekļus.

(2) Satversmes tiesas tiesnesim par prombūtnē esoša Satversmes tiesas tiesneša vai vakanta amata pienākumu pildīšanu papildus tiešajiem darba pienākumiem nosaka piemaksu līdz 20 procentiem no viņam noteiktās mēneša amatalgas, izmantojot darba samaksas fonda ietaupītos līdzekļus. Kopējais noteiktās piemaksas apmērs nedrīkst pārsniegt prombūtnē esošā Satversmes tiesas tiesneša vai vakantā amata mēneša amatalgu.

(3) Ja prombūtnē esoša Satversmes tiesas tieneša vai vakantā amata pienākumus pilda vairāki Satversmes tiesas tiesneši, piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt prombūtnē esošā Satversmes tiesas tiesneša vai vakantā amata mēneša amatalgu.

 

39.2 pants. Citas Satversmes tiesas tiesneša sociālās garantijas

(1) Satversmes tiesas tiesnesim, piešķirot ikgadējo atvaļinājumu, izmaksā vienreizēju pabalstu mēneša amatalgas apmērā.

(2) Satversmes tiesas tiesnesim, kas cietis smagā nelaimes gadījumā, izmaksā vienreizēju pabalstu mēneša amatalgas apmērā. Pabalstu nepiešķir, ja nelaimes gadījums noticis tiesneša nepiedienīgas vai necienīgas uzvedības dēļ, kas diskreditē tiesu varu.

(3) Satversmes tiesas tiesnesim izmaksā pabalstu mēneša amatalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi. Satversmes tiesas tiesnesis pabalstu nesaņem, ja minētā pabalsta saņemšanai ir pieteicies vai to saņēmis valsts institūcijā nodarbināts Satversmes tiesas tiesneša ģimenes loceklis, kuram saskaņā ar ārēju normatīvo aktu ir tiesības saņemt pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

(4) Satversmes tiesas tiesnesim bērna piedzimšanas gadījumā izmaksā pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki strādā valsts institūcijās, kuru darbību regulējošos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības uz bērna piedzimšanas pabalstu, tiesības uz pabalstu ir tikai vienam no viņiem.

(5) Valsts obligāti apdrošina Satversmes tiesas tiesneša dzīvību un veselību līdz 15 mēneša amatalgu apmēram.

(6) Satversmes tiesas tiesnesis pēc pilnvaru termiņa izbeigšanās vai pēc atbrīvošanas no amata veselības stāvokļa dēļ atbilstoši šā likuma 10.panta pirmajai daļai saņem vienreizēju pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā.

(7) Satversmes tiesas tiesnesim kompensējami:

1) dzīvojamās telpas īres vai viesnīcas izdevumi, ja Satversmes tiesas tiesnesis nedzīvo Rīgā un viņam Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru īstenošanai nepieciešams īrēt dzīvojamo telpu vai viesnīcu Rīgā. Dzīvojamās telpas īres vai viesnīcas izdevumus kompensē atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, bet ne vairāk kā Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba algas apmēram (kas noapaļots pilnos latos), piemērojot koeficientu 1,26;

2) transporta izdevumi atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, piemērojot šādus koeficientus:

a) Satversmes tiesas tiesnesim, kas dzīvo Rīgā vai līdz 60 km attālumā no Rīgas, – 0,43,

b) Satversmes tiesas tiesnesim, kas dzīvo no 60 līdz 150 km attālumā no Rīgas, – 0,67,

c) Satversmes tiesas tiesnesim, kas dzīvo vairāk nekā 150 km attālumā no Rīgas, – 0,9.

(8) Par faktiskajiem izdevumiem šā panta septītās daļas 2.punkta izpratnē uzskatāmi starppilsētu sabiedriskā transporta izdevumi un izdevumi par Satversmes tiesas tiesneša īpašumā vai valdījumā esoša transportlīdzekļa izmantošanu.

(9) Transporta izdevumi netiek kompensēti Satversmes tiesas tiesnešiem, kuriem dienesta vajadzībām lietošanā piešķirta automašīna.

(10) Šā panta septītajā daļā minētās kompensācijas ar nodokļiem neapliek. Šā panta septītās daļas 2.punktā noteiktos transporta izdevumus kompensē pēc faktisko izdevumu apliecinošo dokumentu iesniegšanas.

 

39.3 pants. Izdienas pensijas

Satversmes tiesas tiesnesim un personai, kura pildījusi Satversmes tiesas tiesneša amatu, ir tiesības uz izdienas pensiju saskaņā ar Tiesnešu izdienas pensiju likumu."

 

10. Izteikt VI nodaļu šādā redakcijā:

 

"VI nodaļa

Satversmes tiesas Administrācija, amatpersonas un darbinieki

 

40.pants. Satversmes tiesas Administrācija

(1) Satversmes tiesas Administrācija ir Satversmes tiesas struktūrvienība, kas organizē un nodrošina tiesas administratīvo darbu.

(2) Satversmes tiesas Administrācijas vadītāju pieņem darbā un atbrīvo no darba Satversmes tiesas priekšsēdētājs.

(3) Satversmes tiesas Administrācija:

1) veic finanšu vadību;

2) gādā par materiāltehnisko nodrošinājumu;

3) kārto lietvedību;

4) organizē personālvadību un mācības;

5) nodrošina saziņu ar sabiedrību;

6) nodrošina starptautisko sadarbību.

 

41.pants. Satversmes tiesas amatpersonas un darbinieki

(1) Satversmes tiesas amatpersonu un darbinieku amatu sarakstu un atalgojumu budžeta ietvaros nosaka Satversmes tiesas priekšsēdētājs.

(2) Satversmes tiesas amatpersonu un darbinieku darba attiecības regulē Darba likums, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(3) Satversmes tiesas tiesneša padomnieku un palīgu pieņem darbā uz Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru laiku.

(4) Uz Satversmes tiesas amatpersonām un darbiniekiem attiecas visas tās kompensācijas un sociālās garantijas, kas citos normatīvajos aktos noteiktas valsts civildienesta ierēdņiem."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta „Grozījumi Satversmes tiesas likumā”

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

  Nav attiecināms

 2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 Konstitucionālā tiesa ir īpaša institūcija, kas pastāv kā barjera, lai nodrošinātu konstitucionalitātes principa aizsardzību un tiesību virsvadību visos varas atzaros. Konstitucionālās tiesas tiesības kontrolēt normatīvo aktu konstitucionalitāti ir augstākais tiesiskais instruments, kāds sastopams tiesiskā un politiskā sistēmā (J.Pleps, E.Pastars, I.Pakalne Konstitucionālās tiesības - Latvijas Vēstnesis, 2004. 584.lpp). Tādējādi ir pamatoti noteikt papildu prasības attiecībā uz nepieciešamo izglītību, pieredzi un reputāciju Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātiem, savukārt viens no tiesneša neatkarības garantiem ir pēc iespējas pilnīgs sociālo garantiju „grozs”. Saskaņā ar Satversmes tiesa likuma 4.panta otro daļu par Satversmes tiesas tiesnesi var apstiprināt Latvijas pilsoni, kam ir augstākā juridiskā izglītība un vismaz desmit gadus ilgs darba stāžs juridiskajā specialitātē vai zinātniski pedagoģiskajā darbā tieslietu specialitātē zinātniskajā vai augstākajā mācību iestādē. Augstskolās šobrīd iespējams iegūt akadēmisko izglītību un bakalaura, maģistra un doktora zinātnisko grādu un ceturtā un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, un bakalaura un maģistra grādu. Koledža ir izglītības iestāde, kura īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas izglītības) programmas un dod iespēju iegūt ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni. Katrā no gadījumiem atšķiras izglītības programmas īstenošanas ilgums gados. Ņemot vērā konstitucionālās tiesas kompetenci, nepieciešams noteikt paaugstinātas, kā arī šodienas realitātei atbilstošas prasības iegūtajai izglītībai. Tāpat nepieciešams noteikt, no kura laika skaitāma Satversmes tiesas tiesneša amatam nepieciešamā darba pieredze. Nav pieļaujams, ka nepieciešamajā darba stāžā tiek ieskaitīts darbs, kura izpildei nav nepieciešama izglītība, kas sniedz iespēju strādāt patstāvīgi.

Satversmes tiesas likumā noteiktās prasības Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātam nesatur vecuma ierobežojumus. Izvērtējot ārvalstu praksi, nākas secināt, ka viens no kritērijiem konstitucionālās tiesas tiesneša amata kandidātiem ir noteikta vecuma sasniegšana – 40, 45 gadi (Ungārija, Slovēnija).  

 Satversmes tiesa likuma 7.panta trešā daļa noteic, ka viena un tā pati persona nevar ieņemt Satversmes tiesas tiesneša amatu ilgāk par desmit gadiem pēc kārtas, taču nenoteic, cik reizes persona var tikt apstiprināta Satversmes tiesas tiesneša amatā. Latvijā ir viens no Eiropā garākajiem konstitucionālās tiesas tiesneša pilnvaru termiņiem. Kā liecina ārvalstu prakse,

 

 šādos gadījumos netiek pieļauta iespēja izvirzīt personu atkārtotai apstiprināšanai. Turklāt konstitucionālajā tiesā atšķirībā no vispārējās jurisdikcijas tiesām, vispār netiek pieļauta apstiprināšana uz mūžu ar mērķi nepieļaut parlamentāras demokrātijas valsts pārvēršanu par konstitucionālo tiesnešu varu (J.Pleps, E.Pastars, I.Pakalne Konstitucionālās tiesības - Latvijas Vēstnesis, 2004. 599.lpp).  

Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 60. panta pirmo daļu rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi pēc tieslietu ministra priekšlikuma ieceļ amatā Saeima uz trim gadiem. Savukārt minētā panta otrā daļa paredz, ka pēc trim amatā nostrādātiem gadiem rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma, pamatojoties uz tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma vai ieceļ amatā atkārtoti uz laiku līdz diviem gadiem. Pēc atkārtotā pilnvaru termiņa izbeigšanās rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.. Neatkarīgi no tā, vai tiesnesis amatā iecelts uz laiku vai apstiprināts amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, viņš var tikt apstiprināts Satversmes tiesas tiesneša amatā. Satversmes tiesas likuma 7.panta ceturtā daļa noteic, ka, ja  par Satversmes tiesas tiesnesi apstiprināta persona, kas saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" apstiprināta par tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, tai pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru izbeigšanās ir tiesības atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā, ja tā nav sasniegusi tiesneša amata pildīšanai noteikto maksimālo vecumu. Saskaņā ar Satversmes tiesas 18.10.2007. sprieduma lietā „Par Satversmes tiesas likuma 7.panta ceturtās daļas vārdu "bez pilnvaru termiņa ierobežojuma" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 83.pantam, 91.pantam un 101.panta pirmajai daļai” secinājumu daļā norādīto „Satversmes tiesas likuma 7. panta ceturtās daļas kontekstā vienādos un salīdzināmos apstākļos atrodas visi Satversmes tiesas tiesneši, kuri beiguši pildīt attiecīgos amata pienākumus un iepriekš bijuši vispārējās jurisdikcijas tiesu vai administratīvo tiesu tiesneši. Par Satversmes tiesas tiesnesi persona var būt ne ilgāk kā desmit gadus pēc kārtas. Tāpēc tas, vai persona piekritīs kļūt par Satversmes tiesas tiesneša kandidātu, noteikti būs atkarīgs arī no tā, kādas garantijas šai personai būs pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru izbeigšanās. Persona, kas izvēlējusies kļūt par tiesnesi, parasti rēķinās ar stabilitāti un prognozējamu karjeras attīstību, ko piedāvā šis amats. Tātad tiesības pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņa beigām atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā ir būtiska garantija tam, lai vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesnesis piekristu kandidēt uz Satversmes tiesas tiesneša amatu. Nav pamata uzskatīt, ka Satversmes tiesas tiesnesis pēc pilnvaru termiņa beigām ir zaudējis savu profesionālo kvalifikāciju un ka viņam nevar piešķirt tiesības turpināt valsts dienestu tiesneša amatā, nenosakot īpašu kārtību, kādā iespējams atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā. Desmit gadus ilgā pilnvaru termiņa laikā Satversmes tiesā, kura arī ir uzskatāma par tiesu varas institūciju, kas spriež tiesu, (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 20. decembra sprieduma lietā Nr. 2006-12-01 9.2. punktu) tiesneši turpina pildīt savus pienākumus un neapšaubāmi paaugstina savu profesionālo kvalifikāciju.”.

Satversmes tiesa likuma 11.pants noteic kārtību, kādā apstiprināms jauns Satversmes tiesas tiesnesis, ja ir izbeigušās iepriekšējā tiesneša pilnvaras un nosaka termiņu, kādā Satversmes tiesa informē institūciju, pēc kuras priekšlikuma bija apstiprināms tiesnesis, taču nenorāda, kādā termiņā šī institūcija iesniedz Saeimai priekšlikumu jauna Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšanai, tādējādi radot situāciju, ka Satversmes tiesa ilgstoši strādā nepilnā sastāvā. Būtiski arī, lai amata kandidāta savlaicīga izvirzīšana ļautu sabiedrībai izteikt viedokli par izvirzīto kandidātu. Pašreiz spēkā esošais regulējums daudzos gadījumos neļauj izvirzīto kandidātu atzīt par neatbilstošu pat svarīgu iemeslu dēļ.

Satversmes tiesas likuma 20.panta devītās daļas 3. punkts noteic, ka Satversmes tiesas tiesneša noteiktajā laikā institūcija vai amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto tiesību aktu, iesniedz savu atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisku pamatojumu. Esošā prakse liecina, ka parasti atbildes raksts jāsagatavo un jāiesniedz mēneša laikā, taču gadījumos, ja atbildes raksta iesniedzējs ir Ministru kabinets, termiņš ir par īsu, lai atbildīgā ministrija to sagatavotu, saskaņotu ar Tieslietu ministriju un atbildes raksta projekts tiktu izskatīts Ministru kabineta sēdē. Lietas sagatavošanas ilgums šobrīd noteikts trīs mēneši. Pagarinot atbildes raksta sagatavošanas termiņu, nepieciešams pagarināt arī lietas sagatavošanas laiku, lai nodrošinātu iespēju pieprasīt, sagatavot un iesniegt Satversmes tiesā papildu paskaidrojumus.

Satversmes tiesas likuma 32.panta otrajā daļā nepietiekami precīzi ir norādīts, kam ir saistošs Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā tiesību normas interpretācija. Satversmes tiesā tiek iesniegti jauni pieteikumi par līdzīgiem jautājumiem, kaut gan, piemēram, vienas pašvaldības saistošie noteikumi, kas izdoti saskaņa ar spēkā esošu, bet nepareizi interpretētu Aizsargjoslu likuma normu, ir jau atzīti par spēku zaudējušiem.

Satversmes tiesas likuma 33.panta pirmā daļa noteic, ka Satversmes tiesas spriedumu ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un izdevumā "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs". Šobrīd nav iespējams nodrošināt tiesību normas izpildi publikācijām izdevumā "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs", jo tas iznāk periodiski, bet retāk kā reizi piecās dienās. Savukārt Satversmes tiesas tiesnešu atsevišķās domas tiek publicētas ar mērķi veicināt zinātnisko diskusiju un dot ieguldījumu tiesību doktrīnas attīstībā, tādēļ to publicēšana reizi gadā Satversmes tiesas spriedumu krājumā nav uzskatāma par efektīvu.

Satversmes tiesas likuma 38.panta noteic Satversmes tiesas tiesnešu atalgojuma apmēru, proti, Satversmes tiesas tiesneša mēneša amatalga ir par 15 procentiem lielāka nekā Augstākās tiesas tiesneša mēneša amatalga ar piemaksu par 1. kvalifikācijas klasi. Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieka mēneša amatalga ir par 10 procentiem lielāka nekā Satversmes tiesas tiesneša mēneša amatalga. Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 25 procentiem lielāka nekā Satversmes tiesas tiesneša mēneša amatalga.

Pieņemot Satversmes tiesas likumu, likumdevējs ir noteicis, ka Satversmes tiesa tiesneša mēneša amata algas apmērs ir lielāks kā Augstākās tiesas tiesneša mēneša amatalga. Nosakot mēnešalgas apmēru konstitucionālās tiesas tiesnešiem, Eiropas valstīs dominē princips, ka konstitucionālo tiesu tiesnešu amatalga ir lielāka nekā augstāko tiesu tiesnešiem. Šāda prakse pamatojama vispirms ar konstitucionālo tiesu īpašo vietu valsts institūciju sistēmā:

1.      Konstitucionālā tiesa ir tā, kas seko, lai varas atzaru īstenotā valsts kompetence atbilstu konstitūcijai;

2.      Lai varu kompetences pārklāšanās nerunātu pretim konstitūcijā nostiprinātajam varas dalīšanas principam;

3.      Konstitucionālo tiesu spriedumi ir efektīvāks līdzeklis tiesību sistēmas sakārtošanai, jo attiecībā uz vienu un to pašu normu aiztaupa analogu darbu citām tiesām, savukārt tiesu nolēmumi kontinentālajā tiesību lokā ir individuāli un attiecas tikai uz konkrētam personām.

Satversmes tiesas likuma pieņemšanas procesā plenārsēdē izteikta doma, ka Satversmes tiesa, „kura būs tiesīga atcelt valsts augstākās institūcijas aktus … faktiski stāvēs pāri parlamentam” (Saeimas 1996.gada 11.aprīļa stenogramma). Savukārt, salīdzinot Satversmes tiesas priekšsēdētāja un Augstākās tiesas priekšsēdētāja mēneša amatalgu, atšķirība pamatojama ar to, ka Satversmes tiesas priekšsēdētājs ir arī tiesnesis un Satversmes tiesas likuma 25.pants skaidri noteic, ka Satversmes tiesa pilnā sastāvā izskata lietas par:

1) likumu atbilstību Satversmei;

2) citu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam;

3) Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi;

4) Ministru kabineta normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;

5) Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā) atbilstību Satversmei.

(2) Lietas, kuras nav minētas šā panta pirmajā daļā, tiek izskatītas triju tiesnešu sastāvā, ja Satversmes tiesa nav lēmusi citādi.

(3) Ja Satversmes tiesa lietu izskata pilnā sastāvā, tajā ir visi Satversmes tiesas tiesneši, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē piedalīties tiesas sēdē. Tiesas sastāvā šajā gadījumā nedrīkst būt mazāk par pieciem Satversmes tiesas tiesnešiem. Sēdi vada Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

(4) Ja Satversmes tiesa lietu izskata triju tiesnešu sastāvā, šos tiesnešus nosaka Satversmes tiesas priekšsēdētājs Satversmes tiesas reglamentā noteiktajā kārtībā. Ja tiesas sastāvā nav ne Satversmes tiesas priekšsēdētāja, ne viņa vietnieka, tiesas sēdes priekšsēdētāju šie tiesneši ievēlē no sava vidus rīcības sēdē.

Tai pat laikā likuma „Par tiesu varu” 50.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka Augstākās   tiesas  darbu  vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs(organizatorisko un saimniecisko), kuru no iecelto  tiesnešu  vidus  pēc Augstākās tiesas plēnuma ierosinājuma apstiprina Saeima uz septiņiem gadiem. Augstākās tiesas priekšsēdētājs vada Augstākās tiesas plēnuma sēdes, Tiesu palātas un Senāta departamenta tiesnešu kopsapulces sēdes, un viņam ir tiesības vadīt Senāta sēdes. Likums neuzliek par pienākumu Augstākās tiesas priekšsēdētājam piedalīties lietu izskatīšanā.

Jāņem arī vērā, ka Satversmes tiesas tiesneša amats ir amats uz noteiktu laiku – 10 gadiem, tādēļ papildus iespējai ieņemt iespējamo augstāko amatu tiesu sistēmā, papildus jānodrošina „pievilcīgāka” sociālo garantiju paketi, t.sk., mēneša amata algu, lai arī Augstākās tiesas tiesneši būtu ieinteresēti pārtraukt karjeru.

Šobrīd spēkā esošie Latvijas normatīvie akti neparedz būtiskas atšķirības attiecībā uz prasībām Satversmes tiesas un Augstākās tiesas tiesnešiem. Proti, par Satversmes tiesas tiesnesi var apstiprināt Latvijas pilsoni, kam ir augstākā juridiskā izglītība un vismaz desmit gadus ilgs darba stāžs juridiskajā specialitātē vai zinātniski pedagoģiskajā darbā tieslietu specialitātē zinātniskajā vai augstākajā mācību iestādē. Satversmes tiesas tiesneši, aizklāti balsojot, ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu no sava vidus uz trim gadiem ievēlē Satversmes tiesas priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Sagatavotais likumprojekts paredz paaugstinātas prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību un darba pieredzi pirms apstiprināšanas Satversmes tiesas tiesneša amatā.

Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram ir vismaz otrā kvalifikācijas klase, kurai ir ne mazāk kā 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā un kura ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu. Pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja motivēta priekšlikuma uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt arī cita persona, kurai ir vismaz 15 gadu darba stāžs juridiskajā specialitātē un kura ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu. Pēc motivēta Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma un pozitīva Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinuma uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir ne mazāk kā desmit gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā un kura ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 85.pantu Satversmes tiesas tiesnešus uz likumā noteikto laiku apstiprina Saeima, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.

Augstākās tiesas priekšsēdētāju apstiprina Saeima uz septiņiem gadiem no iecelto  tiesnešu  vidus  pēc Augstākās tiesas plēnuma ierosinājuma ar vienkāršu balsu vairākumu.

Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 119.pantu tiesneša darba samaksa ietver mēneša amatalgu, piemaksu par kvalifikācijas klasi un prēmijas.

Tiesneša mēneša amatalga ir (likuma „Par tiesu varu 119.1 pants):

(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalgu aprēķina, Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 4,5.

(2) Apgabaltiesas tiesneša mēneša amatalga ir par 20 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.

(3) Augstākās tiesas tiesneša mēneša amatalga ir par 40 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.

(4) Augstākās tiesas senatora mēneša amatalga ir par 50 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.

Augstākās tiesas priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 100 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga (likuma „Par tiesu varu” 119.2 panta sestā daļa).

Piemaksu par tiesneša kvalifikācijas klasi nosaka šādā apmērā (likuma „Par tiesu varu 120.pants):

1) par piekto kvalifikācijas klasi — 7 procenti no mēneša amatalgas,

2) par ceturto kvalifikācijas klasi — 14 procentu no mēneša amatalgas,

3) par trešo kvalifikācijas klasi — 21 procents no mēneša amatalgas,

4) par otro kvalifikācijas klasi — 28 procenti no mēneša amatalgas,

5) par pirmo kvalifikācijas klasi — 35 procenti no mēneša amatalgas.

Aprēķinu tabula par tiesnešu algām 2008.gadā (saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” pārejas noteikumu 7.punktu (Tiesnešu mēneša amatalgu, izņemot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu mēneša amatalgu, 2007. un 2008.gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2005.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, koeficientu 4,5 saglabājot nemainīgu, bet 2009.gadā — ņemot vērā strādājošo 2006.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, koeficientu 4,5 saglabājot nemainīgu)).

 

 

 

Amats

Aprēķins

Rezultāts (Ls)

 

 

 

 

Likumā "Par tiesu varu" noteiktā aprēķināšanas kārtība

 

 

 

 

AT tiesnesim

2005.g.vid.bruto Ls 246

 

 

Ls 246 x 4.5(koeficients)=Ls 1107

 

 

AT tiesneša mēneša amatalga par 40% lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga:

 

 

+40%no Ls1107=442.80+1107=Ls1549.80

 

 

piemaksa par tiesneša kvalifikācijas 1.klasi:

 

 

+35%no Ls1549.80=542.43+1549.80=Ls2092.23

2092

 

 

 

AT senatoram

2005.g.vid.bruto Ls 246

 

 

Ls 246 x 4.5(koeficients)=Ls 1107

 

 

AT senatora mēneša amatalga par 50% lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga:

 

 

+50%no Ls1107=553.50+1107=Ls1660.50

 

 

piemaksa par tiesneša kvalifikācijas 1.klasi:

 

 

+35%no Ls1660.50=581.18+1660.50=Ls2241.68

2242

 

 

 

 

Likumā "Par tiesu varu" un Satversmes tiesas likumā noteiktā aprēķināšanas kārtība

 

 

 

 

ST tiesnesim

2005.g.vid.bruto Ls 246

 

 

Ls 246 x 4.5(koeficients)=Ls 1107

 

 

AT tiesneša mēneša amatalga par 40% lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga:

 

 

+40%no Ls1107=442.80+1107=Ls1549.80

 

 

piemaksa par tiesneša kvalifikācijas 1.klasi:

 

 

+35%no Ls1549.80=542.43+1549.80=Ls2092.23

 

 

ST tiesneša mēneša amatalga ir par 15%lielāka nekā AT tiesneša mēneša amatalga ar piemaksu par 1.kvalifikācijas klasi:

 

 

+15%no Ls2092.23=313.83+2092.23=Ls2406.06

2406

 

 

 

ST priekšsēdētājam

ST priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 25% lielāka nekā ST tiesneša mēneša amatalga

25%noLs2406.06=601.52+2406.06=3007.58

 

 

3008

 

 

 

ST priekšsēdētāja vietniekam

ST priekšsēdētāja vietniekam mēneša amatalga ir par 10% lielāka nekā ST tiesneša mēneša amatalga

10%noLs2406.06=240.61+2406.06=2646.67

 

 

2647

 

 

 

 

Saskaņā ar grozījumu projektu Satversmes tiesas likumā aprēķināšana būtu šāda

 

 

 

 

ST tiesnesim

2005.g.vid.bruto Ls 246

 

 

Ls 246 x 9.8(koeficients)=Ls 2410.80

2411

 

 

 

ST priekšsēdētājam

2005.g.vid.bruto Ls 246

 

 

Ls 246 x 12.2(koeficients)=Ls 3001.20

3001

 

 

 

ST priekšsēdētāja vietniekam

2005.g.vid.bruto Ls 246

 

 

Ls 246 x 10.8(koeficients)=Ls 2656.80

2657

Kā redzams, Satversmes tiesas tiesneša mēneša amata algas noteikšanas mehānisms ir sarežģīts un nepārskatāms. Par neefektīvu atzīstams arī spēkā esošais regulējums par Satversmes tiesas tiesnešu sociālajām garantijām, kas meklējams citos normatīvajos aktos – atvaļinājuma ilgums, prēmēšana, pabalsti, dzīvības un veselības apdrošināšana.

Izvērtējot tiesnešu un valsts augstāko amatpersonu sociālo garantiju „grozu”, kā arī ārvalstu konstitucionālo tiesu tiesnešu sociālās garantijas, nākas secināt, ka Satversmes tiesas tiesnešu sociālo garantiju sistēmu nepieciešams pilnveidot, nodrošinot atbilstošas sociālās garantijas amatpersonām, kuras „personificē attiecīgās valsts tiesisko sistēmu un konstitucionālās vērtības”, t.sk., pēc pilnvaru termiņa beigām. Jāņem vērā, ka Satversmes tiesas likums noteic konkrētus lietas sagatavošanas termiņus un ilgstošas tiesneša prombūtnes laikā (amats starptautiskā tiesā vai institūcijā) vai, ja viņš citādi ir traucēts pildīt pienākumus, nav paredzēta cita tiesneša apstiprināšana amatā, neatkarīgi no ierosināto lietu skaita (tās likumā noteiktajā termiņā izskata Satversmes tiesas tiesneši samazinātā sastāvā). Mazsvarīgs nav arī apstāklis, ka Latvijas darba tirgus ir salīdzinoši neliels, bet normatīvie akti satur virkni ierobežojumu amatpersonām pēc amata pildīšanas beigām, taču Satversmes tiesas tiesnesim nav paredzēta kompensācija pēc amata atstāšanas. Šādos apstākļos savu pilnvaru termiņa pēdējā posmā amatpersona sāk meklēt nākamo darba vietu, kas savukārt saistīts ar risku, ka pieņemtie lēmumi var būt neobjektīvi un var ietekmēt tiesneša neatkarību.

Satversmes tiesas likums neparedz, ka Satversmes tiesas administratīvo darbu organizē un nodrošina īpaša šim mērķim izveidota struktūrvienība. Tādējādi, papildus esošajiem pienākumiem, Satversmes tiesas priekšsēdētāja amata pienākumos ietilpst virkne papildu pienākumu, kas atņem laiku, kas veltāms tiešajiem pienākumiem.

Satversmes tiesas citu amatpersonu un darbinieku darba attiecības regulē Darba likums, t.sk., tiesneša padomnieku un palīgu. Ņemot vērā veicamā darba specifiku, ir saprotams, ka nav iespējams izvēlēties padomniekus un palīgus konkursa kārtībā pēc noteiktiem kritērijiem un garantēt iespēju strādāt Satversmes tiesas tiesneša palīga vai padomnieka amatā neierobežotu laiku. Šāda iespēja netiek paredzēta arī citu valsts augstāko amatpersonu palīgiem un padomniekiem.

 3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

  Likumprojekts paredz atrisināt anotācijas I sadaļas 2.punktā norādītās problēmas:

1) paredz papildu prasības Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātam – nevainojama reputācija, maģistra grāds tiesību zinātnē, noteikts termiņš, no kura skaitāms darba stāžs, vecums;

2) precizē Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņu, kā arī noteic, ka viena un tā pati persona Satversmes tiesas tiesneša amatu var ieņemt tikai vienu reizi; paredz, ka gadījumā, ja Satversmes tiesas tiesneša amatā apstiprina uz noteiktu laiku ieceltu tiesnesi, pilnvaru termiņš vispārējās jurisdikcijas vai administratīvās tiesas tiesneša amatā tiek apturēts uz laiku, kamēr tiesnesis pilda Satversmes tiesas tiesneša amatu;

3) paredz termiņu, kādā iesniedzams priekšlikums par jauna Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšanu;

4) noteic, ka atbildes rakstu institūcija, kas izdevusi Satversmes tiesā apstrīdētu tiesību aktu, sniedz divu mēnešu laikā. Vienlaikus līdz pieciem mēnešiem tiek pagarināts lietas sagatavošanas termiņš;

5) noteic, ka Satversmes tiesas spriedumā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām, iestādēm, amatpersonām, tiesām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām;

6) noteic termiņu, kādā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” publicējami Satversmes tiesas spriedumi un lietai pievienotās tiesnešu atsevišķās domas;

7) noteic skaidru Satversmes tiesas tiesneša, priekšsēdētāja vietnieka un priekšsēdētāja mēnešalgas apmēra noteikšanas metodiku, nosakot piemērojamo koeficientu attiecībā pret Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto samaksu. Koeficients noteikts, ņemot vērā šobrīd Satversmes tiesas tiesnešiem noteiktās mēneša amata algas un papildu finansējums to valsts budžeta nav nepieciešams;

8) noteic Satversmes tiesas tiesneša ikgadējā un papildu atvaļinājuma garumu;

9) noteic Satversmes tiesnešu prēmēšanas kārtību, piemaksas par papildu darbu apmēru, pabalstu piešķiršanas gadījumus, paredz obligāto veselības apdrošināšanu, kā arī paredz kompensējamos izdevumus – dzīvojamās telpas vai viesnīcas izdevumi, transporta izdevumi un pabalstu pēc pilnvaru termiņa izbeigšanās;

10) paredz izveidot Satversmes tiesas struktūrvienību - Administrāciju, kas organizēs un nodrošinās tiesas administratīvo darbu;

11) noteic, ka Satversmes tiesas tiesnešu palīgus un padomniekus pieņem darbā uz tiesneša pilnvaru laiku; precizē uz Satversmes tiesas amatpersonām un darbiniekiem attiecināmo normatīvo aktu jomu sociālo garantiju jomā.

 4. Cita informācija

 

 

Likumprojekta izstrādei tika izveidota darba grupa, kuras sastāvā piedalījās pārstāvis no Satversmes tiesas, Augstākās tiesas un Saeimas Juridiskā biroja.  

Likumprojekts skatāms vienlaikus ar likumprojektu „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā”

 

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

  Nav attiecināms

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

  Nav attiecināms

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām 

  Nav attiecināms

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

  Nav attiecināms

 5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība 

  Nav attiecināms

 6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē 

  Nav attiecināms

 7. Cita ietekme

  Nav attiecināms

 

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

  

 (tūkst. latu)

 Rādītāji

 2008.gads

 Turpmākie trīs gadi

 2009.

 2010.

 2011.

 1

 2

 3

 4

 5

 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

 

0

 

 

 

0

 

 

 

0

 

 

 

0

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

 

0

50,9

50,9

50,9

 3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets&nbs p;

 

Nav attiecināms

-50,9

-50,9

-50,9

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 2009. gads

 

5.1. Izdevumi kas saistīti ar Satversmes tiesas struktūrvienības Administrācija  izveidi.

 

Atlīdzība – 33 748 Ls t.sk.

Administrācijas vadītājs -1 528Ls

1 528 Ls x 12mēn=18 336 Ls

Prēmija un naudas balvas (15% apmērā) – 18 336 Ls x 15% = = 2 750,4Ls

Atvaļinājuma pabalsts – 1 528 Ls

Citi pabalsti (3 mēnešalgu apmērā) 3x 1528 = 4 584 Ls

Darba devēja sociālais nodoklis (24,09%)  24,09% x  6 551,2

Kopā 33 749,6 Ls

 

Veselības apdrošināšana administrācijas vadītājam:

200Ls  

 

Pavisam kopā 2009. gadā un turpmāk Satversmes tiesas administrācijas izveidošanai un uzturēšanai nepieciešami 33 949,6 Ls administrācijas izveidei nav nepieciešamas vienreizējās izmaksas (darba vietas iekārtošana), jo administrācija tiks izvietota esošajās telpās esošā darba vietā.

 

5.2.Izdevumi, kas saistīti ar jauno sociālo garantiju spēkā stāšanos – Kompensējamie izdevumi. Kopā 7 Satversmes tiesas tiesneši.

 

Dzīvojamo telpu īre vai viesnīcu izdevumi (maksimāli pieļaujamās izmaksas)

302 Ls (vidējā bruto darba samaksa valstī 2006. gadā)

302 Ls x 1,26 (39.2 pants, 7.punkts 1.daļa) = 380,52 Ls x 12 mēneši = 4 566,24 Ls

4 566,24 x 2 (tiesneši kas īrē telpas Rīgā) = 9 132,46 Ls

 

Transporta izdevumi (maksimāli pieļaujamās izmaksas) Satversmes tiesas tiesnesim, kas dzīvo Rīgā vai līdz 60 km attālumā no Rīgas.

302 Ls (vidējā bruto darba samaksa valstī 2006. gadā)

302 Ls x 0,43 (39.2 pants, 7.punkts 2.a) daļa) = 129,86 Ls

129,86 Ls x 12 mēneši = 1 558,32 Ls x 5 (tiesnešu, kas dzīvo Rīgā vai līdz 60 km attālumā no Rīgas)=7 791,6 Ls

 

Kopā 2009. gadā un turpmāk sociālo garantiju nodrošināšanai  16 924,06 Ls

Pavisam 2009. gadā un turpmāk papildus nepieciešami 50 872,6 Ls

  

 

 

 

 

 6. Cita informācija 

 

  Aprēķini 2007. gadam veikti, ņemot par pamatu statistikas pārvaldes mājas lapā internetā publicētās valstī strādājošo iepriekšējā gada (2006.g.) vidējā mēneša bruto darba samaksu 302 Ls

Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu noteikumu īstenošanai 2009. gadā un turpmākajiem gadiem jāizskata vienlaikus ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Aprēķini 2010. gadam un turpmākajiem gadiem par papildus nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem ir precizējami katru gadu, jo nav zināma strādājošo iepriekšējā gada vidējā mēneša bruto darba samaksa. 

 

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

  Nav attiecināms

 2. Cita informācija

  Nav

 

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

  Nav attiecināms

 

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

  Nav attiecināms

 

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

  Nav attiecināms

 

  4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 

 Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

  Nav attiecināms

 

  

2.tabula

 

 Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

 Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

 Komentāri

 

 

  

  

 

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

  Nav attiecināms

 

 6. Cita informācija

  Nav

 

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

  Konsultācijas nav notikušas

 

 2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

  Nav attiecināms

 

 3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

  Nav attiecināms

 

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

Likumprojekta izstrādei tika izveidota darba grupa, kuras sastāvā piedalījās pārstāvis no Satversmes tiesas, Augstākās tiesas un Saeimas Juridiskā biroja.

 

 5. Cita informācija

  

 

  VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

  Jaunas institūcijas netiek veidotas

 2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

  Likumprojekts pēc pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”. Normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

 3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

  Nav attiecināms

 4. Cita informācija

  

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 Tieslietu ministrs                                                                                     G.Bērziņš

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

  

 

 

 

M. Lazdovskis

I. Nikuļceva

L. Popova

S.Mertena

 

09.06.2008. 15:31

4127

Garā 67036980

inta.gara@tm.gov.lv