LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Rīgā

18.07.2008. Nr.90/TA-1551

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā". Likumprojektu izstrādāja Aizsardzības ministrija (atbildīgā amatpersona - Zavadskis 67389375, roberts.zavadskis@mp.mil.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 2 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 12 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 8.jūlija sēdes protokola Nr.47 14.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

Ministru prezidents I.Godmanis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā

Izdarīt Nacionālo bruņoto spēku likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 24.nr.; 2001, 21.nr.; 2002, 3.nr.; 2004, 2., 8.nr.; 2005, 7., 10.nr.; 2006, 24.nr.; 2008, 3.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 3.panta otrās daļas 6.punktu.

2. Izslēgt 10.pantu.

3. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

"12.pants. Militārā policija un tās uzdevumi

(1) Militārā policija ir likumības nodrošināšanas un šajā pantā noteikto personu un objektu aizsardzības (apsardzes) vienība ar izmeklēšanas iestādes un operatīvās darbības subjekta tiesībām.

(2) Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Militārā policija:

1) Saeimas Prezidija noteiktajā kārtībā nodrošina Saeimas deputātu un Saeimas Prezidija, kā arī Saeimas institūciju (objektu) aizsardzību (apsardzi);

2) Valsts prezidenta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, jaunievēlētā Valsts prezidenta (laikā no ievēlēšanas līdz svinīgā solījuma došanai), personas, kas bijusi ievēlēta par Valsts prezidentu, Valsts prezidenta kancelejas un Valsts prezidenta rezidences aizsardzību (apsardzi);

3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi);

4) aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā:

a) nodrošina Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku komandiera uzaicināto ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi),

b) veic aizsardzības ministra noteikto Aizsardzības ministrijas objektu un amatpersonu aizsardzību (apsardzi),

c) nodrošina militāro transportlīdzekļu kustības kontroli (satiksmes uzraudzību), kolonnu pavadīšanu un militāro kravu apsargāšanu,

d) veic drošības pasākumus militāro pasākumu norises vietās,

e) veic preventīvus un neatliekamus pasākumus kārtības un likumības nodrošināšanai, pārkāpumu un noziedzīgu nodarījumu veicinošo apstākļu novēršanai Nacionālajos bruņotajos spēkos;

5) Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteiktajā kārtībā veic viņa noteikto Nacionālo bruņoto spēku objektu un amatpersonu aizsardzību (apsardzi);

6) novērš un pārtrauc noziedzīgus nodarījumus, administratīvos pārkāpumus un citus likumpārkāpumus militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās, apsargājamos objektos, apsargājamo personu uzturēšanās vietās un militāro pasākumu norises vietās, atbilstoši kompetencei noskaidro un aiztur vainīgos;

7) izmeklē noziedzīgus nodarījumus militārajā dienestā, kā arī militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās izdarītus noziedzīgus nodarījumus un noziedzīgus nodarījumus, kurus izdarījis Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvs saistībā ar savu dienesta (amata) stāvokli vai dienesta pienākumu izpildi;

8) atbilstoši kompetencei veic to personu meklēšanu, piespiedu atvešanu vai aizturēšanu, kuras izvairās no izmeklēšanas (piedalīšanās procesuālajās darbībās), tiesas vai sprieduma izpildes vai ir bezvēsts prombūtnē;

9) nodrošina par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aizturēto personu pavadapsardzību (konvojēšanu) un apsardzi, ja noziedzīgā nodarījuma pirmstiesas izmeklēšana ir Militārās policijas kompetencē un aizturētā persona izvesta no īslaicīgās aizturēšanas vietas, lai veiktu kriminālprocesuālās darbības;

10) saskaņā ar starptautisko līgumu noteikumiem veic klasificēto materiālu apmaiņu starp Latvijas valsts iestādēm un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) vai Eiropas Savienības dalībvalstu institūcijām;

11) sagatavo personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās."

4. Aizstāt 13.panta pirmās daļas trešajā teikumā vārdu "vietnieki" ar vārdiem "ne vairāk kā divi vietnieki".

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6. Līdz šā likuma 12.panta otrās daļas 3.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 9.augusta noteikumi Nr.587 "Kārtība, kādā Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests nodrošina Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi)", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

Aizsardzības ministra vietā –

finanšu ministrs

A.Slakteris

Likumprojekta

“Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Nacionālo bruņoto spēku likuma 3.panta otrajā daļā ir uzskaitītas Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļas, kur šobrīd ietilpst Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests un Militārā policija.

Šo Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļu uzdevumus šobrīd nosaka Nacionālo bruņoto spēku likuma 10.pants, kas nosaka Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta uzdevumus, un 12.pants, kas nosaka Militārās policijas uzdevumus.

Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku likuma 10.pantam, veic šauri specializētu darbību, nodrošinot Saeimas deputātu un Saeimas Prezidija, kā arī Saeimas institūciju (o bjektu) aizsardzību (apsardzi), Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, Valsts prezidenta kancelejas un Valsts prezidenta rezidences aizsardzību (apsardzi), Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi) un Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku komandiera uzaicināto ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi).

Militārā policija atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku likuma 12.pantam, sniedz palīdzību militāro vienību komandieriem (priekšniekiem) militāro pasākumu drošības, kārtības un likumības nodrošināšanā, pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus veicinošu apstākļu novēršanā, saskaņā ar militārajiem reglamentiem apsargā Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteiktos objektus un amatpersonas, nodrošina militārā transporta kustības kontroli, kolonnu pavadīšanu un militāro kravu apsargāšanu, meklē un aiztur apsūdzētos vai notiesātos karavīrus, kas izvairās no izmeklēšanas vai soda izciešanas, kā arī karavīrus, kas dezertējuši vai ir patvaļīgā vai bezvēsts prombūtnē, veic militārā dienesta noziedzīgu nodarījumu un militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās izdarītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, kā arī to noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu, kurus izdarījuši karavīri, zemessargi un militārajās vienībās strādājošās civilpersonas saistībā ar savu dienesta (amata) stāvokli vai dienesta pienākumu izpildi, nodrošina to karavīru pavadapsardzību un apsardzi, kuri aizturēti kā aizdomās turētie par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai kuriem piemērots drošības līdzeklis - mājas arests vai apcietinājums.

Tādējādi no Nacionālo bruņoto spēku likuma 12.panta pašreizējās redakcijas var saprast, ka Militārā policija veic policijas funkcijas Nacionālajos bruņotajos spēkos.

2007.gada 29.augusta Aizsardzības ministrijas Personāla attīstības un izglītības padomes sēdē apstiprināta ar Aizsardzības ministra pavēli izveidotās Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta juridiskā statusa un personālsastāva dienesta gaitas plānošanas izvērtēšanas darba grupas izstrādātā alternatīva, kas paredz Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta apvienošanu ar Militāro policiju.

Minētās reorganizācijas rezultātā Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests tiks iekļauts Militārās policijas sastāvā zaudējot atsevišķas Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļas statusu, tādēļ ir nepieciešami grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likuma 3.panta otrās daļas 6.punktā.

Tā kā pēc Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta iekļaušanas Militārās policijas sastāvā arī turpmāk būs nepieciešams veikt Nacionālo bruņoto spēku likuma 10.pantā noteiktos uzdevumus, normatīvajos aktos nepieciešams noteikt kura iestāde veiks attiecīgos uzdevumus.

Lai arī turpmāk nodrošinātu efektīvu Nacionālo bruņoto spēku likuma 10.pantā noteikto uzdevumu izpildi, kā arī ņemot vērā apvienot paredzēto Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļu atbilstošo materiāltehnisko bāzi un personālsastāva sagatavotību, likumprojekts paredz, ka šos uzdevumus veiks Militārā policija.

Likuma Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu 10.panta otrā daļa paredz apsardzi personai, kas bijusi ievēlēta par Valsts prezidentu, ja par to katrā atsevišķā gadījumā būs lēmis Ministru kabinets. Ministru kabinets ir lēmis par apsardzes nodrošināšanu divām personām, kuras bijušas ievēlētas par Valsts prezidentu. To Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļu ietvaros pašreiz realizē Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests. Tāpat jāatzīmē, ka arī jaunievēlētajam Valsts prezidentam laika periodā no ievēlēšanas līdz svinīgā solījuma nodošanai arī būtu jānodrošina noteiktas pakāpes drošības apstākļi, bet neviens normatīvais akts šīs drošības garantijas neparedz.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, attiecībā uz apsardzes apjomu, nepieciešams noteikt Militārajai policijai plašākas apsardzības funkcijas nekā tās bija noteiktas Nacionālo bruņoto spēku likuma 10.pantā Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestam.

Pašreiz Nacionālo bruņoto spēku likuma 12.panta otrās daļas 2.punktā noteikts, ka Militārā policija saskaņā ar militārajiem reglamentiem apsargā Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteiktos objektus un amatpersonas. Praksē, šīs it kā ļoti plašās Nacionālo bruņoto spēku komandiera tiesības nevar darboties attiecība uz objektiem, kuri nav nodoti Nacionālo bruņoto spēku lietošanā, un personām, kuras neveido Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu.

Militārā dienesta likuma 9.panta trešā daļa nosaka, ka Sardzes (apsardzes) reglamentu, kas nosaka sardzes (apsardzes) organizāciju un dienesta izpildi, apstiprina aizsardzības ministrs, bet faktiski veicot Militārajai policijai noteiktos objektu un amatpersonu apsardzi tās organizācijas un izpildes kārtība savas specifikas dēļ atšķiras no klasiskās sardzes dienesta organizācijas un izpildes militārajās vienībās, kas noteikta Sardzes (apsardzes) reglamentā un praktiski katrā konkrētā gadījumā objektu un amatpersonu apsardzes kārtība jānosaka atsevišķi attiecīgi apsargājamā objekta lietotājam un amatpersonas pakļautībai.

Kārtību kādā Militārā policija nodrošina militārā transporta kustības kontroli, kolonnu pavadīšanu un militāro kravu apsargāšanu (Nacionālo bruņoto spēku likuma 12.panta otrās daļas 3.punkts) pašreiz tikai daļēji reglamentē Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumi Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi”, Ministru kabineta 1999.gada 31.augusta noteikumi Nr.304 „Noteikumi par operatīvajiem transportlīdzekļiem” un Ministru kabineta 2005.gada 06.septembra noteikumi Nr.674 „Bīstamo kravu pārvadājumu noteikumi”.

Minētie noteikumi nosaka tikai kārtību kādā Militārā policija piedaloties ceļu satiksmē nodrošina militārā transporta kolonnu pavadīšanu, bet nenosaka Nacionālo bruņoto spēku likuma 12.panta otrās daļas 3.punktā noteikto uzdevumu organizācijas kārtību, veicamo pasākumu un iesaistāmo materiāltehnisko līdzekļu apjomu, kas pašreiz apgrūtina uzdevuma izpildes organizāciju, optimālu drošības pasākumu organizēšanu un optimāla materiāltehnisko līdzekļu apjoma iesaisti uzdevuma izpildē. Tādējādi ir nepieciešams noteikt vienotu normatīvo regulējumu.

Pašreiz Nacionālo bruņoto spēku likuma 12.panta otrās daļas 1.punktā noteikts, ka Militārā policija sniedz palīdzību militāro vienību komandieriem (priekšniekiem) militāro pasākumu drošības, kārtības un likumības nodrošināšanā, pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus veicinošu apstākļu novēršanā, bet nevienā normatīvā aktā nav noteikta kārtībā kādā ir veicami iepriekšminētie uzdevumi. Vienota normatīvā regulējuma trūkums pašreiz rada birokrātiskus šķēršļus, kas apgrūtina optimālu drošības pasākumu organizēšanu un optimāla materiāltehnisko līdzekļu apjoma iesaisti drošības pasākumos, kā arī savlaicīgu preventīvu un neatliekamu pasākumu veikšanu, kas vērsti kārtības un likumības nodrošināšanai, pārkāpumu un noziedzīgu nodarījumu veicinošo apstākļu novēršanai Nacionālajos bruņotajos spēkos.

No Nacionālo bruņoto spēku likuma 12.panta otrās daļas 1.punktā noteiktā izriet, ka Militārā policija militāro pasākumu drošības, kārtības un likumības nodrošināšanā, pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus veicinošu apstākļu novēršanā tiek iesaistīta, ja ir nepieciešama palīdzība militāro vienību komandieriem (priekšniekiem), bet faktiski Militārā policija nevis sniedz palīdzību, bet nodrošina militāro pasākumu drošību un veic preventīvus un neatliekamus pasākumus kārtības un likumības nodrošināšanai, pārkāpumu un noziedzīgu nodarījumu atklāšanai un veicinošo apstākļu novēršanai Nacionālajos bruņotajos spēkos, pamatojoties uz Kriminālprocesa likumā noteikto, pēc attiecīgas aizsardzības ministra vai Nacionālo bruņoto spēku komandiera pavēles (rīkojuma), kā arī pēc savas iniciatīvas, ja pasākumi ir nepieciešami un neatliekami, lai nodrošinātu kārtību un likumību, pārkāpumu un noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un novērstu to veicinošos apstākļus Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Pamatojoties uz iepriekš minēto nepieciešams precizēt Nacionālo bruņoto spēku likuma 12.panta otrās daļas 1.punktu un noteikt normatīvo regulējumu, kas noteiktu vienotu šo uzdevumu izpildes kārtību.

Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 12.panta pirmo daļu Militārā policija ir likumības nodrošināšanas vienība. No šī likuma panta redakcijas var saprast, ka viena no Militārās policijas funkcijām ir savas kompetences ietvaros nodrošināt likumu un citu normatīvo aktu stingru, precīzu un vienveidīgu ievērošanu personu darbībā, kas izpaužas kā efektīva kontrole un darbība likumības nodrošināšanas jomā, efektīvu aizsardzības pasākumu realizācija un juridiskās atbildības nodrošināšana.

Arī realizējot drošības pasākumus kā viens no drošības pasākumu efektīvas realizācijas pamatprincipiem ir novērs un pārtraukt personu likumpārkāpumus, jo tie ir vieni no apsargājamo objektu un personu drošību apdraudošiem faktoriem.

Lai turpmāk nodrošinātu efektīvu Militārās policijas uzdevumu izpildi, kā arī ņemot vērā analoģiska normatīvā regulējuma esamību likuma Par policiju 9. un 10.pantā, nepieciešami grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likuma 12.pantā, kas noteiks attiecīgus uzdevumus.

Pašreiz Nacionālo bruņoto spēku likuma 12.panta otrās daļas 5.punkta redakcija precīzi nedefinē noziedzīga nodarījuma subjektu, kura izdarītā noziedzīgā nodarījuma izmeklēšana ir Militārās policijas kompetencē, jo faktiski Militārā policija veic militārā dienesta noziedzīgu nodarījumu un militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās izdarītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, kā arī to noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, kurus izdarījis Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvs saistībā ar savu dienesta (amata) stāvokli vai dienesta pienākumu izpildi. Nacionālo bruņoto spēku likuma 5.pantā ir precīzi definēts kas veido Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu miera laikā, līdz ar to precīzi un nepārprotami nosakot noziedzīga nodarījuma subjektu, kura izdarītā noziedzīgā nodarījuma izmeklēšana ir Militārās policijas kompetencē. Tādēļ ir nepieciešams precizējums attiecīgā tiesību normā.

Pašreiz Nacionālo bruņoto spēku likuma 12.panta otrās daļas 4.punkts nosaka, ka Militārā policija meklē un aiztur apsūdzētos vai notiesātos karavīrus, kas izvairās no izmeklēšanas vai soda izciešanas, kā arī karavīrus, kas dezertējuši vai ir patvaļīgā vai bezvēsts prombūtnē. Šāds Nacionālo bruņoto spēku likuma 12.panta otrās daļas 4.punktā noteiktais personu loks neatbilst noziedzīga nodarījuma subjektu lokam, kuru izdarīto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana ir Militārās policijas kompetencē, kā arī kriminālprocesā iesaistīto personu lokam, kuras likumā noteiktā kārtībā var sniegt ziņas par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem. Tādēļ lai precizētu Militārās policijas uzdevumus un izvairītos no iespējas dažādi interpretēt likumu normas, kā arī ņemot vērā analoģiska normatīvā regulējuma esamību likuma Par policiju 10.pantā, nepieciešams precizējums attiecīgā Nacionālo bruņoto spēku likuma normā.

Pašreiz Nacionālo bruņoto spēku likuma 12.panta otrās daļas 6.punkts nosaka, ka Militārā policija nodrošina to karavīru pavadapsardzību un apsardzi, kuri aizturēti kā aizdomās turētie par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai kuriem piemērots drošības līdzeklis - mājas arests vai apcietinājums, bet faktiski nodrošina izmeklēšanas darbībās iesaistīto personu, kuras aizturētas kā aizdomās turētie vai personas, pret kurām uzsākts kriminālprocess par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kuru pirmstiesas izmeklēšanu veic Militārā policija, pavadapsardzību (konvojēšanu) un apsardzi. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 282.panta piekto daļu kontroli pār mājas arestā turētai personai noteikto ierobežojumu ievērošanu uzdot policijai, t.i. Valsts policijai.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 271.panta ceturto daļu apcietinājumā turēšanas kārtību nosaka īpašs likums - Apcietinājumā turēšanas kārtības likums. Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 4.panta pirmā daļa nosaka, ka apcietinājumu izpilda izmeklēšanas cietumā vai citā brīvības atņemšanas iestādē izveidotā izmeklēšanas cietuma nodaļā, kuru apsardzi pamatojoties uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 2.pantu un Ministru kabineta 2005.gada 01.novembra noteikumu Nr.827 „Ieslodzījuma vietu pārvaldes nolikums” 4.punktu veic Ieslodzījuma vietu pārvalde. Atsevišķs izmeklēšanas cietums Nacionālajos bruņotajos spēkos nav izveidot, kā arī nav lietderīga un ekonomiski pamatota tāda izveide.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī attiecīgo normatīvo regulējumu citos likumdošanas aktos un lai izvairītos no iespējas dažādi interpretēt likumu normas, jāprecizē Militārās policijas uzdevumi.

Latvijai kļūstot par NATO dalībvalsti, kā arī sadarbojoties ar citās starptautiskām drošības un aizsardzības organizācijām, Latvijai jānodrošina droša klasificēto materiālu apmaiņu starp Latvijas valsts iestādēm un NATO vai Eiropas Savienības dalībvalstu institūcijām. Šīs funkcijas saskaņā ar starptautisko līgumu noteikumiem pašreiz pilda Militārā policija. Arī Lietuvā šīs funkcijas pilda Lietuvas bruņoto spēku Militārā policija. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī attiecīga personāla un materiāltehniskā nodrošinājuma esamību likumprojekts paredz noteikt šādu uzdevumu Militārajai policijai.

Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.panta pirmās daļas 2.punktu viens no Nacionālo bruņoto spēku galvenajiem uzdevumiem ir piedalīties starptautiskajās operācijās likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā. Šo uzdevumu veic arī Militārās policijas karavīri piedaloties starptautiskajās operācijās Militārās policijas speciālo operāciju vada sastāvā, ka arī atsevišķu nodaļu sastāvā. Ņemot vērā Militārās policijas specifiskos uzdevumus starptautiskās operācijās personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās sagatavo Militārā policija. Analoģiskus uzdevumus pamatojoties Nacionālo bruņoto spēku likuma 7., 8., 9., un 12.³.pantā noteikto veic arī citas Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļas. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī attiecīgi sagatavota personāla un materiāltehniskā nodrošinājuma esamību likumprojekts paredz noteikt šādu uzdevumu Militārajai policijai.

Nacionālo bruņoto spēku likuma 13.panta pirmā daļa nosaka, ka Nacionālo bruņoto spēku komandierim ir vietnieki. Taču likumā nav noteikts, cik vietnieku var būt Nacionālo bruņoto spēku komandierim. Ņemot vērā iepriekš minēto un lai izvairītos no administratīvā aparāta palielināšanas iespējām, jāprecizē Nacionālo bruņoto spēku likuma 13.panta pirmā daļa.

Izslēdzot no Nacionālo bruņoto spēku likuma 10.pantu zaudēs spēku Ministru kabineta 2005.gada 09.augusta noteikumi Nr.587 „Kārtība, kādā Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests nodrošina Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi)”. Lai nodrošinātu attiecīgo normatīvo regulējumu līdz brīdim, kad stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi, kuri jāizdod saskaņā ar paredzētajiem grozījumiem Nacionālo bruņoto spēku likuma 12.pantā, nepieciešams noteikt pārejas periodu, kurā darbosies iepriekš minētie Ministru kabineta noteikumi.

2.Normatīvā akta būtība

Likumprojekts paredz noteikt, ka Militārā policija pildot Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus Saeimas Prezidija noteiktajā kārtībā nodrošina Saeimas deputātu un Saeimas Prezidija, kā arī Saeimas institūciju (objektu) aizsardzību (apsardzi), Valsts prezidenta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, jaunievēlētā Valsts prezidenta (laikā no ievēlēšanas līdz svinīgā solījuma nodošanai), personas, kas bijusi ievēlēta par Valsts prezidentu, Valsts prezidenta kancelejas un Valsts prezidenta rezidences aizsardzību (apsardzi), Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi).

Likumprojekts precizē Militārās policijas uzdevumus paredzot noteikt, ka Militārā policija aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā nodrošina Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku komandiera uzaicināto ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi), veic aizsardzības ministra noteikto Aizsardzības ministrijas objektu un amatpersonu aizsardzību (apsardzi), nodrošina militāro transportlīdzekļu kustības kontroli (satiksmes uzraudzību), kolonnu pavadīšanu un militāro kravu apsargāšanu, veic drošības pasākumus militāro pasākumu norises vietās, veic preventīvus un neatliekamus pasākumus kārtības un likumības nodrošināšanai, pārkāpumu un noziedzīgu nodarījumu veicinošo apstākļu novēršanai Nacionālajos bruņotajos spēkos, Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteiktajā kārtībā veic Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteikto Nacionālo bruņoto spēku objektu un amatpersonu aizsardzību (apsardzi), novērš un pārtrauc noziedzīgus nodarījumus, administratīvos pārkāpumus un citus likumpārkāpumus militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās, apsargājamos objektos, apsargājamo personu uzturēšanās vietās un militāro pasākumu norises vietās, savas kompetences ietvaros noskaidro un aiztur vainīgos, veic militārā dienesta noziedzīgu nodarījumu un militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās izdarītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, kā arī to noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu, kurus izdarījis Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvs saistībā ar savu dienesta (amata) stāvokli vai dienesta pienākumu izpildi, atbilstoši kompetencei veic to personu meklēšanu, piespiedu atvešanu vai aizturēšanu, kuras izvairās no izmeklēšanas (piedalīšanās procesuālajās darbībās), tiesas vai sprieduma izpildes, vai ir bezvēsts prombūtnē, nodrošina izmeklēšanas darbībās iesaistīto personu, kuras aizturētas kā aizdomās turētie vai personas, pret kurām uzsākts kriminālprocess par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kuru pirmstiesas izmeklēšanu veic Militārā policija, pavadapsardzību (konvojēšanu) un apsardzi.

Likumprojekts paredz noteikt, ka Militārā policija saskaņā ar starptautisko līgumu noteikumiem veic klasificēto materiālu apmaiņu starp Latvijas valsts iestādēm un NATO vai Eiropas Savienības dalībvalstu institūcijām un sagatavo personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās.

Likumprojekts paredz precizēt 13.panta pirmo daļu, tajā nosakot, ka Nacionālo bruņoto spēku komandierim ir ne vairāk kā divi vietnieki.

Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus nosakot, ka Ministru kabineta 2005.gada 9.augusta noteikumi Nr.587 „Kārtība, kādā Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests nodrošina Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi)” ir spēkā līdz brīdim, kad stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, kuri jāizdod saskaņā ar šā likuma 12.panta otrās daļas 3.punktu, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim.

3. Cita informācija.

Iekļaujot Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestu Militārās policijas sastāvā tiks optimizēta Nacionālo bruņoto spēku struktūra un samazināts operatīvās darbības subjektu skaits.

Likumprojekta izpildei papildus finanšu līdzekļi nav nepieciešami, tā realizācija notiks Aizsardzības ministrijai iedalīto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija.

Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Rādītāji

Kārtējais gads

Trīs nākamie gadi

Vidēji 3 gadu laikā

2008

2009

2010

2011

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos