Rīgā

LATVIJAS  REPUBLIKAS  MINISTRU  KABINETS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

18.03.2008.                   Nr.90/TA-3508

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā". Likumprojektu izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā amatpersona - Petermanis 67021684, Kristaps.Petermanis@lm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 2 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 9 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 4.marta sēdes protokola

Nr.14     8 .§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

 

 

 

Ministru prezidents                   I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā

 

Izdarīt Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 9.nr.; 2002, 1.nr.; 2003, 11.nr.; 2004, 11.nr.; 2005, 24.nr.; 2007, 9., 12.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Papildināt 1.pantu ar 8., 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

 

"8) tieša diskriminācija – attieksme pret personu atkarībā no tās dzimuma, rases vai etniskās piederības, kas salīdzināmā situācijā ir, bija vai var būt mazāk labvēlīga nekā pret citu personu;

9) netieša diskriminācija – šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse, kas rada vai var radīt nelabvēlīgas sekas atkarībā no personas dzimuma, rases vai etniskās piederības, izņemot gadījumu, ja šāds noteikums, kritērijs vai prakse ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi;

10) aizskaršana – personas pakļaušana tādai no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai (tai skaitā seksuāla rakstura rīcībai) atkarībā no tās dzimuma, rases vai etniskās piederības, ja šādas rīcības mērķis vai rezultāts ir personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, pazemojošas, degradējošas vai aizskarošas vides radīšana."

 

2. Papildināt likumu ar 3.1 pantu šādā redakcijā:

 

"3.1 pants. Atšķirīgas attieksmes aizliegums

 

(1) Piedāvājot preci vai pakalpojumu, pārdodot preci vai sniedzot pakalpojumu, aizliegta atšķirīga attieksme atkarībā no patērētāja dzimuma, rases vai etniskās piederības.

(2) Atšķirīga attieksme pret patērētāju pieļaujama, ja preces vai pakalpojuma piedāvāšana vai preces pārdošana, vai pakalpojuma sniegšana tikai vai galvenokārt viena dzimuma, noteiktas rases vai etniskās piederības personām ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

(3) Atšķirīgas attieksmes aizliegums neskar līgumu slēgšanas brīvību, izņemot gadījumu, ja līgumslēdzējas puses izvēle tiek pamatota ar personas dzimumu, rasi vai etnisko piederību.

(4) Ja tiek pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums, patērētājs var aizstāvēt savas tiesības Tiesībsarga likumā noteiktajā kārtībā, kā arī vēršoties tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.


(5) Ja strīda gadījumā patērētājs norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai atkarībā no dzimuma, rases vai etniskās piederības, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgas attieksmes aizliegums nav pārkāpts.

(6) Par diskrimināciju uzskatāma arī personas aizskaršana vai norādījums to diskriminēt. Par diskrimināciju atkarībā no dzimuma uzskatāma arī mazāk labvēlīga attieksme pret sievieti grūtniecības laikā vai pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā.

(7) Aizliegts patērētājam tieši vai netieši radīt nelabvēlīgas sekas, ja patērētājs šajā pantā noteiktajā kārtībā īsteno savu tiesību aizsardzību.

(8) Ja tiek pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums vai aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas, patērētājam ir tiesības prasīt līguma izpildi, kā arī zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu. Strīda gadījumā atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata."

 

3. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

 

"9) Padomes 2004.gada 13.decembra direktīvas 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu;

10) Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības."

 

 

 

 

Labklājības ministre

I.Purne

Likumprojekta „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – likums) uzdevums ir īstenot un aizsargāt patērētāja tiesības, pērkot preces vai pakalpojumus. Likums arī nosaka saistības pārdevējam, ja tas piedāvā vai pārdod preces vai sniedz pakalpojumus, ievērot vienlīdzīguma, labticīguma un citus principus.

Tomēr likumā pašreiz nav pārņemtas vairākas Latvijas Republikai saistošas Eiropas Savienības tiesību normas par  vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanu pret patērētāju atkarībā no tā dzimuma, rases vai etniskās piederības. Šīs normas izriet no:

1) Padomes Direktīvas 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (turpmāk – 2004/113/EK). Šīs direktīvas prasības bija jāpārņem Latvijas Republikas tiesību aktos līdz 2007. gada 21. decembrim.  

2) Padomes Direktīvas 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (turpmāk – 2000/43/EK). Šīs direktīvas prasības bija jāpārņem līdz 2003. gada 19. jūlijam.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekta „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” sagatavošanas mērķis ir, pārņemot 2004/113/EK un 2000/43/EK normas, noteikt vienlīdzīgas attieksmes principu pret patērētāju atkarībā no tā dzimuma, rases vai etniskās piederības patērētāju tiesību un interešu aizsardzības jomā.

Likumprojekts paredz:

1) atšķirīgas attieksmes aizliegumu;

2) izņēmumus atšķirīgas attieksmes principa piemērošanā;

3) pārkāpuma gadījumā pierādīšanas pienākumu pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam, nevis patērētājam;

4) aizskaršanas aizliegumu;

5) aizliegumu dot norādījumu diskriminēt;

6) sievietes aizsardzību sakarā ar grūtniecību un maternitāti;

7) aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas, ja patērētājs aizstāv savas tiesības un likumiskās intereses;

8) patērētāja tiesības uz zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu;

9) atšķirīgas attieksmes pret patērētāju pieļaušanu, ja preces piedāvāšana vai pārdošana vai pakalpojuma sniegšana tikai vai galvenokārt viena dzimuma, noteiktas rases vai etniskās piederības personām ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

3. Cita informācija

Nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

< /td>

Neattiecas.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts netieši uzlabo uzņēmējdarbības vidi, jo gan īsteno vienlīdzīgas attieksmes principu pret vairākām lielām sabiedrības grupām un palielina to iespējas iegādāties preces un saņemt pakalpojumus, gan vēršas pret uzņēmējiem, kuri, atšķirīgi attiecoties pret patērētājiem, negodīgi palielina savu konkurētspēju.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts palielina visas sabiedrības kā patērētāju tiesību aizsardzību, aizliedzot diskrimināciju atkarībā no dzimuma, rases vai etniskās piederības.

Likumprojektam ir īpaši pozitīva ietekme uz lielākam diskriminācijas riskam pakļautu sabiedrības grupu situāciju, piemēram, sievietēm ar bērniem, sievietēm pirmspensijas vecumā, veciem cilvēkiem, personām, kas aprūpē mazus bērnus, vientuļiem vecākiem, noteiktai rasei vai etniskai grupai piederīgām personām.

Likumprojekts neaizliedz preču piedāvāšanu vai pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu tikai vai galvenokārt viena dzimuma, noteiktas rases vai etniskās piederības personām, ja tam ir objektīvi pamatots tiesisks mērķis, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. Ls)

 

Rādītāji

Kārtējais gads

 

2008

 

Trīs nākamie gadi

 

 

    2009             2010            2011

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā  budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

2. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā  budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem  (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Lai pilnībā pārņemtu direktīvu 2004/113 un 2000/43 prasības, papildus jāizstrādā šādi normatīvo aktu projekti:

1. Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā. Sagatavošanā.

2. Grozījumi likumā „Par sociālo drošību”. Jāpapildina ar informatīvo atsauci uz attiecīgo Eiropas Savienības direktīvu. 2007.gada 14.decembrī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai nosūtīts attiecīgs priekšlikums.

3. Likumprojekts „Fizisko personu saimnieciskās darbības likums”. Iesniegts Saeimā 19.10.2007 ar reģ.Nr. 508. 25.10.2007. nodots komisijām ar Nr. 1942, A.

2. Cita informācija

Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts daļēji pārņem šādu Eiropas Savienības direktīvu prasības:

1) Padomes Direktīva 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu. Tās mērķis ir noteikt vienādas iespējas un vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm patērētāju tiesību aizsardzības jomā.  

2) Padomes Direktīva 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības. Tās mērķis ir noteikt vienādas iespējas un vienlīdzīgu attieksmi pret personām neatkarīgi no to rases vai etniskās piederības patērētāju tiesību aizsardzības jomā.

Direktīvas 2000/43/EK prasības jau ir pārņemtas šādos normatīvajos aktos:

1. Likums „Grozījumi likumā „Par sociālo drošību””, pieņemts Saeimā  01.12.2005.

2. Likums „Grozījumi likumā „Par Valsts cilvēktiesību biroju””, pieņemts Saeimā 15.12.2005. aizstāts ar Tiesībsarga likumu, pieņemts 06.04.2006.

3. Likums „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, pieņemts Saeimā 02.11.2006.

4. Likums „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”, pieņemts Saeimā 02.11.2006.

5. Likums „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pieņemts Saeimā 17.05.2007.

6. Likums „Grozījumi Krimināllikumā”, pieņemts Saeimā 21.06.2007.

Lai pilnībā pārņemtu direktīvu 2004/113 un 2004/43 prasības, plānots veikt grozījumus šādos normatīvajos aktos vai sagatavot šādus jaunus normatīvos aktus:

1. Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums.

2.Likums „Par sociālo drošību”.

3. Likumprojekts „Fizisko personu saimnieciskās darbības likums”.

Direktīvas 2000/43/EK pārņemšanas termiņš bija 2003. gada 19. jūlijs. Direktīvas 2004/43/EK pārņemšanas termiņš ir 2007. gada 21. decembris.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums                                                                         

                                                                                                                    1. tabula

Attiecīgie Eiropas savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar.

                                                                                                                    2. tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvā akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

 

 

 

1. pants

2004/113/EK 2. pants

2000/43/EK 2. pants.

Atbilst.

 

2. pants

2004/113/EK 4., 8., 9., 10. panti

2000/43/EK 2., 3., 8., 9., 15. panti.

Atbilst.

 

5. Cita informācija

Nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Likumprojekta sagatavošanas gaitā ir notikušas konsultācijas ar biedrību Resursu centrs sievietēm „Marta”, kā arī biedrību „Patērētāju interešu aizstāvības klubs”.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Biedrība Resursu centrs sievietēm „Marta” un biedrība „Patērētāju interešu aizstāvības klubs” likumprojektā iekļautos priekšlikumus  atbalsta.

 

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrība ir informēta par direktīvu 2004/113 ar LR Labklājības ministrijas sagatavotu informāciju medijiem, ministrijas speciālisti ir snieguši intervijas Latvijas Neatkarīgajai Televīzijai. Sabiedrības viedoklis nav zināms.

4.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta projekta normu izpildei netiek radītas jaunas valsts institūcijas. Vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu uzraudzīšanu veiks Tiesībsargs atbilstoši Tiesībsarga likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajām tiesībām, kā arī patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu 

Normatīvā akta projekts pēc tā pieņemšanas Saeimā tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, periodiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”, kā arī būs pieejams  Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un Latvijas normatīvo aktu elektroniskajā krājumā Internetā www.likumi.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā iestādē un tiesā atkarībā no patērētāja un preču pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja savstarpējo tiesisko attiecību veida.

4. Cita informācija

Nav.

 

 

 

Labklājības ministre

Iveta Purne

 

 

 

Valsts sekretārs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

R.Beinarovičs

Z.Uzuliņa

E.Korčagins

K.Petermanis

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11.03.2008. 17:02

1366

K.Petermanis
67021684, Kristaps.Petermanis@lm.gov.lv